Pilnīgs augu ceļvedis
Pārlūkojiet augus pēc grūtības pakāpes, sezonas un citiem kritērijiem. Atrodiet sev piemērotāko augu.
Grūtības pakāpe
Gadalaiki
Augi pēc pilsētas
🗺️ Augi pēc pilsētasAtrasti 3728 augi
Rāda 3349–3384 no 3728
Filipīnu sauszemes orhideja
Spathoglottis plicata
Spathoglottis plicata, plaši pazīstama kā Filipīnu sauszemes orhideja, ir iespaidīga terestra orhideja, kas ir dzimtene Dienvidaustrumāzijā un Klusā okeāna salās. Atšķirībā no vairuma orhideju, kas aug uz kokiem, šī suga plaukst zemē, veidojot sulīgus kušķus ar plankumainām, siksnas veida lapām, virs kurām paceļas gari ziedkāti ar līdz pat 40 spilgtiem rozā līdz violetiem ziediem. Tā ir viena no pieejamākajām un patīkamākajām orhidejām tropu un subtropu dārziem.
Naguainā Zemes Orhideja
Spathoglottis unguiculata
Spathoglottis unguiculata, plaši pazīstama kā Naguainā Zemes Orhideja, ir zemē augošā orhideja, kas dabīgi sastopama Dienvidaustrumāzijā un Klusā okeāna reģionā. Atšķirībā no lielākās daļas orhideju, kas aug uz kokiem, šī suga labi attīstās zemē, veidojot izsmalcinātus ziedus dzeltenās un violetās toņos. Tās raksturīgā nagu formas lūpa piešķir tai nosaukumu un izceļ to dekoratīvo orhideju vidū.
Tīruma gaurs
Spergula arvensis
Tīruma gaurs (Spergula arvensis) ir viengadīgs neļķu dzimtas (Caryophyllaceae) lakstaugs, kas plaši izplatīts kā nezāle tīrumos visā Eiropā, Ziemeļāfrikā un daļā Āzijas. Tas izaug aptuveni 10–50 cm augstumā, tam ir šauras, lineāras lapas, kas sakārtotas mieturos, un no vasaras līdz rudenim tas zied ar sīkiem, baltiem pieclapu ziediem. Raksturīgi sastopams vieglās, smilšainās, skābās augsnēs ar zemu kaļķa saturu, īpaši labības sējumos, piemēram, vasaras miežos. Sēklas augsnē saglabā dīgtspēju vairākus gadus.
Tālo spermakoci
Spermacoce remota
Spermacoce remota ir daudzgadīgs (vai īslaicīgs) lakstaugs vai puskrūms ar stāviem vai gulošiem stublājiem, kas sasniedz aptuveni 70 cm augstumu. Tam ir nedaudz purpurkrāsas stublāji un lancetiskas līdz eliptiskas lapas līdz 5-7 cm garumā. Ziedi ir mazi, balti ar viegli sārtu toni, sakopoti blīvās galviņās zaru galos un lapu padusēs. Augs ir cēlies no Amerikas tropu un subtropu reģioniem (ASV dienvidaustrumiem, Karību jūras reģiona, Meksikas, Centrālamerikas un Dienvidamerikas), bet mūsdienās tas ir naturalizējies Āzijas tropu reģionos, Klusā okeāna salās, Indijas okeānā un Galapagu salās, viegli kolonizējot dārzus, zālienus, ceļmalas un apstrādātas augsnes platības. Tas ir nozīmīgs augs vietējai faunai, kalpojot par olu dēšanas vietu tauriņiem, piemēram, Anartia fatima.
