Pilnīgs augu ceļvedis
Pārlūkojiet augus pēc grūtības pakāpes, sezonas un citiem kritērijiem. Atrodiet sev piemērotāko augu.
Grūtības pakāpe
Gadalaiki
Augi pēc pilsētas
🗺️ Augi pēc pilsētasAtrasti 3668 augi
Rāda 2881–2916 no 3668
Parastā duglāzija
Pseudotsuga menziesii
Parastā duglāzija (Pseudotsuga menziesii) ir liels, ātri augošs mūžzaļš skujkoks, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas rietumi, sākot no Klinšu kalniem līdz pat Klusā okeāna piekrastei. Neskatoties uz tās nosaukumu, tā nav īsta egle (Abies), bet pieder pie atsevišķas duglāziju ģints (Pseudotsuga). Kokam ir koniska, piramidāla forma ar mīkstām, plakanām, zilganzaļām līdz tumši zaļām skujām, kas izkārtotas spirāliski ap dzinumu. Raksturīga pazīme ir nokarenie čiekuri ar trīsdaļīgām segvītnēm, kas atgādina peļu astītes un izvirzās starp sēklvītnēm. Savā dabiskajā vidē tas ir viens no garākajiem kokiem pasaulē, vēsturiski sasniedzot pat 90 m augstumu; kultivētos apstādījumos tas parasti izaug 12–24 m garš ar 4–6 m platu vainagu. Duglāzija ir Klusā okeāna ziemeļrietumu kokrūpniecības pamats un Oregonas štata oficiālais koks, bet tās smaržīgais skujojums padara to par vienu no populārākajām Ziemassvētku eglītēm Ziemeļamerikā.
Zemeņu Gvajava
Psidium cattleyanum
Zemeņu Gvajava (Psidium cattleyanum) ir augļus nesoša krūmāja vai neliels koks, kas cēlies no Brazīlijas un pieder Myrtaceae dzimtai. Tā nes mazus, zemenēm līdzīgas garšas augļus, kas var būt sarkani vai dzelteni. Pazīstama ar savu izturību un pielāgošanās spēju, tā labi aug tropiskos un subtropiskos klimatos, un tiek novērtēta gan ēdamo augļu, gan dekoratīvā izskata dēļ.
Gvajaves koks
Psidium guajava
Gvajaves koks (Psidium guajava) ir tropu augļu koks Myrtaceae dzimtā, kas ir dzimtenis Amerikas kontinentam. To plaši audzē augļu dēļ — saldajām un aromātiskajām gvajavam. Kokam ir gluda miza, eliptiskas lapas un smalki balti ziedi. Tas ir izturīgs un ātri augošs augs, kas var sasniegt vairākus metrus augstumā, un tas tiek novērtēts gan par augļu ražu, gan ārstnieciskajām īpašībām.
Stūrainsporu kailgalve
Psilocybe angulospora
Psilocybe angulospora ir lapiņu sēņu suga, kas pieder Hymenogastraceae dzimtai. Tai raksturīgas mazas, brūnganas līdz dzeltenīgas cepurītes, kas saspiešanas vietās bieži kļūst zilganas, norādot uz psilocibīna klātbūtni. Suga ir ievērojama ar tās stūrainajām sporām, kas to atšķir no daudzām citām šīs ģints pārstāvēm. Parasti tā aug koksnes šķeldā, mulčā vai bagātīgās organiskās atliekās mērenā un subtropu joslā.
Slotiņpapardes
Psilotum nudum
Psilotum nudum, plaši pazīstama kā slotiņpapardes, ir viena no senākajām asinsvadu augiem uz Zemes, kuras ciltsraksts sniedzas vairāk nekā 400 miljonu gadu senā pagātnē. Tai nav īstu sakņu un lapu — ūdeni un barības vielas tā uzsūc caur rizomiem un fotosintēzi veicošajiem zaļajiem kātiem. Dabīgi izplatīta pantropiskajās reģionos, tā aug klints spraugās un kā epifīts.
