Pilnīgs augu ceļvedis

Korsikas ziemziedis

Helleborus argutifolius

Korsikas ziemziedis (Helleborus argutifolius) ir spēcīgs mūžzaļš gundegu dzimtas (Ranunculaceae) daudzgadīgs augs, kura dzimtene ir Korsika un Sardīnija. Tas veido iespaidīgu, 90–120 cm augstu ceru ar ādainām, dzeloņaini zobainām, ileksam līdzīgām pelēkzaļām lapām. No ziemas beigām līdz pavasarim, kad zied maz citu augu, tas priecē ar lieliem, kausveida, gaiši ābolu zaļiem ziedu ķekariem. Tas ir viens no arhitektoniski izteiksmīgākajiem un sausumizturīgākajiem ziemziežiem.

Melnā ziemziede

Helleborus niger

Helleborus niger, ko parasti dēvē par melno ziemziedi, ir gundegu dzimtas (Ranunculaceae) mūžzaļš daudzgadīgs augs, kura dzimtene ir Centrāleiropas un Dienvideiropas kalnu un atklātie meži. Augs tiek augstu vērtēts tā lielo, bļodveida balto ziedu dēļ ar zeltaini dzeltenām putekšņlapām, kas atveras pašā ziemas vidū — bieži vien izspraucoties cauri sniegam. Tas veido zemu, kuplu ceru ar tumši zaļām, ādainām, starpveidā dalītām lapām. Visas auga daļas ir toksiskas, ja tās tiek norītas, tādēļ to audzē tikai kā krāšņumaugu.

Austrumu ziemziedis

Helleborus orientalis

Austrumu ziemziedis (Helleborus orientalis) ir elegants gundegu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kura dzimtene ir Grieķija un Turcija. Tas tiek augstu vērtēts par ziedēšanu no agras ziemas līdz pavasarim, bieži vien parādoties, kad zemi vēl klāj sniegs. Šis ēnmīlis veido ziedus krāsās no baltas līdz rozā un purpursarkanai, ko bieži rotā raksturīgi plankumi ziedu iekšpusē. Tas aug lēni, veidojot ceru, kas sasniedz 45–50 cm augstumu un platumu, padarot to ideāli piemērotu ēnainām dārza dobēm un meža tipa apstādījumiem.

Krāšņais kosts

Hellenia speciosa

Krāšņais kosts (Hellenia speciosa, agrāk Costus speciosus) ir daudzgadīgs tropu augs no kostu dzimtas, kura dzimtene ir Dienvidāzija un Dienvidaustrumāzija. Tas aug no pazemes sakneņiem, veidojot stāvus cerus līdz 2 m augstumā, ar spīdīgām lapām, kas izkārtotas spirālē, un blīvām ziedkopām stublāju galos. Baltie ziedi atgādina krepapīru un izaug no košām, sarkanām seglapām pēc lietus sezonas sākuma.

Vilkpienes

Helminthotheca echioides

Vilkpienes (Helminthotheca echioides, sin. Picris echioides) ir kurvjziežu dzimtas viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, kura dzimtene ir Vidusjūras reģions, bet mūsdienās tas ir plaši izplatīts kā ruderāls augs lielākajā daļā Eiropas un pasaules. To var viegli atpazīt pēc stāva vai guloša, rievota un sarkanīga stumbra, kas klāts ar stingriem, āķveidīgiem matiņiem, piešķirot augam raupju tekstūru, kā arī pēc lancetiskām lapām ar maziem, pērļaini baltiem plankumiem pie matiņu pamatnes. Augs ražo dzeltenus ziedu kurvīšus, kas līdzīgi mazām pienenēm un zied no maija līdz oktobrim. Tas savvaļā aug neapstrādātās zemēs, ceļmalās, lauku malās un traucētās augsnēs, kur tiek uzskatīts par ātraudzīgu nezāli.

Dienlilija

Hemerocallis

Dienlilija (Hemerocallis) ir daudzgadīgs lakstaugs, kas cēlies no Āzijas un iemantojis slavu ar saviem krāšņajiem, taures formas ziediem — katrs no tiem zied tikai vienu dienu. Ar vairāk nekā 80 000 reģistrētu šķirņu, kas aptver dzeltenos, oranžos, sarkanās, rozā, violetā un baltā krāsā, dienlilijas zied no vēlā pavasara līdz rudenim un ir vienas no izturīgākajām un daudzpusīgākajām dārza daudzgadīgajām augu sugām pasaulē.

