Pilnīgs augu ceļvedis
Pārlūkojiet augus pēc grūtības pakāpes, sezonas un citiem kritērijiem. Atrodiet sev piemērotāko augu.
Grūtības pakāpe
Gadalaiki
Augi pēc pilsētas
🗺️ Augi pēc pilsētasAtrasti 3783 augi
Rāda 1729–1764 no 3783
Hebe 'Magic Color'
Hebe 'Magic Color'
Hebe 'Magic Color' ir mūžzaļš dekoratīvs krūms, kas pieder ceļteku dzimtai (Plantaginaceae) un Hebe ģintij (agrāk klasificēta pie veronikām, Veronica), kuras izcelsmes vieta ir Jaunzēlande. Šī šķirne ir augstu novērtēta tās raibo (variegēto) lapu dēļ – uz nelielajām, pretēji izvietotajām lapām mijas zaļi, krēmkrāsas un sārti līdz purpursarkani toņi. Vasaras beigās un rudenī krūmu rotā nelieli violetu vai baltu ziedu ķekari. Tas ir kompakts, blīvi zarots krūms, kas piemērots dobēm, podiem, kā arī zemiem dzīvžogiem.
Sudrabainā hēbe
Hebe 'Silver Dollar'
Hebe 'Silver Dollar' ir kompakts, mūžzaļš, spilvenveida dekoratīvs krūms, kas pazīstams ar savām pelēkzaļajām lapām ar krēmbaltu apmali. Lapu apmale rudenī kļūst sarkanīga, bet ziemā un pavasarī – spilgti rozā-fuksijas krāsā, padarot augu iespaidīgu arī vēsākos mēnešos. Vasarā tas ilgstoši zied ar maziem, gaiši violetiem vai bālganiem ziedu ķekariem. Tam ir lieliska sausuma tolerance, kad tas ir iesakņojies, un tas labi panes piekrastes, vējainas vietas.
Hēbe
Hebe addenda
Hēbe Addenda pieder pie dekoratīvo krūmu hēbju grupas (ģints Hebe, tagad klasificēta kā Veronica) no ceļteku dzimtas (Plantaginaceae), kas sākotnēji nāk no Jaunzēlandes. Tas ir zems, kompakts, mūžzaļš krūms, ko audzē galvenokārt sērijās, piemēram, Addenda®, tā bagātīgās un ilgstošās ziedēšanas dēļ. Zied no vasaras līdz pirmajām salnām ar sīkiem ziediem ķekaros, kas piesaista apputeksnētājus. Pateicoties kompaktajam augumam, tas ir piemērots terasēm, konteineriem un dobēm.
Smaragda hēbe
Hebe odora
Smaragda hēbe ir lēni augošs mūžzaļš krūms, kura dzimtene ir Jaunzēlande. Tam ir sīkas, spīdīgas, tumši zaļas lapas. Zied pavasara beigās un vasaras sākumā ar īsiem, tīri baltu ziedu ķekariem. Augs ir ļoti salizturīgs un piemērots piejūras un akmensdārziem ar minimālu kopšanu.
Hebe Quicksilver
Hebe pimeleoides
Hebe pimeleoides ir zems, mūžzaļš krūms, kura dzimtene ir Jaunzēlande (Marlboro un Kenterberijas sausie kalnu reģioni Dienvidsalā). Tam raksturīgas sīkas, pelēkzilas (glaukas) lapas 7–10 mm garumā, kas izvietotas pretēji uz tumšiem, gandrīz melniem kātiem. No pavasara līdz vasaras sākumam tas veido sīkas ziedkopas ar gaiši violetiem līdz baltiem ziediem, kas piesaista bites un citus apputeksnētājus. Kultivārs 'Quicksilver' ir pazīstams ar savu kompakto, daļēji klājošos augumu un ir saņēmis Karaliskās dārzkopības biedrības (RHS) Award of Garden Merit apbalvojumu.
