Pilnīgs augu ceļvedis
Pārlūkojiet augus pēc grūtības pakāpes, sezonas un citiem kritērijiem. Atrodiet sev piemērotāko augu.
Grūtības pakāpe
Gadalaiki
Augi pēc pilsētas
🗺️ Augi pēc pilsētasAtrasti 3765 augi
Rāda 2521–2556 no 3765
Peonija
Paeonia
Peonijas (Paeonia) ir peoniju dzimtas (Paeoniaceae) lakstaugu un krūmu ģints, kuras dzimtene ir Āzija, Eiropa un Ziemeļamerikas rietumi. Gadsimtiem ilgi tās tiek audzētas lielo, smaržīgo ziedu dēļ. Dārza peonijas (lakstveida) katru ziemu atmirst līdz zemei un pavasarī atkal izdīgst, ziedot no pavasara beigām līdz vasaras sākumam.
Ķīniešu peonija
Paeonia lactiflora
Paeonia lactiflora, plaši pazīstama kā ķīniešu peonija vai parastā dārza peonija, ir daudzgadīgs lakstaugu augs, kas savvaļā aug Ķīnā, Korejā un Mongolijā. Tā ir slavena ar saviem milzīgajiem, smaržīgajiem ziediem, kas sasniedz līdz 25 cm diametrā un zied baltos, rozā, sarkanos un violetos toņos — tā ir viena no vismīļākajām dārza augu sugām pasaulē.
Eiropas parastā peonija
Paeonia officinalis
Paeonia officinalis — Eiropas parastā jeb dārza peonija — ir daudzgadīgs lakstaugs, kas dabīgi sastopams Dienvideiropā. Pavasarī tas nes lielas, smaržīgas zieds sarkanās, rozā un baltās krāsās, sasniedzot līdz 90 cm augstumu. Tā ir viena no visvairāk mīlētajām dekoratīvajām augu sugām Eiropas dārzos, ko novērtē par ilgmūžību un klasisku skaistumu. UZMANĪBU: toksisks mājdzīvniekiem un cilvēkiem — saknes satur paeonolu.
Krūmpeonija
Paeonia suffruticosa
Paeonia suffruticosa, pazīstama kā krūmpeonija vai Mudana, ir majestātisks koksnains krūms, kura dzimtene ir Ķīna un kas var dzīvot vairāk nekā simts gadus. Pavasarī tas raisa iespaidīgus ziedus līdz 20 cm diametrā baltos, rozā, sarkanos, purpura un dzeltenos toņos. Austrumu kultūrā tā tiek godāta kā "ziedu karaliene".
Palikureja
Palicourea marcgravii
Palikureja (Palicourea marcgravii) ir Brazīlijas vietējais Rubiaceae dzimtas krūms, kas var sasniegt līdz 4 metru augstumu. Tam ir gluds, cilindrisks stumbrs un pretējas, lancetiskas vai iegarenas lapas (5–10 cm garas), kuras saberžot izdala metilsalicilāta smaržu. Ziedkopas ir skaras ar stobrainiem ziediem, kas pamatnē ir dzeltenīgi, bet galotnē purpursarkani zili, kam seko ogas, kas nogatavojoties maina krāsu no zaļas uz purpursarkanu vai melnu. Tā tiek uzskatīta par ekonomiski bīstamāko toksisko augu Brazīlijas lopkopībā: tā satur nātrija monofluoroacetātu – savienojumu, kas bloķē Krebsa ciklu un izraisa pēkšņu liellopu nāvi pat ļoti mazās devās (vidējā letālā deva ir aptuveni 0,6 g svaigu lapu uz kg dzīvsvara).
Kristus ērkšķis
Paliurus spina-christi
Parastais paliūrs (Paliurus spina-christi, pabērzu dzimta), latviski pazīstams arī kā Kristus ērkšķis, ir vasarzaļš krūms vai neliels koks, kura dzimtene ir Vidusjūras reģions un Rietumāzija, no Afganistānas līdz Rumānijai. Tas izaug 4–6 metrus augsts, ar tieviem, zigzaga veida zariem, uz kuriem ir pāra ērkšķi – viens taisns, otrs noliekts. Lapas ir ovālas, spīdīgas, ar trim izteiktām dzīslām. Vēlā pavasarī vai vasarā tas ražo mazus, zaļgani dzeltenus ziedus ķekaros, kam seko koksnaini augļi, ko ieskauj diskveida spārns, kas atgādina mazu cepurīti; sākumā tie ir zaļi, bet nogatavojoties kļūst brūni. Saskaņā ar tradīciju tā dzeloņainie zari tika izmantoti Kristus ērkšķu kroņa pīšanai, no kā arī cēlies auga nosaukums.