Rūsganā dienziede

Hemerocallis fulva

Hemerocallis fulva, plašāk pazīstama kā rūsganā dienziede, ir spēcīga un izturīga daudzgadīga puķe. Tai raksturīgas lokveida, zobenveida zaļas lapas un lieli, trompetveida oranži ziedi, kas parasti zied tikai vienu dienu. Neraugoties uz atsevišķu ziedu īso mūžu, augs uz gariem kātiem veido daudzus pumpurus, nodrošinot ilgu ziedēšanas periodu visas vasaras garumā. Tā efektīvi izplatās ar pazemes sakneņiem, padarot to par lielisku izvēli erozijas kontrolei un augsnes nosegšanai.

Citronu dienlilija

Hemerocallis lilioasphodelus

Citronu dienlilija (Hemerocallis lilioasphodelus) ir izturīgs lakstaugs daudzgadīgs, kas dabīgi aug dienvidaustrumu Eiropā un Austrumāzijā. Tā veido smaržīgus, trompetes formas dzeltenos ziedus, kas zied tikai vienu dienu — tāpēc arī nosaukums "dienlilija". Ārkārtīgi izturīgs un pielāgojams augs, kas labi aug dažādos augsnēs un klimatos, padarot to par populāru izvēli robežstādījumiem un dobjiem.

Purpura Vafele Augs

Hemigraphis alternata

Hemigraphis alternata ir krāšņs tropu augsnes pārklājējs no Dienvidaustrumāzijas, ko augļkopji augstu vērtē par unikāli strukturētajām, vafelveidīgajām lapām ar metāliski sudrabainozaļu augšpusi un spilgti violetu apakšpusi. Šis Acanthaceae dzimtas pārstāvis ir viens no NASA augstāk novērtētajiem gaisu attīrošajiem augiem, kas efektīvi filtrē gaistošos organiskos savienojumus, piemēram, benzolu un toluolu, no telpas gaisa. Lai gan augs veido mazus baltas zvaniņveida ziediņus, to galvenokārt audzē tā iespaidīgās lapotnes dēļ.

Sirdslapu paparde

Hemionitis arifolia

Hemionitis arifolia, pazīstama kā sirdslapu paparde, ir neliela Pteridaceae dzimtas paparde, kuras dzimtene ir Dienvidāzijas un Dienvidaustrumāzijas mitrie meži (no Indijas līdz Ķīnai, Kambodžai un Taivānai). Augs sasniedz tikai 15-25 cm augstumu un veido divu veidu lapas uz tumšiem, gandrīz melniem kātiem: īsākas, ādainas sirds formas sterilās lapas un garākas, bultveida sporas nesošās lapas, kas paceļas virs cera. Tā aug lēni un vislabāk jūtas terārijam līdzīgos apstākļos.

Šeflera

Heptapleurum

Heptaplēra (Heptapleurum), tautā pazīstama kā šeflera vai lietussarga koks, ir tropu mūžzaļo augu ģints Arāliju (Araliaceae) dzimtā, kuras dzimtene ir tropu un subtropu Āzija. Tās staraini saliktās lapas, kas izkārtotas kā riteņi vai lietussargi, piešķir augam eksotisku un elegantu izskatu. To plaši audzē kā telpaugu un dārza augu siltākā klimatā, un tas ir viens no populārākajiem dekoratīvajiem augiem pasaulē.

Lietussarga Koks

Heptapleurum actinophyllum

Lietussarga Koks (Heptapleurum actinophyllum), kas plaši pazīstams arī ar sinonīmu Schefflera actinophylla, ir iespaidīgs tropu koks, kura dzimtene ir Austrālija un Jaungvineja. Tā lielās, spožās, plaukstas formas lapas izstarojas no centrālajiem kātiem kā lietussarga spieķi, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem iekštelpu un āra kokiem pasaulē. Ārā tas var sasniegt 12 metru augstumu, savukārt telpās tas saglabā ērti pārvaldāmu 2–3 metru augstumu. Nobriedis augs vasarā un rudenī veido iespaidīgas sarkani rozā ziedu vārpas.