Psihotrija
Psychotria
Psihotrijas (Psychotria) ir viena no lielākajām ziedošo augu ģintīm pasaulē, kas pieder rubiju (Rubiaceae) dzimtai (kafijas koku dzimtai). Tā ietver vairāk nekā 1600 sugu, kas sastopamas visu kontinentu tropu un subtropu reģionos. Šie augi, ko mēdz dēvēt par savvaļas kafiju, ir pameža krūmi vai nelieli koki ar spīdīgām, pretēji izvietotām lapām, cauruļveida ziediem baltā vai zaļganā krāsā un ogām līdzīgiem kauliņaugļiem, kas nogatavojoties kļūst sarkani vai intensīvi purpursarkani. Ģints izceļas gan ar savu milzīgo ekoloģisko vērtību — nodrošinot nektāru, patvērumu un barību apputeksnētājiem un putniem —, gan ar tūkstošiem gadu senu medicīnisko pielietojumu Amerikas, Āfrikas un Āzijas pamatiedzīvotāju vidū. Dažas sugas ražo īpašus alkalīdus, tostarp DMT (dimetiltriptamīnu), piešķirot šai grupai unikālu etnobotānisku nozīmi.
Karstās Lūpas Augs
Psychotria elata
Psychotria elata, ko parasti dēvē par Karsto Lūpu Augu jeb Hūkera Lūpām, ir tropisks krūms, kas dzimtenis Centrālamerikas un Dienvidamerikas lietus mežos. Tā visiespaidīgākā iezīme ir spilgti sarkani brakteji, kas veidoti cilvēka lūpu formā un parādās pirms mazo balto un dzelteno ziedu atvēršanās. Audzis kā apakšstāva krūms Meksikas, Kostarīkas, Panamas, Kolumbijas un Ekvadoras tropiskajos mežos, šis ievērojamais augs ir kļuvis apdraudēts savas dabiskās izplatības areāla atmežošanas dēļ.
Parastā Paparде
Pteridium aquilinum
Pteridium aquilinum, plaši pazīstama kā parastā paparde vai ērgļu paparde, ir viena no visizplatītākajām augu sugām uz Zemes — tā sastopama katrā kontinentā, izņemot Antarktīdu. Šī lapu krītošā paparde veido lielus, trīsstūrveida vainaglapus, kas sasniedz līdz 1,2 m augstumu, un agresīvi izplatās ar pazemes sakneņiem. Lai gan vēsturiski izmantota medicīnas un saimniecības vajadzībām, regulāra lietošana uzturā ir kancerogēna, un tā ir toksiska lopiem.
Ptērija
Pteris
Ptērijas (Pteris) ir paparžu ģints Pteridaceae dzimtā, kurā ietilpst aptuveni 300 sugas, kas sastopamas tropu un subtropu reģionos visā pasaulē. Tās ir pazīstamas kā elegantas papardes ar garām, lokveidīgām lapām, kas bieži ir raibas ar baltām vai sudrabotām svītrām. Ptērijas ir pielāgojušās ēnainai un mitrai videi, tāpēc tās ir iecienītas gan kā telpaugi, gan dārzos mērenā klimatā. Tās nezied — pavairošana notiek ar sporām, kas izvietotas lapu segmentu malās. Augi tiek uzskatīti par netoksiskiem cilvēkiem, kaķiem un suņiem, padarot tos par drošu izvēli mājokļiem ar mājdzīvniekiem.
Krētas papardes
Pteris cretica
Pteris cretica, plaši pazīstama kā Krētas paparde, ir eleganta mūžzaļa paparde, kas dabā aug Vidusjūras reģionā. Ar saviem graciozajiem, pinnātajiem vaiiem, kas var izrādīt skaistu rakstainu krāsojumu, tā ir kļuvusi par populāru telpas augu, ko augstu vērtē par tās maigo izskatu un gaisa attīrīšanas īpašībām. Šī lēni augošā paparde labi attīstās mitrās, ēnainos vidēs un ir lieliski piemērota terarijumiem, vannasistabām un iekštelpu kolekcijām.