Joslotā mēslene
Panaeolus cinctulus
Panaeolus cinctulus ir kosmopolītiska saprofīta sēne, ko parasti dēvē par josloto mēsleni. To raksturo izliekta cepurīte kanēļkrāsas līdz tumši brūnā tonī, kurai žūstot gar malu parādās izteikta higrofāna josla. Tā parasti aug mēslu kaudzēs, labi mēslotā zālienā vai slāpekli bagātos substrātos.
Korejas žeņšeņs
Panax ginseng
Panax ginseng ir Arāliju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kura dzimtene ir Austrumāzijas (Krievijas, Ķīnas, Korejas) ēnainie meži. Tas sasniedz aptuveni 80 cm augstumu, tam ir mieturos izvietotas starpaini saliktas lapas un mazi, balti zaļgani ziedi, kas rudenī pārvēršas koši sarkanu ogu ķekaros. Tā gaļīgā sakne, ko parasti ievāc pēc 6–7 gadu augšanas, jau vairāk nekā 5000 gadu tiek izmantota tradicionālajā Āzijas medicīnā tās adaptogēno īpašību dēļ.
Jūras pancrācija
Pancratium maritimum
Pancratium maritimum, pazīstama kā jūras pancrācija vai jūras narcise, ir Amaryllidaceae dzimtas daudzgadīgs sīpolaugs, kura dzimtene ir Vidusjūras, Melnās jūras un Makaronēzijas piekrastes kāpas, tostarp Kanāriju salas. No augusta līdz oktobrim tā veido lielu, baltu, trompetveida ziedu čemurus ar robotu vainagu un saldu, eksotisku smaržu, kas pastiprinās krēslas stundā, kad to apputeksnē gandrīz tikai naktstauriņi. Tās iegarenās, zilganzaļās lapas parasti nokalst karstākajā vasaras laikā, pirms no kailajām smiltīm izaug ziedkāti.
Pandāns
Pandanus
Pandāni ir plaša palmām līdzīgu, divmāju koku un krūmu ģints, kuras dzimtene ir Vecās pasaules tropi, aptverot Āfrikas piekrasti, Madagaskaru, Dienvidāziju, Dienvidaustrumāziju un Klusā okeāna salas. Pandāni ir pazīstami ar savām siksnveida, bieži vien dzeloņainajām lapām, kas izkārtotas spirālē ap stumbru, un raksturīgajām balstsaknēm, kas nostiprina smagos stumbrus. To izmēri svārstās no kompaktiem telpaugu izmēra krūmiem līdz pat 20 metrus augstiem kokiem. Mātītes augiem veidojas ananasiem līdzīgi augļu sakopojumi, kas nogatavojoties kļūst oranži vai sarkani, savukārt dažu sugu (īpaši Pandanus amaryllifolius) smaržīgās lapas ir augstu vērtētas Dienvidaustrumāzijas virtuvēs.
Pandāns
Pandanus amaryllifolius
Pandanus amaryllifolius, plašāk pazīstams kā pandāns, ir tropisks mūžzaļš krūms, kas tiek augstu vērtēts tā garo, asmeņveidīgo, aromātisko lapu dēļ. Šis sterilais kultivārs, kura dzimtene ir Dienvidaustrumāzija, reti zied un tiek pavairots tikai ar atvasēm. Tā lapas ir galvenā garšvielu un krāsviela Dienvidaustrumāzijas virtuvē, bieži dēvētas par "Āzijas vaniļu" to saldās, riekstainās smaržas dēļ.
