Pilnīgs augu ceļvedis

Krievijas salvija

Perovskia atriplicifolia

Krievijas salvija (Perovskia atriplicifolia), botāniski reizēm klasificēta kā Salvia yangii, ir daudzgadīgs puskrūms no lūpziežu dzimtas (Lamiaceae), kas nāk no Centrālāzijas, Afganistānas un Rietumķīnas. To raksturo sudrabaini pelēkas, dziļi šķeltas lapas ar intensīvu, salvijai līdzīgu smaržu un daudzi sīki ziedi violetos un zilos toņos, kas parādās no jūlija līdz septembrim uz stāviem, koksnainiem dzinumiem. Augs sasniedz 80-150 cm augstumu, ir ārkārtīgi izturīgs pret sausumu un karstumu, un tā brīvais, miglainais augums padara to lieliski piemērotu puķu dobēm un grants dārziem.

Avokado koks

Persea

Perseja (Persea) ir ģints, kurā ietilpst aptuveni 200 mūžzaļo koku sugu no Lauru dzimtas (Lauraceae). Tās dzimtene ir tropiskā un subtropiskā Amerika, Austrumāzija un Makaronēzija. Slavenākā suga ir avokado (P. americana), ko visā pasaulē audzē tā uzturvērtīgo augļu dēļ. Ģintī ietilpst arī sarkanais laurs (P. borbonia) no ASV dienvidaustrumiem, kā arī citas dekoratīvas sugas, kuras tiek augstu novērtētas to spīdīgo, aromātisko lapu dēļ.

Avokado

Persea americana

Persea americana, ko parasti dēvē par avokado, ir mūžzaļš augļu koks, kas ir dzimtenis Meksikas dienvidcentralajā daļā un Centrālamerikā un pieder Lauraceae dzimtai. Tas ir viens no ekonomiski nozīmīgākajiem un visplašāk kultivētajiem augļu kokiem pasaulē, kas tiek novērtēts par saviem krēmainajiem, barības vielām bagātajiem augļiem, kuri ir bagāti ar veselīgajiem vienpiesātinātajiem taukiem, vitamīniem un minerālvielām. Dabiskajā vidē koks var sasniegt līdz 18 metru augstumu, un tam ir lieli, spīdīgi, tumši zaļi lapas.

Ūdenspipars

Persicaria

Sūreņu ģints (Polygonaceae dzimta) apvieno vairāk nekā 130 viengadīgu un daudzgadīgu lakstaugu sugu, ko tautā dēvē par sūrenēm vai ūdenspipariem. Pielāgojušās mērenajam un tropu klimatam, tās plaukst mitrās augsnēs, upju krastos, purvainās vietās un lauku malās. Stublāji ir posmaini ar izteiktiem mezgliem; lapas ir lancetiskas, bieži ar raksturīgu tumšu plankumu. Blīvās vārpveida ziedkopas — rozā, baltā, sarkanā vai purpursarkanā krāsā — zied no vasaras līdz rudenim, piesaistot bites, tauriņus un citus apputeksnētājus. Daudzām sugām ir tradicionāls medicīnisks un kulinārs pielietojums, turklāt tām ir augsta dekoratīvā vērtība apstādījumos, kā augsnes sedzējiem un dabiskiem dārziem.

Ūdenspipars

Persicaria hydropiper

Persicaria hydropiper, plašāk pazīstams kā ūdenspipars vai rūgtā sūrene, ir ātraudzīgs viengadīgs sūreņu dzimtas (Polygonaceae) lakstaugs. Tā dabiskais izplatības areāls ir mitrāji visā Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, kur tas kupli aug upju krastos, dīķu malās, grāvjos un purvainās mežmalās. Tā šaurās lapas ar piparoto garšu un smalkās vārpas ar maziem, zaļgani baltiem ziediem padara to par raksturīgu mitrāju augu, kas Āzijas daļās tiek augstu vērtēts kā ass kulinārijas garšaugs.

