Pilnīgs augu ceļvedis
Pārlūkojiet augus pēc grūtības pakāpes, sezonas un citiem kritērijiem. Atrodiet sev piemērotāko augu.
Grūtības pakāpe
Gadalaiki
Augi pēc pilsētas
🗺️ Augi pēc pilsētasAtrasti 3728 augi
Rāda 3385–3420 no 3728
Stereum
Stereum
Stereum, pazīstamas kā slāņsēnes, ir koksni noārdošu sēņu ģints, kas veido plakanus vai konsolveida augļķermeņus uz atmirušas koksnes. Tās raksturo gluda apakšpuse bez porām vai lamelēm. Šīs sēnes spēlē izšķirošu lomu meža ekosistēmā, noārdot lignīnu un tādējādi atgriežot barības vielas atpakaļ augsnē. Vizuāli tās bieži izceļas ar koncentriskām zonām brūnos, oranžos vai pelēkos toņos.
Dzeltenā sternberģija
Sternbergia lutea
Sternbergia lutea ir neliels Vidusjūras reģiona sīpolaugs, kas pieder amariļļu dzimtai. To audzē koši dzelteno, kausveida ziedu dēļ, kas plaukst rudenī līdztekus tumši zaļām, lentveida lapām. Augs ir izturīgs un neprasa īpašu kopšanu, laika gaitā tas dabiski izplatās saulainās, labi drenētās akmensdārzos un dobju malās.
Argentīnas zobu bakstāmais kaktuss
Stetsonia coryne
Stetsonia coryne ir liels, kokveidīgs, kolonnveida kaktuss, kas dabiski sastopams Argentīnas ziemeļrietumu, Bolīvijas, Paragvajas un Brazīlijas augstkalnu sausajos reģionos. Savā dabiskajā vidē tas veido biezu stumbru, ko vainago daudzi zilganzaļi, astoņu līdz deviņu rievu zari, kas apbruņoti ar stīvām melnām vai dzeltenbrūnām adatām, kuras ar vecumu kļūst baltas – no tā cēlies tā nosaukums. Lieli, piltuvveida balti ziedi atveras naktī uz nobriedušiem augiem, kam seko mīksti, ēdami augļi.
Stevija
Stevia rebaudiana
Saldā stevija (Stevia rebaudiana) ir daudzgadīgs subtropu lakstaugs, kas pieder kurvjziežu dzimtai (Asteraceae) un kura dzimtene ir Paragvaja un Brazīlija. Tā izaug aptuveni 60 cm augstumā, tai ir nelielas olveida vai eliptiskas lapas ar smalki zobainu malu, un vasarā tā veido sīkus, baltus stobruveida ziediņus ķekarveida ziedkopās. Lapas satur steviola glikozīdus – dabisku saldinātāju, kas ir līdz pat 300 reizēm saldāks par cukuru, tādēļ šo augu audzē visā pasaulē kā alternatīvu cukuram.
Smaragda spalvzāle
Stipa pennata
Smaragda spalvzāle (Stipa pennata) ir raksturīga Eirāzijas stepju daudzgadīga graudzāle, kas aug ceros un ir sastopama no Mongolijas līdz pat Ungārijas līdzenumiem un Karpatu baseina smilšainajām un lesa stepēm. Tā izaug 60–90 cm augsta, dzen šauras, slaidas lapas, bet no maija līdz augustam veido gariem, sudrabaini zīdainiem, spalvveida akotiem rotātas vārpiņas, kas padarījušas šo sugu slavenu un raksturīgi viļņojas vējā. Tā ir suga, kas saistīta ar aizsargājamām dzīvotnēm un kopš nacionālā romantisma laikmeta ir kļuvusi par Ungārijas stepes simbolu.
