Elaeagnaceae
Smiltsērkšķis: Ēdams augs
Hippophae rhamnoides
Smiltsērkšķis ir pieticīgs un salizturīgs krūms, kuram galvenokārt nepieciešama pilna saule un caurlaidīga, smilšaina augsne. Pēc iesakņošanās tas spēj izturēt ilgstošus sausuma periodus un gandrīz neprasa mēslošanu vai aizsardzību pret slimībām. Regulāra atzarošana rudenī vai agrā pavasarī palīdz saglabāt formu un veicina bagātīgu ogu ražu.
Ik pēc 21 dienām
Tiešā saule
-40° - 40°C
% - %
Kategorijas
Kas ir Smiltsērkšķis?
Smiltsērkšķis (Hippophae rhamnoides) ir viegls kopšanas augs no Elaeagnaceae dzimtas. Parastais smiltsērkšķis (Hippophae rhamnoides) ir ērkšķains, vasarzaļš eleagnu dzimtas (Elaeagnaceae) krūms, kura dzimtene ir Eirāzijas aukstie un mērenie reģioni – no Baltijas un Ziemeļjūras piekrastes līdz pat Himalaju piekājei. Tam raksturīgas sudrabaini pelēkas, šauras lapas un no vasaras beigām...
Smiltsērkšķis izaug līdz 5.0m, platums 400 cm, laistīšana ik pēc 21 dienām, -40°C – 40°C. Tas ir nepiemērots iekštelpās un drošs mājdzīvniekiem.
Atšķirībā no daudziem tropiskajiem augiem, Smiltsērkšķis panes laistīšanas kļūdas. Piemērots iesācējiem. Atšķirībā no daudzām populārām sugām, Smiltsērkšķis ir droši turēt mājdzīvnieku tuvumā.
Kā kopt Smiltsērkšķis?
TLDR: Smiltsērkšķis nepieciešams Tiešā saule, laistīšana ik pēc 21 dienām un temperatūra -40–40°C ar 40-70% mitrumu.
Cik bieži laistīt Smiltsērkšķis?
Jaunos stādus pirmajā gadā regulāri laistiet, līdz tie iesakņojas. Pieauguši augi ir ļoti izturīgi pret sausumu, un tos nepieciešams laistīt tikai ilgstoša karstuma periodos bez lietus – pārmērīga laistīšana smagā augsnē var izraisīt sakņu puvi.
Cik daudz gaismas nepieciešams Smiltsērkšķis?
Nepieciešama pilna saule visas dienas garumā – pusēnā ievērojami samazinās ziedēšana un ogu raža.
Kāda augsne ir vislabākā Smiltsērkšķis?
Dod priekšroku vieglai, smilšainai vai smilšmāla, labi drenētai augsnei ar pH aptuveni 5,5 – 7,5. Izvairieties no smagām, mālainām un pārmitrinātām augsnēm, kur pastāv sakņu puves risks.
Kādu podu izmantot Smiltsērkšķis?
Smiltsērkšķis vislabāk jūtas, ja ir iestādīts tieši dārza augsnē; audzēšana podos nav ieteicama tā dziļās un plašās sakņu sistēmas dēļ. Ja audzēšana traukā ir neizbēgama, izvēlieties lielu, stabilu āra podu (vismaz 40–50 l) ar izcilu drenāžas atveri un smilšainu substrātu.
Kopšanas grafiks
Mēslošana
Ik pēc 365 dienām
Kas ir Smiltsērkšķis un no kurienes tas nāk?
Parastais smiltsērkšķis (Hippophae rhamnoides) ir ērkšķains, vasarzaļš eleagnu dzimtas (Elaeagnaceae) krūms, kura dzimtene ir Eirāzijas aukstie un mērenie reģioni – no Baltijas un Ziemeļjūras piekrastes līdz pat Himalaju piekājei. Tam raksturīgas sudrabaini pelēkas, šauras lapas un no vasaras beigām līdz rudenim bagātīgi aizmetušās koši oranžas ogas, kas tiek augstu vērtētas lielā C vitamīna un citu antioksidantu satura dēļ. Tas ir divmāju augs (atsevišķi vīrišķie un sievišķie īpatņi), kas ir īpaši izturīgs pret salu, sausumu, vēju un sāļo piekrastes gaisu.
Kā vairot Smiltsērkšķis?
Koksnainie spraudeņi
- Ņemiet spraudeņus atsevišķi no vīrišķajiem un sievišķajiem augiem, lai nodrošinātu apputeksnēšanu
- Smiltsērkšķis ir divmāju augs – audzējot no sēklām, auga dzimums nav zināms, tāpēc priekšroka dodama spraudeņiem
- 1 Miera periodā ziemā no viengadīgiem dzinumiem nogrieziet 15-20 cm garus nobriedušus koksnainos spraudeņus
- 2 Apakšējo galu iemērciet sakņošanās stimulatorā
- 3 Stādiet smilšainā substrātā tā, lai 2/3 spraudeņa būtu augsnē
- 4 Uzturiet substrātu nedaudz mitru, līdz izveidojas saknes
Nepieciešamie materiāli:
Sakņu atvases
- Atvases saglabā mātesauga dzimumu
- 1 Atrodiet sakņu atvasi, kas aug pietiekamā attālumā no mātesauga
- 2 Uzmanīgi atrokiet un ar asu lāpstu atdaliet saknes daļu kopā ar atvasi
- 3 Pārstādiet jaunā vietā un laistiet, līdz tā ieaugas
Nepieciešamie materiāli:
Cik liels izaug Smiltsērkšķis?