Parastais latvānis

Heracleum

Latvāņi (Heracleum) ir iespaidīgu lakstaugu ģints čemurziežu (Apiaceae) dzimtā, kas aug Eiropas, Āzijas un Ziemeļamerikas mērenās joslas reģionos. Pazīstamākās sugas ir parastais latvānis (Heracleum sphondylium) un Mantegaca latvānis (Heracleum mantegazzianum). Šie augi vasarā veido lielus, baltus vai krēmkrāsas čemurus un var sasniegt 2,5 metru augstumu. Auga sula satur furanokumarīnus — fotosensibilizējošus savienojumus, kas, nonākot saskarē ar ādu saules gaismā, var izraisīt smagus apdegumus, pūšļus un paliekošu hiperpigmentāciju. Neraugoties uz bīstamību, latvāņiem ir tradicionāls lietojums medicīnā un kulinārijā dažādās Eiropas un Āzijas kultūrās, kā arī tie ir nozīmīgs nektāra avots apputeksnētājiem.

Parastais latvānis

Heracleum sphondylium

Parastais latvānis (Heracleum sphondylium) ir spēcīgs čemurziežu dzimtas (Apiaceae) daudzgadīgs lakstaugs, kura dzimtene ir Eiropa un Rietumāzija. Tas aug pļavās, dzīvžogos, mežmalās un ceļmalās, sasniedzot līdz pat 2 metru augstumu. Vasarā tas veido iespaidīgas, lielas, lietussarga formas balto ziedu kopas, padarot to par pamanāmu papildinājumu naturālistiska stila dārzos. Tā sula satur fototoksiskus savienojumus, kas jutīgiem cilvēkiem var izraisīt ādas reakcijas.

Gludā plīsumazālīte

Herniaria glabra

Herniaria glabra, plaši pazīstama kā gludā plīsumazālīte jeb zaļais paklājs, ir zemi augoša daudzgadīga lakstauga suga Caryophyllaceae dzimtā, kas dabiskajā vidē sastopama Eiropā un Rietumāzijā. Tā veido blīvu paklāju, tikai 1–3 cm augstu, ar sīkām ovālām lapām un neuzkrītošiem zaļiem ziediem vasarā. Ziemā lapojums var iegūt bronzas vai sarkanīgu nokrāsu, piešķirot sezonālu dekoratīvo efektu.

Milzu Hesperaloja

Hesperaloe funifera

Hesperaloe funifera, plaši pazīstama kā Milzu Hesperaloja, ir iespaidīgs sukulents, kas dabā aug Čihuauas tuksnesī Meksikas ziemeļos un Teksasas dienvidos. Augs veido dramatisku rozeti ar garām, šaurām lapām līdz 2 m augstumā, pavasarī un vasarā izsviežot iespaidīgus ziedkātus 3–4,5 m augstumā ar krēmbalti baltiem ziediem.

Sarkanā juka

Hesperaloe parviflora

Hesperaloe parviflora, plaši pazīstama kā sarkanā juka, patiesībā nav īsta juka, bet gan agaves dzimtas pārstāve. Tai ir lokanas, ādainas, zilganzaļas lapas, kas veido blīvu rozeti. Vēlā pavasarī un vasarā augs izveido iespaidīgus augstus ziedkātus ar cauruļveida, nektāra bagātiem ziediem, kas ir ārkārtīgi pievilcīgi kolibriem. Augs ir izcili izturīgs, labi panes karstumu un pēc ieaugšanas prasa ļoti maz kopšanas.

Dāmu raķete

Hesperis matronalis

Hesperis matronalis, pazīstama kā dāmu raķete, ir aromātisks divgadīgs vai īsmūža daudzgadīgs augs no Brassicaceae dzimtas. Tam raksturīgi četrziedlapu ziedu ķekari baltā, rozā vai violetā krāsā. Lai gan augs tiek novērtēts par tā saldo vakara smaržu, dažos Ziemeļamerikas reģionos tas tiek uzskatīts par invazīvu sugu tā straujās pašsējas dēļ.