Eņģeļu mati
Stipa tenuissima
Stipa tenuissima, ko parasti sauc par Eņģeļu matiem, ir daudzgadīga dekoratīvā zāle, kas veido blīvus, noapaļotus kušķus ar smalkām, diegveidīgām, spilgti zaļām lapām. Vasarā tā veido garas, spalvainas ziedkopas, kas maina krāsu no sudrabaini zaļas uz krēmkrāsu un pēc tam uz zeltaini blondu, viļņojoties pat pie mazākās vēja pūsmas. Izturīga USDA zonās no 7 līdz 10, šī zāle sasniedz 30 līdz 60 cm augstumu un platumu, un ir īpaši novērtēta sausos dārzos, akmens dārzos un naturalistiska stila dobēs.
Stoksa astere
Stokesia laevis
Stokesia laevis, plaši pazīstama kā Stoksa astere, ir daudzgadīgs lakstaugs, kas dabiskos apstākļos aug Dienvidaustrumu Amerikas Savienoto Valstu mitrājos, ieplakas zemienēs un priežu savanās. Tā veido krāšņas, rudzupuķēm līdzīgas ziedkopas lavandas zilā, violetā, baltā un rozā krāsā, kas to padara par iecienītu papildinājumu vietējo augu un lauku stila dārzos. Neskatoties uz izcelsmi mitrās augtenēs, augs ievērojami labi pielāgojas vidējiem dārza apstākļiem un pēc ieaugšanās izceļas ar ievērojamu sausumizturību.
Paradīzes putns
Strelitzia
Strelīcija ir izcilu tropu augu ģints, kas nāk no Dienvidāfrikas un tiek augstu novērtēta par savām iespaidīgajām airu formas lapām un eksotiskajiem ziediem. Ģintī ietilpst populārā Strelitzia reginae (oranžā strelīcija) un Strelitzia nicolai (baltā strelīcija) — abas plaši audzētas kā izteiksmīgi telpaugi.
Šaurlapu Paradīzes Putns
Strelitzia juncea
Strelitzia juncea ir iespaidīgs Dienvidāfrikas endēmisks augs, ko augstu vērtē par tā dramatiskajiem, niedru veida cilindriskiem stumbriem, kas aizstāj tradicionālos platās lapas. Atšķirībā no savas slavenās radinieces Strelitzia reginae, šī suga veido stāvus, kātu veida lapojumu, piešķirot tai arhitektonisku, minimālistisku izskatu. Tā nes ikoniskos oranžos un dzeltenos paradīzes putna ziedus, kas Austrumu Kāpas dabiskajā vidē piesaista saules putnus.
Lielā baltā paradīzes putna zieds
Strelitzia nicolai
Strelitzia nicolai ir iespaidīgs mūžzaļš augs, kas dzimtenis Dienvidāfrikā, pazīstams ar lielām banānam līdzīgām lapām un krāšņiem baltiem un ziliem ziediem. Āra apstākļos tas var izaugt līdz 9 metru augstumā, taču telpās paliek kompaktāks, padarot to par populāru izvēli tropisku noskaņu radīšanai mājās un birojos.
Paradīzes putns
Strelitzia reginae
Strelitzia reginae, plaši pazīstama kā Paradīzes putns vai Dzērves zieds, ir iespaidīgs tropu augs, kas dzimtenis Dienvidāfrikai. Slavena ar saviem krāšņajiem oranžajiem un zilajiem ziediem, kas atgādina egzotisku putnu lidojumā, tā ir kļuvusi par Losandželosas pilsētas oficiālo ziedu. Šis mūžzaļais daudzgadīgais augs veido banāniem līdzīgu pelēkzaļu lapu pudurus un ražo ilgstošus grieztos ziedus, kas vāzē var noturēties līdz 2 nedēļām.