Tuksneša malva
Sphaeralcea ambigua
Tuksneša malva (Sphaeralcea ambigua) ir daudzgadīgs, pārkoksnējies malvu dzimtas (Malvaceae) augs, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas dienvidrietumu tuksneši – no Kalifornijas, Nevadas, Jūtas un Arizonas līdz Meksikas ziemeļrietumiem. Tā aug Mohaves, Sonoras un Lielā baseina tuksnešos 150 līdz 2500 metru augstumā virs jūras līmeņa. Augam ir pelēkzaļas, trīsdaivainas, tūbainas lapas un kausveida ziedi aprikožu līdz oranžā krāsā, kas atkarībā no klimata var parādīties gandrīz visu gadu. Kā īpaši sausumizturīga suga tā bez pūlēm pārcieš ilgstošus sausuma periodus un nabadzīgu, akmeņainu augsni.
Zvaigžņveida lodesmetēja
Sphaerobolus stellatus
Sphaerobolus stellatus, plašāk pazīstama kā zvaigžņveida lodesmetēja vai artilērijas sēne, ir unikāla sēņu suga, kas izceļas ar savu eksplozīvo sporu izplatīšanas mehānismu. Tā veido sīkus, zvaigznes formas augļķermeņus, kuros atrodas viena tumša sporu masa (peridiola). Kad iekšējais spiediens pieaug, sēne ar spēku izsviež peridiolu gaismas avota virzienā, bieži vien pielīpot pie tādām virsmām kā māju apšuvums vai automašīnas.
Trīssdaivu sfagnētika
Sphagneticola trilobata
Sphagneticola trilobata, plašāk pazīstama kā trīssdaivu sfagnētika vai vēdēlija, ir kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs ložņājošs lakstaugs, kura dzimtene ir Meksika, Centrālamerika un Karību jūras reģions. Tas veido līdz 2 metrus garus ložņājošus stublājus, kas apsakņojas katrā mezglā, ar gaļīgām trīssdaivu lapām un dzelteniem, margrietiņām līdzīgiem ziediem, kas siltā klimatā var ziedēt visu gadu. Pateicoties lielajam augšanas sparam un vieglajai pavairošanai, tā ir naturalizējusies kā invazīva nezāle daudzos tropu un subtropu reģionos visā pasaulē — tā ir iekļauta 100 bīstamāko invazīvo sugu sarakstā saskaņā ar IUCN —, kur tā veido blīvus paklājus, izspiežot vietējo veģetāciju. To ieteicams audzēt piesardzīgi, vēlams konteineros vai kontrolētās zonās.
Spināti
Spinacia
Spināti (Spinacia) ir amarantu dzimtas (agrāk balandu dzimtas) viengadīgu lakstaugu ģints, kuras dzimtene ir Vidusāzija un Dienvidrietumāzija. Kultivētā suga, dārza spināti (Spinacia oleracea), ir vienīgā plaši audzētā suga šajā ģintī, un tā izceļas ar ātru augšanu, mīkstām, uzturvielām bagātām lapām un pielāgošanos vēsam klimatam. Tie ir vieni no populārākajiem lapu dārzeņiem pasaulē, ko lieto svaigus salātos vai gatavo dažādos ēdienos.
Spināti
Spinacia oleracea
Spināti (Spinacia oleracea) ir viengadīgs lakstaugs Amaranthaceae dzimtā, ko audzē to uzturvērtīgo, sulīgo, tumši zaļo lapu dēļ. Tie ir vēsā sezona kultūraugs, kas pazīstams ar augstu uzturvielu blīvumu — īpaši dzelzs, A, C un K vitamīnu, kā arī folijskābes saturu.
Vanhuta spireja
Spiraea × vanhouttei
Vanhuta spireja (Spiraea × vanhouttei) ir vasarzaļš rožu dzimtas (Rosaceae) dekoratīvais krūms. Tā ir hibrīda suga, kas iegūta, krustojot Spiraea trilobata un Spiraea cantoniensis. Krūms aug vāzes formā, un tā zari skaisti noliecas uz leju. Pavasarī ziedošās blīvās, baltās ziedkopas klāj zarus tā, ka viss krūms atgādina līgavas plīvuru. Augs ir pazīstams ar savu izturību: tas pacieš salu, sausumu un nabadzīgu augsni. Augs ir lieliski piemērots dzīvžogiem, grupu stādījumiem vai kā skaists soliteraugs dārzos.