Smaržīgā skrūvpalma
Pandanus odorifer
Pandanus odorifer, plaši pazīstama kā smaržīgā skrūvpalma jeb kevra, ir tropu mūžzaļš augs no Pandanaceae dzimtas, kas dabiskā vidē aug Dienvidāzijā. Tās intensīvi smaržīgie vīriešu ziedi tiek destilēti, lai iegūtu kevras esenci un kevras ūdeni — galvenās Indijas virtuves, konditorejas izstrādājumu un tradicionālās parfimērijas sastāvdaļas. Ar savām garām spirālveida lapām un izteiksmīgo siluetu augs tiek novērtēts kā dekoratīvs stādījums, kā arī tā plašā kulinārā, ārstnieciskā un aromātiskā pielietojuma dēļ.
Tahitiešu skrūvpalma
Pandanus tectorius
Pandanus tectorius, pazīstama kā tahitiešu skrūvpalma jeb Hala, ir piekrastes tropu koks Pandanaceae dzimtā. Dzimtene — Klusā okeāna salas, Dienvidaustrumāzija un Austrālija. Tas izcēlies ar dramatiskām balsta saknēm, garām spirālveida dzeloņainām lapām un krāsainiem ananāsam līdzīgiem augļiem. Kultūrvēsturiski nozīmīga suga visā Klusā okeāna reģionā — tā tūkstošiem gadu izmantota pārtikā, aušanā, medicīnā un pajumtes celtniecībā.
Skrūvpalma
Pandanus utilis
Pandanus utilis ir skulpturāls tropiskais koks, kas slavens ar savām gaisā augošajām (balsta) saknēm, kas atbalsta stumbru, un garām, ādainām, spirāliski izvietotām lapām. Dzimtene ir Madagaskara, un tas tiek plaši izmantots tropiskajā apzaļumošanā pateicoties tā eksotiskajam un arhitektoniskajam izskatam. Lapu malās ir sīki ērkšķi, tāpēc ar augu jārīkojas uzmanīgi.
Pandoreja
Pandorea
Pandoreja ir mūžzaļu koksnainu vīteņaugu ģints, kuras dzimtene ir Austrālija un kura pieder Bignoniaceae dzimtai. Tās kāpelējošie stublāji vijas ap režģiem, žogiem un pergolām, veidojot blīvu, spīdīgu lapotnes aizkaru, ko papildina trompetveida ziedi baltos, rozā un purpura toņos, bieži vien ar kontrastējošu svītrainu rīkli. Tas ir spēcīgs un ātraudzīgs augs, ko plaši izmanto sienu nosegšanai un ēnas radīšanai mērena un silta klimata dārzos, taču tas ir jutīgs pret spēcīgām salnām.
Valkatīte
Panicum virgatum
Valkatīte (Panicum virgatum) is siltumprasīga daudzgadīga graudzāle, kuras dzimtene ir Ziemeļamerikas prērijas. Tā veido stāvus cerus ar šaurām zilganzaļām lapām, kas rudenī kļūst zeltainas. Augs ir augstu novērtēts naturālistiskos dārzos, erozijas kontrolē un kā biomasas kultūra biodegvielai. Tā ir izturīga, sausumizturīga un mazprasīga graudzāle, kas piesaista putnus un tauriņus.
Magone
Papaver
Papaver ir apmēram 80 ziedaugu sugu ģints, ko parasti dēvē par magonēm. Tās tiek augstu novērtētas par saviem zīdainajiem, papīram līdzīgajiem ziedlapiņiem sarkanās, oranžās, dzeltenās, rozā un baltās nokrāsās. Ievērojamākās sugas ir P. somniferum (opija magone), P. rhoeas (rudzu/lauku magone) un P. orientale (austrumu magone). Visas auga daļas izdala pienainu lateksu, kas ir toksisks, ja tiek norīts. Sugas svārstās no izturīgiem viengadīgiem augiem līdz daudzgadīgiem, ziedot vēlā pavasarī līdz agrā vasarā.
Garaugļu magone
Papaver dubium
Papaver dubium, plaši pazīstama kā garaugļu magone jeb aklacis, ir slaida viengadīga augu suga, kas dabīgi aug Eiropā un Ziemeļāfrikā. To atpazīst pēc iegarenā sēklu pāksts un gaiši sarkaniem vai rozā ziedlapiņiem bez tumšiem plankumiem pie pamatnes. Visas auga daļas, izņemot nogatavojušās sēklas, satur toksiskus alkaloīdus, padarot to kaitīgu cilvēkiem, kaķiem un suņiem.