Monterejas ciprese

Hesperocyparis macrocarpa

Hesperocyparis macrocarpa, plaši pazīstama kā Monterejas ciprese, ir ātri augoša mūžzaļa skujkoku suga, kas dabīgi sastopama Kalifornijas centrālajā piekrastē. Savvaļā tā pazīstama ar savu dramatisko, vēja veidoto siluetu, savukārt šķirne 'Goldcrest' tiek plaši izmantota kā smaržīgs, citronu aromātu izstarojošs telpaugs vai terases augs. Tās spilgti zeltaini zaļā lapotne un kompaktā kolonnveida forma padara to par izcilu dekoratīvu izvēli.

Zelta astere

Heterotheca

Heterotheca ir kurvjziežu dzimtas (Asteraceae) ģints, kurā ietilpst aptuveni 25 līdz 30 daudzgadīgu lakstaugu un puskrūmu sugas. Tās dzimtene ir Ziemeļamerika, no Kanādas līdz Meksikai. Tautas valodā to bieži dēvē par "zelta asteri" vai "kampara zāli", jo dažas sugas, sasmalcinot lapas, izdala kamparam līdzīgu aromātu. Augs lielāko gada daļu ražo spilgti dzeltenus, margrietiņām līdzīgus ziedus un lancetiskas lapas, kas klātas ar raupjiem matiņiem. Tā ir pioniersuga, kas ir ārkārtīgi izturīga pret sausumu un raksturīga nabadzīgām, smilšainām vai akmeņainām augsnēm.

Heihēra

Heuchera

Heihēras (Heuchera) ir daudzgadīgi dekoratīvie augi, kuru dzimtene ir Ziemeļamerika. Tās ir pazīstamas ar savu iespaidīgo lapu krāsu daudzveidību — no tumši bordo un bronzas līdz gaiši zaļai un sudrabainai. Pavasarī un vasarā tās veido smalkus ziedkātus ar maziem, zvanveida ziediem. Heihēras ir ļoti pielāgoties spējīgas un lieliski aug ēnainos dārzos, apmalēs un podos, padarot tās par vienu no daudzpusīgākajiem ēnmīļu augiem dārziem un terasēm.

Amerikāņu alūnsakne

Heuchera americana

Heuchera americana, plaši pazīstama kā amerikāņu alūnsakne, ir Austrumamerikā dzimtā daudzgadīgā auga suga, ko augsti vērtē par tās dekoratīvajām, dziļi daiviņainajām lapām ar sudraba un pelēka toņu marmorējumu. Vēlā pavasarī tā uz smalkajiem kātiem nes smalkas zvaniņveida ziediņus un labi aug apēnotās dārza vietās.

Sīkziedu heihera

Heuchera micrantha

Sīkziedu heihera (Heuchera micrantha) ir akmeņlauzīšu dzimtas (Saxifragaceae) daudzgadīgs lakstaugs, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas rietumu klinšainās nogāzes un klinšu plaisas. Tā veido kompaktus cerus ar starpveida lapām un izteiktu dzīslojumu, kuru krāsa variē no zaļas līdz bronzas sarkanai, padarot to ļoti dekoratīvu arī ārpus ziedēšanas perioda. Pavasara beigās un vasaras sākumā tā veido tievus, stāvus ziednešus, kas klāti ar sīkiem baltiem vai krēmkrāsas ziediem skrajās skarās, ko ļoti iecienījuši apputeksnētāji. Tas ir izturīgs augs, kas pielāgojies akmeņainām un labi drenētām augsnēm, un eleganti pacieš daļēju ēnu.

Pūkainā heihēra

Heuchera villosa

Heuchera villosa, ko parasti dēvē par pūkaino heihēru, ir cerus veidojoša meža ziemciete, kuras dzimtene ir Apalaču kalnu reģions ASV austrumos, no Ņujorkas štata dienvidiem līdz Džordžijai un rietumiem līdz Misūri. Tā veido zemu, mīksti pūkainu, kļavām līdzīgu lapu pudurus un no vasaras vidus līdz rudenim dzen gaisīgas vārpas ar sīkiem, baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem. Tā tiek augstu vērtēta par izcilo karstuma un mitruma izturību salīdzinājumā ar citām heihērām, un tā lieliski aug ēnainos akmensdārzos, mežmalu dobēs un podos.