Sudrabainā pterija
Pteris ensiformis
Sudrabainā pterija (Pteris ensiformis) ir kompakta dekoratīvā paparde no Pteridaceae dzimtas, kuras dzimtene ir Dienvidaustrumāzija un Austrālija. Tā izceļas ar smalkām, lokveida lapām ar sudrabainu centrālo dzīslu, kas kontrastē ar tumši zaļo krāsu, piešķirot augam smalku mežģīņu izskatu. Šķirne 'Evergemiensis' ir vispopulārākā kā telpaugs un sasniedz aptuveni 30 līdz 60 cm augstumu.
Ķīniešu bremzpapardes
Pteris vittata
Pteris vittata, plaši pazīstama kā ķīniešu bremzpapardes, ir izturīga paparde, kas dzimtā sastopama Āzijas, Āfrikas un Eiropas tropu un subtropu reģionos. Tā veido graciozus, lokveida vainaglapas ar šaurām lapiņām, kas izvietotas kāpņveidīgi gar centrālo dzīslu. Šī paparde ieņem ievērojamu vietu augu pasaulē: tā ir pirmā dabā atklātā arsēna hiperakumulatore, spējīga no piesārņotas augsnes uzņemt līdz 22 630 mg arsēna uz kilogramu dzinumu sausnas — padarot to par atzītu instrumentu fitoremedācijas projektos visā pasaulē.
Kaukāza pterokārija
Pterocarya fraxinifolia
Kaukāza pterokārija (Pterocarya fraxinifolia) ir majestātisks un ļoti ātraudzīgs meža koks, kura dzimtene ir Kaukāza un Irānas ziemeļu piekrastes meži. Tas var sasniegt 25 līdz 30 metru augstumu un 20 metru platumu, veidojot spēcīgu stumbru ar dziļi plaisājošu mizu un plašu, izplestu vainagu. Tā vasarzaļais, tumši zaļais un spīdīgais lapojums sastāv no lielām plūksnaini saliktām lapām, kas var pārsniegt 60 cm garumu un atgādina oša lapas. Pavasarī tas veido garas, nokarenas, zaļganas un ļoti dekoratīvas skaras, kurām vasarā seko spārnotu augļu virknes ķekaros, kas var sasniegt 60 cm garumu. Šis koks ir ideāli piemērots lielām platībām, parkiem un stādījumiem pie ūdenstilpēm, kur tā sakņu atvases palīdz nostiprināt krastus.
Sarkanbrūnā pterostile
Pterostylis pedunculata
Pterostylis pedunculata jeb sarkanbrūnā pterostile ir neliela sauszemes orhideja, kas endēmiska Austrālijas dienvidaustrumiem. No pazemes bumbuļa tā veido kātainu lapu rozeti un vienu kapuces formas ziedu, kas pamatnē ir balts un zaļš, bet virs kapuces jeb galea iekrāsots dziļi sarkanbrūnā vai kastaņbrūnā tonī. Tā ir ziemā augoša, kolonijas veidojoša mežu un krūmāju orhideja, kas dažkārt aug pat uz koku paparžu šķiedrainajiem stumbriem.
Lielā rāpene
Ptilium crista-castrensis
Ptilium crista-castrensis, ko parasti dēvē par lielo rāpeni, ir izcili skaista pleirokarpā sūna. Tās zari ir blīvi, simetriski un plūksnaini, atgādinot putnu spalvas vai viduslaiku bruņuceuru rotājumus. Šī sūna ir gaiši zaļā līdz zeltainā krāsā un veido mīkstus, plašus paklājus skujkoku mežu augsnēs un uz trūdošas koksnes boreālajos reģionos.
