Pilnīgs augu ceļvedis
Pārlūkojiet augus pēc grūtības pakāpes, sezonas un citiem kritērijiem. Atrodiet sev piemērotāko augu.
Grūtības pakāpe
Gadalaiki
Augi pēc pilsētas
🗺️ Augi pēc pilsētasAtrasti 3783 augi
Rāda 1801–1836 no 3783
Pērtiķastes kaktuss
Hildewintera colademononis
Hildewintera colademononis, kas klasificēts arī kā Cleistocactus colademononis, ir epifītisks un nokarens kaktuss, kura dzimtene ir Bolīvijas Santakrusas departamenta Floridas provinces mitrās klinšu nogāzes. Tur tas aug, karājoties pie klintīm līdz pat 1500 metru augstumā. Tā cilindriskie stublāji, kuru diametrs ir no 3 līdz 7 cm, var sasniegt pat 2,5 metru garumu. Tos klāj desmitiem baltu, tievu un mīkstu dzeloņu, kas atgādina spalvas un vizuāli līdzinās pērtiķa astei – no šejienes arī cēlies auga populārais nosaukums. No pavasara līdz vasarai tas ražo košus, sarkanus ziedus līdz 8 cm garumā, kas gar stublājiem aug gandrīz horizontāli. Tā ir salīdzinoši ātraudzīga suga, kas ir ideāli piemērota iekaramiem podiem, un tā ir saņēmusi prestižo Karaliskās dārzkopības biedrības (RHS) Award of Garden Merit balvu.
Amarillis / Hippeastrum (ģints)
Hippeastrum
Hippeastrum ir lielu, sīpolveida daudzgadīgo augu ģints Amaryllidaceae dzimtā, kas ir dzimtene Dienvidamerikas tropu un subtropu reģionos. Parasti — kaut arī neprecīzi — pazīstami kā Amarillis, šie augi veido iespaidīgus trompetes formas ziedus sarkanos, rozā, baltos, oranžos un laša toņos, parasti ziedot ziemā un pavasarī. Ģintī ir vairāk nekā 116 sugas un simtiem hibrīdu šķirņu. Visas auga daļas, īpaši sīpols, satur likorīna alkaloīdus, padarot tos toksiskus mājdzīvniekiem un cilvēkiem.
Hipeastrs
Hippeastrum reginae
Hippeastrum reginae, ko parasti dēvē par hipeastru vai amarilli, ir sīpolaugu daudzgadīgs augs no amariļļu dzimtas, kura dzimtene ir Dienvidamerikas tropu un subtropu reģioni. Tas veido iespaidīgus trompetveida ziedus sarkanos, rozā, baltos, oranžos un divkrāsu toņos uz stāviem kātiem, kas sasniedz līdz 60 cm augstumu. Plaši audzēts kā krāšņumaugs podos un dārzos, tas ir īpaši iecienīts tā košo ziemas un pavasara ziedu dēļ.
Svītrainā amarillis
Hippeastrum striatum
Svītrainā amarillis (Hippeastrum striatum) ir daudzgadīgs sīpolaugs, kas dabiski sastopams Brazīlijas austrumos un dienvidos, pieder Amaryllidaceae dzimtai. Tas veido spēcīgus ziedkātus ar 2 līdz 4 trompetes formas, spilgti sarkaniem ziediem, kam raksturīga zaļa josla katras ziedlapas vidū. Tā ir ļoti novērtēta kā dekoratīvs augs tās uzkrītošās ziedēšanas dēļ ziemas beigās un pavasara sākumā.
Amarillis
Hippeastrum vittatum
Amarillis (Hippeastrum vittatum) ir sīpolaugs, kas dabā sastopams Dienvidamerikā un pieder Amarillidaceae dzimtai. To raksturo lieli, dekoratīvi, trompetes formas ziedi, kas var sasniegt līdz 20 cm diametrā. Tas ir viens no populārākajiem sīpolaugu stādiem iekštelpu audzēšanai, īpaši ziemā un pavasarī.
