Pilnīgs augu ceļvedis
Pārlūkojiet augus pēc grūtības pakāpes, sezonas un citiem kritērijiem. Atrodiet sev piemērotāko augu.
Grūtības pakāpe
Gadalaiki
Augi pēc pilsētas
🗺️ Augi pēc pilsētasAtrasti 3668 augi
Rāda 3529–3564 no 3668
Klinšu nabiņa
Umbilicus rupestris
Klinšu nabiņa (Umbilicus rupestris) ir daudzgadīgs, gaļīgs biezlapju dzimtas sukulents, kura dzimtene ir Dienvidu un Rietumeiropa. Savvaļā tā aug ēnainās mūra plaisās un mitrās klinšu nogāzēs. Tās apaļajām, vaskotajām lapām centrā ir iedobe, kas atgādina nabu, no kā arī cēlies auga latviskais un zinātniskais nosaukums. Pavasara beigās un vasarā augs veido garus kātus ar maziem, zvanveida ziediem zaļgani sārtā krāsā.
Zeltainā Poga
Unxia kubitzkii
Unxia kubitzkii, plaši pazīstama kā Zeltainā Poga, ir daudzgadīgs lakstaugs, kas dzimis Brazīlijā un pieder Asteraceae dzimtai. Tā aug 30–50 cm augstumā un visu gadu nes nelielus zeltaini dzeltenos ziedus, ar galveno ziedēšanas laiku pavasarī un vasarā. Izturīgs un praktiski nejūtīgs pret kaitēkļiem un slimībām, tas plaši tiek izmantots apmalēs, puķu dobēs un traukos audzētiem dārziem.
Amazones Lilija Grandiflora
Urceolina × grandiflora
Amazones Lilija Grandiflora (Urceolina × grandiflora, sin. Eucharis grandiflora) ir tropu sīpolaugs, kas savvaļā aug Kolumbijas un Peru Andu nogāzēs. Tā veido 3–6 smaržīgu, tīri baltu ziedu ķekarus, kas atgādina narcises un atrodas elegantiem kātiem līdz 70 cm augstumā. Tā tiek augstu vērtēta kā dekoratīvs istabaugs un tropu dārzu rotājums visā pasaulē.
Amazones lilija
Urceolina amazonica
Amazones lilija (Urceolina amazonica, sin. Eucharis amazonica) ir iespaidīgs tropiskais sīpolaugs — daudzgadīgs augs, kas savvaļā aug Kolumbijas un Peru Andu kalnu rajonos. Tā veido spīdīgas, tumši zaļas lapas un sniegbaltu, narcisēm līdzīgu ziedu ķekarus ar maigu zaļganu kausu, ko ļoti novērtē to saldās smaržas dēļ. Mērena klimata apstākļos tas lieliski aug telpās kā istabaugs.
Lielā nātre
Urtica dioica
Lielā nātre (Urtica dioica) ir daudzgadīgs augs, kas savvaļā aug visā Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Tā var sasniegt līdz pat 180 cm augstumu un spēcīgi izplatās ar sakneņiem. Augs ir viegli atpazīstams pēc ovālām lapām ar zobainām malām un daudzajiem dzelošajiem matiņiem, kas klāj stublājus un lapas. Šie matiņi satur skudrskābi un histamīnu, kas saskarē rada īslaicīgu dedzinošu sajūtu. Ziedi ir mazi, zaļgani līdz bālgani, un parādās blīvās ziedkopās no pavasara līdz vēlai vasarai. Lielā nātre ir viens no dabas visnoderīgākajiem augiem ar dokumentētu medicīnisku, kulinārijas un tekstila pielietojumu.
Slaidā nātre
Urtica gracilis
Urtica gracilis, pazīstama kā slaidā nātre vai Amerikas nātre, ir daudzgadīgs lakstaugs, kura dzimtene ir Ziemeļamerika. Tā var sasniegt līdz pat 3 metru augstumu, un tai ir robotas lapas ar dzeļmatiņiem, kas saskarē izraisa kairinājumu. Neskatoties uz nevēlama auga reputāciju, tā tiek plaši novērtēta tradicionālajā medicīnā, kulinārijā un pamatiedzīvotāju amatniecībā. Dabā tā aug palieņu mežos, upju krastos un ar slāpekli bagātās augsnēs.
