Pilnīgs augu ceļvedis
Pārlūkojiet augus pēc grūtības pakāpes, sezonas un citiem kritērijiem. Atrodiet sev piemērotāko augu.
Grūtības pakāpe
Gadalaiki
Augi pēc pilsētas
🗺️ Augi pēc pilsētasAtrasti 3765 augi
Rāda 2485–2520 no 3765
Efeju brūnkāte
Orobanche hederae
Efeju brūnkāte (Orobanche hederae) ir pilnīgs parazītaugs, kuram nav hlorofila. Tā aug tikai uz efeju (Hedera spp.) saknēm, no kurām uzsūc visu nepieciešamo ūdeni, barības vielas un ogļhidrātus. Kāts ir no dzeltenīgas līdz purpursarkanai krāsai, līdz 60 cm augsts, un ziedi ir krēmkrāsas ar sarkanbrūnām dzīslām. Augs zied no pavasara līdz vasarai un ražo milzīgu daudzumu sīku sēklu. Tā dzimtene ir Centrāleiropa un Ziemeļeiropa, kā arī daļa Āzijas.
Mīkstlapu orostahija
Orostachys malacophylla
Mīkstlapu orostahija ir ziemcietīgs, monokarps sukulents no biezlapju (Crassulaceae) dzimtas (tajā pašā dzimtā ir arī laimiņi). Augs veido blīvas rozetes no gaļīgām, zilganzaļām līdz zaļām lapām 4–15 cm diametrā un izplatās ar stīgām (stoloniem), veidojot blīvus rozešu paklājus. Rudenī nobriedušas rozetes izdzen konusveida ziedkopu līdz aptuveni 20 cm augstumā ar baltiem līdz zaļganiem ziediem un dzeltenām putekšņlapām – pēc tam konkrētā ziedošā rozete iet bojā, savukārt daudzie sānu dzinumi nodrošina kolonijas tālāku dzīvi. Suga ir ļoti ziemcietīga (USDA 3a–8b zona) un iztur spēcīgu salu; augs netiek uzskatīts par toksisku cilvēkiem vai mājdzīvniekiem.
Vienpusējā ortīlija
Orthilia secunda
Vienpusējā ortīlija (Orthilia secunda) ir viršu dzimtas (Ericaceae) vienīgā suga, kas plaši sastopama ziemeļu puslodes skujkoku un jauktajos mežos no Eiropas līdz Āzijai un Ziemeļamerikai. Tas ir zems, mūžzaļš, rozetveida meža zemsegas augs, kura zobainās lapas saglabājas zaļas visu gadu. Jūlijā un augustā tas veido izliektu, 10–20 cm augstu ziedkātu, uz kura mazie, zaļganbaltie, zvanveida ziedi nokarājas vienpusēji – no tā cēlies arī sugas un ģints nosaukums. Vienpusējā ortīlija ir daļējs mikoheterotrofs jeb miksotrofs: daļu oglekļa tā iegūst caur mikorizas savienojumu ar koku saknēm, tāpēc tā ir ļoti prasīga un lēni augoša, ja to audzē ārpus tās dabiskās vides.
Rīsi
Oryza sativa
Rīsi (Oryza sativa) ir viengadīgs graudzāļu dzimtas (Poaceae) augs, kura izcelsme meklējama Āzijā, kur tie tūkstošiem gadu audzēti kā pamatbarība vairāk nekā pusei pasaules iedzīvotāju. Augs veido cerus ar tieviem stiebriem un garām, šaurām lapām, veidojot skaras ar simtiem mazu ziedu, no kuriem attīstās graudi. Tradicionāli tos audzē appludinātos laukos, kur ūdens slānis ierobežo nezāļu augšanu un uztur sugas prasībām atbilstošu pastāvīgu mitrumu.