Garā hipobroma
Hippobroma longiflora
Hippobroma longiflora, pazīstama kā garā hipobroma jeb Betlēmes zvaigzne, ir daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai gulošu stublāju, kura dzimtene ir Jamaika, bet mūsdienās tā ir naturalizējusies mitros tropu un subtropu reģionos, parasti strautu un grāvju malās. Tās lapas ir vienkāršas, sakārtotas pamīšus, eliptiskas līdz lancetiskas formas ar zāģzobainām malām, 5 līdz 15 cm garas. Ziedi ir vientuļi, balti un smaržīgi, ar tievu, 6 līdz 12 cm garu zieda stobriņu, kas beidzas ar piecām smailām daivām — tā ir adaptācija apputeksnēšanai ar garmēles sfingu tauriņiem. Tas tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajiem augiem audzēšanai: viss augs, jo īpaši tā pienainā sula, satur piridīna alkalīdus, piemēram, lobelīnu un nikotīnu. Saskare ar sulu izraisa intensīvu ādas un gļotādas apdegumu un var izraisīt īslaicīgu aklumu, ja tā nokļūst acīs; norīšana ir bīstama cilvēkiem un dzīvniekiem (tostarp liellopiem, suņiem un kaķiem), izraisot vemšanu, trīci, muskuļu paralīzi un smagos gadījumos nāvi.
Smiltsērkšķis
Hippophae rhamnoides
Parastais smiltsērkšķis (Hippophae rhamnoides) ir ērkšķains, vasarzaļš eleagnu dzimtas (Elaeagnaceae) krūms, kura dzimtene ir Eirāzijas aukstie un mērenie reģioni – no Baltijas un Ziemeļjūras piekrastes līdz pat Himalaju piekājei. Tam raksturīgas sudrabaini pelēkas, šauras lapas un no vasaras beigām līdz rudenim bagātīgi aizmetušās koši oranžas ogas, kas tiek augstu vērtētas lielā C vitamīna un citu antioksidantu satura dēļ. Tas ir divmāju augs (atsevišķi vīrišķie un sievišķie īpatņi), kas ir īpaši izturīgs pret salu, sausumu, vēju un sāļo piekrastes gaisu.
Hohenbergija
Hohenbergia
Hohenbergija (Hohenbergia) ir bromēliju dzimtas (Bromeliaceae) ģints, kurā ietilpst aptuveni 53 sugas, kuru dzimtene ir Antiļu salas, Jukatānas pussala un Dienvidamerikas ziemeļdaļa (Kolumbija, Venecuēla un Brazīlija). Tās veido platu, stingru un nedaudz izliektu lapu rozetes, bieži vien ar dzeloņainām malām, kas centrā savienojas, veidojot dabisku "tvertni", kurā uzkrājas ūdens un organiskās atliekas. Tās veido vienu krāšņu centrālo vārpveida ziedkopu, kas var saglabāties mēnešiem ilgi, ar seglapām un ziediem sarkanos, laškrāsas, rozā, baltos vai purpura toņos.
Homalante
Homalanthus
Homalanthus ir ātri augošu tropu koku un krūmu ģints, kas pieder eiforbiju (Euphorbiaceae) dzimtai un ir sastopama Austrālijā, Papua-Jaungvinejā un Klusā okeāna salās. Šie pionieraugi ātri kolonizē traucētas meža malas un izcirtumus, spēlējot būtisku lomu tropu mežu atjaunošanā. Tiem ir lielas, sirdsveida lapas, kas pirms nokrišanas kļūst koši sarkanas, un visos to audos ir balta, pienaina lateksa sula. Vairākas sugas, īpaši Homalanthus nutans, ir izraisījušas zinātnisku interesi, jo satur prostratīnu – savienojumu ar pretvīrusu un anti-HIV iedarbību, kas tika atklāts, pateicoties Samoa tradicionālajām etnobotānikas zināšanām.
