Pilnīgs augu ceļvedis
Pārlūkojiet augus pēc grūtības pakāpes, sezonas un citiem kritērijiem. Atrodiet sev piemērotāko augu.
Grūtības pakāpe
Gadalaiki
Augi pēc pilsētas
🗺️ Augi pēc pilsētasAtrasti 3768 augi
Rāda 2125–2160 no 3768
Dortmaņa lobēlija
Lobelia dortmanna
Dortmaņa lobēlija ir neliels, mūžzaļš daudzgadīgs ūdensaugs, kas savvaļā sastopams aukstos, barības vielām nabadzīgos ezeros Ziemeļeiropā un Ziemeļamerikā. Tā ezera gultnē veido iegremdētas stingru, cauruļveida lapu rozetes, savukārt vasarā virs ūdens virsmas 10–30 cm augstumā paceļas smalkas ziedu vārpas ar gaiši ziliem līdz baltiem divlūpainiem ziediem. Unikāli ir tas, ka lielāko daļu ogļskābās gāzes augs uzņem no nogulumiem, nevis no gaisa – tā ir adaptācija, kas ļauj tam plaukt tur, kur gandrīz neviens cits augs nespēj izdzīvot.
Apmalošanas lobēlija
Lobelia erinus
Lobelia erinus ir maigs lakstaugs, kas plaši novērtēts par saviem bagātīgajiem ziediem spilgtās zilās, violetās un baltās nokrāsās. Dzimtene — Dienvidāfrika; augs veido zemas kupolas vai karājas plūstošās šļakatās, padarot to ideālu apmalēm, palodžu kastēm un piekārtajiem groziem. Kaut arī tropu klimatā tas ir daudzgadīgs augs, aukstākos rajonos to bieži audzē kā viengadīgu augu tā jutības dēļ pret stipru karstumu un salu.
Lieldienu liliju kaktuss
Lobivia ancistrophora
Lobivia ancistrophora ir neliels lodveida kaktuss, kas dzimtenis Argentīnai un Bolīvijai un pieder Cactaceae dzimtai. Tas veido kompaktus ribotu, tumši zaļu lodīšu pudurus, ko rotā āķveida centrālie dzeloņi. Vasarā tas nes iespaidīgus lielus, baltus, smaržīgus ziedus, kas atveras naktī un dzīvo mazāk nekā 24 stundas, atkārtojoties vairākas reizes sezonas laikā.
Zirnekļkaktuss
Lobivia arachnacantha
Lobivia arachnacantha ir neliels, lodveida līdz īsi cilindriskas formas kaktuss no kaktusu dzimtas (Cactaceae). Tas aug veidojot cerus un laika gaitā izdzen daudzus sānvasas dzinumus. Pavasarī un vasarā parādās lieli, dienā atvērti piltuvveida ziedi, parasti dzeltenā vai oranžā krāsā, retāk baltā, sarkanā vai violetā. Šī suga tiek uzskatīta par ļoti bagātīgi ziedošu un ir labi piemērota iesācējiem. Tas uzglabā ūdeni savā ķermenī un bez problēmām pārcieš sausuma periodus.
Piejūras lobulārija
Lobularia maritima
Neliels viengadīgs krustziežu dzimtas lakstaugs, kura izcelsmes vieta ir Vidusjūras reģions. To audzē kā krāšņumaugu, pateicoties bagātīgajiem, sīkajiem un aromātiskajiem ziediem baltos, rozā, purpura un lavandas toņos. Ideāli piemērots apmalēm, puķu podiem un kā augsnes sedzējaugs dārzos. Bagātīgi zied pavasarī un vasarā, izdalot saldu, medum līdzīgu aromātu, kas piesaista bites un tauriņus.
Niedru auzene
Lolium arundinaceum
Niedru auzene (Lolium arundinaceum) ir izturīga, vēsumu mīloša daudzgadīga graudzāle, kuras dzimtene ir Eiropa un kura ir plaši izplatījusies visā pasaulē. Tā ir pazīstama ar savu dziļo sakņu sistēmu, kas var sasniegt pat 90 cm dziļumu, padarot to par vienu no karstuma un sausuma izturīgākajām vēsumu mīlošajām zālēm. Tā veido blīvus cerus un visstraujāk aug pavasarī un rudenī, labi pielāgojoties dažādām augsnēm un apgaismojumam — no pilnas saules līdz daļējai ēnai. To plaši izmanto zālieniem, ganībām, erozijas kontrolei un sporta laukumiem.