Oskulārija
Oscularia deltoides
Oscularia deltoides ir ložņājošs sukulents no Aizoaceae dzimtas, kura dzimtene ir Dienvidāfrikas Rietumkāpas akmeņainie un sausie apgabali. Tas veido ložņājošus spilvenus ar zilganzaļām trīsstūrveida (deltaveida) lapām, bieži ar rozā nokrāsām, ko apvij sīki, caurspīdīgi zobiņi, kas rada iespaidu, ka tās ir klātas ar sarmu. Pavasarī un vasarā tas bagātīgi zied ar margrietiņām līdzīgiem, magentrozā vai lavandas krāsas ziediem, kas ir nedaudz smaržīgi un atveras dienas laikā. Pateicoties tā ārkārtējai sausuma tolerancei un vieglajai audzēšanai, tas ir ļoti novērtēts kā zemes segums, akmens dārzos un podos.
Saldais Osmants
Osmanthus fragrans
Osmanthus fragrans, plaši pazīstams kā Saldais Osmants vai Tējas Olīva, ir mūžzaļš krūms vai neliels koks, kas cēlies no Ķīnas un daļas Āzijas. Tas ir slavens ar saviem intensīvi smaržīgajiem, sīkajiem baltajiem vai dzeltenajiem ziediem un ir viens no visizcilākajiem dekoratīvajiem augiem ķīniešu kultūrā. Ziedi tiek izmantoti tēju, vīnu un smaržūdeņu aromatizēšanai, un augam ir dziļa kultūrvēsturiska nozīme Ķīnā, kur tas saistīts ar Rudens Pusmēness svētkiem.
Dažādlapu osmante 'Goshiki'
Osmanthus heterophyllus 'Goshiki'
Osmanthus heterophyllus 'Goshiki' ir Oleaceae dzimtas mūžzaļš krūms, kura dzimtene ir Japāna un Taivāna. Kultivārs 'Goshiki' (tulkojumā no japāņu valodas – "piecas krāsas") izceļas ar raibu lapojumu: ādainās un zobainās lapas, kas atgādina ileksu, sākumā plaukst bronzas sārtā tonī, bet vēlāk kļūst zaļas ar krēmkrāsas, dzelteniem un rozā plankumiem. Rudenī tā ražo nelielus, baltus ziedus, kas ir neuzkrītoši, bet ļoti smaržīgi un bieži paslēpti lapotnē. Augam ir lēna augšana un kompakts vainags, tādēļ tas ir iecienīts kā solitāraugs, brīvi augošos dzīvžogos vai jauktās dobēs.
Osteosperma
Osteospermum
Osteospermas (Osteospermum), ko parasti dēvē par Dienvidāfrikas vai Kāpas margrietiņām, ir aptuveni 70 sugu ģints kurvjziežu dzimtā (Asteraceae), kuru dzimtene ir Dienvidāfrika un tās apkārtne. Tās audzē kā kuplus, klājošus puskrūmus vai lakstveida daudzgadīgus augus, kas bagātīgi ražo 5 cm lielus ziedus baltā, dzeltenā, oranžā, sarkanā, koraļļu, rozā un purpura krāsā, bieži vien ar izteiksmīgu tumšu vai zaigojoši zilu vidus disku. Siltā klimatā (USDA 9.-11. zona) tās uzvedas kā jutīgi daudzgadīgi augi, kas zied gandrīz visu gadu; vēsākos reģionos tās audzē kā ātraudzīgus viengadīgus augus vai pārziemina telpās. Novērtētas to karstuma un sausuma izturības dēļ, osteospermas ir populāras dobju apmalēm, balkona kastēm un kā augsnes sedzēji saulainās, labi drenētās dārza dobēs.