Hebe Pagei
Hebe pinguifolia
Hebe Pagei ir zema, ložņājoša mūžzaļo krūmu šķirne no ceļteku dzimtas (Plantaginaceae), kuras izcelsme meklējama Jaunzēlandē. Tā veido blīvus, kupolveida paklājus līdz aptuveni 40 cm augstumā un līdz 90 cm platumā, ko klāj sīkas, ovālas, pelēkzilas lapas ar raksturīgu vaska pārklājumu (no tā cēlies epitets pinguifolia — biezlapu). No pavasara beigām līdz vasaras sākumam parādās sīki, balti ziedi, kas sakopoti īsās vārpās un piesaista bites. Pagei šķirne ir saņēmusi RHS Award of Garden Merit balvu par uzticamību un izturību pret sarežģītiem apstākļiem, tostarp sāļu piejūras gaisu.
Krāšņā Hēbe
Hebe speciosa
Hebe speciosa, plaši pazīstama kā Krāšņā Hēbe, ir mūžzaļš krūms, kas dzimis Jaunzēlandes piekrastē. Vasarā un rudenī tas veido iespaidīgas dziļi rozīgi sarkanas līdz violetas ziedu vārpas, padarot to par vienu no dekoratīvākajiem hēbes dzimtas pārstāvjiem. Ar savām spīdīgajām tumši zaļajām lapām un košajiem ziediem tas ir populāra izvēle piejūras un mērenā klimata dārziem.
Franciskas hēbe
Hebe x franciscana
Hebe × franciscana ir kompakts un noapaļots mūžzaļš krūms, dārza hibrīds starp Hebe elliptica un Hebe speciosa – divām Jaunzēlandes sugām. Pirmais dokumentētais krustojums datēts pirms 1859. gada; nosaukumu 1943. gadā publicēja Alise Īstvuda, pamatojoties uz augiem, kas audzēti Sanfrancisko Golden Geitas parkā. Tam ir izturīgi, spīdīgi stublāji un ovālas, biezas un nedaudz gaļīgas lapas, līdz 5–6 cm garas, izkārtotas četrās rindās. No vasaras līdz rudenim tas veido īsas ziedu vārpas violeti zilā, rozā purpura vai baltā krāsā, kuras bieži apmeklē bites un tauriņi. 5–10 gadu laikā tas sasniedz 0,5–1 m augstumu un platumu. Visizplatītākā šķirne ir 'Blue Gem' (1868); formai 'Variegata' (pārdota arī kā 'Silver Queen') ir zaļas lapas ar krēmbaltām malām, un tā ir nedaudz mazāk izturīga pret aukstumu. Augs ļoti labi panes vēju un sāļu gaisu, tāpēc to izmanto piekrastes dzīvžogos; mūsdienās daudzi botāniķi to klasificē kā Veronica × franciscana.
Hehtija
Hechtia
Hehtija ir kserofītisku sauszemes bromeliju ģints, kas ir dzimtā Meksikā un Centrālamerikā, veidojot iespaidīgas dzeloņainas rozetes, kas pielāgotas sausām, akmeņainām vidēm. Augsti novērtētas savas dramatiskās izskats un izcilās izturības pret sausumu dēļ, tās ir ideāli piemērotas akmeņu dārziem un kserizainājumiem.
Efeja
Hedera
Hedera ir aptuveni 15 sugu mūžzaļo kāpelējošo vai pa zemi ložņājošo koksnaino augu ģints Arāliju (Araliaceae) dzimtā, kuru dzimtene ir Rietumeiropa, Centrāleiropa un Dienvideiropa, Makaronēzija, Ziemeļrietumāfrika, kā arī Centrālā un Dienvidāzija līdz pat Japānai un Taivānai. Visplašāk kultivētā suga ir parastā efeja (Hedera helix), kas ir populārs nokarenais un kāpelējošais telpaugs, ko novērtē tā spīdīgo, daivaino lapu un enerģiskās augšanas dēļ. Efejas bieži izmanto iekaramos podos, kā nokarenus akcentus konteineros vai audzē uz režģiem un topāriju rāmjiem. Svarīgs brīdinājums: visas efejas daļas ir toksiskas kaķiem, suņiem un cilvēkiem, ja tās tiek norītas; tās satur triterpēna saponīnus, kas izraisa kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumus, ādas kairinājumu un smagos gadījumos elpošanas grūtības.