Daudzgadīgā airene
Lolium perenne
Daudzgadīgā airene (Lolium perenne) ir viena no visizplatītākajām un svarīgākajām daudzgadīgajām zāliena zālēm pasaulē. Tā pieder graudzāļu (Poaceae) dzimtai, ir daudzgadīga zāle ar blīvu, spīdīgu, tumši zaļu lapotni, kas aug 10–80 cm augstumā. Pateicoties izcilajai izturībai pret mīdīšanu un ārkārtējai atjaunošanās spējai, to plaši izmanto sporta laukumos, lidostās, parkos un mājas zālienos. Ātrā dīgšana (5–10 dienas) un spēcīgais augšanas temps padara to par vienu no uzticamākajām zāliena veidojošajām zālēm, kā arī par svarīgu lopbarības augu lauksaimniecībā.
Krētas pēterpoga
Lomelosia cretica
Krētas pēterpoga (Lomelosia cretica, agrāk Scabiosa cretica) ir kaprifoliju dzimtas (Caprifoliaceae) zems, daļēji mūžzaļš daudzgadīgs puskrūms, kura dzimtene ir Vidusjūras austrumu reģions, galvenokārt Krētas sala. Virs sudrabaini pelēkzaļajām, olveida-lancetiskajām lapām no pavasara beigām līdz vasaras vidum plaukst raksturīgie, adatu spilventiņa formas lavandas rozā ziedi uz balti pūkainiem kātiem. Tā ir sausumizturīga, saulmīle suga, kas vislabāk piemērota akmensdārziem un Vidusjūras stila stādījumiem ar labi vēdināmu, kaļķainu augsni.
Sausserdis
Lonicera
Sausserži (Lonicera) ir liela kaprifoliju dzimtas (Caprifoliaceae) augu ģints, kurā ietilpst aptuveni 200 sugas, kas izplatītas ziemeļu puslodē. Tie ietver vīteņaugus un krūmus, kas ir vasarzaļi vai daļēji mūžzaļi, un tiek plaši audzēti to bagātīgās ziedēšanas, aromātisko stobraino ziedu un dekoratīvo augļu dēļ. Tādas sugas kā parastais sausserdis (Lonicera periclymenum) un Japānas sausserdis (L. japonica) ir Eiropas un Āzijas dārzu ikonas, kas piesaista apputeksnētājus un putnus.
Parastais sausserdis
Lonicera caprifolium
Lonicera caprifolium, pazīstams kā parastais sausserdis vai kaprifolija, ir spēcīgi augošs vasarzaļš vīteņaugs, kura dzimtene ir Eiropa. Tas ražo ārkārtīgi smaržīgus stobrainus ziedus krēmkrāsas, baltos un rozā toņos, kas īpaši intensīvi smaržo vakaros. To plaši izmanto pergolu, žogu un sienu apaudzēšanai, radot romantisku ainavu un piesaistot bites un tauriņus.
Japānas sausserdis
Lonicera japonica
Lonicera japonica, plašāk pazīstams kā Japānas sausserdis, ir spēcīgs, vījošs koksnes vīteņaugs, kura dzimtene ir Austrumāzija. Tas ražo intensīvi smaržojošus cauruļveida ziedus, kas atplaukst balti un vēlāk kļūst zeltaini dzelteni, piesaistot kolibri un tauriņus. Lai gan tas ir iecienīts saldā aromāta un dekoratīvās vērtības dēļ, daudzos reģionos ārpus tā dabiskā areāla tas tiek klasificēts kā invazīva suga tā straujās un agresīvās augšanas dēļ.
Buksusa sausserdene
Lonicera nitida
Lonicera nitida, plaši pazīstama kā buksusa sausserdene, ir strauji augošs mūžzaļš krūms, kas ir dzimtenis Ķīnā. Dārzkopībā to augstu vērtē par blīvo, sīklapu lapojumu, kas izcili labi reaģē uz apgriešanu un formas veidošanu. To plaši izmanto dzīvžogu veidošanai, topiārai, augsnes pārklājumam un robežstādījumiem; pavasarī tas nes mazus, smaržīgus baltus ziedus, kam seko zilgani violetas ogas.
