Pilnīgs augu ceļvedis
Pārlūkojiet augus pēc grūtības pakāpes, sezonas un citiem kritērijiem. Atrodiet sev piemērotāko augu.
Grūtības pakāpe
Gadalaiki
Augi pēc pilsētas
🗺️ Augi pēc pilsētasAtrasti 3667 augi
Rāda 253–288 no 3667
Vainagveida anemone
Anemone coronaria
Anemone coronaria jeb vainagveida anemone ir gumpu daudzgadīgs augs gundegu dzimtā (Ranunculaceae), kura dzimtene ir Vidusjūras reģions no Dienvideiropas līdz Tuvajiem Austrumiem. Katrs grubuļainais, dusošais gumpis izdzen smalki dalītu, papardēm līdzīgu lapotni, kam seko viens magonei līdzīgs zieds uz slaida kāta – parasti sarkanā, baltā, zilā, purpura vai rozā krāsā ar izteiksmīgu tumšu, gandrīz melnu centru. To plaši audzē gan dārza dobēs, gan kā grieztos ziedus floristikā; tā bagātīgi zied pavasarī un mērenā klimatā arī rudenī, pēc tam atmirst līdz gumpim, lai atpūstos karstākajos vai aukstākajos mēnešos. To ir viegli audzēt no izmērcētiem gumpjiem, taču augs ir nedaudz toksisks, tāpēc to ieteicams sargāt no mājdzīvniekiem un ziņkārīgiem bērniem.
Hupejas anemone
Anemone hupehensis
Hupejas anemone (Anemone hupehensis) ir gundegu dzimtas (Ranunculaceae) daudzgadīgs dekoratīvais augs, kura dzimtene ir Hubei province Centrālajā Ķīnā. Tā veido blīvu, tumši zaļu lapu rozeti, no kuras no augusta līdz oktobrim izaug ziedi ar 5–7 ziedlapiņām rozā, baltā vai purpursarkanā krāsā ar dzeltenu viduci. Augs lēnām izplatās ar pazemes sakneņiem un ir lieliski piemērots ziemciešu dobēm, lai ienestu krāsas vasaras beigu un rudens ainavā. Visas auga daļas satur protoanemonīnu, kas ir nedaudz toksisks gan cilvēkiem, gan mājdzīvniekiem.
Dilles
Anethum graveolens
Dilles (Anethum graveolens) ir viengadīgs aromātisks augs no Apiaceae dzimtas, kas ir dzimtenis Vidusjūras reģionā un Rietumāzijā. Tā spalvainās, zilganzaļās lapas un aromātiskie sēkliņi tiek plaši izmantoti gatavošanā, īpaši marinādēs, mērcēs un zivju ēdienos. Augs var sasniegt līdz 150 cm augstumu un vasarā veido dzeltenas zieds saules veidā.
Dižzirdzene
Angelica
Dižzirdzenes ir čemurziežu dzimtas ģints, kurā ietilpst aptuveni 90 aromātisku lakstaugu sugu, kas sastopamas ziemeļu puslodes mērenajā joslā. Šie divgadīgie vai īsmūža daudzgadīgie augi var sasniegt līdz pat 2,4 m augstumu, vasarā veidojot lielas, čemurveida ziedkopas baltā, zaļā, dzeltenā, purpura vai rozā krāsā. Gadsimtiem ilgi augstu vērtētas gan medicīnā, gan kulinārijā, dižzirdzenēm piemīt raksturīgs muskusa un lakricas aromāts un garša.
Ārstniecības angelika
Angelica archangelica
Ārstniecības angelika ir liela auguma aromātisks divgadīgs lakstaugs, kura dzimtene ir Ziemeļeiropa un Austrumeiropa. To tradicionāli izmanto tautas medicīnā, zāļu liķieros un konditorejā. Tās dobais, rievotais kāts otrajā gadā var sasniegt līdz pat 2,5 m augstumu, vasarā veidojot lielus, zaļgani dzeltenus ziedu čemurus.