Homalomēna
Homalomena
Homalomēnas (Homalomena) ir aptuveni 150 tropisko ārumu dzimtas augu ģints, kas cēlusies no Dienvidaustrumāzijas un Dienvidamerikas tropu daļām. Tās audzē kā telpaugus to spīdīgo, sirds vai vairoga formas lapu dēļ. Šis ir ģints līmeņa kopšanas apraksts, kas aptver kultivēšanā izplatītākās sugas, piemēram, Homalomena rubescens un tās šķirnes ("Emerald Gem", "Selby"); atsevišķas sugas nedaudz atšķiras pēc pieauguša auga izmēra un lapotnes krāsas.
Peļu miezis
Hordeum murinum
Peļu miezis ir zems, cerains viengadīgs graudzāļu dzimtas augs miežu ģintī, kura dzimtene ir Vidusjūras reģions, Centrāleiropa, Rietumāzija un Ziemeļāfrika, un tagad tas ir plaši naturalizējies mērenā klimata joslās visā pasaulē. Tas izaug 30–50 cm garš, veidojot nezarotas vārpas līdz 10 cm garumā, kas nogatavojoties maina krāsu no zaļas uz salmu dzeltenu. Klasisks augs traucētās, ar slāpekli bagātās augsnēs, tas plaukst ietvju plaisās, pie sienām, ceļmalās un pamestās vietās, ziedot no maija līdz jūlijam. Lai gan tas ir apgrūtinoša nezāle labības laukos un ganībās, sausos reģionos tas kalpo arī kā lopbarība ganāmpulkiem.
Mieži
Hordeum vulgare
Mieži (Hordeum vulgare) ir viens no senākajiem domesticētajiem labības graudiem, kas radies Auglīgajā pusmēnesī Tuvajos Austrumos aptuveni pirms 10 000 gadiem. Tā ir izturīga viengadīga zāle, ko plaši audzē iesala, alus ražošanai, dzīvnieku barībai un cilvēku pārtikai, un joprojām ir viena no pasaules galvenajām labības kultūrām.
Sarkanā samtbeka
Hortiboletus rubellus
Hortiboletus rubellus, pazīstama kā sarkanā samtbeka, ir ēdama beku dzimtas sēne. To raksturo koši sarkana līdz vīnsarkana cepurīte, kas jaunībā ir samtaina. Stobriņi ir dzelteni, piespiežot tie zilē. Kātiņš parasti ir dzeltens ar sarkanu dzīslojumu vai punktējumu. Aug lapu koku mežos, parkos un dārzos, bieži zem ozoliem, liepām vai skābaržiem, ar kuriem veido mikorizu.
Hosta
Hosta
Hostas ir augu ģints, ko parasti dēvē par ceļteku lilijām. Tās plaši kultivē kā ēncietīgus lapu augus. To lapas izceļas ar plašu formu, izmēru un krāsu daudzveidību, tostarp dažādiem zaļas, zilas un zeltainas krāsas toņiem, bieži vien ar raibu rakstu. Lai gan tās galvenokārt audzē lapu dēļ, vasarā tās veido elegantus zvaniņveida ziedu vārpātus.
Hosta 'Fire and Ice'
Hosta 'Fire and Ice'
Hosta 'Fire and Ice' ir kompakta un raiba daudzgadīga puķe, kas tiek augstu vērtēta tās sirdsveida lapu dēļ ar plašiem baltiem centriem un tumši zaļām malām. Tā ir populārās hostas 'Patriot' reversā mutācija un veido stāvu, kārtīgu lapotnes ceru, no kura vasarā izaug ziedkāti ar ceriņkrāsas zvanveida ziediem. Tā kā lielākajai daļai lapu audu trūkst hlorofila, tā aug lēni, taču atalgo pacietīgus dārzniekus ar izteiksmīgu vizuālo kontrastu.