Streptokarpa
Streptocarpus
Streptokarpa (Streptocarpus) ir krāšņumaugu ģints, kuras dzimtene ir Dienvidāfrika, un tā pieder gesneriju (Gesneriaceae) dzimtai. Tā ir ļoti iecienīta kā telpaugs, kas lielāko gada daļu ražo košus, piltuvveida ziedus purpura, ceriņkrāsas, baltā, rozā, sarkanā un zilā krāsā. Tās garās, samtainās un nedaudz krunkainās lapas veido elegantu rozeti. Šis augs ir viegli kopjams un ļoti pateicīgs tiem, kas vēlas baudīt ilgstošu ziedēšanu iekštelpās.
Kaplandes Prīmula
Streptocarpus rexii
Streptocarpus rexii, plaši pazīstams kā Kaplandes Prīmula, ir izcils bezstumbra augs, kas dzimtenes dabā aug Dienvidāfrikas klinšainajās piekrastes mežos un strautu krastos. Tas veido rozetēs sakārtotus garos, siksnas formas lapas un no pavasara līdz rudenim nes smalkas, piltuvveida ziedus baltā, zilā, ceriņu un violetā krāsā. Kā istabaugs tas lieliski attīstās spilgtā, netiešā gaismā.
Afrikas vijolīte
Streptocarpus sect. Saintpaulia
Afrikas vijolīte (Streptocarpus sect. Saintpaulia, agrākā Saintpaulia ģints) ir kompakts, daudzgadīgs augs ar lapu rozeti, kas pieder pie gesneriju (Gesneriaceae) dzimtas un ir cēlies no Austrumu loka kalniem un Tanzānijas un Kenijas piekrastes mežiem. Tā tiek augstu vērtēta savu samtaino, tumši zaļo lapu un gandrīz nepārtrauktās ziedēšanas dēļ purpura, rozā, zilā vai baltā krāsā, un tā ir viena no populārākajām ziedošajām telpaugu sugām pasaulē.
Marmelādes krūms
Streptosolen jamesonii
Marmelādes krūms (Streptosolen jamesonii) ir daudzgadīgs, mūžzaļš un puskoksnes dekoratīvs krūms ar nokarenu augšanas veidu, kura dzimtene ir Dienvidamerikas Andi (Kolumbija, Ekvadora, Peru un Bolīvija). Tas pieder nakteņu (Solanaceae) dzimtai un var sasniegt 1,5 līdz 2 metru augstumu ar gariem, lokaniem un izliektiem zariem. Tā lapas ir ovālas līdz eliptiskas, tumši zaļas, spīdīgas un ar izteiktu dzīslojumu. Taurveida ziedi plaukst ķekaros un maina krāsu nobriestot — tie sākumā ir dzelteni, bet vēlāk kļūst oranži un sarkani, radot efektu, kas atgādina apelsīnu marmelādi. Augs intensīvi zied pavasarī un vasarā, piesaistot dārzam kolibri, bites un tauriņus.
Persiešu vairogs
Strobilanthes dyeriana
Strobilanthes dyeriana, plaši pazīstams kā persiešu vairogs, ir iespaidīgs tropu mūžzaļš pusboksnīšs, kas cēlies no Mjanmas. To ļoti augstu vērtē par šķēpveida lapām, kurām piemīt brīnišķīga varavīksnes purpura mirdzums ar sudraba atspulgiem un tumši zaļām dzīslām. Lapu apakšpuse ir dziļi tumšsarkana. Lai gan ziemā tas var veidot mazus violetus ziedus, to galvenokārt audzē tā iespaidīgās lapotnes dēļ, kas piešķir drāmatisku pieskārienu jebkurai augu kolekcijai.
Egļu strobilomicess
Strobilomyces strobilaceus
Strobilomyces strobilaceus, tautā pazīstams kā Egļu strobilomicess, ir atšķirīga mikorizas sēne, kas sastopama lapu koku mežos. Tā ir viegli atpazīstama pēc cepurītes, kas klāta ar lielām, tumšām, pūkainām zvīņām, kas atgādina priežu čiekuru. Griežot mīkstums iekrāsojas sārts, pēc tam melns, un apakšpusē ir pelēcīga poru virsma, nevis lapiņas.