Meža angelika
Angelica sylvestris
Meža angelika (Angelica sylvestris) ir čemurziežu dzimtas (Apiaceae) divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura dzimtene ir Eiropa un Āzija. Tā aug mitrās vietās, piemēram, upju krastos, mežos un ēnainās pļavās, sasniedzot līdz pat 2 metru augstumu. Tās baltie vai sārtie ziedi, kas sakārtoti čemuros, piesaista apputeksnētājus, piemēram, bites un tauriņus. Augam ir sena medicīniskā tradīcija, to izmanto kā gremošanas veicinātāju, diurētisku un atkrēpošanas līdzekli.
Angelonija
Angelonia angustifolia
Angelonia angustifolia, ko parasti dēvē par angeloniju, ir siltummīlošs ceļteku dzimtas (Plantaginaceae) daudzgadīgs lakstaugs, kura dzimtene ir Meksika, Rietumindija un daļa Centrālamerikas un Dienvidamerikas. Daudzviet pasaulē to audzē kā siltās sezonas dobju augu; no vasaras sākuma līdz rudenim tas veido stāvas vārpas ar nelieliem, divlūpainiem ziediem baltā, rozā, purpura, zilā un divkrāsu toņos virs šaurām, nedaudz aromātiskām lancetveida lapām.
Divziedu Anhelonija
Angelonia biflora
Angelonia biflora ir neliels viengadīgs zieds, kas dzimtenis Brazīlijai un tiek augstu vērtēts par bagātīgajiem ziediem purpura, violeta, rozā un balta toņos visas vasaras garumā. Šis kompaktais augs, kas pieder Plantaginaceae dzimtai, izaug līdz 60 cm augstumā un plaši tiek izmantots apmalēs, puķu dobēs un dekoratīvos traukos.
Dzeltenā ķengurpēda
Anigozanthos flavidus
Dzeltenā ķengurpēda (Anigozanthos flavidus) ir Haemodoraceae dzimtas loceklis, daudzgadīgs augs, kas dabiski sastopams Dienvidrietumu Austrālijā. Tās šķiedrainās, zobenveida lapas veido rozeti pie pamatnes, no kuras paceļas 1-2 metrus augsti, ar samtainiem matiņiem klāti ziedkāti. Raksturīgie, ķengurpēdai līdzīgie cauruļveida ziedi zied no dzeltenzaļas līdz sarkanai krāsai, gandrīz nepārtraukti no pavasara līdz rudenim. Kopš 1960. gada tas ir Rietumaustrālijas oficiālais ziedu simbols.
Liesmu akants
Anisacanthus quadrifidus
Liesmu akants ir ātri augošs, vasarzaļš krūms, kura dzimtene ir Teksasas rietumu un centrālās daļas, kā arī Meksikas ziemeļu akmeņainās nogāzes, palienes un zālāji. Tas veido skraju, izplestu ceru ar šaurām, lancetveida lapām un mizu, kas lobās. No vasaras sākuma līdz rudenim krūmu rotā slaidi, cauruļveida sarkani oranži ziedi, kuru krāsa kļūst intensīvāka pēc lietus. Augs ir augstu novērtēts kserofītu un savvaļas dārzos, jo tā nektāriem bagātie ziedi piesaista kolibri un tauriņus, savukārt lapotne kalpo kā barības bāze vairāku tauriņu sugu kāpuriem.
Kāpas malva
Anisodontea capensis
Anisodontea capensis, pazīstama kā Kāpas malva vai viltus malva, ir mūžzaļš krūms no Dienvidāfrikas, kas pieder malvu (Malvaceae) dzimtai. Augam raksturīgas pelēkzaļas, dziļi šķeltas lapas un smalki, hibiskiem līdzīgi ziedi, kas plaukst no pavasara līdz rudenim rozā līdz tumši sarkanvioletos toņos. Ar 60–100 cm augstumu tā ir elegants krāšņumaugs balkonam un dārzam.