Lapata lapathifolia

Persicaria lapathifolia

Lapata lapathifolia ir ātri augošs viengadīgs augs no griķu dzimtas, kas sastopams lielākajā daļā pasaules mitrās un apstrādātās augsnēs. Tā sasniedz aptuveni 1,5 m augstumu, ar lancetveida lapām, kurām bieži ir tumšs plankums, un blīvām, nokarenām sīku rozā, baltu vai zaļganu ziedu vārpām no pavasara līdz rudenim. Tas ir bieži sastopams purvu un lauksaimniecības zemju nezāle, kas ir vērtīga galvenokārt faunai – tās sēklas baro putnus.

Plankumainā sūrene

Persicaria maculosa

Plankumainā sūrene (Persicaria maculosa) ir viengadīgs sūreņu dzimtas (Polygonaceae) lakstaugs, kura dzimtene ir Eirāzija, bet mūsdienās tā ir naturalizējusies lielā daļā pasaules. Tā aug stāvi vai nedaudz sagūlusies, ar sarkanīgiem, mezglotiem stumbriem un lancetiskām lapām, uz kurām parasti ir tumšs plankums centrā. No vasaras līdz rudenim tā veido blīvas, stāvas vārpas ar maziem rozā līdz purpursarkaniem ziediem. Tā bieži sastopama mitrās un ielabotās augsnēs, piemēram, grāvjos, krastmalās un tīrumu malās, kur tā aug kā parasta nezāle.

Bastarda tūsklapis

Petasites hybridus

Bastarda tūsklapis (Petasites hybridus) ir daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas (Asteraceae) lakstaugs, kas pazīstams ar savām milzīgajām, sirdsveida lapām, kuras var sasniegt pat metra platumu. Augs zied agri pavasarī, bieži vien vēl pirms lapu plaukšanas, veidojot sārtas vai violetas ziedkopas, kas izaug tieši no kailas zemes. Tūsklapji strauji izplatās ar ložņājošiem sakneņiem (rizomām) un veido blīvas audzes gar strautiem, upēm un mitrām mežmalām lielākajā daļā Eiropas. Nosaukums cēlies no sena ticējuma, ka lapas un saknes spēj ārstēt mēri, kā arī no tā, ka lielās lapas vēsturiski izmantotas sviesta un citu produktu ietīšanai.

Gvinejas petivērija

Petiveria alliacea

Gvinejas petivērija (Petiveria alliacea) ir daudzgadīgs tropu puskrūms, kas sasniedz 20 līdz 100 cm augstumu. Tā saknēm un lapām piemīt spēcīgs aromāts, kas sasmalcinot izdala izteiktu ķiploku smaržu. Smalkās, baltās ziedkopas veidojas vārpās, galvenokārt no novembra līdz martam. Tas ir izturīgs augs, kas labi pielāgojies Brazīlijas tropu un subtropu klimatam un gadsimtiem ilgi ir bijis daļa no afro-brazīliešu tradīciju medicīniskā un garīgā mantojuma.

Petreja

Petrea volubilis

Petreja (Petrea volubilis) ir spēcīgs, koksnains vīteņaugs, kura dzimtene ir Brazīlija un citi Amerikas tropu reģioni, un tas pieder Verbenaceae dzimtai. Tas var sasniegt līdz pat 5 metru garumu, ja tiek atbalstīts uz tādām konstrukcijām kā pergolas, lapenes un žogi. Tās lapas ir ādainas, raupjas uz tausti un ar robotām malām, un vēsākos periodos tās var daļēji nobirt. Ziedēšana notiek galvenokārt ziemā un pavasarī, veidojot zvaigžņveida ziedu ķekarus (skaras) ceriņkrāsas līdz zili violetos toņos, kā arī eksistē balto ziedu šķirne (Alba). To plaši izmanto ainavu arhitektūrā, pateicoties tā krāšņajam dekoratīvajam efektam uz režģiem un pergolām.

Klinšu laimiņš

Petrosedum

Petrosēdumi (Petrosedum) ir izturīgu, paklājveida laimiņu ģints, kas nodalīta no Sedum ģints. Tajā ietilpst populārie zilie un 'Jenny' laimiņi (piemēram, P. rupestre). Šie mūžzaļie sukulenti veido zemu, klājošos paklāju no skujveida zilganzaļām līdz zeltainām lapām, un vasarā uz īsiem kātiem paceļ spilgti dzeltenus zvaigžņveida ziedus.

