Pilnīgs augu ceļvedis
Pārlūkojiet augus pēc grūtības pakāpes, sezonas un citiem kritērijiem. Atrodiet sev piemērotāko augu.
Grūtības pakāpe
Gadalaiki
Augi pēc pilsētas
🗺️ Augi pēc pilsētasAtrasti 3704 augi
Rāda 3457–3492 no 3704
Parastais tespēzija
Thespesia populnea
Parastā tespēzija (Thespesia populnea) ir mūžzaļš malvu dzimtas koks, kas bieži sastopams tropu piekrastēs visā pasaulē. Tam ir sirdsveida lapas un dzeltenīgi ziedi ar tumši sarkanu centru, kas dienas gaitā maina krāsu uz purpursarkanu. Koks ir ļoti izturīgs pret vēju, sāli un sausumu, tādēļ to plaši stāda piekrastēs un izmanto kā ēnas koku. Tā koksne ir augstu vērtēta amatniecībā, un sugai ir dažādi pielietojumi tradicionālajā medicīnā.
Ahouai
Thevetia ahouai
Thevetia ahouai, pazīstama arī kā Cascabela ahouai, ir daudzgadīgs tropiskais krūms Apocynaceae dzimtā. Tam raksturīgas ādainas, tumši zaļas, spīdīgas lancetveida lapas. Ziedi ir dzelteni, caurulīšveida un viegli smaržīgi; pēc ziedēšanas veidojas sulīgi augļi, kas nogatavojot mainās no zaļiem uz sarkaniem un visbeidzot uz melniem. Visas auga daļas satur pienainu baltu lateksu un sirds glikozīdus, padarot to ārkārtīgi indīgu, ja norīts.
Floridas jumispalma
Thrinax radiata
Floridas jumispalma (Thrinax radiata) ir Arecaceae dzimtas suga, kas dabiski sastopama Floridas atolos, Jukatanas pussalā, Karību jūras reģionā un Centrālamerikā. Tā ir palma ar vienu, tievu stumbru, bez "vainaga kāta", kas var sasniegt 6 līdz 9 metru augstumu, lai gan aug ļoti lēni. Tās lapas ir plaukstveida (vēdekļveida), spilgti zaļas virspusē un sudrabainas apakšpusē. Tā veido baltas ziedkopas, kas var ziedēt visu gadu, kam seko mazi balti augļi. Tā aug piekrastes krūmājos un kaļķainās augsnēs, kas padara to ļoti izturīgu pret sāļumu un sausumu. Floridā tā ir klasificēta kā apdraudēta suga savvaļā.
Parastā tamariska sūna
Thuidium tamariscinum
Thuidium tamariscinum, plaši pazīstama kā parastā tamariska sūna, ir spalvaina, mūžzaļa briofit auga suga, kas veido blīvas, spilgti zaļas paklāja veidojošas audzēknes uz meža grīdas, akmeņiem un nokritušiem kokiem. Dzimtene ir Eiropa, taču tagad tā ir plaši izplatīta mērenā klimata reģionos visā pasaulē; tā nezied un vairojas ar sporām. Lieliski attīstās ēnainos, mitrumietilpīgos apstākļos un ir ideāli piemērota terariumiem, ēnas dārziem un dabiskai grunts segai.
Austrumu tūja
Thuja occidentalis
Thuja occidentalis, plaši pazīstama kā austrumu tūja vai ziemeļu baltais cedrs, ir mūžzaļš skujkoks, kas dzimtenis Ziemeļamerikas austrumu daļai. Tā aug blīvā piramīdveida formā, savvaļā sasniedzot līdz 18 metriem augstumu. Zvīņveida lapotne, saspiežot, izdala raksturīgu aromātisku smaržu. BRĪDINĀJUMS: lapotne un ēteriskā eļļa satur tujonu — toksisku savienojumu, kas ir bīstams, ja to norij cilvēki, kaķi vai suņi.