Alžīrijas efeja
Hedera algeriensis
Alžīrijas efeja (Hedera algeriensis) ir spēcīgs, mūžzaļš vīteņaugs, kura dzimtene ir Ziemeļāfrikas piekrastes kalni un Kanāriju salas. Tās lielās, spīdīgās un ādainās lapas apvienojumā ar straujo augšanu un spēju pašai piestiprināties pie virsmām padara šo augu ideāli piemērotu sienu, režģu vai iekaramo grozu nosegšanai, kā arī krāšņai augsnes nosegšanai dārzos. Tā ir tuva radiniece parastajai efejai, labi panes dažādus gaismas līmeņus un par minimālām rūpēm atalgo ar blīvu, tropisku lapotni visa gada garumā.
Alžīrijas Efejas
Hedera canariensis
Hedera canariensis, plaši pazīstama kā Alžīrijas efejas vai Kanāriju salu efejas, ir spēcīgi augošs mūžzaļš kāpjošs augs, kas dabiskos apstākļos aug Kanāriju salās un Ziemeļāfrikā. Tās lielās, spīdīgās tumši zaļās lapas — dažkārt raibas ar krēmbaltu malu — padara to par populāru izvēli augsnes segumam, restēm, sienām un iekštelpu dekorēšanai. Augs aug strauji un tiek novērtēts par pielāgošanās spēju dažādiem apgaismojuma apstākļiem.
Kolhīdas efeja
Hedera colchica
Kolhīdas efeja (Hedera colchica), pazīstama arī kā Persijas efeja, ir spēcīgs mūžzaļš vīteņaugs, kura dzimtene ir Kaukāza reģions un Turcijas ziemeļi. Tai ir vislielākās lapas no visām efeju sugām: biezas, ādainas un bieži vien aromātiskas, ja tās tiek saberztas. Kā nobriedis kāpējaugs tā ar gaisa saknēm piestiprinās pie sienām, kokiem un režģiem, padarot to par lielisku izvēli lielu vertikālu virsmu nosegšanai vai blīvam klājumam ēnainos dārzos.
Parastais efejs
Hedera helix
Parastais efejs ir daudzpusīgs un izturīgs mūžzaļš trejot augs, kas dzimtenis Eiropā, rietumu Āzijā un ziemeļu Āfrikā. Tas ir pazīstams ar savām raksturīgajām daivaini sadalītajām lapām un var augt kā augsnes pārklājs vai uzrāpties līdz 30 metriem augstumā, izmantojot gaisā esošos sakneņus. Šis ātri augošais augs ir lielisks ampelos, topiārijā vai kā piekārtojams telpaugs.
Īrijas efeja
Hedera hibernica
Hedera hibernica, pazīstama kā Īrijas efeja vai Atlantijas efeja, ir ātraudzīgs mūžzaļš vīteņaugs, kura dzimtene ir Eiropas Atlantijas okeāna piekrastes reģioni, tostarp Īrija, Apvienotā Karaliste un Ibērijas pussala. Ar spīdīgām, tumši zaļām un daivainām lapām šis augs tiek plaši izmantots kā augsnes sedzējs, kāpjošs augs pie sienām un žogiem vai kā dekoratīvs telpaugs podos. Tas viegli pielāgojas ēnai un ir neparasti izturīgs pret aukstumu un piekrastes sāļumu.
Iedžija / Vainagziedu ģints
Hedychium
Hedychium ir tropu un subtropu ziedaugu ģints Zingiberaceae dzimtā, kuras dzimtene ir Himalaju pakājē un Dienvidaustrumāzijā. Šie strauji augošie sakneņu daudzgadīgie augi tiek novērtēti par izteiksmīgajiem, smaržīgajiem ziediem baltā, dzeltenā, oranžā un sarkanā krāsā, un tie labi attīstās siltā, mitrā vidē. Ievērojamās sugas ir H. coronarium (Kubas nacionālais zieds) un H. gardnerianum (Kahili iedžija). Tie ir izcili dārza akcentaugi, piemēroti dīķu malu apstādījumiem un konteinerstādījumiem.