Akmeņu dzīvotne

Petrosedum forsterianum

Petrosedum forsterianum, plaši pazīstams kā akmeņu dzīvotne, ir paklāju veidojošs mūžzaļš sukulents, kas dabā aug Atlantijas Eiropas klintīs un piekrastes iežu atsegumos. Tas veido blīvas zili zaļas lapotnes spilventiņus un vasarā ražo spilgti dzeltenas zvaigžņveida zieda formas puķes.

Zilais akmensrauzis

Petrosedum rupestre

Petrosedum rupestre, agrāk pazīstams kā Sedum rupestre, ir ložņājošs daudzgadīgs sukulents, kas dzimtenis Eiropā. Tā lapas ir cilindriskas, smailes galā un zilganzaļā vai pelēcīgā nokrāsā, atgādinot nelielas priedes zariņus. Vasarā augs veido stāvus kātus ar blīvām zvaigžņveida dzeltenu ziedu kopām, kas ir ļoti pievilcīgas apputeksnētājiem.

Bālie akmeņsēkļi

Petrosedum sediforme

Petrosedum sediforme (sin. Sedum sediforme) ir Vidusjūras reģiona daudzgadīgs sukulents Crassulaceae dzimtā. Tas veido biezus paklājus no kompaktām rozetēm ar sulīgām zili zaļām vai pelēcīgi zaļām lapām un pavasara beigās un vasarā zied ar bāli dzeltenām līdz krēmkrāsas ziediem. Ārkārtīgi izturīgs pret sausumu — aug akmeņdārzos, sienās un xeriskēpingos stādījumos USDA zonās 7–10.

Pētersīļi

Petroselinum crispum

Pētersīļi (Petroselinum crispum) ir divgadīgs aromātisks augs no Apiaceae dzimtas, kura dzimtene ir Vidusjūras reģions Dienvideiropā. Tas ir viens no pasaulē visplašāk izmantotajiem kulinārijas garšaugiem — tiek audzēts svaigs vai kaltēts ēdienu garšošanai visā pasaulē. Tā spilgti zaļajās lapās ir daudz vitamīnu C, K un antioksidantu, kas padara to vērtīgu gan kulinārijas, gan tautas medicīnas vajadzībām.

Petūnija

Petunia × atkinsiana

Petunia × atkinsiana ir viena no populārākajām dārza ziedēšanas augiem pasaulē, ko novērtē par trompetes formas ziediem un spilgtajām krāsām. Šis hibrīds ir ārkārtīgi daudzpusīgs — tas labi piemērojas puķu dobēm, apmalēm un piekārtajiem groziem. Augi bagātīgi zied no agra pavasara līdz pirmajiem rudens salnām, nodrošinot nepārtrauktu vizuālu baudījumu.

Baltā petūnija

Petunia axillaris

Petunia axillaris jeb baltā petūnija ir viengadīgs lakstaugs vai stāvs puskrūms, kura dzimtene ir Brazīlijas dienvidu, Argentīnas un Urugvajas mērenās un subtropu joslas pļavas. Tā sasniedz aptuveni 60 cm augstumu, tai ir lipīgi, dziedzeraini kāti un pretējas, eliptiskas vai ovālas lapas. Tās baltie, trompetveida ziedi ir 3–7 cm gari un ir vienīgie pilnīgi baltie ziedi Petunia ģintī. Vakaros tie izdala spēcīgu smaržu, lai piesaistītu naktstauriņus (sfingus, piemēram, Manduca sexta), kas ir to galvenie apputeksnētāji. Kopā ar Petunia integrifolia tā ir savvaļas priekštece lielākajai daļai mūsdienās pasaulē audzēto dārza petūniju.

Savvaļas petūnija

Petunia integrifolia

Petunia integrifolia, plaši pazīstama kā savvaļas petūnija, ir suga, kuras dzimtene ir Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja. Piederot Solanaceae dzimtai, tā veido raksturīgus violeti purpura ziedus ar veselmalainām ziedlapām, kas to atšķir no kultivētajiem hibridiem. Tā ir kompaktāks un izturīgāks augs nekā tās hibrīdie radinieki, labi piemērots subtropiskajam Dienvidamerikas klimatam.

