Pilnīgs augu ceļvedis

Mazais bambuss

Pogonatherum paniceum

Pogonatherum paniceum, plaši pazīstams kā mazais bambuss, ir kompakta dekoratīvā zāle, kas dzimtene ir Dienvidaustrumāzijā un Ķīnā. Lai gan tā nav īsts bambuss, tās slaidas, lokanas kātiņas un smalkās lapas rada ļoti līdzīgu izskatu. Tā ir ātri augoša, viegli kopjama istabas augu suga, kas labi attīstās telpās ar spilgtu netiešu gaismu un vienmērīgi mitru augsni, padarot to par lielisku izvēli tiem, kas mazās telpās vēlas radīt tropisku noskaņu.

Puansētija

Poinsettia pulcherrima

Puansētija (Euphorbia pulcherrima) ir mūžzaļš krūms, kura dzimtene ir Meksika un Centrālamerika, un tas pieder eiforbiju dzimtai. Tā ir slavena ar savām košajām augšlapām jeb braktejām — sarkanām, rozā, baltām vai krēmkrāsas —, kas ieskauj mazos, dzeltenos ziediņus, kuri izvietoti rozetes centrā. Dabā tā var sasniegt vairāku metru augstumu, bet, audzēta podiņā, tā paliek kompakts krūms, ko parasti pārdod Ziemassvētku laikā. Tāpat kā visas eiforbijas, tā izdala baltu piensulu, kas ir nedaudz toksiska, ja tiek norīta vai nonāk saskarē ar ādu un acīm.

Čičipe polaskija

Polaskia chichipe

Polaskia chichipe ir kokveida, sazarots kolonveida kaktuss, kas ir endēmisks Tevakanas-Kikatlanas ielejai Pueblas un Oahakas štatos, Meksikā. Tas aug 1600 līdz 2300 metru augstumā virs jūras līmeņa dzeloņainā veģetācijā, ko dēvē par "chichipera". Augs sasniedz 4 līdz 5 metru augstumu ar izteiktu stumbru un daudziem zilganzaļiem zariem, kuriem ir 9 līdz 12 izteiktas ribas, klātas ar īsiem, pelēcīgiem dzeloņiem ar tumšiem galiem. Tā ziedi ir mazi (2-3 cm), balti vai zaļgani dzelteni ar sārtu joslu centrā; tie pavasarī un vasarā daļēji zied naktīs. Augļi, ko sauc par čičitunām, ir sarkanas, saldas, lodveida ogas, kas nogatavojas vasaras vidū; tos lieto uzturā svaigus, kā arī izmanto ievārījumos un amatnieciskos saldējumos. Sugai ir sena domesticēšanas un apsaimniekošanas vēsture ielejas pamatiedzīvotāju kopienās, un tā tiek uzskatīta par būtisku kultūras un pārtikas elementu.

Zilā kāpnīte

Polemonium caeruleum

Zilā kāpnīte (Polemonium caeruleum) ir eleganta daudzgadīga puķe no kāpnīšu (Polemoniaceae) dzimtas, kas savvaļā aug mitrās pļavās, krūmājos un mežmalās mērenajā Eiropas un Āzijas joslā. Tā veido blīvus cerus ar stāviem stublājiem, kas sasniedz 45–60 cm augstumu. Lapas ir nepāra plūksnaini saliktas, gaiši zaļas, sastāv no 7–27 lapiņām, kas izkārtotas pakāpienveidā — tieši to izskats devis augam nosaukumu "Jēkaba kāpnes". No aprīļa beigām līdz jūnija sākumam augs rotājas ar ķekarveida ziedkopām, ko veido kausveida ziedi intensīvi zilā, reizēm baltā krāsā ar izteikti dzeltenām putekšnīcām. Tā ir salizturīga (USDA 3.–8. zona) un lieliski piemērota ēnainiem dārziem, akmensdārziem un lauku stila dārziem. Augs nav toksisks cilvēkiem vai mājdzīvniekiem.