Austrumu dzīvības koks
Thuja orientalis
Austrumu dzīvības koks (Thuja orientalis, pieņemtais nosaukums Platycladus orientalis) ir mūžzaļš skujkoks, kura dzimtene ir Āzijas ziemeļaustrumi, īpaši Ķīna un Koreja. Tam piemīt dabiska piramīdas vai olas formas siluets ar raksturīgu vertikālu, plakanu, zvīņveida skuju izvietojumu grāmatas lappušu līdzīgās plaknēs. Plaši izmantots kā dzīvžogs, vēja aizsargstādījums, solitārs koks un populārs bonsaja objekts; tas tiek kultivēts Ķīnas dārzos un pie templiem jau gadsimtiem ilgi savas saistības ar ilgmūžību un noturību dēļ.
Milzu tūja
Thuja plicata
Milzu tūja (Thuja plicata) ir iespaidīgs mūžzaļš skujkoks, kas pieder ciprešu dzimtai (Cupressaceae). Tā dzimtene ir Ziemeļamerikas Klusā okeāna ziemeļrietumi — no Aļaskas dienvidaustrumiem līdz Kalifornijas ziemeļiem. Dabiskos apstākļos tā var sasniegt 60 metru augstumu un dzīvot vairāk nekā tūkstoš gadu. Plakanie, vēdekļveida zari ir klāti ar aromātiskām, zvīņveida skujām, kurām piemīt intensīva, ananasam līdzīga smarža. Koksne ir viegla, mīksta, īpaši izturīga un noturīga pret puvi, tāpēc gadsimtiem ilgi tā ir bijusi viens no vērtīgākajiem būvniecības un amatniecības materiāliem Klusā okeāna ziemeļrietumu piekrastes pamatiedzīvotājiem. Daudzām sališu ciltīm un citām pamatiedzīvotāju grupām milzu tūja ir "Dzīvības koks" — spēka, ilgmūžības un atjaunotnes simbols. Tā ir Britu Kolumbijas provinces oficiālais koks.
Krūmu Pulkstenvīne
Thunbergia erecta
Thunbergia erecta, plaši pazīstama kā Krūmu Pulkstenvīne vai Karaļa Apmetnis, ir ātri augošs mūžzaļš krūms, kura dzimtene ir Rietumāfrika. Vasaras un rudens laikā tas ražo iespaidīgus tumši violetus līdz zilganus cauruļveida ziedus ar krēmkrāsas dzelteniem rīklēm, padarot to par ļoti novērtētu dekoratīvo augu tropu un subtropu dārzos.
Zilā Trompetes Vīteņaugs
Thunbergia grandiflora
Thunbergia grandiflora, plaši pazīstama kā Zilā Trompetes Vīteņaugs vai Debesu Vīteņaugs, ir enerģisks, koksnainu kātu mūžzaļš tīteņaugs, kas dzimteni ir Indijā un Dienvidaustrumāzijā. Tas ražo lielu daudzumu lielu, trompetes formas lavandas zilas krāsas ziedu ar gaišdzelteniem vai baltiem rīklājiemziedo no vasaras līdz rudenim, bet tropu klimatā — visu gadu. Tā sirdsveidīgās, samtainās tumšzaļās lapas un strauji augošie tīteņkāti padara to par iespaidīgu izvēli žogu, restu, lapenu un pergolu apzaļumošanai.
Laurlapu tunberģija
Thunbergia laurifolia
Thunbergia laurifolia ir spēcīgi augošs, mūžzaļš vīteņaugs, kura dzimtene ir Indomalaizijas reģions (Indija, Taizeme un Malaizija). Tas tiek augstu vērtēts tā spīdīgo, lauru lapām līdzīgo lapu un gaiši zilo līdz lavandas krāsas trompetveida ziedu ar krēmīgi dzeltenu rīkli dēļ. Augs aug strauji, bieži vien vienas sezonas laikā noklājot treližus, žogus un pergolas, un siltā klimatā zied gandrīz visu gadu. Dienvidaustrumāzijas tradicionālajā medicīnā tā lapas izmanto detoksikācijas zāļu tējas (rang jeud) pagatavošanai. Straujās augšanas un bumbuļveida sakņu sistēmas dēļ dažviet Brazīlijā, Austrālijā un citos tropu reģionos tas ir kļuvis par invazīvu nezāli, tāpēc tas jāstāda uzmanīgi un jāierobežo.