Bērzulapu spireja
Spiraea betulifolia
Bērzulapu spireja (Spiraea betulifolia) ir kompakts vasarzaļš rožu dzimtas (Rosaceae) krūms, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas rietumu un Austrumāzijas vēsie mērenās joslas meži. Tas veido blīvu, noapaļotu ceru ar tieviem zariem, ko klāj ovālas, zobainas lapas, kas atgādina bērza lapas. Pavasara beigās un vasarā tas bagātīgi zied ar plakaniem vairogveida ziedkopām, kas sastāv no maziem, baltiem ziediem, piesaistot bites un tauriņus. Rudenī lapojums krāsojas košos sarkanos, oranžos un purpursarkanos toņos. Krūms ir viegli kopjams un ļoti salizturīgs, plaši izmantots apmalēs, grupu stādījumos vai brīvi augošos dzīvžogos.
Bilarda spireja
Spiraea billardii
Bilarda spireja (Spiraea × billardii) ir spireju hibrīdsuga, kas radusies, krustojot savvaļas sugas Spiraea douglasii un Spiraea salicifolia. Tas ir stāvs, blīvi zarots vasarzaļš krūms, kas var sasniegt līdz 2,5 metru augstumu un gandrīz tādu pašu platumu. Jūlijā un augustā tas zied ar bagātīgām, iegarenām sārtām ziedu skarām, kas piesaista tauriņus un bites. Augs ir ļoti ziemcietīgs un lieliski piemērots ziemeļu dārziem.
Duglasa spireja
Spiraea douglasii
Spiraea douglasii, pazīstama kā Duglasa spireja, ir vasarzaļš krūms, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas Klusā okeāna piekraste no Aļaskas līdz Kalifornijai. Tas izaug no 90 cm līdz 1,8 m augstumā, tam ir samtaini stublāji un vasaras sākumā tas veido blīvas, koniskas ziedkopas ar tumši rozā ziediem. Augs ir pielāgojies upju krastiem, purviem un mitrājiem. Šis ātraudzīgais krūms izplatās ar sakneņiem, veidojot blīvas audzes, un tiek plaši izmantots erozijas kontrolei un savvaļas dzīvnieku dzīvotņu atjaunošanai.
Japānas spireja
Spiraea japonica
Japānas spireja (Spiraea japonica) ir rožu dzimtas (Rosaceae) vasarzaļš krūms, kura dzimtene ir Austrumāzija, īpaši Japāna, Ķīna un Koreja. Tā veido blīvu, apaļīgu krūmu un vasarā bagātīgi zied ar sārtiem vai baltiem ziedu čemuriem. Izturīga un viegli kopjama suga, kas lieliski piemērota dārza stādījumiem un dzīvžogiem.
Vītollapu spireja
Spiraea salicifolia
Vītollapu spireja (Spiraea salicifolia) ir stāvs, blīvs un ātraudzīgs rožu dzimtas krūms, kas pazīstams ar savām šaurajām, vītolam līdzīgajām lapām un rozā vai baltiem, vārpveida ziediem. Tā bagātīgi zied visu vasaru un ir ļoti ziemcietīga (USDA zonas 4a–8b), padarot to lieliski piemērotu ziemeļu apstākļiem. Augs efektīvi izplatās ar sakņu atvasēm un veido blīvus krūmājus, tāpēc to izmanto arī kā zemes segumu un erozijas kontrolei mitrās nogāzēs.
