Pilnīgs augu ceļvedis
Pārlūkojiet augus pēc grūtības pakāpes, sezonas un citiem kritērijiem. Atrodiet sev piemērotāko augu.
Grūtības pakāpe
Gadalaiki
Augi pēc pilsētas
🗺️ Augi pēc pilsētasAtrasti 3779 augi
Rāda 2053–2088 no 3779
Klipa lauvaste
Leonotis nepetifolia
Lamiaceae dzimtas viengadīgs vai īsmūža krūms, kas sasniedz 1 līdz 3 m augstumu. Tā dzimtene ir tropiskā Āfrika, taču augs ir plaši naturalizējies tropu zonās visā pasaulē. Tas izceļas ar sfēriskām, dzeloņainām ziedkopām un oranžiem cauruļveida ziediem, kas parādās vasarā un rudenī. Aug ceļmalās un pamestās teritorijās, un var izpausties kā invazīva nezāle.
Pūkainā mēlziede
Leontodon hispidus
Leontodon hispidus, tautā pazīstama kā pūkainā mēlziede, ir kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas sastopams Eiropas un Āzijas pļavās un nogāzēs. No jūnija līdz septembrim tā raisa košus, dzeltenus ziedus, kas ir nozīmīgs resurss bitēm, tauriņiem un citiem apputeksnētājiem.
Kailā rudenene
Leontodon saxatilis
Leontodon saxatilis, tautā pazīstama kā kailā rudenene vai mazā rudenene, ir neliela auguma daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas (Asteraceae) lakstaugs. Tā veido piezemes rozeti ar daivainām, raupji apmatotām lapām, no kuras izaug tievi, bezlapaini ziedneši ar vientuļiem, koši dzelteniem ziedu kurvīšiem, kas atgādina mazas pienenes. Augs ir sastopams Eiropā un Ziemeļāfrikā, tas aug atklātos zālājos, piekrastes kāpās, kā arī smilšainās vai kaļķainās augsnēs, ziedot no jūnija līdz oktobrim.
Edelveiss
Leontopodium nivale
Edelveiss (Leontopodium nivale) ir daudzgadīgs Alpu augs, kas pieder kurvjziežu (Asteraceae) dzimtai. Tā dzimtene ir Eiropas augstkalnu grēdas — Alpi, Karpati, Pireneji, Balkāni un Apenīni —, kur tas aug uz kaļķakmens klintīm un akmeņainām nogāzēm 1800–3400 m augstumā. Ziedošie stublāji ir 3–20 cm gari (kultivēti līdz 40 cm), un tiem ir mazi, dzelteni ziedi, kas sagrupēti 5–6 staru zvaigznes formā un ko ieskauj balti, pūkaini seglapu matiņi. Šie matiņi pasargā augu no aukstuma, sausuma un intensīvā ultravioletā starojuma augstkalnēs. Rumānijā kopš 1933. gada tā ir ar likumu aizsargājama suga un pasludināta par dabas pieminekli.
Pieclobainā mātere
Leonurus quinquelobatus
Leonurus quinquelobatus ir lūpziežu dzimtas (Lamiaceae) daudzgadīgs lakstaugs, kas sastopams lielā daļā Eirāzijas, no Sahalīnas līdz pat Centrāleiropai un Itālijai. Tā ir tuva radiniece sirds māterei (Leonurus cardiaca), ar kuru to bieži jauc, taču pieclobainās, plaukstveidīgi dalītās lapas ir tās raksturīgākā atšķirības zīme. Augs var sasniegt 1-1,5 metru augstumu, tā stumbri ir šķautņaini un pūkaini. No jūnija līdz augustam lapu padusēs mieturos plaukst bāli rozā vai violeti ziedi. Vislabāk tas aug saulainās vai pusēnotās vietās, barojošā un labi drenētā augsnē, un vienā vietā var augt gadu desmitiem. Tradicionāli pazīstama kā "sirdszāle", jo tās ziedošās galotnes jau kopš seniem laikiem izmanto sirdsklauvju mazināšanai un sievietes organisma atbalstam.