Maisoras Trumpetvīnogs
Thunbergia mysorensis
Thunbergia mysorensis, plaši pazīstama kā Maisoras Trumpetvīnogs vai Indijas Pulksteņvīnogs, ir iespaidīgs mūžzaļš tīņaugis, kas cēlies no Dienvidindijas tropu reģioniem, īpaši Karnataki. Tas pieder Acanthaceae dzimtai un ir slavens ar saviem krāšņajiem nokarenajiem ziedkopām ar divkrāsu ziediem — spilgti dzelteniem ar sarkanbrūnām malām — kas kā eksotisku dārgakmeņu virknes karājas gaisā. Šis ātri augošais tīņaugis, kas ieguvis Karaliskās Dārzkopības biedrības Dārza Nopelnu balvu, var sasniegt līdz 6 metriem augstumu un ir iecienīts tropu un subtropu dārzos visā pasaulē.
Timiāns
Thymus
Timiāns (Thymus) ir aromātisku daudzgadīgu augu ģints, kas pieder lūpziežu (Lamiaceae) dzimtai un ir cēlusies no Vidusjūras reģiona, Ziemeļāfrikas un Dienvidrietumāzijas. Ar aptuveni 350 sugām tajā ietilpst nelieli koksnaini puskrūmi ar mazām, aromātiskām lapām un cauruļveida rozā, ceriņkrāsas vai baltiem ziediem. To plaši audzē kā kulinārijas, ārstniecības un dekoratīvo augu.
Garkāta timiāns
Thymus longicaulis
Thymus longicaulis, pazīstams arī kā garkāta timiāns vai Vidusjūras timiāns, ir zems, paklājveida daudzgadīgs lūpziežu dzimtas (Lamiaceae) augs. Augs ir sastopams Dienvideiropā un dabiski aug uz sausām, akmeņainām nogāzēm un Vidusjūras krūmājos. Tas veido blīvus, klājošus paklājus ar skrajiem, zariem līdzīgiem stumbriem, kas var sasniegt līdz 10 cm augstumu un izplesties līdz 40 cm platumā. Lapas ir lancetiskas, tumši zaļas un aromātiskas. Pavasarī un vasarā augs veido bāli sārtu ziedu grupas, kas piesaista bites un citus apputeksnētājus. Tāpat kā visas timiāna sugas, Thymus longicaulis satur ēteriskās eļļas ar antibakteriālām un pretsēnīšu īpašībām.
Lielais mārsils
Thymus pulegioides
Thymus pulegioides ir zems, klājisks lūpziežu dzimtas (Lamiaceae) daudzgadīgs puskrūms, kura dzimtene ir Eiropa. Tam ir platākas un apaļākas lapas nekā parastajam mārsilam, dažkārt ar sārtu nokrāsu, un vasarā tas veido mazus, sārti purpursarkanus līdz gaiši ceriņkrāsas ziedu ķekarus. Tas tiek augstu vērtēts kā kulinārijas garšaugs, augsnes sedzējs un apputeksnētājus piesaistošs augs.
Ložņu timiāns
Thymus serpyllum
Ložņu timiāns (Thymus serpyllum) ir zems, ložņājošs daudzgadīgs augs no lūpziežu dzimtas (Lamiaceae), kas dabiski sastopams Eiropā un Rietumāzijā. Augs veido blīvus, aromātiskus paklājus no mazām, tumši spīdīgām lapām un vasarā ir klāts ar sīkiem purpursarkaniem ziediem. Tas labi aug pilnā saulē, nabadzīgās, labi drenētās augsnēs un ir ārkārtīgi sausumizturīgs un izturīgs līdz pat -15°C. Thymus serpyllum ir sena vēsture kā ārstniecības augam un garšvielai, un tas ir cieši saistīts ar drosmes un mīlestības simboliem.