Fortūna hosta
Hosta fortunei
Hosta fortunei, ko parasti dēvē par Fortūna hostu vai ceļtekveida hostu, ir cerus veidojoša daudzgadīga ziemciete, kas tiek augstu vērtēta tās plato, sirdsveida zilganzaļo vai zaļo lapu dēļ, kurām atkarībā no šķirnes bieži ir krēmkrāsas vai zeltītas malas vai svītras. Tiek uzskatīts, ka tā cēlusies no kultivētiem augiem Japānā. Tā plaukst ēnainās un mežainās dārza vietās, vasarā izdzenot garas ziedkopas ar bāli violetiem, zvanveida ziediem. Tās kuplais, teksturētais lapojums padara to par neatņemamu sastāvdaļu ēnas dārzos un jauktajās dobēs.
Lancetlapu hosta
Hosta lancifolia
Lancetlapu hosta (Hosta lancifolia) ir kompakts, cerus veidojošs daudzgadīgs augs, kas tiek augstu vērtēts tā eleganto, tumši zaļo un lancetveida lapu dēļ. Tā izcelsme ir Japāna un Ķīna. Šis augs lieliski jūtas ēnainos dārzos un ir viena no vislabāk pielāgoties spējīgajām hostām gan kā augsnes sedzējs, gan audzēšanai podos. Vasaras beigās tā uzzied ar piltuvveida ziediem lavandas vai purpura krāsā, piesaistot kolibri un bites.
Smaržīgā ceļteku lilija
Hosta plantaginea
Hosta plantaginea, plaši pazīstama kā smaržīgā ceļteku lilija vai augusta lilija, ir daudzgadīgs lakstaugs, kura dzimtene ir Ķīna. To augstu vērtē par lielām, spīdīgām, sirdsveidīgām lapām un īpaši smaržīgiem baltiem trompetes formas ziediem, kas zied vasaras beigās. Atšķirībā no lielākās daļas hostu, tās ziedi izdala maigu, spēcīgu smaržu, īpaši vakara stundās, padarot to par iecienītu augu ēnainos dārzos visā pasaulē.
Zībolda Hosta
Hosta sieboldiana
Hosta sieboldiana ir liels, izteiksmīgs ēncietīgs daudzgadīgs augs, kas cēlies no Japānas. Tas tiek augstu vērtēts par savām masīvajām zilgani pelēkajām lapām, kas var sasniegt 35 cm garumu. Augs veido iespaidīgu kupolu formas puduri līdz 60 cm augstumā un 150 cm platumā, padarot to par vienu no iespaidīgākajiem kviešzāļu augiem ēnainos dārzos.
Zībolda hosta
Hosta sieboldii
Hosta sieboldii jeb Zībolda hosta ir kompakta, cerus veidojoša daudzgadīga puķe, kuras dzimtene ir Austrumāzija. Tā ir augstu novērtēta ēnmīļu dārzos pateicoties savām šaurajām, lancetveida lapām ar vidēji zaļu centru un krēmbaltām malām. Vasaras vidū un nogalē virs glītā lapotnes pudura izaug slaidi ziedkāti ar piltuvveida lavandas krāsas ziediem. Atšķirībā no savas lielākās radinieces Hosta sieboldiana, šī suga saglabājas kompakta, padarot to par lielisku izvēli dobju apmalēm, meža dārzu malām un konteineriem daļēji noēnotos stūros.
Viļņainā plantainlīlija
Hosta undulata
Hosta undulata, plaši pazīstama kā viļņainā plantainlīlija, ir klasisks daudzgadīgs augs ēnainos dārzos, kas cēlies no Japānā izveidotām kultivētām formām. To augstu vērtē par iespaidīgo raibo lapojumu — krēmbaltas centri, ko ieskauj viļņainas zaļas malas — kas rada dramatisku kontrastu mazgaismainos dārza stūros. Vasarā augs izlaiž augstus ziedu kātus ar smalkām lavandas vai baltas krāsas trompetes formas ziediem. Pilnībā lapu metošs, tas ziemā nolīst līdz zemei un katru pavasari atkal uzaug ar svaigi spirgtu lapojumu.