Tuberoze

Polianthes tuberosa

Tuberoze (Polianthes tuberosa) ir daudzgadīgs sīpolveidīgs augs, kas cēlies no Meksikas un visā pasaulē tiek augstu vērtēts par savu intensīvi saldo un apreibinošo smaržu. Tā ziedkāti var sasniegt līdz 1 metram augstumā, nesot vaskainbaltus cauruļveida ziedu ķekarus, kas zied no vasaras līdz rudenim. Tuberoze ir augsti vērtēts dekoratīvs un grieztais zieds, ko plaši izmanto parfimērijā un tradicionālās ceremonijās.

Indijas mastkoks

Polyalthia longifolia

Indijas mastkoks ir elegants tropu mūžzaļais koks ar kolonnveida vainagu, kura dzimtene ir Indijas dienvidi un Šrilanka. Tā garās, šaurās lapas ar viļņotām malām sākumā ir bronzas-vara tonī, bet nobriestot kļūst spīdīgi tumši zaļas, nokarājoties gar zariem un radot "sēru" koka izskatu. Pavasarī tas dažas nedēļas zied ar maziem, zvaigžņveida, bāli zaļiem ziediem, kam seko ogu ķekari, kas nogatavojoties maina krāsu no zaļas uz tumši purpursarkanu un piesaista putnus. To bieži jauc ar īsto ašokas koku (Saraca asoca), tādēļ to dēvē par "viltus ašoku".

Četrlapu polikarps

Polycarpon tetraphyllum

Polycarpon tetraphyllum ir zems, viengadīgs lakstaugs ar zarotiem, gulošiem stumbriem, kas parasti sasniedz 15-20 cm augstumu. Lapas ir otrādi olveidīgas, spīdīgas, izvietotas neīstos mieturos pa četrām (no kā cēlies nosaukums "tetraphyllum" - četrlapu). Ziedi ir mazi un balti, dažreiz ar sārtu nokrāsu, sagrupēti blīvās ziedkopās stumbru galos, savukārt apaļās sēklas ir sīkas (0,4-0,5 mm). Augs ir cēlies no Dienvideiropas, Vidusjūras reģiona, Lielbritānijas, Tuvajiem Austrumiem un Indijas subkontinenta, taču tagad tas ir naturalizējies gandrīz visos kontinentos. Tas parasti aug smilšainās augsnēs piekrastes zonās, traucētās vietās, ietvju plaisās, dārzos un pamestās teritorijās, bieži vien uzvedoties kā nezāle.

Putunagla

Polygala

Putunaglas (Polygala) ir plaša ziedaugu ģints putunaglu dzimtā (Polygalaceae), kurā ietilpst simtiem sugu — no zemiem lakstaugiem līdz subtropu mūžzaļajiem krūmiem. Pazīstamākā dekoratīvā suga, mirtlapu putunagla (Polygala myrtifolia), ir ātraudzīgs krūms, ko novērtē tā bagātīgo rozā-purpura ziedu dēļ, savukārt citām sugām, piemēram, Polygala tenuifolia un Polygala senega, ir sena vēsture tradicionālajā medicīnā.

Saldžirnekļu krūms

Polygala myrtifolia

Polygala myrtifolia, plaši pazīstama kā saldžirnekļu krūms vai mirtes lapu pienaziede, ir mūžzaļš krūms, kura dzimtene ir Dienvidāfrika. Gandrīz visu gadu tas ražo bagātīgus tauriņveida ziedus purpura, ceriņu un rozā toņos, padarot to par vienu no dekoratīvākajiem, viegli kopjamajiem krūmiem dārziem, terasēm un piekrastes ainavām. Tas pieder Polygalaceae dzimtai un ir ātri augošs suga.

Smaržīgā mugurene

Polygonatum odoratum

Smaržīgā mugurene (Polygonatum odoratum), ko parasti sauc par smaržīgo vai stūraino mugureni, ir sakneņu meža daudzgadīgs augs, kas dabiski sastopams mērenajā Eiropā un Āzijā, no Apvienotās Karalistes caur Krieviju līdz Ķīnai, Korejai un Japānai. Nosaukts par stūrainajām ribām gar tā izliektajiem stublājiem, šis ēncietīgais daudzgadīgais augs katru pavasari zem pamīšus izvietotām eliptiskām lapām veido elegantas rindas ar nokarenām, zvanveida, krēmbaltām ziediem ar zaļiem galiem. Rudenī lapotne kļūst zeltaina, pirms atmirst līdz mezglainam saknenim, ko rotā apaļas rētas – kas, kā saka, atgādina vaska zīmogus – un kas saglabājas pazemē visu ziemu. Saknenis ir labi zināma sastāvdaļa tradicionālajā ķīniešu medicīnā (pazīstams kā Yu Zhu), savukārt nogatavojušās zili melnās ogas ir toksiskas un tās nekad nedrīkst ēst.