Bietou
Osteospermum moniliferum
Bietou (Osteospermum moniliferum) ir ātraudzīgs, mūžzaļš kurvjziežu dzimtas (Asteraceae) krūms, kura dabiskais izplatības areāls ir Dienvidāfrikas piekraste – no Kapas pussalas caur Kvazulu-Natālu līdz Mozambikai un Zimbabvei. Augs sasniedz līdz 2 metru augstumu un platumu, veidojot kompaktu, noapaļotu formu ar tumši zaļām, nedaudz robotām lapām. Raksturīgie dzeltenie ziedu kurvīši ar diametru līdz 40 mm zied galvenokārt vēlā rudenī un ziemā, piesaistot bites un citus apputeksnētājus. Pēc ziedēšanas attīstās ogām līdzīgi augļi, kas nogatavojoties kļūst par tumši brūnām vai melnām lodītēm, kuras ļoti garšo putniem. Pateicoties savai pussukulenta dabai, augs ir īpaši sausumizturīgs un vislabāk aug labi drenētā, smilšainā augsnē pilnā saulē. To ir viegli audzēt, tas aug ātri un tā dzīves ilgums ir 8–12 gadi.
Melnā ostrija
Ostrya carpinifolia
Melnā ostrija (Ostrya carpinifolia) ir bērzu dzimtas (Betulaceae) lapu koks, kas izplatīts Dienvideiropas, Balkānu un Dienvidrietumāzijas kalnainos un submontānos apgabalos. Tas savvaļā aug no jūras līmeņa līdz aptuveni 1300 m augstumam, bieži uz kaļķainām augsnēm un sausām nogāzēm, kur tas darbojas kā pioniersuga, kas spēj kolonizēt nabadzīgas un degradētas augsnes. Parasti sasniedz 15-20 metru augstumu, ar ovālu vainagu, sarkanbrūnu mizu, kas lobās plānās plāksnītēs, ovālām, zobainām lapām, kas līdzīgas parastā skābarža lapām, bet ar izteiktākām dzīslām, un augļiem, kas ietverti plēvainās seglapās, kas apvienotas augļkopās, kas atgādina apiņu čiekurus, no kā cēlies angļu nosaukums "hop-hornbeam".
Rubīna kaklarota
Othonna capensis
Othonna capensis, tautā pazīstama kā Rubīna kaklarota, ir ložņājošs un nokarens sukulents, kura dzimtene ir Dienvidāfrikas Austrumkāpas provinces sausie reģioni. Tās cilindriskās, pirkstveida lapas ir pelēcīgi zaļas, bet intensīvas saules gaismas un ierobežota ūdens daudzuma ietekmē tās galos iegūst koši rubīnsarkanu toni. Ziemā un agrā pavasarī uz tieviem, gareniem kātiem plaukst mazi, dzelteni margrietiņām līdzīgi ziedi. Augs pieder kurvjziežu (Asteraceae) dzimtai un tiek plaši izmantots iekaramos podos, akmensdārzos un kompozīcijās ar citiem sukulentiem.
Meža skābene
Oxalis
Oxalis ir liela ģints, kurā ietilpst aptuveni 570 lakstaugu sugu no Oxalidaceae dzimtas. Tās atpazīstamas pēc āboliņam līdzīgajām trīslapu lapām un maigajiem ziediem rozā, dzeltenā un baltā krāsā. Populāras kā dekoratīvi istabas augi un dārza zemsedzes augi — īpaši mīlēti ir O. triangularis (purpura šamroks) un O. articulata. Satur skābeņskābi — nelielās daudzumās nedaudz toksisks mājdzīvniekiem un cilvēkiem.
Rozā skābene
Oxalis articulata
Oxalis articulata, plaši pazīstama kā rozā skābene vai logu kastīšu skābene, ir pievilcīgs daudzgadīgs lakstaugs, kas dzimis Dienvidamerikā. Tam ir pievilcīgas āboliņam līdzīgas lapas, bieži ar purpursarkanu nokrāsu, un tas veido bagātīgas mazu, spilgti rozā ziedu ķekarus. Šie ziedi plaukst pārpilnībā, radot priecīgu ainavas skatījumu. Tas ir populāra izvēle gan istabas podiņos, gan āra dārza dobēs, un tas ir pazīstams ar savu salīdzinoši vienkāršo kopšanu un enerģisko augšanu.