Sirdsveida hautuīnija
Houttuynia cordata
Houttuynia cordata, latviski saukta par sirdsveida hautuīniju, ir lapu koku zemsedzes ziemciete no Saururaceae dzimtas, kuras izcelsme ir Austrumāzija. Augs ir pazīstams ar savām sirdsveida lapām, kas bieži ir raibas zaļā, dzeltenā, sarkanā un krēmkrāsā, kā arī ar maziem baltiem ziediem ar konusveida, gaiši zaļām vārpām, kas parādās no vasaras sākuma līdz beigām. Sasmalcinot lapas, tās izdala asu, zivīm raksturīgu smaržu – no tā cēlies nosaukums 'zivju piparmētra'. Hautuīnija plaukst mitrā vai slapjā augsnē un agresīvi izplatās ar pazemes sakneņiem (rizomām), tāpēc tā jāstāda pārdomāti.
Japāņu rozīņu koks
Hovenia dulcis
Japāņu rozīņu koks (Hovenia dulcis) ir vidēji liels līdz liels lapu koks, kas dzimtenis Austrumāzijai (Ķīnai, Japānai un Korejai) un tiek plaši stādīts kā dekoratīvs ēnas koks, kā arī tā salden ēdamo augļkātu dēļ. Tas pieder Rhamnaceae dzimtai un kultivācijā var sasniegt līdz 10 metriem augstumu. Šī ārkārtīgi izturīgā suga pielāgojas plašam augšņu klāstam, panes aukstas ziemas līdz -15°C un ir lielā mērā izturīga pret kaitēkļiem un slimībām, padarot to par izcilu izvēli dārziem, parkiem un pilsētas apstādījumiem.
Kentijas palma
Howea forsteriana
Kentijas palma (Howea forsteriana) ir eleganta, lēni augoša palma, kuras dzimtene ir Lorda Hava sala Austrālijā. Slavena ar saviem graciozajiem, lokantajiem lapu zariem un izturību iekštelpu apstākļos, tā kļuva par tipisku viktorianiskā laikmeta salona palmu 19. gadsimta 70. gados. Pati karaliene Viktorija šīs palmas turēja visās savās mājās. Ar savu vienkārtīgo stumbru un tumši zaļajiem, spalvaini salikajiem lapiem, kas sasniedz līdz 3 metriem garumā, tā piešķir izsmalcinātu tropisku pieskārienu jebkurai telpai, vienlaikus prasot izcili maz kopšanas.
Vaskapuķe
Hoya
Hoya ir kāpjošu un epifītu augu ģints no Apocynaceae dzimtas, kas cēlusies no Āzijas, Austrālijas un Klusā okeāna tropu un subtropu reģioniem. Ar vairāk nekā 300 sugām tā ir viena no pasaulē visvairāk novērtētajām telpaugiem, pateicoties tās ādainajām un vaskainajām lapām un smaržīgajiem zvaigžņu formas ziediem. Tā ļoti labi pielāgojas dzīvei dzīvokļos un mājās, un tiek uzskatīta par viegli audzējamu augu pat iesācējiem.
Austrālijas hoja
Hoya australis
Hoya australis, pazīstama kā Austrālijas hoja, ir ātri augošs mūžzaļš vīteņaugs, kura dzimtene ir Austrālijas austrumi un ziemeļi, Papua-Jaungvineja un tuvējās Klusā okeāna salas. Tās biezās, spīdīgās, sukulentiem līdzīgās lapas uzkrāj ūdeni, palīdzot augam izturēt neregulāru sausumu. Nobrieduši augi veido apaļas kopas ar līdz pat 40 zvaigznes formas, vaskoti baltiem ziediem ar tumši sarkaniem centriem, kas tiek augstu vērtēti to spēcīgā, saldā aromāta un bagātīgā nektāra dēļ.