Dzeltenā purva ingvera lilija
Hedychium chrysoleucum
Dzeltenā purva ingvera lilija (Hedychium chrysoleucum) ir tropu daudzgadīgs augs no Zingiberaceae dzimtas, kura dzimtene ir Brazīlija. Tas visu gadu ražo smaržīgus krēmdzeltenas krāsas ziedus, vislielākā ziedēšanas bagātība vērojama pavasarī un vasarā. Izturīgs un viegli kopjams augs, kas ir ļoti novērtēts ainavu veidošanā pie ūdenstilpnēm, dīķiem un mitrājiem.
Baltā ingvera lilija
Hedychium coronarium
Hedychium coronarium, plaši pazīstama kā baltā ingvera lilija vai tauriņu lilija, ir spēcīgs daudzgadīgs lakstaugs Zingiberaceae dzimtā, kura dzimtene ir Himalaji un Dienvidaustrumāzija. Šis iespaidīgais augs slavens ar intensīvi smaržojošiem, baltiem, tauriņam līdzīgiem ziediem — tas izaug līdz 1,8 m augstumā, ar krāšņām šķēpveida lapām uz gariem, stāviem kātiem. Tas ir Kubas nacionālais zieds un ir naturalizējies tropu reģionos visā pasaulē. Zied vasarā un rudenī, un ziedi visizsmalcinātāk smaržo vakarā, piesaistot naktī lidojošus apputeksnētājus.
Boreālā saldā vīķe
Hedysarum boreale
Boreālā saldā vīķe (Hedysarum boreale) ir izturīgs daudzgadīgs pākšaugu savvaļas zieds, kas dabiski sastopams aukstās, sausās ganībās un atklātās nogāzēs Ziemeļamerikas ziemeļos un rietumos, sākot no Kanādas Arktikas uz dienvidiem caur Starpkalnu Rietumiem. Augot no dziļas, koksnainas mietsaknes aptuveni 30-70 cm augstumā, tā no pavasara beigām līdz vasarai veido rozā līdz purpursarkanu, zirņiem līdzīgu ziedu ķekarus, kam seko segmentētas sēklu pākstis. Kā slāpekli fiksējošs augs tas uzlabo augsni ap sevi un tiek novērtēts par augsnes erozijas kontroli, apputeksnētāju pļavām un ganību atjaunošanu. Tās saldās, lakricas-burkānu garšas saknes tradicionāli ēda un medicīniski izmantoja reģiona pamatiedzīvotāji.
Rudbekija
Helenium autumnale
Rudbekija (Helenium autumnale) ir ziemcietīga, daudzgadīga puķe no asteru dzimtas (Asteraceae), kas sākotnēji nāk no Ziemeļamerikas, kur tā bieži aug mitrās pļavās, upju krastos un purvainās vietās. No jūlija līdz oktobrim tā veido daudzus margrietiņām līdzīgus ziedu galviņas spilgti dzeltenā, zeltainā, oranžā, sarkanā un vara brūnā krāsā, kas grupējas ap lodveida, tumšu centru. Augs, atkarībā no šķirnes, sasniedz 50 līdz 160 cm augstumu un aug krūmveidīgi-stāvus ar tumši zaļām, lancetveida lapām uz spārnainiem kātiem. Kā izturīga bišu un tauriņu barības augs, tā ir populāra izvēle dabīgiem dārziem, ziemciešu dobēm un lauku dārziem vēlā vasarā un rudenī.
Saulespuķe
Helianthus
Helianthus ir aptuveni 70 ziedaugu sugu ģints kurvjziežu (Asteraceae) dzimtā, kuras dzimtene galvenokārt ir Ziemeļamerika. Tās pazīstamākā un visvairāk audzētā suga Helianthus annuus (parastā saulespuķe) ir ātraudzīgs viengadīgs augs, kas var sasniegt vairāku metru augstumu, ar lielu dzeltenu ziedkopu (kurvīti), kam raksturīgs heliotropisms (jaunie augi griežas līdzi saulei). To plaši audzē ēdamo sēklu, eļļas un dekoratīvās vērtības dēļ.