Sīkā nātre
Urtica urens
Urtica urens, plašāk pazīstama kā sīkā nātre, ir nātru dzimtas viengadīgs lakstaugs. Tā ir cēlusies Eiropā un Vidusjūras reģionā, taču tagad ir kļuvusi par kosmopolītisku nezāli, kas sastopama mērenā klimata joslās visā pasaulē. Augot līdz 100 cm augstumam, tā ir ievērojama ar saviem dzeļmatiņiem (trihomām), kas saskarē ar ādu izraisa spēcīgu kairinājumu — tiek uzskatīts, ka tā dzeļ spēcīgāk nekā lielā nātre (Urtica dioica). Vasaras laikā tā zied ar maziem, zaļgani baltiem ziediem un ir vienmājas, vēja apputeksnēta suga.
skarbā usneja
Usnea hirta
Usnea hirta, plašāk pazīstama kā skarbā usneja, ir krūmveida ķērpis, kam raksturīgs bāli zaļš līdz dzeltenzaļš, krūmveidīgs izskats. Tas sastāv no sēnes un aļģes simbiotiskām attiecībām. Parasti tas aug uz skujkoku mizas vidē ar tīru gaisu. Tas ir ļoti jutīgs pret sēra dioksīda piesārņojumu, tāpēc kalpo kā lielisks gaisa kvalitātes bioindikators.
Lapainā pūslene
Utricularia foliosa
Lapainā pūslene (Utricularia foliosa) ir ūdens kukaiņēdājs augs, kas pieder pūsleņu dzimtai (Lentibulariaceae) un ir sastopams Amerikas un Āfrikas tropu un subtropu reģionos. Tā brīvi peld vai atrodas zem ūdens dīķu, purvu un lēni tekošu upju stāvošos ūdeņos, veidojot blīvus tievu un sazarotu stumbru paklājus, kas var sasniegt vairāku metru garumu. Tās pavedienveida lapas, kuru garums sasniedz 30 cm, balsta mazus pūšļveida slazdus (utrikulus), kas iesūc un notver mikrovēžveidīgos, odu kāpurus un citus mazus ūdens bezmugurkaulniekus. Ziedēšanas laikā tā veido stāvu ziedkātu, kas paceļas līdz 40 cm virs ūdens, rotājoties ar vairākiem dzelteniem ziediem, kas atgādina mazas lauvmutītes.
Zemā mellene
Vaccinium angustifolium
Vaccinium angustifolium, plaši pazīstama kā zemā mellene, ir zemu augoša vietējā krūmveida auga suga no Ziemeļamerikas ziemeļaustrumiem. Tā ražo mazas, intensīvi aromātiskas mellenes, ko augstu vērtē gan savvaļas dzīvnieki, gan cilvēki. Tās spilgti sarkanā rudens lapotne padara augu vienlīdz vērtīgu kā dekoratīvu grundsegu.
Truša acu mellene
Vaccinium ashei
Truša acu mellene (Vaccinium ashei) ir lapu krūms, kas dabā sastopams Amerikas Savienoto Valstu dienvidaustrumos un tiek augstu vērtēts par izcilu izturību pret karstumu un sausumu. Vasarā tas nes bagātīgas zilās ogas, bet rudenī krūmu rotā krāšņa lapotne oranžos un sārtos toņos.
Augstā krūmmellene
Vaccinium corymbosum
Augstā krūmmellene (Vaccinium corymbosum) ir vasarzaļš, augļus nesošs krūms, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas austrumi. Tā pieder ēriku (Ericaceae) dzimtai un ir radniecīga acālijām un rododendriem. Šī ir galvenā suga, ko visā pasaulē audzē komerciālai melleņu ieguvei. Augi veido stāvus cerus 1,8–3,7 m augstumā ar zaļu lapotni, kas rudenī kļūst koši sarkanoranža. Pavasarī tie zied ar maziem, baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem, bet vasarā ražo saldas, uzturvielām bagātas zili violetas ogas.