Smiltāja sūrene

Polygonum arenastrum

Polygonum arenastrum, ko parasti dēvē par smiltāja sūreni, ir viengadīgs ložņājošs sūreņu dzimtas (Polygonaceae) augs. Tā dzimtene ir Eirāzija, taču augs ir naturalizējies visā pasaulē, veidojot blīvas kolonijas sablīvētās augsnēs, ceļmalās, uz ietvēm un degradētās teritorijās. Tā mazie, baltie vai sārtie ziedi zied no vasaras līdz rudenim, piesaistot derīgos kukaiņus.

Putnu sūrene

Polygonum aviculare

Putnu sūrene ir ļoti izplatīta viengadīga ložņājoša nezāle, kas bieži sastopama sablīvētās augsnēs, ietvju plaisās un bieži staigātās takās. Tai ir stieņveida, zaroti stublāji ar mazām, zilganzaļām lancetveida lapām, un no vasaras līdz rudenim tā ražo sīkus zaļus ziedus ar baltām vai rozā malām, kam seko mazas, tumšas sēklas. Ārkārtīgi izturīga un pielāgojama, tā ir viena no kosmopolītiskākajām nezālēm pasaulē, spējīga augt tur, kur izdzīvo maz citas augu sugas.

Rozā mezgrene

Polygonum capitatum

Polygonum capitatum, plaši pazīstama kā rozā mezgrene, ir zemu augoša, daļēji mūžzaļa augsnes segveidaugs, kas ir dzimtenē Nepālas un Ķīnas Himalaju apgabalos. No pavasara līdz pirmajam salam tā veido burvīgas rozā bumbuļveida ziedkopu galviņas, kā arī pievilcīgas tumši zaļas šķēpveida lapas ar bordo krāsas ķīļveida rakstu. Šis enerģiskais, ātri izplatošais augs labi attīstās pilnā saulē un daļējai ēnā, un to plaši izmanto ainavu veidošanā kā augsnes segu, piekārtojamās grozos un robežstādījumos.

Saldsaldīte

Polypodium

Polypodium ir ģints ar aptuveni 100 mūžzaļo paparžu sugām, kuru dzimtene ir Ziemeļu puslodes mērenie reģioni. Tās bieži aug kā epifīti uz koku stumbriem vai kā litofīti uz klintīm un mūriem. To ložņājošie, zvīņainie sakneņi dzen ādainas, vienkārši plūksnainas lapas, piešķirot ģintij latīnisko nosaukumu Polypodium ('daudzkājis').

Parastā saldsaknīte

Polypodium vulgare

Polypodium vulgare jeb parastā saldsaknīte ir neliela, mūžzaļa paparde, kas savvaļā sastopama Eiropas un Ziemeļāfrikas mežos, uz klinšu atsegumiem un veciem akmens mūriem. Tās horizontālais, ložņājošais saknenis notur ādainas, dziļi plūksnaini dalītas lapas, kas saglabā zaļo krāsu arī ziemā. No vasaras vidus līdz rudenim lapu apakšpusē parādās zeltaini oranži sporu kopu (soru) punktiņi. Šī paparde ir pārsteidzoši izturīga gan pret ēnainiem apstākļiem, gan sausuma periodiem, lieliski augot kā litofīts uz akmeņiem un mūriem vai kā epifīts uz sūnainiem koku stumbriem, padarot to par vienu no visvieglāk ieaudzējamām papardēm mērenās joslas dārzos.

Arālija (ģints)

Polyscias

Polyscias ir tropu krūmu un nelielu koku ģints Araliaceae dzimtā, kuras dzimtene galvenokārt ir tropu Āzija, Klusā okeāna salas un Madagaskara. Tā tiek plaši audzēta kā istabaugs par skaisto dekoratīvo lapojumu, un to parasti sauc par arālijām vai mingu arālijām.