Saulespuķe
Helianthus annuus
Saulespuķe ir viengadīgs augs Asteraceae dzimtā, kas pazīstams ar saviem lielajiem dzeltenajiem ziediem, kuri seko saules kustībai (heliotropisms). Tā ir dzimtene Amerikā un tiek kultivēta visā pasaulē gan dekoratīviem nolūkiem, gan sēklu un eļļas ražošanai.
Vājā saulespuķe
Helianthus debilis
Helianthus debilis, pazīstama kā vājā saulespuķe, ir īsmūža daudzgadīgs augs, kura dzimtene ir Amerikas Savienoto Valstu dienvidu piekrastes reģioni. Tas ir spēcīgs, ložņājošs augs, kas lielāko gada daļu veido blīvu, koši dzeltenu ziedu paklāju. Katrs zieds ir aptuveni 5-8 cm diametrā, ar dzeltenām mēlziedu lapiņām ap sarkanīgu centrālo disku. Trīsstūrveida un nedaudz daivainās lapas atgādina gurķu lapas, kas ir pamatā vienam no tā nosaukumiem. Šī suga ir īpaši izturīga pret sausumu, sāļu jūras gaisu un nelabvēlīgiem piekrastes apstākļiem, padarot to par ideālu izvēli piejūras dārziem un mazprasīgām ainavām. Augs aug ātri, viegli izplatās ar sēklām un pazemes stīgām, kā arī piesaista dārzam tauriņus un putnus.
Kātainā saulgrieze
Helianthus petiolaris
Helianthus petiolaris, plašāk pazīstama kā kātainā saulgrieze vai prēriju saulgrieze, ir ātraudzīgs viengadīgs augs, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas rietumu un centrālās daļas sausās prērijas un smilšainās augsnes. No vasaras līdz rudenim tā raisa košus, dzeltenus ziedus ar tumši brūniem vidučiem, kas atgādina margrietiņas un piesaista bites, tauriņus un citus apputeksnētājus. Kā viena no visplašāk izplatītajām savvaļas saulgriezēm Ziemeļamerikā, tā lieliski aug atklātās, saulainās vietās un nabadzīgās augsnēs ar minimālu kopšanu, kur citi augi nīkuļo.
Topinambūrs
Helianthus tuberosus
Helianthus tuberosus, plaši pazīstams kā topinambūrs jeb saulsakne, ir enerģisks daudzgadīgs saulpuķu dzimtas augs, kas cēlies no Ziemeļamerikas centrālās un austrumu daļas. Tas izaug līdz 3 metriem augstumā, vēlā vasarā un rudenī veidojot spilgti dzeltenas, saulpuķēm līdzīgas zieds, savukārt zemē attīstot mezglainas, ēdamas bumbuļus. Tā ir viena no ražīgākajām un izturīgākajām pārtikas kultūrām — tā labi aug dažādos apstākļos un bija pamata pārtikas avots indiāņu tautām ilgi pirms Eiropas ieceļotāju ierašanās.
Salmene
Helichrysum
Helichrysum ir plaša ģints ar aptuveni 600 sugu kurvjziežu dzimtā (Asteraceae), kas galvenokārt sastopamas Āfrikā un Madagaskarā, kā arī Vidusjūras reģionā, Eirāzijā un Austrālāzijā. Lielākā daļa ir puskrūmi vai zemi, zaroti daudzgadīgi augi ar šaurām, bieži sudrabainām vai pelēcīgām un pūkainām lapām. To ziedkopas ieskauj sausas, papīram līdzīgas seglapas, kas saglabā formu un krāsu arī pēc izžūšanas, tāpēc tos dēvē par sausziedēm vai mūžziedēm. Dārzos visizplatītākās ir Helichrysum italicum (itāļu salmene jeb karija augs) ar sudrabainu lapotni, kas smaržo pēc karija, un sinepju dzelteniem ziediem, Helichrysum petiolare, ko audzē nokareno, samtaino lapu dēļ, un kompaktas akmensdārzu sugas kā H. amorginum un H. stoechas. Kultivētie augi parasti sasniedz 20–60 cm augstumu. Lielā, krāsainā viengadīgā sausziede (agrāk H. bracteatum), ko pārdod kā sauso ziedu, tagad tiek klasificēta kā Xerochrysum bracteatum.