Vaska puķe
Hoya callistophylla
Hoya callistophylla ir epifītisks vīteņaugs no Borneo lietus mežiem (Sabaha, Malaizija), ko audzē galvenokārt tās uzkrītoši dzīslotu lapu dēļ. Biezās, ādainās lapas uz tumši zaļa fona demonstrē sudrabaini gaišu dzīslu tīklu, kas izskatās kā ar roku gleznots. Pavasarī un vasarā tā veido smaržīgas, zvaigžņveida ziedkopas ar 20 līdz 40 krēmbaltiem līdz gaiši dzelteniem atsevišķiem ziediem ar sarkanīgiem galiem. Kā vīteņaugs tā ir lieliski piemērota piekārtiem groziem vai režģim.
Vaska augs
Hoya carnosa
Hoya carnosa ir mīlēts tropu tīteņaugs, kas dzimtenis Austrumāzijai un Austrālijai. Tas ir iecienīts par savām vaskainajām, sukulentiem līdzīgajām lapām un iespaidīgajiem zvaigžņveida, smaržīgo ziedu ķekāriem. Šis ilgmūžīgais istabaugs var plaukt gadu desmitiem ar minimālu kopšanu, kas padara to lieliski piemērotu iesācējiem. Augs veido unikālus lietussargveida ziedu ķekārus, kas ir rozā vai balti ar sarkanām centrālajām daļām un izstaro patīkamu saldenu smaržu, īpaši vakara stundās. Tas ir apbalvots ar Karaliskās Dārzkopības biedrības dārza nopelnu balvu.
Hoya 'Krimson Queen'
Hoya carnosa 'Krimson Queen'
Hoya carnosa 'Krimson Queen' ir klasiskās vaska puķes raiblapu kultivārs – epifītisks vīteņaugs, kas pieder pie Oleandru (Apocynaceae) dzimtas un ir cēlies no Austrumāzijas un Dienvidaustrumāzijas. Tā biezajām, sirdsveida lapām ir platas, krēmbaltas malas, kas spilgtā gaismā iekrāsojas sārtas, ierāmējot tumši zaļo lapas vidusdaļu. Augs aug lēni, bet pacietība atmaksājas – nobrieduši augi veido lodveida ziedkopas ar maziem, zvaigžņveida, vaskotiem un smaržīgiem rozā un baltas krāsas ziediem.
Hoya
Hoya compacta
Hoya compacta, saukta arī par Indijas virves augu, ir Hoya carnosa šķirne, kas pazīstama ar savām sulīgajām, spīdīgajām un savītajām lapām, kas aug uz nokarenām, pītām virvēm līdzīgiem kātiem. Tā ir lēni augoša epifītiska liāna, kas cēlusies no Austrumāzijas un Austrālijas, un tiek audzēta kā telpaugs tās neparastās dekoratīvās lapotnes un smaržīgo zvaigžņveida ziedu dēļ.
Hoya crassipetiolata
Hoya crassipetiolata
Hoya crassipetiolata ir epifītisks vīteņaugs no Apocynaceae dzimtas, kura dzimtene ir Dienvidaustrumāzijas tropu meži (Indonēzija, Taizeme, Malaizija). Tā ir pazīstama ar savām biezajām, vaskotajām, tumši zaļajām lapām ar gaišāku dzīslojumu un neparasti biezo lapas kātu (pētiņu), no kā cēlies tās nosaukums. Vasarā un pavasarī tā zied ar smaržīgiem, krēmbaltiem, zvaigznes formas ziedu ķekariem, kas raksturīgi Hoya ģintij. Tas ir populārs telpaugs, pateicoties salīdzinoši vieglajai kopšanai un lēnajai augšanai, piemērots audzēšanai iekaramos podos vai uz atbalsta.