Divdaivu vārpstene
Lepidium didymum
Divdaivu vārpstene (Lepidium didymum, sin. Coronopus didymus) ir viengadīgs vai divgadīgs krustziežu dzimtas (Brassicaceae) lakstaugs, kura dzimtene ir Dienvidamerika (Brazīlija, Argentīna, Bolīvija, Čīle, Paragvaja, Peru, Urugvaja un Venecuēla), bet mūsdienās tas ir naturalizējies gandrīz visā pasaulē. Augs veido piezemes rozeti, no kuras izaug guļoši vai pacili, stipri zaroti stublāji, kas var sasniegt līdz 40 cm garumu. Lapas ir mijas, plūksnaini dalītas ar šauriem segmentiem, un viss augs, to saspiežot, izdala spēcīgu un raksturīgu aromātu. Ziedi ir sīki, bālgani vai gandrīz bez vainaglapām, sakopoti ķekaros, no kuriem attīstās Lepidium ģintij raksturīgie divdaivu pākšulīši. Tas bieži sastopams ruderālās vietās, ceļmalās, dārzos, zālājos un kultivētās platībās, kur tas uzvedas kā enerģisks, ātri augošs savvaļas augs.
Mainīgā zobengrīslis
Lepidosperma laterale
Lepidosperma laterale ir ceros augošs, daudzgadīgs grīšļu dzimtas augs, kura dzimtene ir Austrālijas austrumi un dienvidaustrumi, kā arī Jaunzēlandes Ziemeļsala. Tā stingrās, saplacinātās un spīdīgās lapas sasniedz 30–150 cm augstumu, tām ir sarkanīga pamatne, un tās veido blīvus, mūžzaļus cerus. Izkliedētas, šauras ziedu skaras ar brūnām vārpiņām parādās galvenokārt pavasarī un vasarā, kam seko mazi, gaiši brūni riekstiņi. Dabā tas sastopams smilšainās augsnēs un starp akmeņiem viršu mežos, atklātos mežos un piekrastes krūmājos. Tas ir izturīgs, mazprasīgs augs, ko novērtē erozijas kontrolei, biotopu veidošanai un naturālistiska dārza dizainam.
Kastaņbrūnā saulsardzene
Lepiota castanea
Lepiota castanea, pazīstama kā 'Kastaņbrūnā saulsardzene', ir maza, saprofīta sēne, kas pieder Agaricaceae dzimtai. To raksturo cepurīte, kas klāta ar mazām, kastaņbrūnām zvīņām, kas izvietotas koncentriski uz bālgana fona. Lai gan tās izskats ir smalks, šī suga ir ārkārtīgi bīstama, jo satur amatoksiņus, kas līdzīgi tiem, kas atrodami zaļajā mušmirē (Amanita phalloides).
Lepismium cruciforme
Lepismium cruciforme
Lepismium cruciforme, plaši pazīstams kā Viesuļa kaktuss, ir iespaidīgs epifītisks kaktuss, kas dzimtene ir Dienvidamerikas lietusmežos. Atšķirībā no tipiskajiem tuksneša kaktusiem, tas aug uz kokiem un tam ir gari, segmentēti stublāji, kas bieži vien ir trīsstūraini vai plakani. Spilgtā gaismā lapotne var iegūt skaistu sarkanīgi violetu nokrāsu. Gar stublāju malām tas ražo sīkus, smalkus ziediņus, pēc kuriem veidojas dekoratīvi ogu veida augļi.
Lepisorus paparde
Lepisorus
Lepisorus ir galvenokārt epifītisku un litofītisku paparžu ģints Polypodiaceae dzimtā, kas sastopama mērenajā un tropiskajā Āzijā, un tādas sugas kā Lepisorus thunbergianus sasniedz Japānu, Taivānu un Havaju salas. Tās veido nelielus ādainu, siksnu formas mūžzaļu lapu cerus, kas aug no ložņājoša sakneņa, ar apaļiem sorām lapu apakšpusē. Tās aug uz koku stumbriem, sūnainiem akmeņiem un klintīm, no jūras līmeņa līdz pat lielam augstumam kalnos.
Javas paparde
Leptochilus pteropus
Epifītiska paparde, kuras dzimtene ir Dienvidaustrumāzija, kur tā aug iegremdēta vai daļēji iegremdēta uz akmeņiem un saknēm upju krastos. Tā attīstās no ložņājoša, tumši zaļa sakneņa, no kura aug lancetiskas, gofrētas lapas aptuveni 20 cm garumā, sasniedzot kopējo augstumu no 15 līdz 30 cm. Ļoti izturīga, tā ir viena no visvieglāk audzējamajām akvāriju un paludāriju augu sugām.