Parastais timiāns
Thymus vulgaris
Thymus vulgaris, plaši pazīstams kā parastais timiāns vai dārza timiāns, ir aromātisks mūžzaļš augs, kas dabiskos apstākļos aug Vidusjūras reģionā. Kā Lamiaceae (piparmētru) dzimtas pārstāvis, šis nelielais, kokainā kātiņa daudzgadīgais augs tiek kultivēts jau tūkstošiem gadu gan kulinārijas, gan medicīniskiem, gan dekoratīviem nolūkiem. Tas veido sīkas aromātiskas lapas un smalkus rozā līdz violetus ziediņus, kas piesaista apputeksnētājus.
Citronu timiāns
Thymus x citriodorus
Citronu timiāns ir kokainas saknes daudzgadīgs puskriūms, ko galvenokārt audzē kā kulināriju garšaugu tā intensīvi citronsmardžīgās lapotnes dēļ. Tas veido zemu, izplešanos klājošu paklājiņu no sīkām, ovālām, tumši zaļām lapām, kas atkarībā no kultivāra var būt raibas ar zeltu vai sudrabu. Vasarā tas nes sīkas, nektāra bagātas lavandas vai rozā krāsas ziediņus, kas ir ļoti pievilcīgi apputeksnētājiem, piemēram, bitēm un tauriņiem.
Spānijas mārsils
Thymus zygis
Thymus zygis, parasti pazīstams kā Spānijas mārsils vai baltais mārsils, ir aromātisks daudzgadīgs puskrūms, kura dzimtene ir Ibērijas pussala un kas pieder lūpziežu (Lamiaceae) dzimtai. Tas aug nabadzīgās, smilšainās un akmeņainās augsnēs, parasti kaļķakmens augsnēs, un ir pielāgojies Vidusjūras klimatam ar karstām, sausām vasarām un maigām ziemām. Tā mazās, lineārās lapas ir ļoti bagātas ar ēteriskajām eļļām (timolu, karvakrolu, linalolu), kas piešķir tam intensīvu un raksturīgu aromātu, tāpēc to plaši audzē gan kulinārijas, gan medicīnas vajadzībām. Tas zied no maija līdz jūlijam, veidojot mazus, stobrveida rozā, ceriņkrāsas vai baltus ziedus, kas sagrupēti blīvās ziedkopās stublāju galotnēs un ir ļoti pievilcīgi bitēm un citiem apputeksnētājiem.
Tīģerzāle
Thysanolaena latifolia
Tīģerzāle (Thysanolaena latifolia) ir spēcīga, daudzgadīga graudzāļu dzimtas (Poaceae) pārstāve, kuras dzimtene ir Āzijas tropu un subtropu reģioni. Tā veido blīvus cerus līdz pat 3 metru augstumam, ar platām lapām, kas atgādina bambusu, un lielām, pūkainām skarām sezonas beigās. To plaši izmanto kā dzīvžogu un akcenta augu dārzos, turklāt tās ziedkopas tradicionāli tiek izmantotas slotu izgatavošanai.
Sirdslapu tiarella
Tiarella cordifolia
Tiarella cordifolia, ko parasti dēvē par sirdslapu tiarellu, ir zems, daudzgadīgs lakstaugs, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas austrumu meži, no Jaunskotijas dienvidiem caur Apalaču kalniem līdz Alabamai. Tā veido blīvu paklāju no sirdsveida lapām ar pūkainiem kātiem, kurām bieži ir pievilcīgs bordo krāsas dzīslojums, bet vēsākos mēnešos tās iegūst bronzas sarkanu toni. Pavasara vidū vai beigās virs lapotnes paceļas stāvas ziedu vārpas, ko klāj sīki, zvaigžņveida balti vai gaiši rozā ziedi, piešķirot augam gaisīgu, putojošu izskatu. Sirdslapu tiarella lēnām izplatās ar sakneņiem un stīgām, padarot to par populāru izvēli meža dārziem, ēnainām dobēm un kā dabisku zemsedzes augu zem kokiem un krūmiem.