Parastais sausserdis
Lonicera periclymenum
Parastais sausserdis (Lonicera periclymenum), pazīstams arī kā Vācijas sausserdis, ir spēcīgs vasarzaļš vīteņaugs, kura dzimtene ir Eiropa un Rietumāzija. Tas ir slavens ar saviem intensīvi smaržojošajiem stobrainajiem ziediem, kas maina krāsu no krēmbaltas un sārtas līdz zeltaini dzeltenai. Zied no pavasara beigām līdz vasarai, piesaistot bites, tauriņus un naktstauriņus. Tā kāpjošie stublāji var sasniegt 7 metru garumu, padarot to ideāli piemērotu režģu, žogu un lapeņu nosegšanai. Rudenī tas ražo mazas sarkanas ogas, kas piesaista putnus, taču ir nedaudz toksiskas cilvēkiem un mājdzīvniekiem.
Tatārijas sausserdis
Lonicera tatarica
Tatārijas sausserdis (Lonicera tatarica) ir ātraudzīgs kaprifoliju dzimtas vasarzaļš krūms, kura dzimtene ir Vidusāzija un Sibīrijas dienvidi. Tas parasti sasniedz 2–3 m augstumu un platumu, tam ir zilganzaļas ovālas lapas un smaržīgi stobrveida ziedi rozā vai baltā krāsā, kas zied pavasara beigās, kam seko apaļas sarkanoranžas ogas vasarā. To plaši izmanto kā dekoratīvu dzīvžogu blīvā auguma un agrās ziedēšanas dēļ. Ziemeļamerikā tas ir naturalizējies un tiek uzskatīts par invazīvu sugu: tā lapas saplaukst agrāk un nobirst vēlāk nekā vietējiem krūmiem, aizēnojot pavasara savvaļas puķes un konkurējot ar vietējo pameža veģetāciju. Ogas, lai gan pievilcīgas putniem, kas izplata sēklas, ir nedaudz toksiskas cilvēkiem un mājdzīvniekiem, ja tās tiek patērētas lielā daudzumā.
Zeltķēžu koks
Lophantera lactescens
Zeltķēžu koks (Lophantera lactescens) ir iespaidīgs dekoratīvs koks, kas cēlies no Brazīlijas Amazones lietus meža un pieder Malpighiaceae dzimtai. Tas ir plaši pazīstams ar savām iespaidīgajām, garām, nokarenajām spilgti dzeltenu ziedu ziedkopām, kas krīt lejup kā zelta ķēdes. Sasniedzot 10–20 metru augstumu ar blīvu, piramidālu vainagu, tas tiek plaši stādīts kā ielu koks un ainavu rotājums tropu reģionos visā pasaulē.
Meksikāņu žoga kaktuss
Lophocereus marginatus
Meksikāņu žoga kaktuss (Lophocereus marginatus) ir augsts kolonnveida kaktuss, kas ir dzimtenis Meksikā un lauku apvidos tradicionāli izmantots kā dzīvā žoga augs. Tā stāvie, ar dzeloņiem klātie stumbri veido efektīvas dabiskas barjeras. Tas aug strauji, potenciāli sasniedzot vairāk nekā 6 metrus augstumu, un pavasarī un vasarā nes nelielas rozīgi sarkanas puķes.
Peijots
Lophophora williamsii
Peijots (Lophophora williamsii) ir mazs, lodveida kaktuss bez dzeloņiem, kura dzimtene ir Meksikas ziemeļu un Teksasas dienvidu kaļķakmens tuksneši Čivavas tuksneša reģionā. Tas sasniedz tikai 2–7 cm augstumu un 4–12 cm diametru, tā virsma ir sadalīta noapaļotās ribās ar pūku kumšķīšiem (areolām) dzeloņu vietā. Tas aug ārkārtīgi lēni, sasniedzot briedumu daudzu gadu laikā, un pavasarī vai vasarā zied ar maziem rozā, baltiem vai dzeltenīgiem ziediem. Augs ir pazīstams galvenokārt tā sastāvā esošā meskalīna un citu psihoaktīvo alkaloīdu dēļ, kādēļ tā glabāšana un audzēšana daudzās valstīs ir pakļauta juridiskiem ierobežojumiem.
Sārtā lofosperma
Lophospermum erubescens
Sārtā lofosperma (Lophospermum erubescens), pazīstama arī kā kāpelējošā lauvmutīte, ir jutīgs daudzgadīgs vīteņaugs no Meksikas kalnu reģioniem, ko vēsākā klimatā bieži audzē kā viengadīgu augu. Augs ir radniecīgs lauvmutītēm (Antirrhinum), tam ir sirdsveida vai trīsstūrveida matainas lapas un lieli, sārti līdz balti trompetveida ziedi, kas zied no pavasara līdz rudenim. Pateicoties vījošajiem lapu kātiem, augs ir piemērots audzēšanai pie režģiem, iekaramos grozos un gar sētām.