Stromante
Stromanthe
Stromante ir ģints, kurā ietilpst aptuveni 13 tropisku augu sugas no Marantaceae dzimtas, kas dabā sastopamas Dienvidamerikas lietus mežos, īpaši Brazīlijā. Tās ir iecienītas dēļ iespaidīgās raibi krāsotās lapotnes zaļos, baltos, rozā un sarkanos toņos, un tiek uzskatītas par vienas no vizuāli iespaidīgākajām telpaugiem. Vispazīstamākā suga ir Stromanthe sanguinea 'Triostar', kuras trīskrāsu lapas padara to par īstu krāšņuma paraugstādījumu. Tāpat kā citi lūgšanu augi, stromantes lapas visas dienas garumā kustas, reaģējot uz gaismu.
Trīskrāsu Stromanthe
Stromanthe sanguinea
Stromanthe sanguinea, plaši pazīstama kā Trīskrāsu Stromanthe jeb Triostar, ir iespaidīgs tropu augs, kas dabā aug Brazīlijas lietusmežos. Tā garās, šķēpveida lapas greznā paletē apvieno tumši zaļu, rozā, krēmkrāsas un dziļi burgundisku krāsu lapu apakšpusē, padarot to par vienu no vizuāli ievērojamākajiem telpaugiem. Kā Marantaceae dzimtas pārstāve un Calathea un Maranta radiniece, šī suga izrāda niktinastu lapu kustību — krēslas laikā salocot lapas uz augšu, reaģējot uz mainīgajiem apgaismojuma apstākļiem.
Trīskrāsu Stromanthe
Stromanthe thalia
Trīskrāsu Stromanthe (Stromanthe thalia) ir iespaidīgs Brazīlijas tropu augs no Marantaceae dzimtas, kas izcēlies ar savu krāšņo trīskrāsu lapojumu zaļā, rozā un krēmkrāsas toņos ar dziļi purpursarkaniem lapu apakšvirsmiem. Kā lūgšanu augs tas vakara krēslā saloka lapas uz augšu, bet rītausmā tās atkal atveras. Telpās tas labi attīstās spilgtā netiešā gaismā un augstā mitrumā.
Kāpas Smidzinātāji
Struthiola
Struthiola ir ģints, kurā ietilpst aptuveni 31 erikoīdo krūmu suga no Thymelaeaceae dzimtas, kas ir dzimtā Dienvidāfrikas Keipas Floras reģiona finbosa biomā. Šie mūžzaļie krūmāji ir slaveni ar saviem saldās smaržas cauruļveida ziediem krēslā un ievērojamo sausumizturību smilšainās, labi drenētās augsnēs.
Japānas sofora
Styphnolobium japonicum
Japānas sofora (Styphnolobium japonicum), agrāk pazīstama kā Sophora japonica, ir liels vasarzaļš koks, kura dzimtene ir Ķīna un kas tiek plaši kultivēts Austrumāzijā. Piederot tauriņziežu (Fabaceae) dzimtai, tas var sasniegt līdz 25 metru augstumu un ir augstu novērtēts tā plašā vainaga un aromātisko, krēmbalto ziedu dēļ, kas plaukst vasarā. Tas ir izturīgs koks, kas pielāgojas nabadzīgām augsnēm un pilsētas piesārņojumam, tādēļ to bieži izmanto parkos, alejās un vēsturiskos dārzos.
dzeltenslidenene
Suillus grevillei
Dzeltenslidenene ir ēdama un ļoti garšīga slidenieņu dzimtas sēne. Raksturīga ar tās koši dzelteno līdz oranžo cepurīti, kas mitrā laikā ir izteikti gļotaina. Tā aug tikai simbiozē (mikorizā) ar lapeglēm, tāpēc šo sugu nav iespējams audzēt mājas apstākļos bez saimniekkoka klātbūtnes. Sēnei ir dzeltens kātiņš ar gredzenu un stobriņi, kurus jaunībā klāj plīvurs.