Balfura Arālija

Polyscias balfouriana

Polyscias balfouriana ir elegants tropu mūžzaļš krūms no Araliaceae dzimtas, kas dabā sastopams Jaunkaledōnijā un Klusā okeāna salās. Tā spīdīgās, apaļās lapas ar iegriestām malām atgādina vakariņu šķīvjus, padarot to par izcilu telpas dekorācijas augu. Ar savu lēno, taisno augšanas veidu un pelēcīgi raibajiem, savītajiem stumbriem Balfura Arālija piešķir izsmalcinātu tropu atmosfēru jebkurai telpai.

Papardes lapu arālija

Polyscias filicifolia

Polyscias filicifolia, ko plaši pazīst kā papardes lapu arāliju, ir tropiskais istabaugs, kura dzimtene ir Klusā okeāna salas un Dienvidaustrumāzija. Tās raksturīgā, maigā, papardēm līdzīgā lapotne izceļ to starp citām arāliju sugām, padarot to par novērtētu dekoratīvu augu iekštelpu tropu dārzos. Tā ir lēni augošs mūžzaļš augs, kas labi attīstās siltā, mitrā vidē.

Mingu Arālija

Polyscias fruticosa

Mingu Arālija (Polyscias fruticosa) ir elegants tropisks mūžzaļš krūms no Araliaceae dzimtas, kas tiek augstu vērtēts par smalki sadalītajām, mežģīņveidīgajām lapām, kas piešķir tam gandrīz bonsaja izskatu. Dzimtene ir Indija un Dienvidaustrumāzija, iekštelpās tas var sasniegt 2,4 metru augstumu, bet dabiskajā vidē — līdz 7,5 metriem. Lēnais augšanas temps un graciozā, vertikālā forma padara to par izcilu telpaugu.

Ģerāniju Arālija

Polyscias guilfoylei

Polyscias guilfoylei, plaši pazīstama kā Ģerāniju Arālija vai Savvaļas Kafija, ir elegants tropu mūžzaļš krūms, kas dzimtais Klusā okeāna salās. Tam raksturīgas saliktas lapas ar 7–9 lapiņām, kas ir spilgti zaļas vai raibas ar baltām un dzeltenām malām, piešķirot augam mežģīņainu, dekoratīvu izskatu. Šis lēni augošais augs ir klasisks izvēle gan telpām, gan tropiskām āra ainavām, apbalvojot pacietīgus dārziniekus ar iespaidīgu visu gadu ilgušu lapu rotājumu.

Vairoglapu poliscija

Polyscias scutellaria

Vairoglapu poliscija ir kompakts tropu krūms no Klusā okeāna dienvidrietumu salām, kas tiek augstu vērtēts tā spīdīgo, apaļo un bļodveida lapu dēļ, kuras aug ceros zaru galos. Telpās tā saglabājas diezgan kompakta un aug lēni, padarot to par populāru izvēli kā strukturētu akcentu vai pundurkociņa (bonsai) stila eksemplāru. Savā dabiskajā vidē tā var sasniegt vairāku metru augstumu kā pameža krūms, taču podos audzētus augus var viegli uzturēt nelielus ar vieglu apgriešanu.

Daudzpaparde

Polystichum

Daudzpapardes (Polystichum) ir liela, kosmopolītiska mūžzaļo paparžu ģints paparžu (Dryopteridaceae) dzimtā, kas plašāk pazīstamas ar savām spīdīgajām, dzeloņaini zobainajām lapām. Ar aptuveni 500 sugām visā pasaulē, sākot no Ziemassvētku papardes (P. acrostichoides) līdz rietumu zobpapardei (P. munitum), šī ģints plaukst ēnainos meža apstākļos un tiek augstu vērtēta kā izturīgs, mazprasīgs dekoratīvo lapu augs gan dārziem, gan podiem.