Čerimoja
Annona cherimola
Čerimoja (Annona cherimola) ir subtropu augļu koks, kura dzimtene ir Peru, Bolīvijas un Ekvadoras Andu ielejas, kur tas tiek kultivēts jau vairāk nekā 2000 gadu. Tas sasniedz 7 līdz 9 metru augstumu, tam ir plašs vainags un vasarzaļš lapojums ar lielām, samtainām lapām. Tā ziedi ir dzeltenzaļi ar purpura plankumiem, smaržīgi un hermafrodītiski. Auglis ir īsts koka dārgums: sirdsveida, ar zaļu mizu un krēmīgi baltu mīkstumu, kam ir salda un eksotiska garša, ko raksturo kā ananasu, mango un zemeņu apvienojumu. Marks Tvens to nosauca par "garšīgāko augli pasaulē".
Skābais gvandabāns
Annona muricata
Annona muricata, plaši pazīstama kā skābais gvandabāns, ir neliels līdz vidēja izmēra mūžzaļš koks, kas ir dzimtenis Amerikas tropu reģionos un Karību jūras salās. Tas nes lielus, zaļus augļus ar mīkstiem dzeloņiem, kuru baltā mīkstums tiek plaši novērtēts par saldskābo garšu un krēmīgo tekstūru. Papildus augļiem augs tiek novērtēts arī par tā tradicionālajām ārstnieciskajām īpašībām, lai gan sēklas satur neirotoksiskas vielas, kas prasa piesardzību.
Cukurābols
Annona squamosa
Annona squamosa, plaši pazīstama kā cukurābols vai saldais ābolsops, ir neliels tropisko augļu koks. Tā augļi ir slaveni ar saldo, krēmbalto mīkstumu, ko aizsargā zaļa miza, kas veidota no izvirzītiem zvīņveida elementiem. Šis augs labi aug karstumā un mitrumā, zaudējot lapas sausuma vai stipra aukstuma periodos.
Madeiras vīnogulājs
Anredera cordifolia
Madeiras vīnogulājs (Anredera cordifolia) ir strauji augošs kāpjošais vijoklis, kas dzimis Dienvidamerikā un tiek augstu vērtēts par savām ēdamajām, spinātu atgādinošajām lapām un smaržīgajiem baltajiem ziediem. Tas veido gaisa bumbuļus, kurus izmanto pavairošanai.
Leopardorhideja
Ansellia africana
Ansellia africana, leopardorhideja, ir liela epifītiska orhideja, kas dabiski sastopama tropiskajā un dienvidu Āfrikā, kur tā aug gar upēm un krastiem, augstu koku zaru dakšās. Tā veido blīvus, niedru veida pseidobulbu pudurus, ko rotā ādainas, lancetiskas lapas, un ražo zarotus dzeltenu ziedu ķekarus ar brūniem plankumiem, kas atgādina leoparda kažoku.
Ceļtekas lapu kaķpēdiņa
Antennaria plantaginifolia
Antennaria plantaginifolia, plaši pazīstama kā ceļtekas lapu kaķpēdiņa jeb sieviešu tabaka, ir zemu augoša vietējā daudzgadīgā augsnes segsuga no Austrumu Ziemeļamerikas. Tā veido izplatošas paklāja formas rozetes ar pūkaināmiem, sudrabaini zaļiem pamata lapām, kas atgādina ceļtekas lapas. Pavasarī virs tām paceļas nelielu baltu ziedu kopu kopas, kas izskatās pēc kaķa ķepām. Augs labi attīstās nabadzīgā, sausā, akmeņainā augsnē un pilnā vai daļējā saulē, padarot to par lielisku izvēli grūtās sausās vietās, akmeņu dārzos un vietējo augu ainavās.
Tīruma suņkumelīte
Anthemis arvensis
Tīruma suņkumelīte ir kurvjziežu dzimtas (Asteraceae) viengadīgs augs, kura dzimtene ir Eiropa. Tā bieži sastopama labības laukos un ruderālās vietās. Augam ir smalki plūksnotas, aromātiskas lapas un balti ziedu kurvīši ar dzeltenu vidu, kas vizuāli ļoti atgādina ārstniecisko kumelīti, lai gan pieder citai ģintij.