TLDR: Smiltsērkšķis var sasniegt 5.0m augstumu ar Vidējs augšanas ātrumu.
Maksimālais augstums
5.0m
Platums
4.0m
Augšanas ātrums
Vidējs
Lapotne
Lapu koks
Auga lietojums
Ēdams
Var lietot pārtikā
Ārstniecisks
Ārstnieciskas īpašības
Dekoratīvs
Lielisks dekorēšanai
Ārstnieciskais lietojums
- imunitātes stiprināšana (augsts C vitamīna saturs)
- ogu un sēklu eļļa ādas un gļotādas kopšanai
- tradicionāla izmantošana brūču un apdegumu dziedēšanai
- antioksidanta un pretiekaisuma iedarbība
Kulinārais lietojums
- sulas un sīrupi
- ievārījumi un marmelādes
- žāvētas ogas un tējas
- auksti spiesta eļļa kā uztura bagātinātājs
Kādas slimības bieži skar Smiltsērkšķis?
TLDR: Smiltsērkšķis ir uzņēmīgs pret 8 zināmām slimībām. Regulāri pārbaudiet, lai savlaicīgi atklātu problēmas.
Verticillium vīte
Verticillium vīte ir augsnes izcelsmes sēnīšu slimība, ko galvenokārt izraisa sēnītes Verticillium dahliae un V. albo-atrum. Šie patogēni inficē augu saknes un aug asinsvadu audos, bloķējot ūdens un barības vielu transportu, kā rezultātā augi novīst un galu galā iet bojā. Slimība skar vairāk nekā 350 augu sugas, tostarp dārzeņus, augļaugus, dekoratīvos ziedus un kokus. Sēnītes augsnē var izdzīvot vairāk nekā 10 gadus, veidojot izturīgas struktūras — mikrosklerotijas.
Fusarium Vīte
Fusarium vīte ir nopietna sēnīšu slimība, ko izraisa augsnes sēnīte Fusarium oxysporum. Sēnīte iebrūk saknēs un bloķē auga ūdeni vadošos traukus (ksilēmu), izraisot pakāpenisku vītumu un galu galā nāvi. Patogēnam pastāv saimniekspecifiskas formas, kas uzbrūk dažādām augu sugām.
Rūsa
Rūsa ir izplatīta sēnīšu slimība, ko izraisa Pucciniales kārtas sēnītes un kas skar ļoti dažādus augus. Slimības nosaukums cēlies no raksturīgajiem oranžajiem, dzeltenajiem vai sarkanbrūnajiem pustuliem uz lapām, kas atgādina metāla rūsu. Šis obligātais sēnīšu parazīts dzīvošanai pieprasa dzīvus augus un var radīt ievērojamus ekonomiskos zaudējumus lauksaimniecības kultūrām.
Laputis
Laputis ir mazs, mīkstķermeņa, bumbierveidīgs kukainis (1,5–3 mm garš), kas barojas, iesūcot augu sulā esošās barības vielas. Tie vairojas ātri un var strauji novājināt augus, izraisot deformētu augšanu un pārnēsājot augu vīrusus. Laputis sastopamas dažādās krāsās, tostarp zaļā, melnā, sarkanā, dzeltenā, brūnā un pelēkā. Tās izdala medusrasu – lipīgu vielu, kas piesaista skudras un veicina sodrēju pelējuma augšanu.
Nozīme un simbolika
Ziemeļu un slāvu kultūrās smiltsērkšķis tiek saistīts ar veselību, vitalitāti un izdzīvošanu skarbos apstākļos – tā ērkšķainie, bet dzīvīgie zari simbolizē izturību, savukārt ar vitamīniem bagātie augļi – spēku atjaunošanu ziemas laikā.
Salīdzināt ar līdzīgiem augiem
| Raksturojums | Grūtības pakāpe | Apgaismojums | Laistīšana | Drošs mājdzīvniekiem |
|---|---|---|---|---|
| Lauka kļava | Viegls | Spilgta izkliedēta gaisma | 14d | ✓ |
| Kārpainais bērzs | Viegls | Tiešā saule | 14d | ✓ |
| Lielziedu gailardija | Viegls | Tiešā saule | 10d | ✓ |
| Brauna leikofita | Viegls | Tiešā saule | 14d | ✓ |
Izvēlēties un salīdzināt
Avoti un atsauces
- Sea Buckthorn - Hippophae rhamnoides: All You Need To Know
- Hippophae rhamnoides - Wikipedia
- Rakytník pestovanie | rastlinky.sk
- Rakytník rešetliakový - Hippophae: Tajomstvo bohatej úrody
- Sea buckthorn treatments, pest and disease control | Armuro
- Hippophae rhamnoides (HIORH) Pests | EPPO Global Database