Ziemassvētku Papardes

Polystichum acrostichoides

Polystichum acrostichoides, plaši pazīstamas kā Ziemassvētku Papardes, ir izturīgas, mūžzaļas papardes, kas dabā sastopamas Ziemeļamerikas austrumdaļā. To ādainās, šķēpveida vaigas ziemā saglabā zaļo krāsu, padarot šo augu īpaši izcilu svētku sezonā. Tā labi aug ēnainos meža apstākļos un ir novērtēta par nelielo kopšanas nepieciešamību un ainavisko vērtību visu gadu.

Rietumu Zobenpaparde

Polystichum munitum

Polystichum munitum, plaši pazīstama kā Rietumu Zobenpaparde, ir liela mūžzaļa paparde, kas dabīgi aug Klusā okeāna ziemeļrietumu mērenā klimata lietus mežos Ziemeļamerikā. Tās spīdīgie, tumši zaļie vaiļi izliecas uz āru no blīvas centrālās vainaga rozetes un var sasniegt līdz 180 cm garumu. Tā ir viena no visvairāk izplatītajām un izturīgākajām papardēm Klusā okeāna ziemeļrietumu mežos, ļoti augstu vērtēta ēnainos dārzos un dabiskajā ainavas veidošanā.

Zilā eihornija

Pontederia azurea

Zilā eihornija (Pontederia azurea, sin. Eichhornia azurea) ir daudzgadīgs pontedēriju dzimtas ūdensaugs, kura dzimtene ir Centrālamerika un Dienvidamerika, tostarp Brazīlija. Atšķirībā no peldošās ūdenshiacintes, šī suga iesakņojas gultnes dūņās un dzen stublājus, kas stiepjas līdz ūdens virsmai. Tam ir apaļas, spīdīgas un zaļas lapas aptuveni 10 cm garumā un krāšņi zili violeti ziedi ar dzelteniem plankumiem. Tas enerģiski aug stāvošos vai lēni plūstošos ūdeņos.

Papele

Populus

Populus ir liela vītolu dzimtas (Salicaceae) ģints, kurā ietilpst aptuveni 25–57 vasarzaļi koki, ko parasti dēvē par papelēm un apsēm. Šie ātraudzīgie koki, kuru dzimtene ir ziemeļu puslode (Ziemeļamerika, Eiropa un Āzija), var sasniegt 15–50 m augstumu. Tie ir atpazīstami pēc trīcošajām lapām, vēja apputeksnētām spurdzēm agrā pavasarī un sēklām, kas izplatās ar pūkām. Tie plaukst pilnā saulē un mitrās, labi drenētās augsnēs, un tiek augsti vērtēti kokmateriālu ieguvei, fitoremediācijai, vēja aizsargjoslām un dekoratīvajiem stādījumiem.

Balzama papele

Populus balsamifera

Balzama papele (Populus balsamifera) ir ātri augoša lapu koku suga, kas dabā sastopama Ziemeļamerikas ziemeļu daļā. To atpazīst pēc smaržīgajiem, sveķainajiem pumpuriem agrā pavasarī; koks var sasniegt 30 metru augstumu. Plaši izmantota upju krastu atjaunošanā, vēja aizsargstādījumos un kā ēnas koks, tā labi aug aukstā klimatā un ir viena no visziemeļu platlapju koku sugām Ziemeļamerikā.

Melnais papele

Populus nigra

Populus nigra, plaši pazīstama kā melnā papele, ir liels lapu koks, kas ir dzimtenis Eiropā un Rietumāzijā. Tā ir viena no raksturīgākajām Eiropas ainavas kokiem, kas slavena ar ātru augšanu, tumšu rievotu mizu un elegantām trīsstūrveida lapām, kas vieglā vējā spīd un mirgo. Lombardijas papele (P. nigra 'Italica') ir labi pazīstams kolonnas formas kultivārs, ko plaši izmanto kā vējjoslu un ainavu veidošanai.

Parastā apse

Populus tremula

Parastā apse (Populus tremula) ir ātraudzīgs, lapu koks, kas dabiski sastopams Eiropā un daļā Āzijas. Tas ir pazīstams ar savām noapaļotajām, sudrabaini zaļajām lapām, kas pat pie mazākās vēsmas trīc un čukst, pateicoties saplacinātajiem lapu kātiem. Koks var sasniegt līdz 25 metru augstumu, ar gludu, zaļganpelēku mizu, kas ar vecumu kļūst tumšāka un saplaisā. Pavasarī, pirms lapu parādīšanās, veidojas gari, pelēcīgi spurdzes, un rudenī lapotne kļūst zeltaina. Tas viegli izplatās ar sakņu atvasēm, bieži veidojot blīvas klonālas audzes, un ir svarīga dzīvotne kukaiņiem, putniem un ķērpjiem.