Petūnija

Petunia x hybrida

Petūnija (Petunia x hybrida) ir nakteņu dzimtas hibrīds lakstaugs, kas radies, krustojot Petunia axillaris un Petunia integrifolia, kuras abas ir cēlušās no Dienvidamerikas. Gandrīz visā pasaulē to audzē kā viengadīgu augu, un tā ir viena no populārākajām dārza puķēm dobēm, podiem un iekaramajiem groziem, pateicoties bagātīgajai un gandrīz nepārtrauktajai ziedēšanai no pavasara līdz pirmajām salnām. Tās zvanveida ziedi ir pieejami milzīgā krāsu daudzveidībā – no tīri baltas līdz koši purpursarkanai, ieskaitot rozā, sarkanu, dzeltenu un divkrāsu kombinācijas. Lapas ir ovālas, zaļas, nedaudz lipīgas un aromātiskas, pateicoties maziem dziedzeru matiņiem. Tas ir ātraudzīgs augs, kas ir ideāli piemērots tiem, kuri dārzā vēlas tūlītēju krāsu košumu, lai gan tam nepieciešama pilna saule un regulāra laistīšana, lai saglabātu sparu un ziedu pārpilnību.

Boldo

Peumus boldus

Peumus boldus, plaši pazīstams kā boldo, ir mūžzaļš koks, kas dzimtenis Čīles centrālajiem reģioniem. Tā lapas ir ādainas, pelēkzaļas un piemīt ļoti spēcīga, raksturīga smarža ēterisko eļļu un alkaloīda boldīna klātbūtnes dēļ. Tā ir lēni augoša augu suga, kas dabiskajā vidē var sasniegt ievērojamus izmērus, taču mājas apstākļos vai podos tā paliek kompakts un izturīgs krūms.

Bolīvijas pfeifera

Pfeiffera boliviana

Pfeiffera boliviana (sinonīms Lepismium bolivianum) ir epifītisks kaktuss no Bolīvijas un Argentīnas ziemeļrietumu kalnu mežiem, kur tas dabā aug nokarens uz koku zariem un citiem augiem, nebūdams parazīts. Sugai ir plakani, lentveida, zaļi stublāji ar viļņotām malām, kas var izaugt līdz pat metram gari, padarot to par iecienītu iekaramo telpaugu. Pavasarī un vasarā pie stublāju areolām veidojas mazi piltuvveida vai rozetes formas ziedi baltā vai sārtā krāsā. Atšķirībā no tuksneša kaktusiem, šī suga ir pielāgojusies mitrākam, ēnainākam meža klimatam un vislabāk jūtas filtrētā gaismā ar regulāru laistīšanu.

Mežģīņu fācēlija

Phacelia tanacetifolia

Phacelia tanacetifolia, plaši pazīstama kā mežģīņu fācēlija vai vijolīšu kakls, ir ātri augoša viengadīga lakstauga, kas dabīgi sastopama ASV dienvidrietumos. Tā veido blīvu, smalklapiņu, papardei līdzīgu lapu masu un lokotus ziedu ķekarus ar spilgti zilganvioletiem ziediem, kas neapšaubāmi piesaista bites, kāpurmuša un citus apputeksnētājus. Plaši izmantota kā augsnes apsējs un zaļmēslojums reģeneratīvajā lauksaimniecībā — uzlabo augsnes struktūru, ierobežo nezāļu augšanu un atbalsta labvēlīgo kukaiņu populācijas.

Kapas salmene

Phaenocoma prolifera

Phaenocoma prolifera ir mūžzaļš krūms no Asteraceae dzimtas, kas cēlies no fynbos reģiona Dienvidāfrikas Rietumkāpas provinces dienvidiem. Tas bieži sasniedz metru vai vairāk un labprāt veido Ziemassvētku eglītes formu, ar sīkām, noapaļotām lapām, kas blīvi klāj stublājus. Tā ziedkopas, kas atrodas zaru galos, ir ieskautas stingrās, sausās un papīrveida, rozā līdz purpursarkanās seglapās, kas nenovīst. Ziedēšana kulminē pavasarī, bet ziedi paliek dekoratīvi lielāko daļu gada. Nogriezti un sausi uzglabāti, tie saglabājas gadiem ilgi, no kā arī cēlies nosaukums 'salmene'. Šis izturīgais akmensdārza augs dod priekšroku pilnai saulei un smilšainai, nabadzīgai un ļoti labi drenētai augsnei.