Ķīnas loropetāle
Loropetalum chinense
Ķīnas loropetāle (Loropetalum chinense) ir mūžzaļš burvjulazdu dzimtas (Hamamelidaceae) krūms, kura dzimtene ir Ķīna, Japāna un Indijas ziemeļi. To augstu vērtē dekoratīvajā dārzkopībā pateicoties tā neparastajiem, lentveida vai bārkstveida ziediem, kas plaukst ķekaros ziemas beigās un pavasara sākumā, kā arī lapojumam, kas populārākajām šķirnēm (piemēram, var. rubrum) tiešos saules staros iegūst intensīvi purpursarkanu vai bordo toni. Tam ir vidējs augšanas ātrums un kompakts augums, tādēļ to bieži izmanto dzīvžogiem, kā atsevišķu krūmu vai apmales augu mērena un silta klimata dārzos.
Parastais ragainis
Lotus
Parastais ragainis (Lotus corniculatus) ir zems, daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas (Fabaceae) savvaļas augs, kura dzimtene ir mērenā Eirāzija un Ziemeļāfrika. Tas veido klājošus paklājus ar spilgti dzelteni oranžiem ziediem no vēla pavasara līdz vasarai, piesaistot bites, kamenes un tauriņus. Izcili sausumizturīgs, tas labi aug nabadzīgās augsnēs un ar sakņu gumiņbaktēriju palīdzību piesaista atmosfēras slāpekli, padarot to vērtīgu pļavu atjaunošanai un erozijas kontrolei.
Papagaiļa knābis
Lotus berthelotii
Lotus berthelotii, plaši pazīstams kā Papagaiļa knābis, ir ložņājošs daudzgadīgs augs, kas dabā sastopams Kanāriju salās un Kaboverdē. Tas veido iespaidīgus sarkanus, spīļveidīgus ziedus, kas atgādina papagaiļa knābi, un tie labi izcēlās uz smalkās sudrabainās lapotnes fona. Populārs izvēls piekāramajiem groziem un dārza sienām.
Purpura lotoss
Lotus pedunculatus
Purpura lotoss (Lotus pedunculatus) ir daudzgadīgs lakstaugs no pākšaugu dzimtas, kas dabiski sastopams Eiropā, mitrās pļavās, slapjos grāvjos, purvos un upju krastos. Tas atšķiras no radniecīgiem lotosiem ar vienmēr dobju stublāju un atliektām kauslapām. Tam ir zeltaini dzeltenu ziedu kopas, un kā slāpekli fiksējošs pākšaugs tas tiek novērtēts gan kā lopbarības kultūraugs, gan kā savvaļas dzīvniekiem draudzīgs dekoratīvs augs mitriem dārziem un dīķu malām.
Šaurstobru ragainis
Lotus tenuis
Lotus tenuis, tautā pazīstams kā šaurstobru ragainis, ir daudzgadīgs Fabaceae dzimtas tauriņziežu dzimtas augs, tuvs parastā ragaiņa (Lotus corniculatus) radinieks. Tā dzimtene ir Eiropa un Dienvidrietumāzija, taču mūsdienās tas ir naturalizējies daudzos pasaules reģionos. Augs veido kompaktus, 30–45 cm augstus cerus ar smalkām, kailām lapiņām un dzelteniem ziedu ķekariem, kas laika gaitā kļūst oranžīgi vai sarkanīgi. Tā kā tas piesaista augsnei slāpekli, tas ir augstu novērtēts mazprasīgās ganībās, erozijas kontrolē un apputeksnētājiem draudzīgos dārzos.
Dārgakmens Orhideja
Ludisia discolor
Ludisia discolor, plaši pazīstama kā Dārgakmens Orhideja, ir zemes orhideja, ko augstu vērtē par tās apbrīnojamo samta lapu rakstu, nevis ziediem. Šī orhideja, kas ir dzimtā Dienvidaustrumāzijas tropiskajiem mežiem, izceļas ar tumši zaļām līdz gandrīz melnām lapām, kuras rotā mirdzošas zelta, sarkanas vai rozā dzīslas un bordo krāsas apakšpuse. Atšķirībā no lielākās daļas orhideju, tā aug augsnē, nevis uz kokiem, izplatoties ar rāpojošiem sakneņiem un veidojot blīvas, elegantus pudurus.