daudzsakņu spirodela
Spirodela polyrhiza
Daudzsakņu spirodela (Spirodela polyrhiza) ir neliels, brīvi peldošs ūdensaugs, kas pieder ārumu dzimtai (Araceae, Lemnoideae apakšdzimta). Tās apaļās vai olveida plāksnītes (tā sauktie frondi) ir tikai 2–10 mm lielas, augšpusē tās ir koši zaļas, bet apakšpusē — sarkanbrūnas. Atšķirībā no radniecīgajām ūdensziedu sugām, katrai spirodelas plāksnītei ir 7 līdz 21 tieva saknīte (parastās vienas vietā), kas ļauj tai viegli turēties stāvošu vai lēni tekošu ūdeņu virspusē, veidojot blīvus paklājus. Augs pavairojas galvenokārt veģetatīvi, veidojot jaunus dzinumus no mātesauga; zied ļoti reti. Rudenī tas veido turionus — ar cieti bagātus miera pumpurus, kas nogrimst gultnē un tur pārziemo, lai pavasarī, ūdens temperatūrai sasniedzot aptuveni 15 °C, atkal uzpeldētu un dīgtu. Tas ir viens no visātrāk augošajiem ziedošajiem augiem pasaulē un savvaļā sastopams gandrīz visā pasaulē.
Dzeltenā mombīne
Spondias mombin
Dzeltenā mombīne (Spondias mombin) ir tropu koks, kas pieder anakardiju (Anacardiaceae) dzimtai un ir cēlies no Amerikas tropu apgabaliem. Tas aug ātri, sasniedzot līdz pat 25 metru augstumu, ar blīvu vainagu un vasarzaļām lapām. Tā mazie, olveida dzeltenie augļi ir ļoti iecienīti Brazīlijā, īpaši ziemeļaustrumu reģionā, kur tos izmanto sulu, saldējumu un saldumu gatavošanai.
Sarkanais mombins
Spondias purpurea
Sarkanais mombins (Spondias purpurea) ir ātri augošs lapu koks no Anacardiaceae dzimtas, kas pieder pie tropu augļu kokiem un ir dzimtenis Centrālamerikas un Meksikas reģionā. Tas var sasniegt līdz 15 metru augstumu un tiek novērtēts par saviem mazajiem, aromātiskajiem sarkanajiem vai purpura augļiem ar saldskābu garšu. Sausajā sezonā koks nomaina lapas un bieži zied un nes augļus, pirms pavasarī izaug jaunās lapas. Pēc iesakņošanās tas ir ārkārtīgi izturīgs pret sausumu un ir neaizstājams augļu koks visā Mezoamerikā.
Prēriju sporobola
Sporobolus
Sporobolus ir dekoratīvo un savvaļas graudzāļu ģints Poaceae dzimtā, kurā ietilpst aptuveni 150–200 sugas, kas izplatītas mērenā, tropu un subtropu reģionos. Visaugstāk novērtētā dekoratīvā suga ir Sporobolus heterolepis (prēriju sporobola), kas veido blīvus, lokveidā izliektus cerus ar smalkām, pavedienveida lapām, kas vasarā ir koši zaļas, bet rudenī krāsojas zeltainos un oranžos toņos. Vasarā un rudenī tā veido gaisīgas sārtu un brūnganu ziedu skaras ar īpašu aromātu. Tas ir ļoti izturīgs augs, kas labi pacieš sausumu, nabadzīgas un mālainas augsnes, ideāli piemērots prēriju tipa dārziem un naturālistiskiem stādījumiem.
Bizances sārmene
Stachys
Bizances sārmene (Stachys byzantina) ir ložņājošs daudzgadīgs lakstaugs, kas pieder lūpziežu dzimtai (Lamiaceae). Tā ir slavena ar savām sudrabainajām lapām, kuras klāj blīvs, samtaini mīksts apmatojums. Šis izturīgais augs, kura dzimtene ir Turcija, Armēnija un Irāna, plaukst saulainās un sausās dobju apmalēs, un ir ļoti iecienīts lauku dārzos, maņu dārzos un mazprasīgā ainavu dizainā. Pavasarī un vasarā tas veido stāvas vārpas ar maziem rozā-violetiem ziediem, lai gan galvenokārt tiek audzēts tā lieliskā, teksturētā lapojuma dēļ.