Kodes Orhideja

Phalaenopsis

Phalaenopsis, plaši pazīstama kā kodes orhideja, ir viena no populārākajām orhidejām pasaulē, ko iecienīta tās elegances un vienkāršās audzēšanas telpās dēļ. Tās ziedi, kas var ziedēt līdz pat trīs mēnešiem, aug uz slaidu kātu un pieejami plašā krāsu un rakstu klāstā. Lapas ir platas, sulīgas un tumši zaļas, kalpo kā ūdens rezervuāri augam.

Mēness Orhideja

Phalaenopsis amabilis

Phalaenopsis amabilis ir iespaidīga epifītiska orhideja, kas nāk no Dienvidaustrumāzijas un ir pazīstama ar saviem lieliem, tīri baltiem ziediem, kas var ziedēt vairākus mēnešus. Tā ir Indonēzijas nacionālais zieds un viena no populārākajām orhidejām iekštelpu audzēšanai, pateicoties tās elegantajam izskatam un salīdzinoši vienkāršajām kopšanas prasībām.

Falenopsis

Phalaenopsis aphrodite

Šillera falenopsis

Phalaenopsis schilleriana

Phalaenopsis schilleriana ir Filipīnu endēmiska epifītiska taureņorhideja, kas tiek augstu vērtēta gan tās lapojuma, gan ziedu dēļ. Ādainajām lapām virspusē ir pamīšus sudrabaini pelēkas un tumši zaļas joslas, bet apakšpusē – purpursārts tonis, saglabājot dekorativitāti visu gadu. No ziemas beigām līdz pavasarim lokveida, reizēm sazaroti ziedkāti nes desmitiem sārtu, smaržīgu ziedu ar plankumainu lūpu. Vēsākas rudens naktis palīdz ierosināt ziedkāta veidošanos.

Falēnopses hibrīdā orhideja

Phalaenopsis x hybridus

Falēnopses hibrīdā orhideja (Phalaenopsis x hybridus) ir viena no pasaulē populārākajām ziedošajām telpaugiem, ko augstu vērtē par elegantajiem, lokveida ziedkātiem ar lieliem, plakaniem ziediem iespaidīgā krāsu gammā — baltā, rozā, violetā, dzeltenā un sarkanā. Šī epifītiskā orhideja, kuras izcelsme saistīta ar Dienvidaustrumāzijas tropiskajiem mežiem, labi aug iekštelpās ar pareizu kopšanu, un tās ziedi var saglabāties vairākus mēnešus pēc kārtas. Kā hibrīdu grupa, kas radīta no desmitiem savvaļas Phalaenopsis sugu, šīs orhidejas ir atlasītas ilgstošākai ziedēšanai, spilgtākām krāsām un labākai piemērotībai mājas apstākļiem.

Kanāriju zāle (ģints)

Phalaris

Phalaris ir zāļu ģints Poaceae dzimtā, kurā ietilpst aptuveni 20 viengadīgu un daudzgadīgu zāļu sugas. Tā ietver labi pazīstamo kanāriju zāli (P. canariensis) un niedru kanāriju zāli (P. arundinacea), kuras plaši audzē kā dekoratīvos augus un lopbarības kultūras. Šīs vēsās sezonas zāles labi aug mērenā klimatā un ir ļoti izturīgas pret salu.

Lentveida zāle

Phalaris arundinacea

Lentveida zāle (Phalaris arundinacea 'Picta') ir spēcīgi augoša dekoratīva daudzgadīga zāle, ko augstu vērtē par tās izcilajiem zaļbaltajiem svītrainajiem lapojumiem. Dzimtene — Eirāzija; tā labi aug mitrās augsnēs, ūdenstilpju malās un daļēji apēnotās dobēs. Straujā sakneņu izplatīšanās padara to lielisku erozijas ierobežošanai un masveida stādījumiem, taču dārza apstākļos ieteicams ierobežot augšanu, lai novērstu invazīvu izplatīšanos.