Rāpojošais skābenes
Oxalis corniculata
Oxalis corniculata, plaši pazīstama kā rāpojošais skābenes, ir zemi augoša kosmopolītiska nezāle Oxalidaceae dzimtā. Tā veido smalkas piecu ziedlapu dzeltenas puķes un trejlapu sirds formas lapas, kas naktī aizveras. Sastopama visā pasaulē dārzos, podos un traucētās augsnēs, tā agresīvi izplatās ar stoloņiem, rizomiem un sēklām, kas var tikt izmestas līdz 5 metriem. Satur šķīstošus kalcija oksalātus, padarot to viegli toksisku kaķiem un suņiem lielākos daudzumos.
Dārza Rozā Skābene
Oxalis latifolia
Oxalis latifolia, ko parasti dēvē par Dārza Rozā Skābeni vai Platlapju Meža Skābeni, ir daudzgadīgs sīpolveidīgs augs, kura dzimtene ir Meksika un Centrālamerika, bet tagad tas ir naturalizējies lielākajā daļā pasaules. Tam ir raksturīgas trīslapu lapas ar zivs astes formas lapiņām un maigi rozā līdz rozā-lillā krāsas ziedi pavasarī un vasarā. Lai gan daudzos reģionos tas tiek uzskatīts par invazīvu nezāli, to audzē arī kā dekoratīvu augu podā un dārza dobēs.
Bermudu sviestpuķe
Oxalis pes-caprae
Oxalis pes-caprae, plaši pazīstama kā bermudu sviestpuķe vai skābene, ir sīpolveida daudzgadīgs augs, kas cēlies no Dienvidāfrikas un no rudens līdz pavasarim ražo spilgti dzeltenas zieds. Tas veido biezus paklājus un tiek uzskatīts par vienu no visiebrukušākajām nezālēm Vidusjūras klimatā, Kalifornijā un Austrālijā. Trīsdaivainās lapas satur skābeņskābi — daudzos daudzumos toksiska mājdzīvniekiem un potenciāli kaitīga lopiem.
Trīsstūrainā zaķskābene
Oxalis regnellii
Oxalis regnellii, tautā pazīstama kā trīsstūrainā zaķskābene vai laimīte, ir daudzgadīgs augs, kura dzimtene ir Dienvidamerika — Brazīlija, Bolīvija, Argentīna un Paragvaja. Pieder pie zaķskābeņu (Oxalidaceae) dzimtas un izceļas ar trīsdaļīgām lapām zaļos vai intensīvi purpursarkanos toņos un smalkiem baltiem vai rozā ziediem, kas plaukst no pavasara līdz rudenim. Interesanta parādība ir niktinastija: lapas naktī aizveras un rītausmā atveras, reaģējot uz gaismas izmaiņām ar turgora spiedienu. Augs aug no bumbuļsīpoliem un pēc intensīvas ziedēšanas vai augstā temperatūrā var pāriet miera stāvoklī.
Stāvā zaķskābene
Oxalis stricta
Stāvā zaķskābene (Oxalis stricta) ir daudzgadīgs zaķskābeņu dzimtas lakstaugs, kura dzimtene ir Ziemeļamerika un Eirāzija. Tā ir atpazīstama pēc smalkajiem dzeltenajiem ziediem un sirdsveida trīslapiņu lapām. Šis ir īpaši pielāgoties spējīgs augs, kas labi aug dažādās dzīvotnēs – no dārziem un zālieniem līdz mežmalām un ceļmalām.
Četrlapu zaķskābene
Oxalis tetraphylla
Četrlapu zaķskābene (Oxalis tetraphylla) ir daudzgadīgs sīpolaugs, kura dzimtene ir Meksikas centrālā daļa. Tā ir slavena ar savām četrlapu lapām, kuru centrā ir purpursarkani plankumi, kas veido krusta rakstu. Pavasarī un vasarā tā raisa smalkus rozā un sarkanus ziedus, bet ziemā pāriet miera periodā.