Astoņvāršņu ludvīgija
Ludwigia octovalvis
Ludwigia octovalvis, tautā pazīstama kā astoņvāršņu ludvīgija, ir daudzgadīgs naktssveču dzimtas (Onagraceae) augs, kura dzimtene ir tropu un subtropu reģioni visā pasaulē. Tā dabiski aug upju krastos, purvos, rīsu laukos, grāvjos un applūstošās zonās, sasniedzot līdz pat 3 metru augstumu. Tās stāvie un zarotie stublāji pamatnē kļūst koksnaini, savukārt lancetiskās un spīdīgās lapas piešķir augam elegantu izskatu. Dzeltenie ziedi ar četrām vainaglapām ir skaitliski daudzi un parādās uz zariem pavasarī un vasarā, piesaistot apputeksnētājus, piemēram, bites un citus kukaiņus. To plaši izmanto etnomedicīnā Āzijas, Āfrikas un Amerikas kopienās, lai ārstētu kuņģa-zarnu trakta kaites, reimatismu, diabētu un ādas problēmas.
Šķautņainā luffa
Luffa acutangula
Šķautņainā luffa (Luffa acutangula) ir ātri augoša viengadīga kāpjoša vīteņaugu Cucurbitaceae dzimtas liana, kas ir cēlusies no tropiskās Āzijas. Tās jaunie augļi ir populārs dārzenis Āzijas virtuvē, savukārt nobriedušiem augļiem veidojas iekšējs šķiedru tīklojums, ko izmanto kā dabīgas sūkļainas kasīšanas līdzekļus. Augs labi attīstās siltā, mitrā klimatā pilnā saules apspīdumā.
Sūkļa ķirbis
Luffa aegyptiaca
Luffa aegyptiaca, plaši pazīstama kā sūkļa ķirbis vai gludā lūfa, ir enerģiska viengadīga tīņaugļu loza Cucurbitaceae dzimtā, kuras dzimtene ir Dienvidāzija un Dienvidaustrumāzija. Plaši kultivēta tropu zonā, tā tiek augstu vērtēta par saviem šķiedraino nobriedušo augļu īpašībām — žāvēti tie pārvēršas par dabīgiem sūkļiem, ko izmanto peldēšanai un tīrīšanai. Augs ražo krāšņus spilgti dzeltenas krāsas ziedus un ar atbilstošu balstu var sasniegt līdz 9 metru garumu.
Mēnesspuķe
Lunaria
Mēnesspuķe (Lunaria annua) ir divgadīgs krustziežu dzimtas augs, ko audzē dārzos visā pasaulē tās smaržīgo rozā, purpursarkano un balto ziedu dēļ, un jo īpaši tās caurspīdīgo, sudrabaino sēklu pākšu dēļ, kas atgādina monētas vai pilnmēnesi. Augs, kura dzimtene ir Dienvidaustrumeiropa un Rietumāzija, pirmajā gadā veido lapu rozeti un zied tikai otrajā gadā, sasniedzot 60 līdz 90 cm augstumu. Pēc ziedēšanas zaļās pākstis nogatavojas un zaudē ārējos slāņus, atklājot papīrveida, spīdīgu iekšējo starpsienu, ko plaši izmanto sauso ziedu kompozīcijās.
Gada mēnesene
Lunaria annua
Gada mēnesene (Lunaria annua) ir divgadīgs kāpostu dzimtas augs, ko audzē lauku dārzos pavasara purpursarkano vai balto ziedu dēļ, kā arī sudrabaino, papīram līdzīgo un caurspīdīgo pākšu dēļ, kuras plaši izmanto sauso ziedu kompozīcijās.
Lupīna
Lupinus hybridus
Lupinus hybridus, plaši pazīstama kā lupīna vai dārza lupīna, ir lakstaugs, kas pieder Fabaceae dzimtai. Tā veido iespaidīgus vertikālus ziedkopas stāvus zilās, violetās, rozā, baltās un dzeltenās krāsās, padarot to par vienu no krāšņākajiem ziedošajiem augiem dārzā. Hibrīdā lupīna, kas ir Amerikas un Vidusjūras sugu krustojoša rezultāts, ir plaši novērtēta ainavu veidošanā pateicoties savai izteiksmīgajai skaistumam un bagātīgajiem pavasara un vasaras ziediem.