Parastie zemestauki

Phallus impudicus

Parastie zemestauki ir iespaidīga un neparasta sēne, kas vislabāk pazīstama ar savu spēcīgo, nepatīkamo maitas smaku. Tās attīstība sākas ar 'raganu olas' stadiju, no kuras ļoti ātri, pat dažu stundu laikā, izaug porains, balts kātiņš. Tās cepurīti klāj tumši zaļa, gļotaina gleba, kas satur sporas, un tās smaka piesaista mušas sporu izplatīšanai.

Purpursarkanā pupiņa

Phaseolus coccineus

Purpursarkanā pupiņa (Phaseolus coccineus) ir spēcīgs viengadīgs tīņaugs, kas dzimis Centrālamerikā un tiek augstu vērtēts par saviem spilgti sarkanajiem ziediem un ēdamajiem pākstīm. Tā aug ātri, sasniedzot līdz 3,6 metriem augstuma, un visas vasaras un rudens sākumā ražo košas zieda krāsas, kas piesaista kolibri un bites.

Parastā pupiņa

Phaseolus vulgaris

Parastā pupiņa (Phaseolus vulgaris) ir viengadīgs augs no Fabaceae dzimtas, kas cēlies no Centrālamerikas un Dienvidamerikas. Tā ir viena no visplašāk audzētajām un patērētajām pākšaugiem pasaulē. Augs ražo ēdamas pākstis un sēklas, kas bagātas ar olbaltumvielām, šķiedrvielām un svarīgiem minerālvielām. Pupiņai ir divi galvenie augšanas veidi: krūmu šķirnes un tīņu šķirnes.

Hibrīdais laimiņš

Phedimus hybridus

Phedimus hybridus (agrāk Sedum hybridum), ko parasti dēvē par hibrīdo laimiņu, ir zems, sukulents zemsedzes augs, kura dzimtene ir Austrumsibīrija, Centrālsibīrija un Vidusāzija, bet tagad tas ir plaši naturalizējies visā Ziemeļeiropā. Tas veido blīvus paklājus ar sazarotiem, koksnainiem sakneņiem, gaļīgām lapām un dzeltenu zvaigžņveida ziedu čemuriem, kas parādās uz īsiem kātiem no vēlā pavasara līdz vasarai. Tas ir īpaši aukstumizturīgs un sausumizturīgs, lieliski aug akmeņainās, labi drenētās augsnēs saulainās nogāzēs un ir populāra izvēle akmensdārziem, zaļajiem jumtiem un zemsedzes stādījumiem.

Kamčatkas laimiņš

Phedimus kamtschaticus

Kamčatkas laimiņš (Phedimus kamtschaticus) ir daudzgadīgs, ložņājošs biezlapju dzimtas (Crassulaceae) sukulents. Tā dzimtene ir Krievijas Tālo Austrumu akmeņainie reģioni, Ziemeļķīna, Japāna un Koreja. Šis izturīgais zemsedzes augs vasarā zied ar maziem, zeltaini dzelteniem zvaigžņveida ziediem virs blīva, spilgti zaļu, gaļīgu lapu paklāja, kas rudenī iegūst oranžus toņus. Tā neparastā aukstumizturība (līdz pat -34°C) un karstuma izturība padara to par vienu no daudzpusīgākajiem augsnes sedzējaugiem mērenā un aukstā klimata dārzos.

Divrindu akmensrozīte

Phedimus spurius

Phedimus spurius, plaši pazīstama kā divrindu akmensrozīte vai Kaukāza akmensrozīte, ir izturīgs daudzgadīgs sukulents augsnes segtājs no Crassulaceae dzimtas, kas dabīgi aug Kaukāza reģionā. Agrāk klasificēta kā Sedum spurium, šī auga galvenās priekšrocības ir izcila izturība pret salu un sausumu, izplatošs paklāju veidojošs augšanas raksturs, kā arī zvaigžņveidīgi vasaras ziedi rozā, sarkanos un baltos toņos. Tā lieliski piemērojas akmens dārziem, nogāzēm, apmalēm un kā zālāja alternatīva.