Kervele
Anthriscus cerefolium
Kervele (Anthriscus cerefolium) ir maiga viengadīga garšauga, kas ir dzimtene Eiropā un ko augstu vērtē par tās mežģīņveida, papardei līdzīgo lapojumu un smalko anīsa-pētersīļu garšu. Tā ir franču virtuves pamatauga un viena no klasiskajām "fines herbes" garšvielām — aug ātri un dod priekšroku vēsām, daļēji ēnainām apstākļiem. Tā sasniedz 40–60 cm augstumu un pavasarī un vasarā ražo sīkas baltas ziediņus.
Meža suņuburkšķis
Anthriscus sylvestris
Meža suņuburkšķis ir ātri augošs divgadīgs vai īsmūžīgs daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs, kas dabiski sastopams Eiropā, Rietumāzijā un Ziemeļrietumu Āfrikā. Tā dobie, rievotie stublāji sasniedz 60-170 cm augstumu, un no pavasara beigām līdz vasaras sākumam tos rotā putojoši balti sīku ziedu čemuri virs smalki dalītām, papardēm līdzīgām lapām. Bieži sastopams gar dzīvžogiem, mežmalās un ceļmalās, tas viegli pašizsējas un naturalizējas savvaļas ziedu dārzos.
Antūrijs / Flamingo zieds (ģints)
Anthurium
Antūrijs ir liela tropu augu ģints Aracea dzimtā, kurā ietilpst vairāk nekā 1000 sugu, kas galvenokārt ir dzimtenes Centrālamerikā un Dienvidamerikā. Pazīstami ar savām iespaidīgajām ziedkopām ar krāsainiem apvalklapeņiem un ziedkātiem, antūriji ir populāri dekoratīvie istabas augi visā pasaulē.
Tulpju antūrijs
Anthurium amnicola
Anthurium amnicola, ko parasti sauc par tulpju antūriju, ir kompakts epifītisks aroīds, kas dabiski sastopams Panamas un dažu Ziemeļamerikas daļu mitros kalnu mežos. Tas tiek novērtēts ar savām tulpju formas baltajām vālītēm ar kontrastējošiem dzelteniem vālīšu ziediem, kas atkārtoti veidojas visa gada garumā uz zema, kupla auga, kas reti pārsniedz 30 cm augstumu.
Flamingo Zieds
Anthurium andraeanum
Anthurium andraeanum ir tropu augs, kas cēlies no Kolumbijas un Ekvadoras lietus mežiem. Tas ir slavens ar saviem spīdīgajiem, sirdij līdzīgajiem spāžiem, kas rotājas košās krāsās — sarkanā, rozā, baltā un oranžā. Tā lapas ir lielas, spīdīgas un tumši zaļas. Tas ir viens no populārākajiem istabas augiem, jo gandrīz visu gadu nepārtraukti zied.
Dzīslainā antūrija
Anthurium clarinervium
Anthurium clarinervium, pazīstama kā dzīslainā antūrija, ir iespaidīgs ārumu dzimtas augs, kura dzimtene ir Čjapasas (Meksika) karsta lietusmeži. Tās biezajām, sirdsveida lapām ir matēta, samtaina tekstūra tumši zaļā krāsā, ko caurvij izteiksmīgu sudrabbaltu dzīslu tīklojums, padarot to par vienu no kolekcionāru vidū pieprasītākajām dekoratīvajām antūrijām.
Kristāla antūrijs
Anthurium crystallinum
Kristāla antūrijs (Anthurium crystallinum) ir tropisks augs no Araceae dzimtas, kas cēlies no Kolumbijas un Panamas mitriem mežiem. Tas tiek augstu vērtēts galvenokārt tā lapu krāšņā skaistuma dēļ un tiek uzskatīts par vienu no elegantākajiem telpaugiem pasaulē. Tā lielās, samtainās, dziļi tumšzaļās lapas rotā izteikti baltas un sudrabainas dzīslas, kas atgādina kristālus — no kā arī cēlies tā populārais nosaukums. Ideālos apstākļos lapas var pārsniegt 50 cm garumu. Tas ir lēni augošs augs, kas prasa pastāvīgu kopšanu, īpaši attiecībā uz mitrumu un augsnes kvalitāti, taču dāsni atalgo centīgus audzētājus ar patiesi majestātisku klātbūtni.