Austrumu magone
Papaver orientale
Papaver orientale, plaši pazīstama kā austrumu magone, ir iespaidīgs izturīgs daudzgadīgs augs, kas dabiskos apstākļos aug Kaukāza kalnos, Turcijas ziemeļaustrumos un Irānas ziemeļos. Tā veido milzīgus, tievus kā papīrs ziedus spilgtās oranžas, sarkanas, rozā, baltas un violetas krāsas toņos, katram ar dramatiskiem tumšiem centriem. Pēc ziedēšanas vēlā pavasarī vai agri vasarā lapotne pilnībā nolīst, lai rudenī atkal parādītos kā bazālā rozetē. Šis lapkritīgais paradums ļauj augam izdzīvot savas dabiskās izplatības areāla sausajās vasarās.
Parastais magoņu zieds
Papaver rhoeas
Papaver rhoeas, plaši pazīstama kā parastā magone jeb rudzu magone, ir viengadīgs ziedaugs Papaveraceae dzimtā, kas dabiskojies Eiropā, Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā. Slavena ar saviem spilgti sarkaniem ziedlapiņiem un tumšiem pamatnes plankumiem, tā ir kļuvusi par vispārpieņemtu piemiņas simbolu kritušajiem karavīriem, jo īpaši saistībā ar Pirmā pasaules kara kauju laukiem Flandrijas reģionā. Augs labi attīstās traucētās augsnēs, atklātos laukos, ceļmalās un dārzos, ziedot no vēlā pavasara līdz agrā vasaras periodam.
Opija magone
Papaver somniferum
Papaver somniferum, pazīstama kā opija magone vai maizes magone, ir viengadīga lakstauga ar pelēkzaļu, daivotu laputni un lieliem, krāšņiem ziediem. Tā ir vēsturiski nozīmīga auga, jo ražo lateksu, kas satur alkaloīdus, piemēram, morfīnu un kodeīnu, kā arī ēdamas sēklas, ko plaši izmanto kulinārijā visā pasaulē. Augam parasti ir viens taisns kāts, ko vainago nolīgustoša pumpura, kas atveras delikāts, četru ziedlapiņu zieds.
Dāmas čības orhideja
Paphiopedilum insigne
Paphiopedilum insigne ir iespaidīga sauszemes orhideja, kas dzimtene ir Dienvidaustrumāzijas un Himalaju miglainajiem mežiem. Tā pazīstama ar savu raksturīgo maciņveida lūpu, kas atgādina maigu čību. Šī vēsummīlošā orhideja nes elegantus ziedus zaļos, dzeltenos un brūnos toņos ar tipiskām plankumainām rakstam. Tā ir Paphiopedilum ģints tipisugа un tiek kultivēta kopš 19. gadsimta, novērtēta par saviem ilgstošajiem ziediem, kas var saglabāties 6–8 nedēļas.
Dāmas čības orhideja
Paphiopedilum sp
Paphiopedilum, plaši pazīstama kā Dāmas čību orhideja, ir sauszemes orhideju ģints, kuras dzimtene ir Dienvidaustrumāzijas mitrāji un meži. Šīs orhidejas izceļas ar unikālo maisiņa formas lūpu jeb "čību", un tām raksturīgi ilgstoši, eksotiski ziedi daudzveidīgās krāsās. Atšķirībā no vairuma orhideju, tās ir īstas augsnes audzētājas, kas dabiski aug lapkritumā un meža mitrās sūnu klātajās virsmās.
Cilindriskā papilionante
Papilionanthe teres
Cilindriskā papilionante (Papilionanthe teres) ir milzīga auguma epifītiska orhideja, kuras dzimtene ir Himalaju austrumi, Indija, Mjanma, Taizeme, Laosa un Vjetnama. Tai ir sazarots monopodials stumbrs un garas, cilindriskas lapas, kas ir šīs sugas raksturīgākā pazīme. Augs ražo lielus un smaržīgus ziedus rozā-magnēta toņos ar dzeltenu un baltu lūpu, parasti ziedot pavasarī un vasaras sākumā.