Itālijas salmene
Helichrysum italicum
Itālijas salmene (Helichrysum italicum), tautā pazīstama kā karija augs, ir Vidusjūras reģiona izcelsmes daudzgadīgs, aromātisks un sausumizturīgs puskrūms. Tās sudrabainās, skujveida lapas pieskaroties izdala raksturīgu aromātu, kas atgādina kariju, lai gan augs nav botāniski saistīts ar kulinārijā izmantoto garšvielu maisījumu. Vasarā tas veido mazu, zeltaini dzeltenu pogveida ziedu kopas, un ir augstu novērtēts garšaugu dārzos, akmensdārzos un sauso ziedu kompozīcijās. Tāpat tas ir ļoti vērtīgs tradicionālajā augu medicīnā tā pretiekaisuma un reģenerējošo īpašību dēļ.
Salvijlapu helihrizs
Helichrysum petiolare
Helichrysum petiolare ir ātri augošs, mūžzaļš vīteņveida puskrūms, kas dabiski sastopams Dienvidāfrikas Keipta provincēs, kur to vietējie pazīst kā kooigoed vai impepho. To audzē gandrīz tikai tā mīksto, filcēto, sudrabaini pelēko noapaļoto lapu dēļ, kuras, pieskaroties vai saspiežot, izdala vāju lakricas smaržu. Augs enerģiski izplatās un nokarājas, padarot to par iecienītu "izplūstošo" augu jauktos traukos, piekaramajos grozos un logu kastēs, kā arī tas labi noder kā ātrs, sausumizturīgs zemes segums sausās, saulainās apmalēs. Tā mazie krēmbaltie ziedu kopas parādās vasarā, taču tiek uzskatītas par nenozīmīgām salīdzinājumā ar lapotni.
Helikonija
Heliconia
Helikonija ir tropu daudzgadīgo augu ģints, kuras dzimtene ir Amerikas tropi. Tās ir pazīstamas ar savām krāšņajām ziedkopām, kas atgādina omāra spīles vai putna knābi. To vaskainās un krāsainās seglapas sarkanos, oranžos, dzeltenos un rozā toņos aizsargā mazos, īstos ziedus un dabiskajā vidē piesaista kolibri. Ar lielām lapām, kas līdzīgas banānkoku lapām, tās piešķir eksotisku un savvaļas izskatu tropu dārziem un labi apgaismotām iekštelpām.
Helikonija
Heliconia bihai
Heliconia bihai, tautā pazīstama kā helikonija vai omāra spīle, ir iespaidīgs tropu augs, kura dzimtene ir Karību jūras reģions un Dienvidamerika. Tās dramatiskās ziedkopas sarkanos, oranžos un dzeltenos toņos parādās starp platām, spīdīgām lapām, atgādinot omāra spīles. Tā ir ļoti novērtēta tropu ziedu kompozīcijās un kā dekoratīvs augs dārzos.
Papagaiļu Helikonija
Heliconia psittacorum
Heliconia psittacorum, plaši pazīstama kā Papagaiļu Helikonija vai Papagaiļa Knābis, ir tropu ziedaugs, kas ir dzimtenis Brazīlijā un Karību reģionā. To augstu vērtē par spilgtajiem braktejiem sarkanos, oranžos un dzeltenos toņos, kas atgādina papagaiļa apspalvojumu. Kā Heliconiaceae dzimtas pārstāvis siltos klimatos tas zied gandrīz visu gadu un tiek plaši izmantots kā dekoratīvs dārza augs un grieztzied.