Mīļā Hoja
Hoya kerrii
Hoya kerrii ir valdzinošs tropisks tīteņaugs, kas cēlies no Dienvidaustrumāzijas un ir slavens ar savām biezajām, sirds formas sukulentajām lapām. Šis lēni augošais epifīts veido smaržīgus zvaigžņveida ziedus ķekaros un ir iecienīts kā mīlestības un sirsnības simbols.
Kanēļsmaržīgā Hoja
Hoya lacunosa
Hoya lacunosa ir kompakts tropiskais tīteņaugs, kas savvaļā aug Malaizijas un Indonēzijas lietusmežos. Tā ir īpaši mīlēta par savu intensīvi saldu, kanēļam līdzīgo aromātu — visspēcīgāko krēslā un naktī —, veidojot blīvus nelielus, zvaigžņveida baltu ziedu ķekarus. Tā ir populāra un audzētājus iepriecinoša istabas augu suga, īpaši hoju kolekciju cienītāju vidū.
Skaistā hoja
Hoya lanceolata
Hoya lanceolata ir epifītisks krūms, kas pieder pie oleandru dzimtas (Apocynaceae) un aug uz kokiem Himalaju mežos — no Kumāonas un Nepālas caur Indijas ziemeļaustrumiem, Bangladešu un Mjanmu līdz pat Ķīnas dienvidcentrālajai daļai un Vjetnamai, aptuveni 1000–2000 m augstumā. Tās stublāji ir tievi un nokareni, bet jaunie dzinumi klāti ar smalkiem matiņiem. Lapas ir mazas, lancetveida, gaļīgas un ādainas, 1,5–6 cm garas. No vēlā pavasara līdz vasaras beigām tā veido nokarenus ķekarus ar maziem, vaskotiem, zvaigžņveida baltiem ziediem ar rozā līdz purpursarkanu viduci, kas īpaši smaržo vakaros. Veikalos visbiežāk pārdotā auga forma ir apakšsuga 'bella' (skaistā vai mazā hoja), kas saņēmusi RHS Dārza nopelnu balvu un reizēm tiek uzskatīta par atsevišķu sugu — Hoya bella.
Vaska augs Memoria
Hoya memoria
Hoya memoria, pazīstama arī ar sinonīmu Hoya gracilis, ir lodanaudzīga epifīta vīteņaugs, kas dzimis Filipīnās. Tam ir tumši zaļas, smailes formas, nedaudz sukulentas lapas ar raksturīgu vaskveida faktūru. Iekštelpu augu cienītāju iemīļotais, tas pavasarī un vasarā veido smaržīgu karameles aromātu izstarojošus pūkainu, aveniņrozā zvaigžņveida ziedu ķekarus. Tā vīteņaugam raksturīgais augšanas veids to padara ideālu piekārtojamiem groziem un plauktiem.
Obovata Vaska Augs
Hoya obovata
Hoya obovata ir tropu epifītisks kāpējs, kas dabā aug Indijas, Indonēzijas un Fidži lietus mežos. To novērtē par biezajām, vaskainajām, apaļajām līdz ovālajām tumši zaļajām lapām, kuras bieži rotā sudraba šļakatu zīmējums. Tā ražo saldeni smaržīgus, zvaigznes formas rozā ziedus, kas sakārtoti bumbalveida sēnīšu lielā ziedkopā ar sarkanu centrālo kroņlapu vainagu.
Atrodiet ideālo augu
Mūsu augu ceļvedis palīdz atrast ideālās sugas atbilstoši jūsu pieredzei un gadalaikam.
Pārlūko pēc Grūtības Pakāpes, Sezonas un Vairāk
Izmantojiet zemāk esošos filtrus, lai sašaurinātu šo katalogu pēc kopšanas grūtības pakāpes, sezonas, vides vai meklējiet tieši pēc nosaukuma. Katrs filtrs ved uz sarakstu, kas pielāgots jūsu audzēšanas apstākļiem.