Mellene
Vaccinium myrtillus
Mellene (Vaccinium myrtillus) ir vasarzaļš, zems ēriku dzimtas krūms, kas savvaļā sastopams virsājos, purvos un kalnu mežos visā Eiropā un Ziemeļāzijā. Tā izplatās ar pazemes sakneņiem, veidojot blīvus paklājus 10–50 cm augstumā. Pavasarī parādās mazi, zaļgani sārti ziedi, kam seko tumši zilganmelnas ogas, kas tiek augstu vērtētas tradicionālajā Eiropas virtuvē un tautas medicīnā.
Bālganā mellene
Vaccinium pallidum
Vaccinium pallidum, tautā pazīstama kā bālganā mellene vai kalnu mellene, ir vasarzaļš krūms, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas austrumi un kas pieder ēriku (Ericaceae) dzimtai. Sasniedzot 60 līdz 90 cm augstumu un platumu, pavasarī tas ražo smalkus, zvanveida baltus ziedus, kam vasarā seko saldas un ēdamas zili melnas ogas. Augs tiek augstu vērtēts tā krāšņā, sarkanā rudens lapojuma dēļ un lielās nozīmes dēļ vietējai faunai, kalpojot par tauriņa "Brown Elfin" saimniekaugu un būtisku barības avotu putniem, maziem zīdītājiem un apputeksnētājiem. Tas plaukst skābās, labi drenētās augsnēs USDA 5a–9b zonās, un ir ideāli piemērots dabiskiem dārziem, ēdamām ainavām un naturalizētām teritorijām.
Mellene
Vaccinium sp
Vaccinium sp, ko parasti dēvē par melleni, ir ziedošu krūmu ģints Ericaceae dzimtā, kas dzimtene ir Ziemeļamerika. Šie lapu vai daļēji mūžzaļie krūmi ražo mazas, saldas, tumši zilas līdz violetas ogas, kas ir ļoti novērtētas to uzturvērtības un garšas dēļ. Ģintī ietilpst desmitiem sugu, kas pielāgojušās dažādai videi — no zemajiem krūmiem aukstajos ziemeļu mežos līdz augstajiem kultivāriem mērenajos reģionos. Mellenes ir slavenas ar antioksidantiem bagātajām ogām un dekoratīvo rudens lapojumu.
Akācija / Svilpojošais ērkšķis (ģints)
Vachellia
Vachellia ir ērkšķainu koku un krūmu ģints Fabaceae dzimtā, kas 2005. gadā tika atdalīta no plašākās Acacia ģints pēc molekulārfilogenētiskiem pētījumiem. Tā ietver ikoniskās Āfrikas un Amerikas akācijas, kuras tiek augstu vērtētas par izturību pret sausumu un raksturīgajiem dzeltenajiem bumbuļveida ziediem.
Sarkanā akācija
Vachellia seyal
Vachellia seyal, plaši pazīstama kā Sarkanā akācija jeb Šitīma koks, ir ātri augoša, dzeloņaina mūžzaļa koku suga, kas dzimtā Āfrikas sausajā Sāhela reģionā un Tuvajos Austrumos. Tai raksturīgas spilgti dzeltenas, lodveida ziedu galviņas ar saldu, pikantīgu aromātu, kā arī bāli sarkanīga vai zaļgana miza. Šim noturīgajam kokam ir liela vēsturiska nozīme — Bībelē tas pieminēts kā „šitīma koks”, no kura tika izgatavota Derības šķirsts. Koks labi aug pilnā saulē, panes sausumu un periodisku applūšanu, kā arī ieņem svarīgu vietu sauszemju ekosistēmās, piesaistot atmosfēras slāpekli.
Ķīļaugļu kukurūzas salāti
Valeriana carinata
Valerianella carinata, plaši pazīstama kā ķīļaugļu kukurūzas salāti, ir neliels izturīgs viengadīgs augs, kas dabīgi sastopams Eiropā un Vidusjūras reģionā. Bieži sajaukts ar Valerianella locusta (parastie kukurūzas salāti jeb māšs), tas veido maigas rozetes ar viegli garšīgām lapām, kuras novāc kā salātu zaļumus. Pavasarī augs zied ar sīkām gaiši rozā, baltām vai zilganām ziedu vārpiņām. Tā raksturīgie ķīļveida augļi palīdz atšķirt to no radniecīgām sugām.