Raibā bekubeka
Suillus variegatus
Suillus variegatus, pazīstama kā raibā bekubeka vai smilšu beka, ir ēdama sēne, kas pieder pie bekubeku dzimtas. Raksturīga ar smilšdzeltenu vai olīvkrāsas cepurīti ar graudainu, tūbainu virsmu, kas atšķirībā no citām bekubekām nav gļotaina. Veido mikorizu galvenokārt ar priedēm, dodot priekšroku smilšainām un skābām augsnēm.
Bakopa
Sutera cordata
Sirdsveida sutera (Sutera cordata, sin. Chaenostoma cordatum) ir ātraudzīgs dekoratīvais augs no cūknātru (Scrophulariaceae) dzimtas, kura dzimtene ir Dienvidāfrikas mitrāji. Tam raksturīgas mazas, tumši zaļas, pretējas lapas ar nedaudz robotām malām un sīki, balti, zvaigžņveida ziedi ar dzelteni oranžu vidu. Pateicoties ložņājošajam augšanas veidam, tas ir ideāli piemērots iekaramajiem groziem, podiem un kā augsnes sedzējs. Tas ir atpazīstams pēc ātrās augšanas un bagātīgās ziedēšanas vasarā un rudenī.
Sturta tuksneša zirnis
Swainsona formosa
Sturta tuksneša zirnis ir viens no Austrālijas iespaidīgākajiem savvaļas ziediem, zems, izplatošs zemes segums, kas dabiski sastopams katra kontinentālā štata, izņemot Viktoriju, sausajā iekšzemē. Tā vijīgie, mīksti pelēkzaļi, plūksnaini lapu stublāji ir rotāti ar lieliem, vaskainiem asinsarkaniem ziediem, katrs ar spīdīgu melnu izcilni pie standarta ziedlapas pamatnes. 1961. gadā tas tika pieņemts par Dienvidaustrālijas oficiālo ziedu emblēmu, un tas labi aug skarbos, saules apdedzinātos, labi drenētās vietās un ir pazīstami grūti uzturams dzīvs mitros vai pārmērīgi bagātīgos dārza apstākļos.
Karaliskā Palma
Syagrus romanzoffiana
Karaliskā Palma (Syagrus romanzoffiana) ir majestātiska spalvainā palma, kas ir dzimtā Brazīlijā un Dienvidamerikā un pieder Arecaceae dzimtai. Augstu novērtēta par saviem graciozi lokošajiem vainaglapu zariem un slaido stumbru, tā ir viena no populārākajām ainavu palmām subtropu un tropu reģionos visā pasaulē. Tā var sasniegt 10–15 metru augstumu un ražo koši oranžu augļu ķekarus, kas piesaista savvaļas dzīvniekus.
Baltā sniegoga
Symphoricarpos albus
Baltā sniegoga (Symphoricarpos albus) ir sausrifu dzimtas (Caprifoliaceae) vasarzaļš krūms, kura dzimtene ir Ziemeļamerika. Tas ir pazīstams ar savām raksturīgajām sniegbaltajām ogām, kas saglabājas zaros vēl ilgi ziemas sezonā pēc lapu nokrišanas. Krūms izaug līdz 180 cm augstumā un platumā, veidojot blīvus biezokņus ar sakņu atvasēm, un ir ļoti salizturīgs (līdz pat −40 °C). Ziedi ir mazi, zvanveida, balti sārti un plaukst vasarā. Sniegoga ir lielisks dārza un ainavu augs, kas piesaista putnus, kamenes un tauriņus.