Augstā ptilote
Ptilotus exaltatus
Ptilotus exaltatus ir stingrs, lakstveida vai daļēji koksnains viengadīgs vai īsmūžīgs daudzgadīgs amarantu dzimtas (Amaranthaceae) augs, kura dzimtene ir Austrālijas tuksnešainie un pustuksnešainie reģioni. Tam ir olveida vai iegarenas lapas līdz 125 mm garumā un iespaidīgas koniskas ziedu vārpas līdz 150 mm garumā rozā vai purpura toņos, no kā cēlušies tā tautas nosaukumi "mulla mulla" un "jēra aste". Tas aug ātri, bieži vien uzziedot jau dažas nedēļas pēc sēšanas, taču audzētāju vidū tam ir īsmūžīga auga slava, un tas nav pilnībā uzticams kultivēšanai ārpus tā dzimtā sausā klimata.
Makartūra ptihosperma
Ptychosperma macarthurii
Makartūra ptihosperma (Ptychosperma macarthurii) ir ceros augoša, daudzstumbru palma, kuras dzimtene ir Austrālijas ziemeļi un Jaungvineja. Tā veido slaidus, gredzenotus stumbrus, ko vainago tumši zaļas, lokveida plūksnainas lapas, radot blīvu un graciozu ceru. Šī palma tiek augsti vērtēta tās pielāgošanās spējas dēļ – tā pacieš dažāda veida augsni, labi aug gan ārā tropiskās ainavās, gan telpās gaišās vietās, un ir īpaši izturīga pret kaitēkļiem, slimībām un pat letālo dzelteno hlorozi, kas skar daudzas citas palmu sugas.
Garlapu plaušzāle
Pulmonaria longifolia
Garlapu plaušzāle (Pulmonaria longifolia) ir zems, daļēji mūžzaļš meža daudzgadīgais augs, kura dzimtene ir Francija, Lielbritānija, Portugāle un Spānija. Tā garās, šaurās, tumši zaļās lapas ir klātas ar izteiktiem sudrabaini baltiem plankumiem, veidojot blīvus, teksturētus cerus gan pirms, gan pēc ziedēšanas perioda. Pavasarī no sārtiem pumpuriem atveras blīvi piltuvveida ziedu ķekari, kas nobriestot kļūst koši zili, piešķirot katram kātam divu toņu krāšņumu. Šis augs izplatās lēni, mīl ēnu un plaukst vēsos, mitros meža apstākļos, piemēram, dobju apmalēs un noēnotās nogāzēs.
Cukura plaušzāle
Pulmonaria saccharata
Cukura plaušzāle (Pulmonaria saccharata) ir zems, daļēji mūžzaļš daudzgadīgs augs, kura dzimtene ir Francijas un Itālijas meži. Tās tumši zaļās, lancetiskās lapas klāj sudrabaini plankumi, veidojot teksturētu augsnes segumu pat laikā, kad augs nezied. Agrā pavasarī piltuvveida ziedu ķekari atplaukst rozā krāsā un nobriest līdz intensīvi zilam tonim, radot divkrāsu efektu uz viena kāta. Tā lēnām izplatās ar ložņājošiem sakneņiem un plaukst vēsumā, mitrā ēnā meža dārzos un ēnainās vietās.
austrumu pulsatilla
Pulsatilla patens
Pulsatilla patens, plaši pazīstama kā austrumu pulsatilla, ir izturīgs daudzgadīgs lakstaugs, kas dzimtenis Ziemeļamerikā, Eiropā un Āzijā. Tā ir slavena ar to, ka ir viena no pirmajām ziedošajām augu sugām agrā pavasarī, bieži vien izaurot cauri sniegam. Augu raksturo zvana formas, zīdainās purpursarkanās ziedi ar maigiem matiņiem un dziļi dalītas, spalvainas lapas. Pēc ziedu noblaukšanas to vietā veidojas iespaidīgas, spalvainām ķemmēm līdzīgas sēklu galviņas, kas darbas nedēļām ilgi.