Ārstniecības valeriāna
Valeriana officinalis
Valeriana officinalis ir izturīgs daudzgadīgs augs, kas dabīgi aug Eiropā un Āzijā. Tas tiek augstu vērtēts savu sīko rozā vai balto ziedu ķekaru dēļ, kā arī ārstniecisko sakņu ekstrakta dēļ, ko plaši izmanto kā dabīgu miega uzlabošanas un trauksmes mazināšanas līdzekli.
Vanda Orhideja
Vanda
Ģints Vanda orhidejas ir tropu epifīti, kas pazīstami ar savām iespaidīgajām gaisa saknēm un krāšņajiem ziediem, tostarp retajiem dabīgi zilajiem. Atšķirībā no citām orhidejām, tās parasti neaudzē blīvā substrātā — tās labāk jūtas pakārtās grozos, kur saknes var brīvi saskarties ar gaisu un gaismu.
Zilā Vanda Orhideja
Vanda coerulea
Vanda coerulea, plaši pazīstama kā Zilā Vanda Orhideja, ir viena no izslavētākajām un retākajām orhidejām pasaulē. Tā ir dabiska Indijas ziemeļaustrumu, Mjanmas un Taizemes mežiem, un rudenī producē apbrīnojami mozaīkveidīgus violeti zilos ziedus. Mūsdienās savvaļā kritiskā apdraudējuma dēļ pārmērīgas vākšanas rezultātā tā ir aizsargājama suga un botāniskās dabas aizsardzības simbols.
Zilā Vanda
Vanda coerulescens
Vanda coerulescens ir miniatūra epifītiska orhideja, kas dabā aug Mjanmas, Ķīnas un Taizemes kalnu mežos. Tā ir slavena ar saviem smalkiem, gaiši zilganvioletiem, smaržīgiem ziediem un ir viena no retākajām dabīgi zilajām orhidejām pasaulē. Katrs ziedkopums nes 15 vai vairāk ziedus ar aptuveni 2,5 cm diametru, patīkamu smaržu un ilgstošu ziedēšanu.
Palmu vaniļa
Vanilla palmarum
Vanilla palmarum ir orhideju dzimtas (Orchidaceae) kāpelējoša epifītiskā orhideja, kuras dzimtene stiepjas no Kubas līdz Brazīlijas dienvidiem, aptverot tādus biomus kā Amazone, Kātinga, Serado, Atlantijas mežs un Pantanāls. Tā aug, aptinoties ap saimniekpalmām (piemēram, Syagrus un Attalea), no kurām cēlies tās nosaukums. Augam ir salīdzinoši smalki stublāji, hlorofilu saturošas gaisa saknes, lielas, tīklotas lapas un bāli dzeltenzaļi ziedi, kas pavasarī plaukst secīgos sānu ķekaros. Daļā tās izplatības areāla šī suga tiek uzskatīta par apdraudētu.
Vaniļas orhideja
Vanilla planifolia
Vanilla planifolia ir daudzgadīga kāpjoša orhideju suga, kas ir dzimtā Meksikā un Centrālamerikā un ir slavena ar to, ka tā ir galvenais dabīgās vaniļas esences avots. Tai ir sulīgi kāti un spilgti zaļas, ādainas lapas. Tās zaļgandzeltenie ziedi ir efemēri — tie zied tikai vienu dienu, un komerciālajā audzēšanā ārpus dabiskās dzīvotnes ir nepieciešama roku apputeksnēšana, lai iegūtu vērtīgās pākstis.