Manuka
Leptospermum scoparium
Leptospermum scoparium, plaši pazīstams kā manuka jeb Jaunzēlandes tējas koks, ir mūžzaļš krūms, kas dzimtenis Jaunzēlandē un dienvidaustrumu Austrālijā. To plaši pazīst pēc smalkajiem piecu ziedlapu ziediņiem un mazajām, smailajām, intensīvi aromātiskajām lapām. Šis augs ir galvenais izejmateriāls slavenā manukas medus ražošanā, kas visā pasaulē tiek novērtēts tā unikālo antibakteriālo īpašību dēļ.
Sarkanā koksnes sēne
Leratiomyces ceres
Leratiomyces ceres, pazīstama kā 'Sarkanā koksnes sēne', ir uzkrītoša sēne, kas atpazīstama pēc tās spilgti sarkanās līdz ķieģeļsarkanās cepurītes. Tā bieži parādās uz koksnes šķeldas mulčas pilsētas dārzos un parkos. Lai gan vizuāli pievilcīga, tā tiek uzskatīta par indīgu un nav lietojama uzturā.
Zeltlapu leikadendrs
Leucadendron laureolum
Leucadendron laureolum jeb zeltlapu leikadendrs ir izturīgs mūžzaļš krūms, kura dzimtene ir Dienvidāfrikas dienvidrietumu Keipas fynbosa reģions. Tas sasniedz 1–2 m augstumu uz viena koksnaina stumbra un ziemas mēnešos priecē ar koši dzeltenzaļām ziedkopām, ko veido krāsainas seglapas. Vīrišķie un sievišķie augi izskatās atšķirīgi: vīrišķie augi ir kompakti un zeltaini, savukārt sievišķie augi ir skrajāki, zaļāki un nobriest koksnainos, ugunsdrošos sēklu čiekuros. Šī adaptācija ļauj augam izdzīvot tā dabiskajā vidē bieži sastopamajos savvaļas ugunsgrēkos, pēc kuriem tas izlaiž uzkrātās sēdlas, lai atjaunotu ainavu.
Svinalksnis
Leucaena leucocephala
Leucaena leucocephala ir ārkārtīgi ātri augoša pākšaugu dzimtas koks, kas dzimtenis Meksikā un Centrālamerikā. Tas ir plaši pazīstams ar savu smalkajiem, plūksnainajiem lapiņiem, baltajiem lodveida ziediem un garajām sēklu pākstīm. Tā spēja piesaistīt atmosfēras slāpekli padara to par vērtīgu pioniersugi degradētu augšņu atjaunošanai, tomēr bez pienācīgas apsaimniekošanas tas var kļūt invazīvs tropu klimatā.
Šastas margrietiņa
Leucanthemum
Leucanthemum ir daudzgadīgu lakstaugu ģints Asteraceae dzimtā, kuras dzimtene ir Eiropa un Āzija. Visbiežāk audzētās sugas ir L. × superbum (Šastas margrietiņa) un L. vulgare (lielā margrietiņa). Tās veido klasiskas baltas zieda galviņas ar zeltaini dzeltenu centru, ziedot no pavasara līdz vasaras beigām. Izturīgs, viegli kopjams augs, kas ļoti mīlēts dārzos un kā grieztais zieds.
Šastas margrietiņa
Leucanthemum × superbum
Šastas margrietiņa (Leucanthemum × superbum) ir ļoti populārs hibrīds daudzgadīgs lakstaugs, kas tiek augstu vērtēts tā lielo, balto ziedu ar zeltaini dzeltenu vidu dēļ. To radījis dārzkopis Luters Bērbanks. Tā bagātīgi zied no pavasara beigām līdz rudens sākumam un ir salīdzinoši viegli audzējama.
Pļavas pīpene
Leucanthemum ircutianum
Leucanthemum ircutianum, tautā pazīstama kā pļavas pīpene, ir daudzgadīgs lakstaugs no Asteraceae dzimtas, kas dabiski sastopams Eirāzijā. Tā veido klasiskus ziedus ar baltām ziedlapiņām un zeltaini dzeltenu centru, ziedot no pavasara līdz rudenim. Tas ir izturīgs, noturīgs augs un ļoti pievilcīgs apputeksnētājiem, piemēram, bitēm un tauriņiem.
Lielā pīpene
Leucanthemum maximum
Leucanthemum maximum, pazīstama kā lielā pīpene vai dižā pīpene, ir daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas (Asteraceae) lakstaugs, kura dzimtene ir Pireneji. Ar baltām ziedlapiņām ap zeltaini dzeltenu centru, tā ir viena no senču sugām, kas izmantota populāro Šastas pīpeņu selekcijā. Tā izceļas dārza apmalēs un kā grieztais zieds savas ilgmūžības un vienkāršās elegances dēļ.