Jēra auss
Stachys byzantina
Stachys byzantina ir daudzgadīgs lakstaugs, kas slavens ar savām lapām, kuras blīvi klātas ar zīdainiem baltiem matiņiem, piešķirot tām samtainu tekstūru un unikālu sudraba nokrāsu. Dzimtenē Tuvajos Austrumos tas veido blīvus, zemus paklājus, kas padara to par lielisku augsnes segu. Vasarā tas izlaiž stāvus stublājus ar maziem violetiem ziediņiem, lai gan tas galvenokārt tiek audzēts sava eksotiskā lapu dekora dēļ, kas atgādina jēra ausis.
Kajenas stahitarfeta
Stachytarpheta cayennensis
Kajenas stahitarfeta (Stachytarpheta cayennensis) ir tropu puskrūms, kura dzimtene ir Amerika un kas pieder verbenas (Verbenaceae) dzimtai. Tas veido garas ziedu vārpas ar smalkiem zili violetiem ziediem, kas piesaista tauriņus, bites un kolibri. Tas ir izturīgs, ātri augošs augs, ko plaši izmanto tropu dārzos, apmalēs un kā populāru ārstniecības augu Brazīlijā.
Zulu Milzis
Stapelia gigantea
Stapelia gigantea, plaši pazīstama kā Zulu Milzis vai Skābeņu Zieds, ir iespaidīgs sukulents, kas cēlies no Dienvidāfrikas. Tas veido milzīgus zvaigžņveida ziedus līdz pat 30 cm diametrā ar raksturīgu sarkani brūnganu un krēmkrāsas rakstu. Ziedi izstaro trūdoša gaļas smaržu, lai piesaistītu mušas apputeksnēšanai. Tā bezlapu, rievainie sukulentie stumbri aug biezos pudurīšos un spilgtā saulē kļūst sarkani violeti.
Zvaigžņu Zieds
Stapelia grandiflora
Stapelia grandiflora, plaši pazīstama kā Zvaigžņu Zieds vai Maitu Augs, ir aizraujoša sukulente, kas ir dzimtā no Dienvidāfrikas. Tā veido iespaidīgus zvaigžņveida ziedus līdz pat 25 centimetriem diametrā, kas klāti ar smalkiem matiem. Ziedi izstaro maitu smaku, lai piesaistītu mušas kā apputeksnētājus, padarot to par ievērojamu botānisku kuriozitāti un vērtīgu augu sukulentu kolekcionāru vidū.
Zvaigžņu Zieds
Stapelia hirsuta
Stapelia hirsuta ir iespaidīgs Dienvidāfrikas sukulents, kas pazīstams ar saviem samta, četrstūrainiem kātiem un izcilajiem zvaigžņveida ziediem, kas var sasniegt pat 15 cm diametru. Ziedi variē no tumši sarkana līdz brūnganvioletam un ir klāti ar smalkām matiņām, izdalot nepatīkamu smaku, lai piesaistītu mušas kā apputeksnētājus — fascinējoša evolūcijas pielāgošanās. Dzimtene ir Dienvidāfrikas Keipas province, kur tas aug akmeņainās, sausās vietās, un tas ir patīkams telpaugs sukulentu entuziastiem.
Parastā virza
Stellaria
Virzas (Stellaria) ir aptuveni 120 zemu augošu lakstaugu ģints neļķu dzimtā (Caryophyllaceae), kas vislabāk pazīstama ar tās izplatītāko pārstāvi — parasto virzu (Stellaria media). Šis ložņājošais, paklājveida viengadīgais augs veido maigas, ovālas lapas un sīkus, zvaigznes formas baltus ziedus (ģints nosaukums cēlies no latīņu vārda "stella", kas nozīmē "zvaigzne"). Virza plaukst vēsos, mitros apstākļos un ir viens no visstraujāk augošajiem augiem mērenās joslas dārzos, bieži uzziedot un nogatavinot sēklas dažu nedēļu laikā pēc dīgšanas. Tā ir naturalizējusies gandrīz visā pasaulē un tiek vērtēta gan kā uzturvielām bagāts savvaļas ēdamaugs, gan kā tradicionāls ādu nomierinošs ārstniecības augs, lai gan dārznieki to bieži uzskata par nezāli.