Purpura skābene
Oxalis triangularis
Oxalis triangularis, plaši pazīstama kā purpura skābene, ir pievilcīgs daudzgadīgs augs, kura dzimtene ir Brazīlija. To raksturo dziļi purpura, trīsstūrveida lapas, kas sakārtotas trijatās kā āboliņš, kā arī maigi rozīgi balti ziedi. Lapas uzrāda fotonastiju — dienā tās atveras, bet naktī aizveras kā tauriņu spārni. Šis augs var dzīvot vairāk nekā 100 gadus un bieži kļūst par vērtīgu mantojumu, ko nodod no paaudzes paaudzē.
Piparmētru skābene
Oxalis versicolor
Oxalis versicolor, plaši pazīstama kā piparmētru skābene, ir pievilcīgs sīpolaugs — daudzgadīgs augs, kas dabā aug Dienvidāfrikā. To iecienījuši dārznieki visā pasaulē savu iespaidīgo ziedu dēļ — balti ziedlapiņi ar dziļi sarkanu apmali, kas neslēgtā veidolā savelkas spirālē, atgādinot piparmētru konfektes rakstu. Augs izaug tikai 10–15 cm augstumā, tam patīk saulainās vietas, un tas zied rudenī un ziemā. Vasarā augs iemieg, tāpēc tas ir patīkams sezonāls rotājums podiem un akmeņu dārziem.
Naudas koks
Pachira aquatica
Pachira aquatica ir tropu augs, kas cēlies no Centrālamerikas, pazīstams ar savu raksturīgo pītā stumbra formu un lietussarga veida lapām. Populārs feng šui kā pārticības un veiksmes simbols.
Saba Rieksts
Pachira glabra
Pachira glabra, plaši pazīstama kā Saba Rieksts vai Naudas Koks, ir tropu koks, kas savvaļā aug Brazīlijas austrumu daļas Atlantijas mežos. Tieši šī suga visbiežāk tiek pārdota augu veikalos kā pītais 'naudas koks' — tā atšķiras no Pachira aquatica, kas ir lielāka un patiesām ūdensaugu īpašībām apveltīta suga. P. glabra jaunajiem dzinumiem ir lielāka elastība, kas padara tos ideāli piemērotus pīšanai; augam ir tumši zaļas plaukstas formas lapas un krēmbaltas puķes. Tas ir netoksisks, viegli kopjams un plaši izmantots Feng Šui kā pārticības simbols.
Indiāņu ķemmes kaktuss
Pachycereus pecten-aboriginum
Pachycereus pecten-aboriginum, pazīstams kā indiāņu ķemmes kaktuss, ir masīvs kolonnveida kaktuss, kas dzimtenis Meksikas rietumiem — no Sinaloas un Sonoras līdz Čiapasai. Tas var sasniegt 20 metru augstumu, un tā stumbru diametrs var būt līdz 1 metram. Tā baltie nakts ziedi tiek apputeksnēti ar sikspārņu palīdzību, un tā zeltainās, dzeloņainās augļu mizas vēsturiski tika izmantotas kā matu sukas pamatiedzīvotāju vidū — tādēļ radies tā izplatītākais nosaukums.
Milzu pahicerejs
Pachycereus pringlei
Pachycereus pringlei, pazīstams kā milzu pahicerejs vai kardons, ir pasaulē lielākais kaktuss un augstākais zināmais kolonnveida kaktuss. Tā dzimtene ir Lejas Kalifornijas un Sonoras tuksneši Meksikā. Tas var sasniegt līdz pat 19 metru augstumu un dzīvot vairāk nekā 200 gadus. Ar savu iespaidīgo zilganzaļo kolonnveida stumbru, kas klāts ar dzeloņiem, un daudzajiem stāvajiem zariem, tas ir Meksikas tuksneša ainavas simbols. Tas ražo lielus, naktī ziedošus baltus ziedus un augļus, kas vēsturiski bija galvenais pārtikas avots seri tautai.