Heihērella

Heucherella

Heihērella ir starpģinšu hibrīds starp heihēru (Heuchera) un tiarella (Tiarella). Augs veido kompaktas lapu rozetes ar dekoratīvu lapojumu dažādos toņos – zaļā, zelta, oranžā, sarkanā un bronzas, atkarībā no šķirnes. Tā ir īpaši populāra ēnmīļu dārzos, kur no vēlā pavasara līdz vasaras vidum tā priecē ar gaisīgām, mākoņveida ziedkopām baltā vai rozā krāsā. Lapojums ir daļēji mūžzaļš, nodrošinot dārza struktūru arī ziemā mērenā klimatā.

Heveja

Hevea brasiliensis

Brazīlijas heveja (Hevea brasiliensis) ir koks, kura dzimtene ir Amazones meži (Amazones un Orinoko baseini), kur tas gar upju krastiem var sasniegt 40 metru augstumu. Tas ir gandrīz vienīgais dabiskā kaučuka avots pasaulē: iegriezums tā mizā izdala baltu lateksu, ko iegūst, veicot tecināšanu aptuveni no 7 gadu vecuma. 20. gadsimta mijā ieviests Āzijā un Āfrikā, tas tur plaši plaukst, pasargāts no tā galvenā posta — sēnītes Microcyclus ulei, kas izraisa Dienvidamerikas lapu slimību (SALB), kura savulaik sagrāva Brazīlijas heveju audzēšanu. Iekštelpās, kur to audzē spīdīgo, trīsdaļīgo lapu dēļ, tas saglabājas daudz pieticīgākā izmērā. Tā latekss satur olbaltumvielas (heīnu), kas ir zināmi alergēni: saskare ar sulu var izraisīt ādas kairinājumu vai pat smagākas reakcijas cilvēkiem ar alerģiju pret lateksu.

Kenafs

Hibiscus cannabinus

Sarkanais hibisks

Hibiscus coccineus

Hibiscus coccineus, pazīstams kā sarkanais hibisks vai Teksasas zvaigžņu hibisks, ir liels, lapu koku daudzgadīgs augs no malvu dzimtas, kas dabiski sastopams purvos un mitrājos ASV dienvidaustrumos. Tas veido uzkrītošus, zvaigžņveida, spilgti sarkanus ziedus līdz pat 15 cm diametrā uz kļavām līdzīgām lapām, no vasaras beigām līdz agram rudenim, sasniedzot 1,8 līdz 2,4 m augstumu. Tas labi aug pastāvīgi mitrā vai pat applūdušā augsnē un pilnā saulē, padarot to ideāli piemērotu dīķu malām, lietus dārziem un apputeksnētāju stādījumiem.

Purpurais hibisks

Hibiscus laevis

Hibiscus laevis ir daudzgadīgs, stāvs un spēcīgs lakstaugs, kas dabiski sastopams Ziemeļamerikas mitrāju krastos, slavens ar savām trīsdaivu, šķēpa formas lapām. No vasaras līdz rudenim tas ražo lielus, balts līdz rozā krāsas ziedus, kas atgādina altejas ziedus, ar tumšsarkanu rīkli, kas atveras dienā un aizveras naktī.

Purva roze-malva

Hibiscus moscheutos

Hibiscus moscheutos, plaši pazīstama kā purva roze-malva vai sarkanacainā rozenmalva, ir izturīgs daudzgadīgs augs, kas dzimtenis Ziemeļamerikas austrumu daļai. Tas veido milzīgus ziedus — līdz 30 cm diametrā — baltos, rozā, sarkanos un burgundijas toņos, bieži vien ar krāšņu sarkanu centru. Neraugoties uz tropisku izskatu, augs ir pilnībā izturīgs pret aukstumu līdz USDA 4. zonai, katru ziemu atmiršot līdz zemei un pavasarī atkal ataugot.

Konfederātu Roze

Hibiscus mutabilis

Konfederātu Roze (Hibiscus mutabilis) ir ātri augošs lapu krūms vai neliels koks, kas dzimtenis Dienvidķīnā. To slavē par iespaidīgajiem ziediem, kas no rīta atveras balti vai gaiši rozā krāsā un vakarā kļūst dziļi purpursarkani — viss vienas dienas laikā. Augi var sasniegt 4,5 metru augstumu un no vasaras beigām līdz rudenim sniedz bagātīgu ziedēšanu.