Pļavas margrietiņa
Leucanthemum vulgare
Leucanthemum vulgare, plaši pazīstama kā pļavas margrietiņa, ir izturīgs daudzgadīgs savvaļas zieds, kas dzimtenis Eiropā un pieder Asteraceae dzimtai. Tā veido priecīgus baltus staru ziedus ar saplacinātu dzeltenu centrālo disku, sasniedzot 30–90 cm augstumu. Ziedot no pavasara līdz vasarai, tā ir neaizstājams barības avots apputeksnētājiem — bitēm, tauriņiem un lidmušām. Lai gan tā ir gracioza savvaļas puķu pļavās un lauku dārzos, tā var strauji izplatīties un dažās Ziemeļamerikas un Austrālijas daļās tiek uzskatīta par invazīvu sugu.
Agaves kaktuss
Leuchtenbergia principis
Leuchtenbergia principis, pazīstams kā agaves kaktuss, ir unikāls kaktuss, kura dzimtene ir Meksikas centrālā un ziemeļu daļa. Tā ir vienīgā suga savā ģintī un izceļas ar garām, trīsstūrveida, zilganzaļām kārpiņām (tuberkulām), kas piešķir tam agaves izskatu, un kuru galos ir papīram līdzīgi, nekaitīgi ērkšķi. Augam attīstās bieza mietsakne, un vasarā tas raisa lielus, dzeltenus un smaržīgus ziedus.
Amerikas baltā dižsardzene
Leucoagaricus americanus
Leucoagaricus americanus, plašāk pazīstama kā Amerikas baltā dižsardzene, ir saprobiska sēne, kurai raksturīga balta cepurīte ar sarkanbrūnām zvīņām. Sasitumu vietās vai novecojot, tā iekrāsojas dzeltena un vēlāk tumši sarkana. Tā parasti aug grupās uz koksnes šķeldas, mulčas vai celmu tuvumā. Lai gan sēne ir vizuāli iespaidīga, to nav ieteicams lietot uzturā, jo tā var izraisīt kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumus un ir līdzīga toksiskām sugām.
Puķupoda Sēne
Leucocoprinus birnbaumii
Leucocoprinus birnbaumii ir saprofītiska sēne, ko bieži atrod telpaugos un siltumnīcās. To raksturo spilgti dzeltenā krāsa un zvana formas cepurīte jaunā vecumā, kas laika gaitā kļūst plakana. Lai gan tā nekaitē augiem (jo barojas tikai ar mirušu organisku vielu augsnē), tās klātbūtne liecina par barības vielām bagātu un mitru augsni.
Teksasas salvija
Leucophyllum candidum
Leucophyllum candidum ir kompakts, mūžzaļš krūms ar sudrabainām lapām, kas dabiski sastopams Čivavas tuksneša kaļķakmens pakalnos Teksasā un Meksikas ziemeļos. Novērtēts ar savu blīvo, samtaino lapotni un lavandas-purpursarkanajiem ziediem, kas parādās pēc lietus, tas ir izturīgs un mazprasīgs augs kserodārziem un tuksneša dārziem.
Teksasas salvija
Leucophyllum frutescens
Teksasas salvija (Leucophyllum frutescens) ir iespaidīgs mūžzaļš krūms, kas cēlies no Teksasas un Meksikas ziemeļu sausajiem reģioniem. Tas izcēlies ar ārkārtēju izturību pret sausumu un sudraba pelēko lapotni — šis mazprasīgais augs vasarā un rudenī uzplaukst košās violetās, lillā vai lavandas krāsas ziedos. Tautā to dēvē par "barometra krūmu", jo tas zied, reaģējot uz augstu gaisa mitrumu un krītošu atmosfēras spiedienu — bieži vien tieši pirms vai pēc lietus. Tas ir iecienīts kseriskā dārza un ūdeni taupošu ainavas iekārtojumu elements.
Brauna leikofita
Leucophyta brownii
Brauna leikofita (Leucophyta brownii) ir kompakts, blīvs mūžzaļš krūms, kura dzimtene ir Austrālijas dienvidu piekrastes reģioni. Tas ir iecienīts savas izteiksmīgās sudrabaini pelēkās krāsas dēļ, ko piešķir smalki pūkaini, zvīņaini stublāji un lapas. Augs veido apaļus, puslodes formas "spilvenus", kas parasti sasniedz 60–100 cm augstumu un platumu. Vasarā tas veido sīkas, apaļas ziedu galviņas dzeltenīgi krēmkrāsā, kas piesaista apputeksnētājus. Leikofita ir ideāli piemērota piekrastes dārziem, akmensdārziem un sausiem dārziem ar zemu ūdens patēriņu. Tā ir izturīga pret vēju, jūras sāli, salu un sausumu.