Parastā virza
Stellaria media
Stellaria media, ko parasti dēvē par parasto virzu, ir zems, ložņājošs viengadīgs (vai ziemojošs viengadīgs) augs, kura dzimtene ir Eiropa, bet tagad tas ir naturalizējies visā pasaulē. Tā veido mīkstus paklājus no mazām, ovālām lapām un sīkiem, baltiem, zvaigznes formas ziediem, plaukstot vēsā, mitrā un irdenā augsnē, piemēram, dārza dobēs, zālājos un siltumnīcās. Virza tiek augstu vērtēta gan kā dārza zemsedzes augs, gan kā viena no populārākajām savvaļas ēdamajām un ārstniecības nezālēm, kas mērenā klimatā aug un zied gandrīz visu gadu.
Smadzeņu kaktuss
Stenocactus phyllacanthus
Stenocactus phyllacanthus ir neliels, vientuļš, lodveida līdz īsi cilindriskas formas kaktuss, kura dzimtene ir Meksikas centrālās un ziemeļu daļas augstkalnu tuksnešainie krūmāji (Agvaskaljentesa, Gvanahvato, Idalgo, Halisko, Nuevoleonu, Keretaro, Sanluisa Potosi un Sakatekasa), parasti sastopams 1700 līdz 2800 m augstumā virs jūras līmeņa. Tas reti pārsniedz 15 cm augstumu un 10 cm diametru, un kolekcionāri to augstu vērtē tā izteikti viļņoto, papīra plānuma ribu dēļ, kuras vainago blīvi smalku ērkšķu pušķi. Pavasarī un vasarā pie vainaga plaukst piltuvveida, dzeltenbalti ziedi ar brūngansarkaniem vidučiem. Aug lēni un ir pieticīgs, tāpēc tā ir viena no visvieglāk uzziedināmajām Stenocactus sugām kultivācijā.
Ērģeļu kaktuss
Stenocereus
Stenocereus ir lielu kolonnveida, krūmveida vai kokveida kaktusu ģints, kuras dzimtene ir Meksikas tuksneši un ASV dienvidrietumi. Pazīstamākā suga Stenocereus thurberi (ērģeļu kaktuss) veido tievu, stāvu stublāju pudurus, kas aug no īsa stumbra, atgādinot mūzikas instrumenta — ērģeļu — caurules. Tā rievotie un dzeloņainie stublāji var sasniegt līdz 8 m augstumu un 3,5 m platumu, ražojot baltus, naktī ziedošus ziedus, kam seko saldi, ēdami un ar dzeloņiem klāti augļi.
Pitaja
Stenocereus griseus
Stenocereus griseus, pazīstams kā Maija pitaja vai Meksikas ērģeļkaktuss, ir iespaidīgs kolonveida kaktuss, kas dabiski sastopams Meksikā un Karību jūras reģionā. Tas var sasniegt līdz pat 9 metru augstumu, ar baltiem nakts ziediem un ļoti novērtētiem ēdamiem sarkaniem augļiem. Tā ir sausumizturīga suga, ideāli piemērota sausiem dārziem un sukulentu kolekcijām.
Pelēkais fantoma kaktuss
Stenocereus pruinosus
Lēni līdz mēreni augošs meksikāņu kolonnveida kaktuss ar zaļganpelēkiem stublājiem, ko klāj dzelteni ērkšķi un viegls apsarmojums, kas piešķir tam "fantoma" izskatu. Meksikas sausajos reģionos tas ir dzimtene, vasarā tas ražo baltus, piltuvveida nakts ziedus un ēdamus, saldus augļus (pitaijas), kas ir ļoti iecienīti vietējiem iedzīvotājiem.