Mēnessakmens pahifīts
Pachyphytum
Pahifīti (Pachyphytum) ir sukulentu ģints biezlapju (Crassulaceae) dzimtā, kas cēlusies no Meksikas centrālās un austrumu daļas un ietver aptuveni 25 līdz 27 sugas. Tautas valodā saukti par "mēnessakmeņiem", šie augi veido kompaktas rozetes ar biezām, ovālām un gaļīgām lapām, ko klāj plāna apsarme (vaska pūderis), piešķirot tām zilganus, zaļganus vai sārtus toņus. Šeit sniegtā informācija par kopšanu galvenokārt attiecas uz olveida pahifītu (Pachyphytum oviferum), kas ir visbiežāk audzētā suga šajā ģintī.
Pahifīts 'Little Jewel'
Pachyphytum compactum
Sukulents, kura dzimtene ir Meksika (Hidalgo un Querétaro), ar kompaktām, gaļīgām, cilindriskām lapu rozetēm, kas pārklātas ar pelēcīgu vaska kārtu. Veido sazarotus pudurus līdz aptuveni 15 cm augstumam un zied vēlu pavasarī.
Mēnessakmens
Pachyphytum oviferum
Pachyphytum oviferum, tautā saukts par Mēnessakmeni, ir sukulents, kura dzimtene ir Sanluisas Potosi klinšainās nogāzes Meksikā. Tā biezās, noapaļotās lapas, ko klāj bālgana apsarme (pruīna), atgādina dārgakmeņus vai smalkas olas, padarot to par vienu no burvīgākajiem sukulentiem kolekcionāru vidū.
Madagaskāras palma
Pachypodium
Pahipodijs (Pachypodium) ir ērkšķainu, kaudeksu veidojošu sukulentu krūmu un koku ģints, kuras pārstāvji galvenokārt ir dzimtuši Madagaskarā. Visplašāk audzētās sugas — P. lamerei un P. geayi — to iespaidīgā izskata dēļ tiek dēvētas par "Madagaskāras palmām": biezs, ērkšķains, ūdeni uzkrājošs stumbrs, ko vainago garu, šauru lapu kronis. Neraugoties uz šo nosaukumu, tās nav īstas palmas, bet gan Apocynaceae dzimtas pārstāves.
Sudrabainā Madagaskaras palma
Pachypodium geayi
Pachypodium geayi, pazīstama kā sudrabainā Madagaskaras palma, ir iespaidīgs kaudiciforms sukulents, kura dzimtene ir Madagaskaras dienvidrietumu sausie reģioni. Neraugoties uz palmai līdzīgo siluetu, tā pieder pie oleandru (Apocynaceae) dzimtas un nav radniecīga īstajām palmām. Tās biezais, dzeloņainais un sudrabaini pelēkais stumbrs uzkrāj ūdeni gariem sausuma periodiem, savukārt šauru, pelēkzaļu lapu vainags ar sārtu vidusdzīslu papildina auga izskatu. Savvaļā tā var sasniegt 5–8 m augstumu, bet podā tā saglabājas daudz mazāka un aug lēni. Nobrieduši augi pēc desmit vai vairāk gadu augšanas ražo smaržīgus, baltus ziedus ar dzeltenu viduci.
Madagaskāras palma
Pachypodium lamerei
Pachypodium lamerei, plaši pazīstams kā Madagaskāras palma, ir dzeloņains sukulents, kas dabā sastopams Madagaskaras sausajos reģionos. Neskatoties uz tā nosaukumu, tas nav īsta palma — tas pieder Apocynaceae dzimtai. Tā biezais, dzeloņiem klātais kaudzs (stumbrs) nes garu, spīdīgi zaļu lapu vainagu galotnes daļā, piešķirot augam palmai raksturīgu izskatu. Nobriedušie eksemplāri nes smaržīgus, baltu zvaigznīšu formas ziedus.