Sirdslapu leikosperma
Leucospermum cordifolium
Zems, lodveida mūžzaļš krūms no Dienvidāfrikas Republikas Rietumkāpas provinces, fynbosa endēms. Tas izaug 1,5–2 m augstumā un 1,5–2,5 m platumā. Lapas ir sirdsveida līdz iegarenas, ādainas un spīdīgas. Uzkrītošās lodveida ziedkopas 10–12 cm diametrā ar izvirzītiem irbuļiem atgādina adatu spilventiņu; tās zied oranžā, sarkanā vai dzeltenā krāsā.
Čīles kaktuss
Leucostele chiloensis
Kisko (Leucostele chiloensis, iepriekš Echinopsis chiloensis) ir kokveidīgs kolonnu kaktuss, kas ir endēmisks Čīles centrālajai daļai. Tas spēj sasniegt līdz pat 8 metru augstumu ar vairākiem rievotiem zariem, kas aug no pamatnes. No novembra līdz janvārim tas ražo lielus, piltuvveida baltus ziedus, kas atveras dienas laikā, kam seko zaļi, lodveida un ēdami augļi. Tas ir īpaši izturīgs pret sausumu un pielāgots saulainām, akmeņainām nogāzēm Čīles piekrastes kalnu grēdās.
Leikotoja
Leucothoe fontanesiana
Leikotoja ir mūžzaļš krūms ar lokveida dzinumiem, kura dzimtene ir Apalaču kalni ASV dienvidaustrumos. Tās tumši zaļās, spīdīgās un lancetiskās lapas ziemā iegūst bronzas un vīnsarkanus toņus, savukārt pavasarī parādās nokareni ķekari ar maziem, baltiem, zvanveida ziediem, kas līdzīgi andromēdu un pīpkalmju (Pieris) ziediem. Tā veido tik blīvus biezokņus, ka Apalaču mednieki to iesauca par "dog-hobble" (suņu kavētāju), jo tajos sapinās viņu medību suņi. Mūsdienās to audzē kā ēnmīli, dzīvžogu vai augsnes sedzējaugu kopā ar rododendriem un acālijām, jo tām ir līdzīgas prasības pēc skābas un mitras augsnes.
Pereskija
Leuenbergeria
Leuenbergeria ir neliela lapainu, kokveida kaktusu ģints, kuras dzimtene ir Karību jūras baseins, Centrālamerika un Dienvidamerikas ziemeļi. Atšķirībā no vairuma kaktusu, Leuenbergeria sugām saglabājas īstas lapas un jau jaunībā attīstās koksnaini, ar mizu klāti stumbri, tāpēc no pirmā acu uzmetiena tie vairāk atgādina ērkšķainu krūmu, nevis klasisku kaktusu. Ģints tika nodalīta no plašākās Pereskia grupas 2012. gadā un tagad veido savu apakšdzimtu Leuenbergerioideae, kas tiek uzskatīta par primitīvāko līniju kaktusu (Cactaceae) dzimtā. Vislabāk dokumentētā suga Leuenbergeria bleo (rožkaktuss) aug kā ērkšķains krūms vai neliels koks līdz 8 metru augstumam upju krastos un otrreizējos mežos, veidojot košus oranžus līdz sārtus rozēm līdzīgus ziedus, kam seko ēdami dzelteni augļi. Lapām, augļiem un mizai ir sena tradicionālās medicīnas izmantošanas vēsture Centrālamerikā un Dienvidaustrumāzijā.
Lupstājs
Levisticum officinale
Levisticum officinale ir spēcīgs, daudzgadīgs čemurziežu dzimtas (Apiaceae) garšaugs, kura izcelsme meklējama Vidusjūras reģionā. Augs sasniedz līdz 180 cm augstumu un veido blīvu ceru ar smalki šķeltām, spīdīgi zaļām lapām, kas satur selerijai līdzīgu ēterisko eļļu. Vasarā parādās daudzi dzelteni ziedi čemuros, kam seko aromātiskas sēklas. Viss augs – lapas, kāti, saknes un sēklas – ir ēdams, un tam piemīt spēcīgas ārstnieciskas un kulināras īpašības.