Pavasara silpurene
Pulsatilla vernalis
Pavasara silpurene (Pulsatilla vernalis) ir zema auguma Alpu daudzgadīgs augs gundegu dzimtā, kura dzimtene ir Eiropas kalnu pļavas un akmeņainās nogāzes no Pirenejiem līdz Skandināvijai un Balkāniem. Tas ir viens no pirmajiem ziediem, kas uzplaukst katru gadu, bieži vien izspraucoties cauri pēdējiem kūstošā sniega laukumiem agrā pavasarī. Katrs nokarenais, zvanveida zieds ir klāts ar zīdainiem sudraba matiņiem un atveras, atklājot sešas vainaglapām līdzīgas baltas līdz bāli violetas kauslapas, kuru aizmugure ir purpursarkana, ieskaujot zelta putekšņlapu pušķi. Pēc ziedēšanas augs veido pūkainas sēklu galviņas un smalki dalītu, papardēm līdzīgu lapotni, kas saglabājas visu vasaru, pirms rudenī atmirst.
Pulvinula
Pulvinula
Pulvinula ir mazu, kausveida sēņu ģints, kas pieder Pyronemataceae dzimtai. Šīm sēnēm raksturīgi spilgti oranži līdz sarkanīgi apotēciji (augļķermeņi) un tām patīk augt uz degušas augsnes vai starp sūnām. Tās ir mikroskopiski detalizētas, un bieži vien ir nepieciešams palielināmais stikls, lai novērtētu to spilventiņveida formu.
Granātābols
Punica granatum
Punica granatum, plaši pazīstams kā granātābols, ir augļus nesošs lapu krūms vai neliels koks, kas savvaļā sastopams reģionā no Irānas līdz Indijas ziemeļiem. Tas tiek kultivēts jau tūkstošiem gadu un tiek augsti vērtēts par saviem dārgakmenim līdzīgajiem sarkanajiem sēklapvalkiem, dekoratīvajiem šarlakansarkanajiem ziediem un dziļo kultūrvēsturisko simboliku. Augot 3 līdz 5 metru augstumā, tas labi attīstās karstā, sausā klimatā ar pilnu saules gaismu un labi caurlaidīgu augsni.
Pundurgranātkoks
Punica granatum 'Nana'
Punica granatum 'Nana' ir kompakta, dekoratīva granātkoka šķirne, kas tiek augsti vērtēta tās spīdīgo, smalko lapu, koši oranžsarkano trompetveida ziedu un miniatūro augļu dēļ. Šī pundurforma, kuras pamatmugas izcelsme meklējama Vidusjūras reģionā un Rietumāzijā, reti pārsniedz 1,5 m augstumu un ir lieliski piemērota audzēšanai konteineros, dobju apmalēs vai kā ziedošs bonsaists. Tā grubuļainais, savītais stumbrs ar vecumu iegūst īpašu raksturu, padarot to par iecienītu izvēli bonsai entuziastu vidū.
Puija
Puya
Puija ir aptuveni 200 līdz 225 sauszemes bromēliju sugu ģints, kuras dzimtene ir Čīles, Peru, Bolīvijas un Argentīnas Andu kalnu vēsās un sausās nogāzes. Atšķirībā no vairuma bromēliju, Puija sugas aug augsnē, nevis kā epifīti, veidojot stingras un dzeloņainas sudrabzaļu lapu rozetes. Daudzas sugas ir monokarpas: tās vienu reizi mūžā izveido iespaidīgu ziedkopu, kas dažkārt sasniedz vairāku metru augstumu, pēc tam rozete iet bojā, atstājot jaunos dzinumus.
Kraspēdija
Pycnosorus globosus
Kraspēdija (Pycnosorus globosus) ir kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kura dzimtene ir Austrālijas dienvidaustrumu pļavas un sezonāli mitrās vietas (Jaundienvidvelsa, Kvīnslenda, Dienvidaustrālija, Viktorija). Tā ir atpazīstama pēc savām blīvajām, lodveida ziedkopām intensīvi zeltaini dzeltenā krāsā, kas atrodas garu, stingru kātu galos. Augs var sasniegt 90 līdz 120 cm augstumu virs zema, sudrabaini pelēcīga un mūžzaļa lapojuma. Ļoti iecienīta svaigos vai sausos ziedu pušķos; tā viegli atjaunojas ar sēklām, īpaši pēc ugunsgrēkiem tās dabiskajā vidē.