Krūmveida miķelīte
Symphyotrichum dumosum
Symphyotrichum dumosum ir daudzgadīgs lakstaugs, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas austrumi. Tas veido kuplus, sazarotus cerus aptuveni 60 līdz 90 cm augstumā, kas vasaras beigās un rudenī klājas ar neskaitāmiem maziem, margrietiņām līdzīgiem ziediem. Ziediem ir balti līdz gaiši violeti mēlziedi un dzelteni viduči, kas novecojot kļūst sarkanīgi purpurā. Tas ir vērtīgs vēlās sezonas nektāra avots bitēm, tauriņiem un resngalvīšiem.
Baltā skarainā astere
Symphyotrichum lanceolatum
Symphyotrichum lanceolatum, plaši pazīstama kā baltā skarainā astere, ir Ziemeļamerikas vietējais daudzgadīgs savvaļas zieds no Asteraceae dzimtas. Agrāk klasificēta kā Aster lanceolatus, tā no vasaras vidus līdz rudenim veido lielas sīku margrietiņveida baltu ziedu kopas ar dzelteniem diska centriem, sasniedzot līdz 1,5 metriem augstumā. Kā svarīgs vēlās sezonas apputeksnētāju augs tas labi aug mitrās, saulainās vietās un izplatās ar sakneņiem.
Jaunbeļģijas miķelīte
Symphyotrichum novi-belgii
Symphyotrichum novi-belgii, pazīstama kā Jaunbeļģijas miķelīte vai vienkārši miķelīte, ir izturīga daudzgadīga ziemciete, kuras dzimtene ir Kanādas austrumi un ASV ziemeļaustrumi, kur tā aug mitrās pļavās un piekrastes pieguļošajās teritorijās. Tā tiek augstu vērtēta bagātīgo, margrietiņām līdzīgo ziedu dēļ purpursarkanos, rozā un baltos toņos ar koši dzeltenu viduci. Ziedēšanas laiks ir no vasaras beigām līdz rudenim, parasti sasniedzot kulmināciju ap Miķeļdienu (29. septembri). Augs sasniedz 90 līdz 150 cm augstumu un lieliski jūtas saulainās dārza dobēs un savvaļas dārzos, piesaistot bites, tauriņus (tostarp 'pearl crescent' tauriņus, kam šis ir saimniekaugs) un putnus, kas barojas ar sēklām.
Krasta astere
Symphyotrichum tradescantii
Symphyotrichum tradescantii, plaši pazīstama kā krasta astere vai Tradeskanta astere, ir daudzgadīgs savvaļas zieds, kas ir vietēja suga Ziemeļamerikas ziemeļaustrumu daļā. Šis lapu krītošais lakstaugs vēlā vasarā un rudenī rada bagātīgu skaitu mazu, margrietiņām līdzīgu ziedu ar baltām staru ziedlapiņām un gaiši dzelteniem līdz purpursarkaniem diska ziediņiem. Tas dabiskā vidē aug gar akmeņainiem krastiem, upju krastmalām un saldūdens estuāriem, labi augot pilnā saulē vai daļējai ēnai un mitrgā augsnē. Lieliska izvēle dabiskajiem dārziem, lietus dārziem un vietējo augu ainavu veidošanai.
Krievijas tauksakne
Symphytum × uplandicum
Krievijas tauksakne (Symphytum × uplandicum) ir spēcīgs, izturīgs daudzgadīgs skarblapju dzimtas (Boraginaceae) lakstaugs, kas radies kā dabiska hibridizācija starp ārstniecības tauksakni (Symphytum officinale) un skarbo tauksakni (Symphytum asperum). Tā veido lielus cerus ar raupjām, dzeloņainām, lancetiskām lapām un dzen zarotus stublājus, kuru galos ir nokareni, zvanveida ziedi. Ziedi sākumā ir sārtzili un nobriestot kļūst violeti purpurkrāsas, ziedot no vēlā pavasara līdz vasarai. Bioloģiskie dārznieki to augstu vērtē kā "dinamisku akumulatoru" – tās dziļā mietsakne izvelk kāliju un citas minerālvielas no zemaugsnes, padarot lapas par lielisku izejmateriālu komposta aktivatoriem, šķidrajam mēslojumam un mulčai. Jāņem vērā, ka tauksakne satur pirolizidīna alkaloīdus, kas ir toksiski aknām, ja tos norij, tāpēc tās vēsturiskā iekšķīgā lietošana medicīnā vairs netiek ieteikta, dodot priekšroku tikai ārīgai lietošanai.