Siskiju levīzija
Lewisia cotyledon
Lewisia cotyledon, pazīstama kā Siskiju levīzija vai klinšu levīzija, ir mūžzaļš sukulents, kura dzimtene ir Oregonas dienvidu un Kalifornijas ziemeļu subalpīnie kalnu reģioni. Tā veido kompaktas, gaļīgu lapu rozetes un no pavasara līdz vasaras sākumam priecē ar krāšņiem, daudzkrāsainiem ziediem rozā, oranžos, baltos, dzeltenos un sarkanos toņos. Tas ir neliels un izturīgs augs, kas lieliski piemērots akmensdārziem un Alpu augu podiem.
Krāšņā leicesterija
Leycesteria formosa
Leycesteria formosa, ko parasti dēvē par krāšņo leicesteriju vai fazānu ogu, ir ātraudzīgs vasarzaļš krūms, kura dzimtene ir Himalaju, Ķīnas dienvidrietumu un Mjanmas meži un krūmāji. Tam ir dobi, niedrēm līdzīgi stumbri un nokarenas ziedkopas ar maziem, baltiem vai bāli sārtiem ziediem, ko ieskauj košas purpursarkanas seglapas. Pēc ziedēšanas nogatavojas mīkstas, tumši purpurkrāsas ogas, kas kļūst gatavas no vasaras beigām līdz rudenim. Pilnībā nogatavojušās ogas garšo pēc karameles un ir iecienīta barība fazāniem un citiem putniem, no kā cēlies auga nosaukums. Kad vecie stumbri atmirst, vējš, pūšot caur to dobo iekšpusi, rada spocīgu skaņu, iedvesmojot auga ķīniešu nosaukumu "spoku flauta".
Smiltāja kāpuniedre
Leymus arenarius
Smiltāja kāpuniedre (Leymus arenarius) ir izturīga, daudzgadīga graudzāle no graudzāļu dzimtas (Poaceae), kuras dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļeiropas un Rietumeiropas piekrastes. Tās izteiksmīgās, zilganpelēkās līdz tērauda zilās lapas padara to par iecienītu dekoratīvo graudzāli dārzos un ainavās. Augs sasniedz līdz 150 cm augstumu un ar pazemes dzinumiem (rizomām) veido plašus paklājus, kas īpaši palīdz smilšu nostiprināšanā un kāpu veidošanā.
Asā liatre
Liatris aspera
Asā liatre (Liatris aspera) ir daudzgadīgs augs, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas prērijas. Tā pieder kurvjziežu dzimtai (Asteraceae) un tiek augsti vērtēta tās blīvo, pogveida rozā-purpura ziedu vārpu dēļ, kas uz nezarota kāta plaukst no augšas uz leju. Augs sasniedz 60 līdz 120 cm augstumu, attīstoties no koksnaina bumbuļsīpola. Tā plaukst pilnā saulē, nabadzīgā un labi drenētā augsnē, būdama nozīmīgs elements prēriju dārzos un apputeksnētāju piesaistē. Tās ziedi piesaista bites, tauriņus un kodes no vasaras vidus līdz rudenim.
Prēriju liatre
Liatris pycnostachya
Prēriju liatre ir gara, daudzgadīga lakstauga suga, kuras dzimtene ir ASV centrālās un dienvidaustrumu daļas garo zālāju prērijas. Tā veido blīvas, birstei līdzīgas vārpas ar sārti purpursarkaniem līdz lavandas krāsas ziediem, kas plaukst no augšas uz leju – īpašība, kas to atšķir no vairuma citu ziedošo augu. Augs aug no bumbuļveida sakneņa (kormas), veidojot kompaktu, šauru, graudzālēm līdzīgu lapu ceru zem gariem, nezarotiem ziedkātiem, kas var sasniegt pat 1,5 m augstumu. Tā plaukst pilnā saulē un mitrā, labi drenētā augsnē, padarot to par iecienītu izvēli apputeksnētāju dārzos un lietus dārzos.
Atrodiet ideālo augu
Mūsu augu ceļvedis palīdz atrast ideālās sugas atbilstoši jūsu pieredzei un gadalaikam.
Pārlūko pēc Grūtības Pakāpes, Sezonas un Vairāk
Izmantojiet zemāk esošos filtrus, lai sašaurinātu šo katalogu pēc kopšanas grūtības pakāpes, sezonas, vides vai meklējiet tieši pēc nosaukuma. Katrs filtrs ved uz sarakstu, kas pielāgots jūsu audzēšanas apstākļiem.