Putnu ligzdas antūrijs
Anthurium hookeri
Anthurium hookeri, plaši pazīstams kā putnu ligzdas antūrijs, ir iespaidīgs tropu augs no Araceae dzimtas, kas ir dzimtenis Karību salām un Dienvidamerikas ziemeļdaļai. Tā platās, spīdīgās tumšzaļās lapas aug rozetē, kas atgādina putna ligzdu, padarot to par ļoti novērtētu dekoratīvu istabas augu un dārza eksemplāru.
Antūrijs
Anthurium magnificum
Magnificentais antūrijs (Anthurium magnificum) ir sauszemes aroīds, kas cēlies no Kolumbijas Andu rietumu nogāžu zemo un vidējo augstumu mitriem tropu mežiem. To audzē galvenokārt tā lapotnes dēļ: lielas, sirdsveida, samtainas tekstūras, tumši zaļas lapas ar ļoti izteiktām sudrabotām dzīslām. Tā četrstūrainie lapu kāti palīdz to atšķirt no radniecīgām sugām, piemēram, Anthurium crystallinum. Tā ir ļoti pieprasīta suga aroīdu kolekcionāru vidū.
Ūdensliļļu Antūrijs
Anthurium nymphaeifolium
Anthurium nymphaeifolium ir reta un iespaidīga suga, kas ir dzimtā Dienvidamerikas ziemeļdaļā, īpaši Venecuēlā un Kolumbijā. Tā veido lielas, peltātas (vairoga formas) lapas, kas sakārtotas iespaidīgā rozetē, atgādinot ūdensliļļu (Nymphaea) lapas. Šis tropu dekoratīvais augs tiek augstu vērtēts kolekcionāru vidū tā eksotiskās, arhitektoniskās izskata dēļ.
Plovmaņa antūrija
Anthurium plowmanii
Plovmaņa antūrija (Anthurium plowmanii) ir epifītisks ārumu dzimtas augs, kura dzimtene ir Dienvidamerikas tropu meži (Ekvadora, Peru, Bolīvija un Brazīlija). Tā ir slavena ar savām lielajām, ādainajām lapām ar viļņotām malām, kas aug rozetes veidā, atgādinot putna ligzdu. To audzē galvenokārt dekoratīvā lapojuma dēļ, jo iekštelpās tā zied reti.
Flamingozieds
Anthurium scherzerianum
Anthurium scherzerianum, plaši pazīstams kā Flamingozieds vai Cūkastes Antūrijs, ir tropiska suga, kuras dzimtene ir Kostarika. To raksturo spirālveida, cūkastes formas vālīte un spīdīga, ovāla spāte, parasti spilgti sarkanas krāsas. Tā ir viena no izturīgākajām un iesācējiem piemērotākajām antūrija sugām telpaudzēšanai.
Antigone
Antigonon leptopus
Antigone ir spēcīgs, daudzgadīgs sūreņu dzimtas (Polygonaceae) vīteņaugs ar vītnēm, kura dzimtene ir Meksikas Klusā okeāna un Atlantijas okeāna piekrastes līdzenumi. Tas strauji vijas pāri žogiem, treližiem un karstām sienām, izmantojot spirālveida vītnes, veidojot sirds vai bultas uzgaļa formas zaļas lapas un garus, kaskādes veida mazu koraļļsārtu līdz baltu ziedu ķekarus, kas siltā klimatā zied gandrīz visu gadu. Zem augsnes tas veido gaļīgus, ūdeni uzkrājošus bumbuļus, kas palīdz izdzīvot sausumā un ataugt pēc apgriešanas vai nosalšanas līdz zemei. Novērtēta tās nepārtrauktās krāsas un izturības dēļ, antigone Floridā un citos subtropu reģionos ir iekļauta arī invazīvo sugu sarakstā.