Oranžsarkanā pamaikste
Pylosella aurantiaca
Oranžsarkanā pamaikste (Pilosella aurantiaca, syn. Hieracium aurantiacum) ir zems, daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kura dzimtene ir Viduseiropas, Austrumeiropas un Ziemeļeiropas kalnu pļavas. Tā veido piezemes rozeti ar iegarenām, nedaudz pūkainām pelēkzaļām lapām, un pavasarī un vasarā izdzen vienu vai vairākus pūkainus stublājus ar uzkrītoši ugunīgi oranžu līdz ķieģeļsarkanu ziedu kurvīšu ķekariem. Augs izplatās gan ar virszemes stīgām (stoloniem), gan ložņājošiem sakneņiem, pateicoties kam tas ātri veido blīvus paklājus – Ziemeļamerikā un vairākās vietās ārpus tā dabiskā areāla tas tiek uzskatīts par agresīvu invazīvu sugu, kas izspiež vietējo veģetāciju pļavās un ganībās.
Sārtā pirakanta
Pyracantha coccinea
Pyracantha coccinea (Sārtā pirakanta) ir ērkšķains, platlapu pusmūžzaļš krūms, kura dzimtene ir Dienvideiropa un Rietumāzija. Tas tiek augstu vērtēts tā blīvo, mazo balto ziedu ķekaru dēļ pavasara beigās un bagātīgā koši oranžsarkano ogu klājuma dēļ, kas saglabājas visu ziemu, nodrošinot būtisku barību putniem. Augs veido blīvus, necaurejamus biezokņus savu aso ērkšķu dēļ, padarot to par lielisku dzīvžogu vai drošības stādījumu.
Pyronema omphalodes
Pyronema omphalodes
Pyronema omphalodes, plašāk pazīstama kā ugunskura sēne, ir pirofila asku sēne. Tā parasti parādās kā spilgti oranžas vai laškrāsas spilvenveida masas uz nesen izdegušas augsnes vai sterilizētiem substrātiem. Tā ir pioniersuga, kas plaukst sārmainā, barības vielām bagātā vidē, ko rada uguns, bieži parādoties dažu nedēļu laikā pēc degšanas.
Krāšņā pirostēgija
Pyrostegia
Pirostēgija, ko tautā dēvē par krāšņo pirostēgiju, ir spēcīgs vīteņaugs no bignoniju (Bignoniaceae) dzimtas, kura dzimtene ir Brazīlijas dienvidi, Bolīvija, Paragvaja un Argentīnas ziemeļaustrumi. Kultivēšanā tā ir praktiski monotipiska ģints, ko galvenokārt pārstāv suga Pyrostegia venusta, kas slavena ar saviem oranžajiem, cauruļveida ziediem, kuri ziemā un agrā pavasarī klāj augu lielos ķekaros. Tās sazarotās vīstokles viegli pieķeras žogiem, sienām un lapenēm, padarot to par lielisku izvēli lielu vertikālu virsmu ātrai nosegšanai.
Liesmas vīteņaugs
Pyrostegia venusta
Pyrostegia venusta, plaši pazīstama kā liesmas vīteņaugs vai oranžais taures vīteņaugs, ir iespaidīgs Brazīlijas tīraugu augs, kas slavens ar saviem krāšņajiem oranžo cauruļveida ziedu ūdeņkritumiem ziemā un rudenī. Tā ir Bignoniaceae dzimtas pārstāve un viena no dekoratīvākajām vijīgajiem augiem tropu un subtropu dārzos.
Bumbiere
Pyrus
Bumbieru ģints (Pyrus), kas pieder rožu dzimtai (Rosaceae), ietver visā pasaulē audzētos bumbierkokus. Parastā bumbiere (Pyrus communis) ir visplašāk kultivētā suga, kas tiek augstu vērtēta tās saldo, kūstošo augļu dēļ, kurus bauda svaigus, termiski apstrādātus vai konservētus. Šie vasarzaļie koki pavasarī pirms lapu plaukšanas bagātīgi zied baltiem ziedu ķekariem, padarot tos par krāšņiem dekoratīviem un augļu kokiem dārzos un augļu dārzos. Bumbieres, kuru dzimtene ir Eiropa un Rietumāzija, tiek kultivētas jau vairāk nekā 5000 gadus un ieņem nozīmīgu vietu kulinārijas un kultūras vēsturē.