Princeses Zieds
Tibouchina granulosa
Tibouchina granulosa, plaši pazīstama kā Princeses Zieds vai Godības Krūms, ir vidēja izmēra koks, kas dzimis Brazīlijas Atlantijas mežā. Tas izceļas ar noapaļotu vainagu un tumši zaļām lapām ar samtainu faktūru. Vispievilcīgākā tā iezīme ir bagātīgā ziedēšana, kas parasti notiek divreiz gadā, klājot koku ar spilgti violetiem vai rozā ziediem.
Manakā
Tibouchina mutabilis
Brazīlijas godības koks (Tibouchina mutabilis), Brazīlijā pazīstams kā manacá-da-serra, ir mūžzaļš dekoratīvs koks, kas dabiski sastopams Brazīlijas Atlantijas mežā, īpaši Sanpaulu, Riodežaneiro, Paranas un Santakatarinas piekrastes kalnu grēdās. Tas pieder pie Melastomataceae dzimtas un var sasniegt līdz pat 12 metru augstumu ar atvērtu, izplestu vainagu. Tā visievērojamākā iezīme ir ziedēšana: ziedi atveras balti, kļūst rozā, pēc tam padziļinās līdz purpursarkanai krāsai, piešķirot kokam daudzkrāsainu izskatu, jo vecie un jaunie ziedi zied kopā.
Tigridija
Tigridia
Tigridija ir uzkrītošs vasaras sīpolaugs no īrisu dzimtas (Iridaceae), kura dzimtene ir Meksika un Centrālamerika. To raksturo efektīgi, spilgti krāsaini ziedi ar raksturīgiem plankumainiem centriem, kas atgādina tīģera vai pāva aci. Katrs zieds zied tikai vienu dienu, taču augs vasarā pakāpeniski veido jaunus ziedus 2-4 nedēļu garumā. Lapas ir zobenu formas, krokotas, ar izteiktām gareniskām dzīslām un rudenī atmirst.
Parastā liepa
Tilia × europaea
Parastā liepa (Tilia x europaea) is spēcīgs, vasarzaļš hibrīds starp platlapu liepu un parasto meža liepu. Šis majestātiskais koks var sasniegt līdz pat 35 metru augstumu, un tam ir plašs, kupolveida vainags ar sirdsveida lapām. Jūlijā koks zied ar dzeltenīgu ziedu ķekariem, kam piemīt salda, medaina smarža, kas piesaista bites un citus kukaiņus. Vēsturiski liepas Latvijā un Eiropā bieži stādītas alejās, laukumos un kā ciema centrālie koki, simbolizējot kopienu un aizsardzību.
Mazlapu liepa
Tilia cordata
Mazlapu liepa (Tilia cordata) ir ilgmūžīgs lapu koks no malvu dzimtas, kas dabiski sastopams Eiropā un Rietumāzijā. Tā sasniedz līdz 30 m augstumu ar plašu, noapaļotu vainagu, kura platums ir līdz 12 m. Vasarā (jūnijā–jūlijā) tā zied ar sīkiem, krēmīgi dzelteniem ziediem, kam piemīt intensīva, salda smarža, kas pievilina bites – tāpēc tai ir liela vērtība biškopībā. Sirdsveida, tumši zaļās lapas rudenī iekrāsojas zeltainas. Liepa ir ilgmūžīgs koks (pat vairāk nekā 1000 gadu), izcili salizturīgs (līdz -34°C) un salīdzinoši izturīgs pret pilsētas apstākļiem.