Snapdragons
Antirrhinum majus
Snapdragons ir klasiska lakstaugos dārza auga, kas ir slavena ar saviem vertikālajiem ziedu vārpām, kuras, spiežot no sāniem, atveras kā žoklis. Dzimtenē Vidusjūras reģionā, tas tiek augsti vērtēts par plašo krāsu klāstu un spēju piesaistīt apputeksnētājus, piemēram, bites un kamenes. Lai gan tehniski tas ir īsdzīvojošs daudzgadīgs augs, vēsākos vai mērenos klimatos to bieži audzē kā viengadīgu augu.
Anubijs
Anubias barteri
Anubias barteri ir ārkārtīgi izturīgs zemūdens augs, kura dzimtene ir Rietumāfrika un kas pieder pie Araceae dzimtas. Tam raksturīgas stingras, tumši zaļas lapas, kas aug no ložņājoša sakneņa (rizomas), un spēja augt piestiprinātam pie akmeņiem, saknēm vai koka, nevis iesakņojoties substrātā. Tas aug ļoti lēni – jauna lapa izaug aptuveni reizi 2 līdz 3 mēnešos – un labi pacieš vāju apgaismojumu, padarot to par vienu no populārākajiem un izturīgākajiem augiem akvāriju hobijā.
Aphelandra
Aphelandra aurantiaca
Daudzgadīgs tropu krūms no akantu dzimtas (Acanthaceae), kura dzimtene ir reģions no Meksikas līdz Brazīlijai un Bolīvijai, kur tas aug daļējā ēnā upju krastos, mežu malās un ceļmalās 100 līdz 1800 m augstumā. Sasniedz 50 cm līdz 1 m augstumu, ar lielām (10-30 cm) pretējām lapām ar izteiktām dzīslām. Veido uzkrītošas terminālās vārpas ar sarkanīgi oranžām seglapām un dzelteniem ziediem, kas ļoti pievilcīgi kolibriem.
Koraļļu Afelandra
Aphelandra sinclairiana
Aphelandra sinclairiana, plaši pazīstama kā Koraļļu Afelandra vai Panamas karaliene, ir tropu mūžzaļš krūms, kas dabā aug Centrālamerikā, īpaši Panamā un Kostarikā. Tas var sasniegt līdz 3 metriem augstumā un iemantojis slavu ar saviem iespaidīgajiem koraļļu oranžas krāsas ziedu smailes vālēm un spilgti krāsainajām lapotnēm, kas paliek dekoratīvas vairākas nedēļas. Lielās, pretējās, tumši zaļās lapas ar izteiktām baltām dzīsliņām padara to par izcilu dekoratīvu augu gan telpās, gan tropu dārzos.
Zebras augs
Aphelandra squarrosa
Zebras augs (Aphelandra squarrosa) ir tropu mūžzaļš augs, kas ir dzimtenis Brazīlijas Atlantijas mežiem un pieder Acanthaceae dzimtai. Tas tiek augstu vērtēts par savām tumši zaļajām lapām ar izteiksmīgām baltām dzīslām, kas atgādina zebras svītras. Augs veido zeltaini dzeltenas ziedu braktējas smailes formā, kas saglabājas aptuveni sešas nedēļas un parasti zied vēlā vasarā vai agrā rudenī.
Atrodiet ideālo augu
Mūsu augu ceļvedis palīdz atrast ideālās sugas atbilstoši jūsu pieredzei un gadalaikam.
Pārlūko pēc Grūtības Pakāpes, Sezonas un Vairāk
Izmantojiet zemāk esošos filtrus, lai sašaurinātu šo katalogu pēc kopšanas grūtības pakāpes, sezonas, vides vai meklējiet tieši pēc nosaukuma. Katrs filtrs ved uz sarakstu, kas pielāgots jūsu audzēšanas apstākļiem.