Kalleri bumbiere
Pyrus calleryana
Pyrus calleryana, pazīstama kā Kalleri bumbiere, ir lapu koks, kas dzimtenis Ķīnā un Vjetnamā. Tas ir slavens ar blīvu baltu ziedu segu agrā pavasarī un spīdīgām zaļām lapām, kas rudenī iegūst košas sarkanas, oranžas un violetas nokrāsas. Lai gan tas ir populārs ainavu veidošanā savas straujas augšanas un simetriskās formas dēļ, daudzos reģionos to arvien biežāk uzskata par invazīvu sugu, jo tas spēj strauji izplatīties un izspiest vietējo augu valsti. Ziedi ir pazīstami arī ar raksturīgu, bieži vien asru smaržu.
Eiropas bumbiere
Pyrus communis
Pyrus communis, Eiropas bumbiere, ir viens no senākajiem kultivētajiem augļu kokiem cilvēces vēsturē, kura izcelsme meklējama Eiropas un Rietumāzijas mērenās klimata zonās. Tā pieder Rosaceae dzimtai un ir pazīstama ar to, ka dod dažus no pasaulē visvairāk mīlētajiem augļu šķirņu paraugiem — tostarp Bartletu (Viljamsu), Bosku, Anžū un Konferenci. Šis lapu koks var sasniegt līdz 12 metriem augstumā, katru pavasari plaukst skaistās baltās ziedos pirms lapu atvēršanās un vēlā vasarā un rudens sākumā dod saldus, sulīgus augļus.
Āzijas bumbiere
Pyrus pyrifolia
Pyrus pyrifolia jeb Āzijas vai naši bumbiere ir rožu dzimtas (Rosaceae) vasarzaļš augļu koks, kura dzimtene ir Austrumāzija (Ķīna, Japāna un Koreja). Tā izaug 7–15 m augsta ar noapaļotu vainagu, spīdīgām, zobainām lapām un smaržīgu, baltu pieclapu ziedu ķekariem, kas atveras agrā pavasarī pirms lapu plaukšanas. Tās augļi ir apaļi, kraukšķīgi un sulīgi, atšķirībā no Eiropas bumbieru mīkstās, sviestainās tekstūras; tiem ir rūsgana vai zeltaina miziņa un salda, maigi florāla garša. Plaši kultivēta Japānā, Ķīnā un Korejā, un arvien biežāk dārzos visā pasaulē, tai nepieciešams ziemas miera periods, lai pārtrauktu snaudu un aizmetinātu augļus.
Ozols
Quercus
Quercus ir ģints, kurā ietilpst aptuveni 500 ozolu sugu, kas sastopamas ziemeļu puslodē — Eiropā, Āzijā un Amerikā. Šie majestātiskie, lēni augošie koki ir vieni no ekoloģiski nozīmīgākajiem pasaulē — viens pieaudzis ozols spēj uzturēt vairāk nekā 500 kukaiņu, putnu un zīdītāju sugu. Tie ražo ikoniskos zīles un var dzīvot simtiem vai pat tūkstošiem gadu.
Atrodiet ideālo augu
Mūsu augu ceļvedis palīdz atrast ideālās sugas atbilstoši jūsu pieredzei un gadalaikam.
Pārlūko pēc Grūtības Pakāpes, Sezonas un Vairāk
Izmantojiet zemāk esošos filtrus, lai sašaurinātu šo katalogu pēc kopšanas grūtības pakāpes, sezonas, vides vai meklējiet tieši pēc nosaukuma. Katrs filtrs ved uz sarakstu, kas pielāgots jūsu audzēšanas apstākļiem.