Henrija liepa
Tilia henryana
Henrija liepa (Tilia henryana) ir vasarzaļš koks, kura dzimtene ir Centrālās Ķīnas kalnu meži (Anhui, Hubei, Hunan, Šaaņsji, Džedzjana u.c.). Rietumos to 1901. gadā ieviesa Ernests Vilsons. Tā ir kompaktāka par parasto liepu, kultivētos apstākļos sasniedzot 10 līdz 15 m augstumu (savvaļā līdz 25 m). Kokam ir noapaļots, izplests vainags un gaiši pelēka miza, kas ar vecumu saplaisā. Tās sirdsveida lapas plaukstot ir vara krāsā, vēlāk kļūst spīdīgi zaļas, un tās izceļas ar skropstainu malu — gariem, zīdainiem matiņiem, kas atgādina kukaiņēdāju augu skropstas, pirms rudenī tās kļūst zeltaini dzeltenas. Ziedēšana ir vēla (augusta beigas–septembris), veidojot bagātīgus, ļoti smaržīgus krēmbaltu ziedu ķekarus, kas ir vieni no pēdējiem Tilia ģintī, kas atveras.
Platlapu liepa
Tilia platyphyllos
Platlapu liepa (Tilia platyphyllos) ir liela izmēra vasarzaļš koks, kura dzimtene ir Eiropa, un tas pieder malvu (Malvaceae) dzimtai. Tā sasniedz līdz 25 m augstumu ar blīvu un piramidālu vainagu. Tās bāli dzeltenie ziedi ir ļoti smaržīgi un piesaista bites; tos tradicionāli ievāc liepziedu tējas pagatavošanai.
Sudrabliepa
Tilia tomentosa
Sudrabliepa (Tilia tomentosa) ir liels vasarzaļš koks, kura dzimtene ir Dienvidaustrumeiropa un Rietumāzija (Albānija, Bulgārija, Grieķija, Ungārija, Rumānija, Turcija un citi reģioni). Pieder pie malvu (Malvaceae) dzimtas. To plaši audzē kā ēnas koku, pilsētas apstādījumos un parkos, pateicoties tā platajam, piramidālajam un blīvajam vainagam, kā arī ievērojamajai izturībai pret piesārņojumu, pilsētas karstumu un ceļu kaisāmo sāli. Tā sirdsveida lapas, kas augšpusē ir tumši zaļas, bet apakšpusē klātas ar smalku sudrabainu pūku, vējā rada mirdzošu efektu — īpašība, no kuras cēlies tās nosaukums. No pavasara beigām līdz vasarai koks ražo nokarenus krēmīgi dzeltenu ziedu ķekarus, kas ir ļoti aromātiski un bagāti ar nektāru, piesaistot bites un citus apputeksnētājus. Tas var sasniegt 15 līdz 21 metru augstumu (dažreiz līdz 30 m) un 9 līdz 15 metru platumu, augot diezgan ātri.
Gaisa augs
Tillandsia
Tillandsia ir ģints, kurā ietilpst aptuveni 650 epifītisku augu no Bromeliaceae dzimtas, kas sastopami no ASV dienvidiem līdz Argentīnai. Tiem nav nepieciešama augsne — ūdeni un barības vielas tie uzsūc tieši caur lapām, izmantojot specializētas struktūras, ko sauc par trihomiem. Pazīstamākās sugas ir T. ionantha, T. xerographica un spāņu sūnas (T. usneoides).
Gaisa augs
Tillandsia aeranthos
Tillandsia aeranthos ir Dienvidamerikas izcelsmes gaisa augs (epifīts), kas aug bez augsnes, piestiprinoties pie koku zariem, akmeņiem vai citiem balstiem. Tas veido stingru, sudrabainu lapu rozetes un pavasarī uzzied ar sārtām seglapām un zili violetiem ziediem.
Gaisa neļķe
Tillandsia brachycaulos
Tillandsia brachycaulos ir neliels epifīts (gaisa augs), kas dabiski sastopams Meksikā un Centrālamerikā. Tas ir pazīstams ar savu kompakto sudrabaini zaļo lapu rozeti, kas kļūst spilgti sarkana dažas nedēļas pirms ziedēšanas. Augs aug bez augsnes, absorbējot ūdeni un barības vielas caur lapu zvīņām, ko sauc par trihomām, un veido violetus cauruļveida ziedus, kas parādās no sarkaniem vai oranžiem seglapām.