Karenā Omāra Spīle
Heliconia rostrata
Heliconia rostrata, plaši pazīstama kā Karenā Omāra Spīle, ir tropu daudzgadīgs lakstaugs, kas dabā sastopams Peru, Bolivijā un Kolumbijā. To slavē par dramatiskajiem karenajiem ziedkopas, ko veido spilgti sarkani lapiņpārsegi ar dzeltenām un zaļām galotņēm, kas piesaista kolibri un saglabājas svaigi vairākas nedēļas. Tā lielās, tumši zaļās, banāniem līdzīgās lapas var sasniegt līdz 120 cm garumu, radot iespaidīgu tropu noskaņu jebkurā siltā dārzā.
Saulactiņa
Heliopsis helianthoides
Heliopsis helianthoides, ko parasti dēvē par saulactiņu, ir Ziemeļamerikas izcelsmes daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs. No vasaras vidus līdz agram rudenim tas bagātīgi zied ar koši zeltaini dzelteniem, margrietiņām līdzīgiem ziediem, piesaistot apputeksnētājus, piemēram, bites un tauriņus. Šī izturīgā un pielāgoties spējīgā savvaļas puķe plaukst pilnā saulē un labi drenētā augsnē, padarot to par lielisku izvēli pļavu dārziem, dabiskiem ainavu apstādījumiem un apputeksnētāju dārziem.
Heliotrops
Heliotropium
Heliotropi (Heliotropium) ir liela ģints ar vairāk nekā 300 ziedošu augu sugām skarblapju dzimtā (Boraginaceae). Visplašāk audzētā dekoratīvā suga ir koka heliotrops (Heliotropium arborescens), kas ir jutīgs mūžzaļš krūms, ko audzē kā viengadīgu augu vai podaugu tā mazo, smaržīgo purpura, lavandas vai balto ziedu čemuru dēļ, kam piemīt vaniļai līdzīgs aromāts. Nosaukums cēlies no grieķu vārdiem 'helios' (saule) un 'tropos' (griešanās), norādot uz auga ieradumu griezties pret saules gaismu. Visas heliotropu daļas satur toksiskus pirolizidīna alkaloīdus, tāpēc ar tiem jārīkojas uzmanīgi un tie jāsargā no bērniem un mājdzīvniekiem.
Indiešu heliotrops
Heliotropium indicum
Indiešu heliotrops (Heliotropium indicum) ir viengadīgs vai īslaicīgi daudzgadīgs lakstaugs, kas dabīgi aug tropiskajā Āzijā un tagad ir izplatījies kā parastu nezāļu suga visā tropu joslā — izpostītās vietās, ceļmalās un kultivētajos laukos. Tas sasniedz 15–50 cm augstumu, ar pūkainiem kātiem, olveida lapām un raksturīgiem skorpionveida ziedu vārpām, kurās atrodas nelielas baltas vai violetas puķes. BRĪDINĀJUMS: visas auga daļas satur audzēju izraisošus pirrolizidīna alkaloīdus.
Hibrīdā ziemziedis
Helleborus × hybridus
Helleborus × hybridus ir mūžzaļš daudzgadīgs augs, kas tiek augstu vērtēts par ziedēšanu ziemas beigās un agrā pavasarī, kad zied tikai daži citi augi. Tas veido glītus tumšu, daivainu lapu cerus, virs kuriem paceļas nokareni ziedi baltā, rozā, purpura, dzeltenā un zaļā krāsā, bieži vien ar plankumiem vai kontrastējošām apmalēm.
Atrodiet ideālo augu
Mūsu augu ceļvedis palīdz atrast ideālās sugas atbilstoši jūsu pieredzei un gadalaikam.
Pārlūko pēc Grūtības Pakāpes, Sezonas un Vairāk
Izmantojiet zemāk esošos filtrus, lai sašaurinātu šo katalogu pēc kopšanas grūtības pakāpes, sezonas, vides vai meklējiet tieši pēc nosaukuma. Katrs filtrs ved uz sarakstu, kas pielāgots jūsu audzēšanas apstākļiem.