Arizonas rozukoks
Vauquelinia californica
Arizonas rozukoks ir izturīgs, mūžzaļš krūms vai neliels koks, kas dabiskā vidē aug Sonoras tuksnesī. Tas ir ļoti vērtīgs sausumizturīgās ainavierīcēs, jo izskatā atgādina oleandriju, bet bez augstās toksicitātes. Augam ir tumši zaļas, ādainas, lancetiskas lapas ar serēnām malām. Vēlā pavasarī un vasaras sākumā tas veido biezas, plakanvirsas mazo krēmbalto ziedu kopas, kas piesaista apputeksnētājus. Tā miza ir dekoratīva un ar vecumu kļūst raupja, piešķirot ainavai ziemas interesi.
Montgomerija palma
Veitchia arecina
Montgomerija palma (Veitchia arecina) ir ātri augoša tropu palma, kuras dzimtene ir Vanuatu salas Melanēzijā. Ar savu eleganto, vientuļo stumbru un krāšņajām plūksnotajām lapām tā ir augstu novērtēta kā dekoratīvs augs tropu un subtropu dārzos.
Suplžaks
Ventilago
Ventilago ir ģints, kurā ietilpst aptuveni 40 mūžzaļu tīņaugu un kāpjošu krūmu sugas no Rhamnaceae dzimtas. Šie augi ir sastopami tropu dienvidāzijā un dienvidaustrumāzijā, Austrālāzijā, Āfrikā un Madagaskarā. Tiem raksturīgi mazi zaļgani dzelteni paduses ziedi un izteiksmīgi viensēklu spārnaini augļi (samāras). Dažas sugas pieaugušā vecumā iegūst koksim līdzīgu formu, sasniedzot līdz 7 metriem augstumā.
Melnā čemuriņa
Veratrum nigrum
Veratrum nigrum jeb melnā čemuriņa ir iespaidīga Eirāzijas daudzgadīgā ziemciete, kas pieder čemuriņu dzimtai (Melanthiaceae). To audzē tās mieturos izvietoto, kroku lapu un garo vasaras ziedkopu dēļ, kurās plaukst zvaigžņveida, gandrīz melni ziedi. Neskatoties uz nosaukumu angļu valodā, tā nav īstā ziemziedis (Helleborus ģints), bet pieder botāniski atšķirīgai un ārkārtīgi toksiskai, alkaloīdiem bagātai augu grupai.
Lielziedu deviņvīru spēks
Verbascum densiflorum
Lielziedu deviņvīru spēks (Verbascum densiflorum) ir spēcīgs divgadīgs augs, kura dzimtene ir Eiropa un Rietumāzija. Pirmajā gadā tas veido zemu rozeti ar lielām, filcētām pelēkzaļām lapām, bet otrajā vasarā izaug garš, nezarošs ziedkāts, kas blīvi klāts ar spilgti dzelteniem ziediem. Tas ir iecienīts lauku dārzos un savvaļas ziedu apmalēs, jo ir ievērojami sausumizturīgs un labi aug nabadzīgās, labi drenētās augsnēs, kur maz kas cits spēj izdzīvot. Augam ir sena vēsture Eiropas augu medicīnā, īpaši tā ziediem, kurus žāvē nomierinošām tējām.
Pūkainā tūsklape
Verbascum phlomoides
Verbascum phlomoides, pazīstama kā pūkainā tūsklape, ir divgadīgs vai īsmūžīgs daudzgadīgs cūkdātru dzimtas (Scrophulariaceae) augs. Pirmajā gadā tā veido zemu mīkstu, pelēkzaļu un pūkainu lapu rozeti; otrajā gadā izaug augsta ziedkopa, kas var sasniegt 2,5 m augstumu un no jūnija līdz septembrim ir klāta ar košiem, dzelteniem ziediem. Tā ir dzimtā Eiropā un Rietumāzijā, labi aug nabadzīgās, sausās un saulainās vietās, un tiek novērtēta dārzos tās arhitektoniskās formas, apputeksnētāju piesaistes un tradicionālo ārstniecisko īpašību dēļ.