Skarbā parafolis
Parapholis strigosa
Parapholis strigosa (skarbā parafolis) ir graudzāļu dzimtas (Poaceae) viengadīgs augs, kura dzimtene ir Eiropas Atlantijas okeāna un Vidusjūras piekrastes, kā arī Lībija. Tas ir sālsizturīgs (halofīts) augs, kas aug piekrastes sāls purvos, paisuma un bēguma zonās, kā arī traucētās, atklātās augsnēs. Šī ir zema auguma zāle, parasti 10–30 cm gara, ar cerveida stumbru, kas zied vasarā ar mazām, neuzkrītošām, zaļganām ziedkopām. Ārpus Eiropas tā ir ieviesta Kalifornijā, Britu Kolumbijā, Čīlē, Austrālijā un Jaunzēlandē.
Krokainā saulsardzenīte
Parasola
Parasola ir mazu saprofitu sēņu ģints, ko tautā dēvē par krokainajām saulsardzenītēm. Tās ir ārkārtīgi trauslas, ar gandrīz caurspīdīgām cepurītēm, kurām ir dziļas radiālas rievas, kas atgādina papīra saulessargu. Tās strauji parādās pēc lietus zālājos vai organiskos atkritumos un parasti dažu stundu laikā spilgtā saulē novīst.
Floridas parietārija
Parietaria floridana
Parietaria floridana, pazīstama kā Floridas parietārija, ir viengadīgs vai īsmūža lakstaugs, kas pieder nātru dzimtai (Urticaceae), lai gan tam nav dzeļmatiņu. Tā dzimtene ir ASV dienvidaustrumi, Antiļu salas un liela daļa Latīņamerikas. Augs aug sazaroti, dažreiz klājeniski, sasniedzot līdz 40 cm augstumu. Tā lapas ir mazas, plānas, sirdsveida vai rombveida formā, bāli zaļā krāsā ar trauslu un caurspīdīgu tekstūru. Lapu padusēs veidojas sīki, neuzkrītoši zaļgani ziedu ķekari, kas zied no pavasara līdz rudenim (līdz pirmajām salnām). Augs bieži sastopams smilšainos krastos, kaļķainās augsnēs un cilvēka ietekmētās vietās, piemēram, dārzos vai siltumnīcu tuvumā. Tā putekšņi ir zināms elpceļu alergēns, tāpēc cilvēkiem ar sezonālām alerģijām ieteicams augu likvidēt pirms ziedēšanas.
Mūru parietārija
Parietaria judaica
Parietaria judaica ir sazarots daudzgadīgs augs nātru dzimtā (Urticaceae), kura dzimtene ir Vidusjūras reģions, Rietumu un Centrālā Āzija un Ziemeļāfrika. Tas aug 30–100 cm augstumā ar sarkanīgiem, apmatotiem, nedaudz lipīgiem stublājiem un ovālām, nelobītām lapām. Sīki zaļgani ziedi, dažreiz ar baltu vai rozā nokrāsu, atrodas lapu žāklēs un zied no pavasara līdz rudenim. Tas kolonizē plaisas sienās, vecos mūra darbos, ietvju malās un akmeņainā augsnē, un ir kļuvis par plaši izplatītu nezāli Amerikā un Austrālijā.
Smirdīgā parkija
Parkia speciosa
Parkia speciosa jeb smirdīgā parkija ir liels tropu koks, kas pieder tauriņziežu (Fabaceae) dzimtai un ir cēlies no Dienvidaustrumāzijas zemieņu lietus mežiem. Nobriedis koks var sasniegt 40 metru augstumu. Tas ražo garas pākstis ar zaļām sēklām, kas ir ļoti iecienītas Malaizijas, Indonēzijas un Taizemes virtuvēs, neraugoties uz tām raksturīgo sēra aromātu.
Dzeloņainā parkinsonija
Parkinsonia aculeata
Parkinsonia aculeata ir neliels, dzeloņains koks vai krūms, kas pieder tauriņziežu (Fabaceae) dzimtai. Tā dzimtene ir plašs reģions no ASV dienvidrietumiem un Meksikas ziemeļiem līdz pat Argentīnas ziemeļiem. Augs ir atpazīstams pēc tā zaļajiem, fotosintezējošajiem zariem, divkārt plūksnaini saliktām lapām ar sīkām lapiņām, kas sausuma periodos nobirst, un smaržīgiem dzelteni oranžiem ziediem nokarenos ķekaros. Pateicoties ātrajai augšanai, to plaši izmanto kā dekoratīvu koku un ēnas devēju karsta klimata sausajos un pilsētu reģionos.