Amerikas apse

Populus tremuloides

Populus tremuloides, plašāk pazīstama kā Amerikas apse, ir ātraudzīgs vasarzaļš koks, kura dzimtene ir Ziemeļamerika. Tā ir slavena ar savu gludo, balto-pelēko mizu un sirdsveida lapām, kas mirdz un "trīc" pat vismazākajā vēja brāzmā, pateicoties to saplacinātajiem kātiem. Šis koks veido plašas klonālas kolonijas, ko savieno viena sakņu sistēma, un dažas no šīm kolonijām tiek uzskatītas par vieniem no vecākajiem un lielākajiem dzīvajiem organismiem uz Zemes. Rudenī tās lapotne krāsojas koši zeltaini dzeltenā tonī.

Bolīvijas koriandrs

Porophyllum ruderale

Sūnu roze

Portulaca

Portulaka (Portulaca) ir sukulentu ziedaugu ģints Portulacaceae dzimtā, kuras dzimtene ir Dienvidamerika. Pazīstama ar saviem spilgtajiem, dārgakmeņu toņu ziediem un izcilu izturību pret sausumu — tā labi aug karstās, saulainās vietās, kur citi augi cīnās par izdzīvošanu. Ģintī ietilpst dekoratīvā P. grandiflora (sūnu roze) un ēdamā P. oleracea (dārza portulaks), abas plaši audzētas tropu un subtropu dārzos visā pasaulē.

Gīlija portulaka

Portulaca gilliesii

Gīlija portulaka (Portulaca gilliesii) ir Dienvidamerikas izcelsmes sukulents ar gludiem, gaļīgiem un bieži vien sarkanīgiem ložņājošiem stumbriem, kas sasniedz aptuveni 30 cm garumu. Vasarā tā zied maziem, sarkanīgi purpursarkaniem ziediem. Augs ir īpaši izturīgs pret sausumu un ir ideāli piemērots kserofītu dārziem un mazprasīgiem apstādījumiem. Tas satur kalcija oksalātu un ir mēreni toksisks, ja tiek norīts.

Sūnu Roze

Portulaca grandiflora

Portulaca grandiflora, plaši pazīstama kā Sūnu Roze vai Rozes Sūna, ir populārs viengadīgs sukulents, kas cēlies no Dienvidamerikas (Argentīnas, Brazīlijas un Urugvajas). Tas nes spilgtas, rozēm līdzīgas zieds sarkanos, rozā, oranžos, dzeltenos, baltos un violetos toņos, kas atveras tikai tiešā saules gaismā. Šis sausumizturīgais, viegli kopjamais augs labi attīstās karstās, saulainās vietās un nabadzīgās augsnēs.

Parastā portulaka

Portulaca oleracea

Parastā portulaka (Portulaca oleracea) ir ēdams sukulents augsnes segtājs, kas sastopams visā pasaulē. Tai ir sarkanīgi, sulīgi stublāji, biezi sukulenti lapiņi un mazpuķes dzeltenas ziedlapas, kas atveras tikai saulainos rītos. Ārkārtīgi izturīga un sausumizturīga, tā labi aug nabadzīgās augsnēs un karstā klimatā.

Skūpsti-mani-ātri

Portulaca pilosa

Portulaca pilosa, plaši pazīstama kā skūpsti-mani-ātri vai pūkainā portulaka, ir zemu augoša dekoratīva sukulenta, kas ir dzimtā no Amerikas tropu un subtropu apgabaliem. Tā veido dzīvespriecīgus ziedus rozā, violetā, baltā, sarkanā, dzeltenā un oranžā krāsā, kas atveras pilnā saulē un aizveras krēslā. Ārkārtīgi izturīga pret karstumu un sausumu, tā labi aug nabadzīgās, smilšainās augsnēs, kur lielākajai daļai augu ir grūti izdzīvot.