Lielā deviņvīru spēks
Verbascum thapsus
Lielā deviņvīru spēks (Verbascum thapsus) ir divgadīgs lakstaugs no cūknātru dzimtas (Scrophulariaceae), kura dabiskais areāls ir Eiropa, Ziemeļāfrika un Āzija. Pirmajā gadā augs veido plakanu rozeti no lielām, samtaini mīkstām, pelēkzaļām lapām, kas klātas ar blīviem, baltiem matiņiem. Otrajā gadā izaug spēcīgs, stāvs ziedkāts, kas var sasniegt 2 metru vai lielāku augstumu, un to rotā blīva, spilgti dzeltenu ziedu vārpa. Augs ir slavens ar savām ārstnieciskajām īpašībām un vēsturiski izmantots elpceļu slimību, iekaisumu un brūču ārstēšanai. Tas labi aug pilnā saulē, sausās, labi drenētās augsnēs un ir ļoti izturīgs, noturīgs pret sausumu un salu līdz pat -34°C.
Verbēna (ģints)
Verbena
Verbēna ir ziedaugu ģints Verbenaceae dzimtā, kas plaši audzēta dārzos un traukos kā viengadīgs vai daudzgadīgs augs. Tā veido bagātīgu ziedošanu violetos, rozā, baltos un sarkanos toņos, un ir ļoti pievilcīga apputeksnētājiem, piemēram, bitēm un tauriņiem.
Buenosairesas verbēna
Verbena bonariensis
Verbena bonariensis, pazīstama kā Buenosairesas verbēna vai augstā verbēna, ir daudzgadīgs lakstaugs, kura dzimtene ir Dienvidamerika. Tā izceļas ar gariem, tieviem kātiem gandrīz bez lapām, kuru galos ir mazi purpursārti ziedu čemuri. Aug stāvos ceros un tiek plaši izmantota naturālistiska stila dārzos, piesaistot tauriņus un citus apputeksnētājus.
Šķēpveida verbena
Verbena hastata
Šķēpveida verbena (Verbena hastata) ir Ziemeļamerikas savvaļas puķe, kas sastopama mitrās pļavās, prērijās un upju krastos. Šī stāvā ziemciete no vasaras vidus līdz agram rudenim veido smalkas, kandelabram līdzīgas vārpas ar sīkiem violeti ziliem ziediem, piesaistot bites, tauriņus un citus apputeksnētājus. Vēsturiski to kā ārstniecības augu izmantoja pamatiedzīvotāji un pirmie ieceļotāji, un tā joprojām ir populāra izvēle lietus dārziem, apputeksnētāju dobēm un naturalizētām mitrām vietām.
Dārza verbēna
Verbena hybrida
Verbena hybrida, plaši pazīstama kā dārza verbēna, ir daļēji mūžzaļš ziedošs augs, kura dzimtene ir Dienvidamerika. Tā veido sīku, spilgtas krāsas ziedu kopas purpura, sarkanos, rozā, baltos, lavandas un koraļļu toņos. Mērenā klimatā to plaši audzē kā viengadīgu augu; tā labi aug pilnā saulē un ir populāra karājamos grozosu, logu kastītēs un dārza apmalēs.
Ārstniecības verbēna
Verbena officinalis
Ārstniecības verbēna (Verbena officinalis) ir daudzgadīgs verbēnu dzimtas lakstaugs, kura dzimtene ir Eiropa, bet tas ir plaši naturalizējies arī citos mērenās joslas reģionos. Tā aug stāvos ceros, sasniedzot 60 līdz 90 cm augstumu, ar pretēji izvietotām, daivainām un zobainām lapām. No vasaras līdz agram rudenim uz gariem, tieviem ziedkātiem plaukst mazi, stobrveida ziedi ceriņkrāsas vai gaiši violetā tonī. Tas ir izturīgs un viegli audzējams augs, kas jau kopš Senās Romas laikiem tiek augsti vērtēts kā ārstniecības augs.
Atrodiet ideālo augu
Mūsu augu ceļvedis palīdz atrast ideālās sugas atbilstoši jūsu pieredzei un gadalaikam.
Pārlūko pēc Grūtības Pakāpes, Sezonas un Vairāk
Izmantojiet zemāk esošos filtrus, lai sašaurinātu šo katalogu pēc kopšanas grūtības pakāpes, sezonas, vides vai meklējiet tieši pēc nosaukuma. Katrs filtrs ved uz sarakstu, kas pielāgots jūsu audzēšanas apstākļiem.