Parodija / Bumbiņkaktuss (ģints)
Parodia
Parodija ir lodveida un kolonnu kaktusu ģints, kas dabā sastopama Dienvidamerikā, īpaši Argentīnā, Bolivijā, Brazīlijā un Urugvajā. Šie kompaktie augi ir ļoti novērtēti kaktusu kolekcijās to vieglās kopšanas un košo ziedu dēļ — ziedi dzeltenā, oranžā un sarkanā krāsā izplaukst no auga vainaga.
Hibrīdkaktuss bumba
Parodia × erubescens
Parodia × erubescens ir hibrīdkaktuss no Cactaceae dzimtas, kas dabā sastopams Dienvidamerikā. Tam raksturīga kompakta lodveida forma ar zeltainiem dzeloņiem un spilgti dzelteniem ziediem, kas plaukst pavasarī un vasarā. Ārkārtīgi izturīgs pret sausumu un neprasa lielu kopšanu — ideāli piemērots gan kaktuss kolekcionāriem, gan sukulentu audzēšanas iesācējiem.
Zelta bumbas kaktuss
Parodia leninghausii
Parodia leninghausii, plašāk pazīstams kā zelta bumbas kaktuss vai citronu bumbas kaktuss, ir kolonveida kaktuss, kas dabiski sastopams Riugrandi du Sulas štatā Brazīlijas dienvidos, kur tas aug uz akmeņainiem atsegumiem un klinšu sienām. Jauni augi ir sfēriski, ar vecumu pakāpeniski kļūstot kolonveida un sasniedzot līdz pat 1 metra augstumu. Augu klāj smalki, mīksti zeltaini ērkšķi, kas piešķir tam raksturīgo spīdīgo izskatu. Nobrieduši eksemplāri veido spilgti dzeltenus ziedus vainagā augšanas sezonā.
Krāšņā parodija
Parodia magnifica
Parodia magnifica, plašāk pazīstama kā krāšņā parodija vai balonkaktuss, ir neliels lodveida kaktuss, kura dzimtene ir Brazīlijas dienvidu un Urugvajas zālāji un akmeņainās nogāzes. Tā zilganzaļo, rievoto ķermeni klāj smalkas, zeltainas ērkšķu rindas, un laika gaitā tas bieži veido blīvas ceras. Vasarā kaktusa virsotni rotā koši dzelteni ziedi, kas atveras tikai spilgtā saules gaismā, padarot to par pateicīgu un viegli kopjamu papildinājumu jebkurai saulainai palodzei vai sukulentu dārzam.
Sudrabotā parodija
Parodia scopa
Parodia scopa, plašāk pazīstama kā sudrabotā parodija, ir lodveida vai cilindrisks kaktuss, kura dzimtene ir Brazīlijas dienvidu un Urugvajas augstienes. Tā sfērisko ķermeni blīvi klāj smalkas, baltas līdz sudrabainas ērkšķu adatas, kas piešķir augam mirdzošu, satīnam līdzīgu izskatu. Vēlā pavasarī un vasarā auga virsotnē plaukst koši, gaiši dzelteni ziedi.
Mežvīni
Parthenocissus
Parthenocissus ir spēcīgi augošu, vasarzaļu vīteņaugu ģints vīnkoku (Vitaceae) dzimtā, kurā ietilpst pieclapu mežvīns (P. quinquefolia) un trīssmaiļu mežvīns (P. tricuspidata). Tie aug ļoti ātri un ir iecienīti to iespaidīgā rudens lapojuma dēļ, kas mainās no koši zaļa uz ugunīgi sarkanu un purpursarkanu. Ideāli piemēroti sienu, žogu un fasāžu apaudzēšanai, radot vizuāli iespaidīgas ainavas.
Atrodiet ideālo augu
Mūsu augu ceļvedis palīdz atrast ideālās sugas atbilstoši jūsu pieredzei un gadalaikam.
Pārlūko pēc Grūtības Pakāpes, Sezonas un Vairāk
Izmantojiet zemāk esošos filtrus, lai sašaurinātu šo katalogu pēc kopšanas grūtības pakāpes, sezonas, vides vai meklējiet tieši pēc nosaukuma. Katrs filtrs ved uz sarakstu, kas pielāgots jūsu audzēšanas apstākļiem.