Saundersa pahipodija
Pachypodium saundersii
Pachypodium saundersii, plašāk pazīstama kā Saundersa pahipodija, ir kaudiciforms sukulents krūms, kura dzimtene ir akmeņaini zemienes reģioni Dienvidāfrikā, Esvatīni, Mozambikā un Zimbabvē. Tam ir biezs, uzpūsts pelēkzaļš stumbrs ar pārī savienotiem ērkšķiem līdz 7 cm garumā, spīdīgi tumši zaļas lapas un balti ziedi ar sārtu vai purpursarkanu nokrāsu, kas zied no vasaras beigām līdz ziemai. Sukulentais stumbrs uzglabā ūdeni, ļaujot augam izturēt garus sausuma periodus tā dabiskajā vidē.
Japānas pahisandra
Pachysandra terminalis
Japānas pahisandra (Pachysandra terminalis) ir zems, mūžzaļš daudzgadīgs augsnes sedzējaugs no buksusu dzimtas (Buxaceae), kura dzimtene ir Japānas meži. Tā veido blīvas, 15–30 cm augstas ādainu, tumši zaļu lapu audzes, kas sagrupētas stublāju galos – no tā cēlies arī sugas nosaukums "terminalis". Tā izplešas lēni ar pazemes sakneņiem un 2–3 gadu laikā izveido nepārtrauktu paklāju. Agri pavasarī tā raisa sīkus, neuzkrītošus baltus ziedus vārpveida ziedkopās. Tā ir salizturīga USDA 4a līdz 9b zonās un izceļas ar spēju augt dziļā ēnā, kur lielākā daļa citu augu neizdzīvo.
Zeltainā Garnele
Pachystachys lutea
Zeltainā Garnele (Pachystachys lutea) ir tropu krūms, kas nāk no Peru un Dienvidamerikas, un ko īpaši novērtē par tā stāvajiem zeltaini dzeltenajiem apvalkladžiem un smalkajiem baltajiem caurulveida ziediem. Tropu klimatā tā ir mūžzaļa daudzgadīga augu, ko plaši audzē kā iekštelpu istabas augu vai āra dekoratīvu krūmu visā pasaulē.
Pahivērija
Pachyveria
Pahivērija (× Pachyveria) ir starpģints hibrīds, kas radies, krustojot Pachyphytum un Echeveria ģintis no biezlapju (Crassulaceae) dzimtas. Tā veido kompaktas rozetes, parasti 8 līdz 20 cm diametrā, ar biezām, gaļīgām un bieži vien smailām lapām pūderzilos, sudrabzaļos, ceriņkrāsas vai rozā toņos, kuru malas intensīvā saulē un vēsās naktīs kļūst sarkanas vai purpursarkanas. Pavasarī un vasaras sākumā tā veido lokveida kātus ar maziem zvanveida ziediem dzeltenā, oranžā, rozā vai sarkanā krāsā. Populārākās šķirnes ir 'Glauca', 'Blue Mist', 'Scheideckeri' un 'Powder Puff'.
Smirdošā pēderija
Paederia foetida
Paederia foetida ir daudzgadīgs Rubiaceae dzimtas vīteņaugs, kura dzimtene ir tropu un mērenā Āzija (Indija, Ķīna, Dienvidaustrumāzija). Tas ir pazīstams ar spēcīgo, sēra aromātu, ko izdala sasmalcinātas lapas, ko izraisa tādi savienojumi kā dimetildisulfīds. Augs aug strauji, aptinoties ap citiem augiem vai konstrukcijām, un var sasniegt vairāku metru garumu. Daudzos reģionos ārpus dabiskā areāla, piemēram, ASV daļās, tas ir naturalizējies un tiek uzskatīts par invazīvu sugu.
Atrodiet ideālo augu
Mūsu augu ceļvedis palīdz atrast ideālās sugas atbilstoši jūsu pieredzei un gadalaikam.
Pārlūko pēc Grūtības Pakāpes, Sezonas un Vairāk
Izmantojiet zemāk esošos filtrus, lai sašaurinātu šo katalogu pēc kopšanas grūtības pakāpes, sezonas, vides vai meklējiet tieši pēc nosaukuma. Katrs filtrs ved uz sarakstu, kas pielāgots jūsu audzēšanas apstākļiem.