Ķīnas Hibisks

Hibiscus rosa-sinensis

Hibiscus rosa-sinensis, plaši pazīstams kā Ķīnas hibisks vai Tropu hibisks, ir ziedošs mūžzaļš krūms Malvaceae dzimtā, kura dzimtene ir tropiskā Āzija. Tas visu gadu ražo lielus, krāšņus ziedus plašā krāsu gammā un tiek plaši audzēts kā dekoratīvs augs dārzos un traukos visā pasaulē.

Rozele

Hibiscus sabdariffa

Hibiscus sabdariffa, plaši pazīstama kā rozele, ir ātri augošs viengadīgs vai īsmūžīgs daudzgadīgs krūms, kura dzimtene ir Rietumāfrika. Tā ir slavena visā pasaulē ar saviem spilgti sarkanajiem kausiņiem, ko izmanto hibiskusa tējas, ievārījumu un ārstniecisko preparātu pagatavošanai. Augs ražo krāšņus gaiši dzeltenziedus ar tumši sarkanu centru un siltā klimatā var sasniegt 3 metru augstumu. Tā kausiņi, lapas, sēklas un saknes ir ēdamas un tiek augstu vērtētas gan kā dekoratīvs, gan ārstniecisks augs.

Sīrijas hibisks

Hibiscus syriacus

Sīrijas hibisks (Hibiscus syriacus) ir vasarzaļš krūms, kura dzimtene ir Austrumāzija. Tas ir augstu novērtēts tā krāšņo ziedu dēļ, kas mēdz būt baltos, rozā, purpura, sarkanos un ceriņkrāsas toņos. Tas zied no vasaras vidus līdz rudenim, kad lielākā daļa citu krūmu jau ir noziedējuši. Tā ir Dienvidkorejas nacionālā puķe, kur to sauc par Mugunghwa un kas simbolizē neatlaidību un mūžīgu mīlestību.

Vanagnadziņa

Hieracium

Vanagnadziņas (Hieracium) ir liela un taksonomiski sarežģīta kurvjziežu dzimtas (Asteraceae) augu ģints, kas tautā pazīstama arī kā vanagu zāle. Ģints nosaukums cēlies no sengrieķu vārda 'hierax' (vanags), kas saistīts ar senu leģendu, ka vanagi izmantojuši auga pienaino sulu redzes asināšanai. Vanagnadziņas ir daudzgadīgi lakstaugi, kas veido pūkainu, bieži vien raupju lapu rozetes un stāvus ziednešus ar maziem dzelteniem vai oranžiem ziedu kurvīšiem, kas atgādina pienenes. Vairošanās ir īpatnēja: lielākā daļa sugu vairojas ar apomiksi, veidojot sēklas, kas ir ģenētiski identiskas mātesaugam bez apaugļošanās, kā rezultātā botāniķi ir aprakstījuši no dažiem simtiem līdz tūkstošiem mikrosugu. Lai gan dažas sugas tiek novērtētas kā mazprasīgi savvaļas augi dabiskiem dārziem un apputeksnētājiem, daudzas citas (piemēram, oranžā vanagnadziņa un pļavas vanagnadziņa) ir agresīvas kolonizatores, kas Ziemeļamerikā, Jaunzēlandē un daļā Austrālijas klasificētas kā invazīvas nezāles, kur tās konkurē ar vietējo veģetāciju un ganībām.

Čemuru pamaile

Hieracium umbellatum

Čemuru pamaile ir daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kura dzimtene ir ziemeļu puslodes mērenās joslas reģioni (Eiropa, Āzija un Ziemeļamerika). Tā veido piezemes rozeti ar šaurām, zobainām lapām un no vasaras vidus līdz rudenim raisa čemurveida dzeltenu ziedu kurvīšu kopas, kas atgādina pienenes. Tas ir izturīgs, pielāgoties spējīgs augs, kas bieži sastopams ceļmalās, atklātos mežos, kā arī smilšainās vai traucētās augsnēs.