Daudzgadīgā lupīne
Lupinus polyphyllus
Lupinus polyphyllus, ko parasti dēvē par daudzgadīgo lupīni vai daudzlapu lupīni, ir tauriņziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas rietumi. Tas izceļas ar lielām staraini saliktām lapām, kas sastāv no 9 līdz 17 samtainām lapiņām, un majestātiskām, stāvām ziedu ķekariem, kas var sasniegt 120 cm augstumu. Tā tauriņveida ziedi ir pieejami plašā krāsu gammā – no zilas un violetas līdz rozā, baltai, sarkanai un dzeltenai. Kā slāpekļsaistītājs augs, pateicoties simbiotiskajiem gumiņiem uz saknēm, tas dabiski bagātina nabadzīgas augsnes, vienlaikus nodrošinot izcilu ziedēšanu no pavasara līdz vasarai.
Vriesea
Lutheria
Vriesea ir uzkrītošu epifītu bromēliju ģints, kas dabiski sastopama Venecuēlas un Trinidādas tropiskajos mežos. Vispazīstamākā ar savu dramatisko zobena formas ziedkopu, kas kvēlo sarkanā, oranžā un dzeltenā krāsā, Vriesea splendens ir vispopulārākā suga, ko audzē kā dekoratīvu telpaugu. Kā epifīts tā aug, piestiprinoties pie kokiem, nevis augsnē, uzsūcot ūdeni un barības vielas caur centrālo kausu un lapu zvīņām.
Mirdzošā vrīzija
Lutheria splendens
Mirdzošā vrīzija (Lutheria splendens) ir iespaidīga tropu bromēlija, kuras dzimtene ir Venecuēla, Gviāna un Trinidāda un Tobāgo. Tās garās lapas ar tumši purpursarkanām svītrām un apžilbinošā, sarkanā zobena formas ziedkopa padara to par vienu no pamanāmākajiem telpu krāšņumaugiem. Pēc dabas būdama epifīts, tā ūdeni un barības vielas galvenokārt uzņem caur lapām un centrālo rezervuāru.
Luzula
Luzula
Luzula ir daudzgadīgu, zālaugu izskata augu ģints no Juncaceae dzimtas, kas pazīstama kā luzulas vai meža grīšļi. Tie veido blīvus spīdīgi zaļu lapu pudurus ar smalkiem, zīdainiem matiņiem klātām malām, ko pavasarī rotā gaisīgas, mazas brūnas un krēmkrāsas ziedu skaras uz izliektiem kātiem. Izturīgi pret ēnu un viegli kopjami, tos galvenokārt audzē kā zemes segumu meža dārzos un ēnainās dobēs.
Sienāžu orhideja
Lycaste locusta
Lycaste locusta, kas klasificēta arī kā Ida locusta vai Sudamerlycaste locusta, ir liela orhideja, kas piemērota vēsiem līdz siltiem augšanas apstākļiem. Tās dzimtene ir Peru, kur tā aug kā litofīts uz saulainiem kaļķakmens krastiem un akmeņainām nogāzēm 2000 līdz 3000 metru augstumā virs jūras līmeņa. Tās iegarenie pseidobulbi uztur 2–3 platas, krokotas, eliptiski lancetiskas lapas, kas sasniedz līdz 80 cm garumu. Kultivācijā tā zied pavasarī (savvaļā rudenī) ar nokareniem, vaskotiem, zaļiem ziediem līdz 11,5 cm platumā. Ziediem ir bārkstaina lūpa un izteikts ābolu aromāts.
Zilais Kartupeļu Krūms
Lycianthes rantonnetii
Zilais Kartupeļu Krūms (Lycianthes rantonnetii) ir dekoratīvs krūms, kas ir dzimtenis Paragvajā, Argentīnā un Brazīlijas dienvidos un pieder naktsēnu dzimtai (Solanaceae). Tas ražo iespaidīgus zili violetus ziedus ar dzelteniem centriem no pavasara līdz rudenim. Brīdinājums: visas auga daļas ir toksiskas cilvēkiem, kaķiem un suņiem.
Atrodiet ideālo augu
Mūsu augu ceļvedis palīdz atrast ideālās sugas atbilstoši jūsu pieredzei un gadalaikam.
Pārlūko pēc Grūtības Pakāpes, Sezonas un Vairāk
Izmantojiet zemāk esošos filtrus, lai sašaurinātu šo katalogu pēc kopšanas grūtības pakāpes, sezonas, vides vai meklējiet tieši pēc nosaukuma. Katrs filtrs ved uz sarakstu, kas pielāgots jūsu audzēšanas apstākļiem.