Medūzas galvas tilandsija
Tillandsia caput-medusae
Tillandsia caput-medusae ir epifītisks bromēliju dzimtas augs, kura dzimtene ir Meksika un Centrālamerika, kur tas aug uz koku zariem līdz pat 2000 metru augstumā virs jūras līmeņa. Tā nosaukums cēlies no rozetes sīpolveida pamatnes, no kuras izaug sudrabaini zaļas, savērptas un viļņotas lapas, kas atgādina čūskas vai astoņkāja taustekļus. Lapas klāj smalki trihomi, kas absorbē ūdeni un barības vielas tieši no gaisa. Tā ir izturīga un lēni augoša suga, ko bieži izmanto terārijos un iekaramos dekoros, jo tai nav nepieciešams substrāts.
Zilganā tilandsija
Tillandsia cyanea
Tillandsia cyanea, pazīstama kā zilganā tilandsija, ir Ekvadoras izcelsmes epifītisks gaisa augs, kas tiek augstu vērtēts tā ilgmūžīgās, koši rozā un saplacinātās seglapas dēļ, kura izaug no šauru, lokveida zaļu lapu rozetes. Atšķirībā no augsnē augošiem telpaugiem, tai nav īstu sakņu barības vielu uzsūkšanai – tā vietā augs uzņem ūdeni un barības vielas caur specializētām trihomām uz lapām. No rozā seglapas pa vienam parādās mazi, stobrveida violeti zili ziedi, savukārt pati seglapa saglabā krāsu divus līdz trīs mēnešus.
Gvatemalas gaisa augs
Tillandsia guatemalensis
Tillandsia guatemalensis ir epifītisks bromeliāds, kas dzimtenis mežos no Meksikas līdz Panāmai. Tas veido rozetīti no sudrabaini pelēkām lapām un izveido iespaidīgu ziedu kātu ar dziļi rozā krāsas braktejām un cauruļveida violeti zilām ziediem. Kā patiess gaisa augs, tas absorbē ūdeni un barības vielas tieši no gaisa, izmantojot specializētas lapu zvīņas, ko sauc par trihoмām.
Tillandsia harrisii
Tillandsia harrisii
Tillandsia harrisii ir lēni augoša epifītiska bromēlija, kas endēmiska Gvatemalas Zakapas sausajām, akmeņainajām nogāzēm. Tās sudrabotās lapas, klātas ar blīviem trihomiem, veido kompaktu rozeti uz īsa stumbra, piešķirot tai mīkstu, gandrīz baltu izskatu, kas palīdz tai izturēt intensīvo sauli un zemo mitrumu tās dabiskajā dzīvotnē. Pēc viena vai diviem augšanas gadiem tā veido stāvu ziedkātu ar koraļļsarkanām līdz oranžām seglapām un violeti ziliem ziediem, pēc tam pie pamatnes veidojas atvases.
Gaisa Augs
Tillandsia ionantha
Tillandsia ionantha ir aizraujoša epifītiska augu suga no bromeliāzu dzimtas, kas dabā sastopama Centrālamerikā un Meksikā. Pazīstama kā gaisa augs, tā augšanai nav nepieciešama augsne — ūdeni un barības vielas tā uzsūc tieši no gaisa caur sudraba trihomiem klātajām lapām. Ziedēšanas laikā centrālās lapas iekrāsojas spilgti sarkanā krāsā, veidojot kontrastainumu ar maigajiem violetajiem ziediem.
Atrodiet ideālo augu
Mūsu augu ceļvedis palīdz atrast ideālās sugas atbilstoši jūsu pieredzei un gadalaikam.
Pārlūko pēc Grūtības Pakāpes, Sezonas un Vairāk
Izmantojiet zemāk esošos filtrus, lai sašaurinātu šo katalogu pēc kopšanas grūtības pakāpes, sezonas, vides vai meklējiet tieši pēc nosaukuma. Katrs filtrs ved uz sarakstu, kas pielāgots jūsu audzēšanas apstākļiem.