Sv. Augustīna zāle
Stenotaphrum secundatum
Sv. Augustīna zāle (Stenotaphrum secundatum) ir strauji augoša silto sezonu velēnzāle, kas dzimtene ir Meksikas līča reģions un kas plaši izmantota dzīvojamo māju un komercīpašumu dārzos tropiskajā un subtropiskajā klimatā. Tā veido blīvu, ražīgu zāles segu ar labu izturību pret daļēju ēnu un piekrastes sāls iedarbību.
Stefānija
Stephania
Stefānija ir kaudeksveida vīteņaugu ģints no Menispermaceae dzimtas, kuras dzimtene ir Dienvidaustrumāzijas un Austrumāzijas tropu meži. Kolekcionāri to augstu vērtē tās uzpūstā, kartupelim līdzīgā kaudeksa dēļ – tas ir koksnains bumbulis, kas uzkrāj ūdeni un var sasniegt gandrīz 30 cm diametru vairāku gadu desmitu laikā. Katrā augšanas sezonā no kaudeksa izaug tievi vīteņstumbri ar apaļām vairogveida lapām, līdz iestājas miera periods, pazeminoties temperatūrai. Ziemas atpūtas laikā augs koncentrē enerģiju lēnai kaudeksa audzēšanai, kļūstot gan par skulpturālu elementu, gan par telpaugu.
Stefānija taisnā
Stephania erecta
Stefānija taisnā ir aizraujoša tropiskā augu suga, kas ir dzimtā Taizemē un Dienvidaustrumāzijā. Tā tiek augstu novērtēta par savu unikālo kartupeļveidīgo, koksnaino kaudeksu (sīpolu), no kura izaug eleganti, slaidi stublāji un vairoga formas lapiņas. Augs iziet cauri dabiskai dīkstāves fāzei — ziemā nometa lapas un pavasarī tās aktīvi ataug, padarot to par intriģējošu sarunu objektu jebkuram augu kolekcionāram.
Madagaskaras jasmīns
Stephanotis floribunda
Stephanotis floribunda (Madagaskaras jasmīns) ir mūžzaļš vīteņaugs, kas pieder pie oleandru dzimtas (Apocynaceae) un ir cēlies no Madagaskaras tropiskajiem lietus mežiem. Tā zvaigžņveida, sniegbaltie un vaskotie ziedi izceļas ar intensīvu, saldu aromātu un parādās pavasarī un vasarā. Auga spēcīgie dzinumi ar balsta palīdzību var uzvīties 4–6 metru augstumā. Tas ir ieguvis pasaules slavu kā līgavu zieds – arī Greisa Kellija ar to rotāja savu kāzu pušķi. Audzēšana telpās ir izaicinājums: augs ir jutīgs pret temperatūras svārstībām, tiešiem saules stariem un kļūdām laistīšanā.
Tropu Kastanis
Sterculia
Sterkulija (Sterculia) ir tropu un subtropu koku ģints Malvaceae dzimtā, kurā ietilpst vairāk nekā 150 sugu, sastopamu Āfrikā, Āzijā un Austrālijā. Ievērojamākās sugas ir Sterculia foetida (Javas olīve) un S. quadrifida, kuras tiek augstu vērtētas par kokmateriāliem, ārstnieciskajām īpašībām un dekoratīvo vērtību. Dažu sugu sēklas ir ēdamas, un tās gadsimtiem ilgi izmantotas tradicionālajā medicīnā.
Atrodiet ideālo augu
Mūsu augu ceļvedis palīdz atrast ideālās sugas atbilstoši jūsu pieredzei un gadalaikam.
Pārlūko pēc Grūtības Pakāpes, Sezonas un Vairāk
Izmantojiet zemāk esošos filtrus, lai sašaurinātu šo katalogu pēc kopšanas grūtības pakāpes, sezonas, vides vai meklējiet tieši pēc nosaukuma. Katrs filtrs ved uz sarakstu, kas pielāgots jūsu audzēšanas apstākļiem.