parastā knitola
Symphytum officinale
Symphytum officinale, plaši pazīstama kā knitola, ir izturīgs daudzgadīgs lakstaugs, kas slavens ar savām lielajām, pūkainajām, šķēpveida lapām un zvaniņveida ziedu ķekariem. Tā ir 'dinamiskā uzkrājēja' ar dziļu pāļsakni, kas iegūst minerālvielas no apakšzemes slāņiem, padarot tās lapotni par izcilu organisku mēslojumu un komposta aktivatoru.
Granta sinādēnija
Synadenium grantii
Granta sinādēnija (Synadenium grantii, sinonīms Euphorbia umbellata) ir daudzgadīgs sukulents krūms, kura dzimtene ir Austrumāfrika — Lielo ezeru reģions starp Kongo Demokrātisko Republiku, Tanzāniju, Keniju, Ugandu, Burundi un Ruandu —, kur tas aug akmeņainās nogāzēs 950 līdz 2100 m augstumā. Brazīlijā to plaši audzē kā dekoratīvu augu un izmanto tautas medicīnā, kur tas pazīstams galvenokārt pēc bagātīgās, pienainās lateksa sulas, kas izdalās no jebkura stumbra vai lapu bojājuma. Dabā tas var sasniegt 2 līdz 10 m augstumu, bet podos parasti ir daudz kompaktāks. Lapas ir gaļīgas, zaļas vai sarkanīgi purpursarkanas (kā dekoratīvajai šķirnei 'Rubra'), un ziedi ir mazi, zaļgani un neuzkrītoši, ieskauti purpursarkanās seglapās. UZMANĪBU: visa auga lateksa sula ir toksiska un ārkārtīgi kairinoša — saskare ar ādu vai acīm var izraisīt apdegumus, dermatītu un pūšļus, bet norīšana ir bīstama cilvēkiem un dzīvniekiem. Vienmēr kopiet augu, lietojot aizsargcimdus, un glabājiet to bērniem un mājdzīvniekiem nepieejamā vietā.
Dzeltenā adatu galviņa
Syngonanthus flavidulus
Syngonanthus flavidulus, pazīstama kā dzeltenā adatu galviņa, ir neliels, daudzgadīgs Eriocaulaceae dzimtas lakstaugs, kas endēmiski sastopams ASV dienvidaustrumos (Alabamā, Floridā, Džordžijā, Misisipi, Ziemeļkarolīnā un Dienvidkarolīnā). Tas aug mitrās, smilšainās priežu savannās, dīķu malās, kūdrājos un grāvjos, vietās ar pastāvīgu gruntsūdeņu noplūdi, ko uztur dabiski ugunsgrēki. Augs veido blīvus šauru, zālei līdzīgu lapu cerus, no kuriem izaug tievi stublāji (skapi), kas beidzas ar mazām, lodveida, balti dzeltenīgām ziedkopām, kas atgādina adatu galviņas — no tā cēlies angļu nosaukums "yellow hatpins". Zied no pavasara līdz vasaras sākumam.
Atrodiet ideālo augu
Mūsu augu ceļvedis palīdz atrast ideālās sugas atbilstoši jūsu pieredzei un gadalaikam.
Pārlūko pēc Grūtības Pakāpes, Sezonas un Vairāk
Izmantojiet zemāk esošos filtrus, lai sašaurinātu šo katalogu pēc kopšanas grūtības pakāpes, sezonas, vides vai meklējiet tieši pēc nosaukuma. Katrs filtrs ved uz sarakstu, kas pielāgots jūsu audzēšanas apstākļiem.