Pilnīgs augu ceļvedis
Pārlūkojiet augus pēc grūtības pakāpes, sezonas un citiem kritērijiem. Atrodiet sev piemērotāko augu.
Grūtības pakāpe
Gadalaiki
Augi pēc pilsētas
🗺️ Augi pēc pilsētasAtrasti 3779 augi
Rāda 1981–2016 no 3779
Pūkainā kalanhoja
Kalanchoe tomentosa
Pūkainā kalanhoja (Kalanchoe tomentosa) ir Madagaskaras izcelsmes dekoratīvs sukulents, kas iecienīts tā ovālo lapu dēļ, kuras blīvi klāj mīksta, sudrabaini balta pūka ar raksturīgiem brūniem vai sarkanīgiem galiņiem, piešķirot augam pandas izskatu. Tā pieder biezlapju (Crassulaceae) dzimtai, aug lēni un kompakti, sasniedzot līdz 45 cm augstumu. Sīkie matiņi (trihomas), kas klāj lapas, nav tikai dekoratīvi: tie kalpo kā siltumizolācija un būtiski samazina ūdens iztvaikošanu, padarot šo augu īpaši izturīgu pret sausumu.
Platlapu kalmija
Kalmia
Kalmijas ir neliela mūžzaļo platlapu krūmu ģints, kuras dzimtene ir Ziemeļamerikas austrumi. To galvenokārt pārstāv platlapu kalmija (Kalmia latifolia), slavenais Apalaču kalnu mežu augs. Pavasara beigās uz spīdīga, ādaina lapojuma parādās bļodiņas formas ziedu ķekari baltā, sārtā vai purpursarkanā krāsā ar putekšņlapām, kas izvirzās kā mazas atsperes. Visas auga daļas satur grajanotoksīnus un ir bīstami toksiskas, ja tās tiek norītas.
Platlapu kalmija
Kalmia latifolia
Platlapu kalmija ir blīvs un noapaļots mūžzaļš krūms, kura dzimtene ir ASV austrumu daļa. Tā tiek augsti vērtēta pateicoties krāšņajām, kausveida ziedu kopām, kas plaukst vēlā pavasarī. Spīdīgās un ādainās lapas nodrošina dekorativitāti visu gadu, savukārt ziedi rozā, baltos toņos vai ar purpura krāsas rakstiem piesaista apputeksnētājus. Neraugoties uz skaistumu, visas auga daļas ir ļoti toksiskas, tāpēc tas jāsargā no mājdzīvniekiem un bērniem.
Japāņu kerija
Kerria japonica
Japāņu kerija (Kerria japonica) ir lapu koks, kas dzimtenis Ķīnas un Japānas kalnainos reģionos. Tā tiek augstu novērtēta par saviem spilgti zeltainajiem ziediem, kas pavasarī bagātīgi zied uz lokano, spilgti zaļo zaru. Šis augs ir ļoti pielāgojams un neprasa daudz kopšanas — tas labi aug ēnainos dārzos un iztur aukstas ziemas līdz USDA 4. zonas temperatūrām.
Afrikas kigēlija
Kigelia africana
Afrikas kigēlija (Kigelia africana), pazīstama arī kā desu koks, ir iespaidīgs tropu koks, kas pieder bignoniju dzimtai (Bignoniaceae). Tā dzimtene ir Subsahāras Āfrika, kur tas aug gar upju krastiem, savannās un atklātos mežos. Savu tautas nosaukumu koks ieguvis, pateicoties uzkrītošajiem, koksnainajiem augļiem, kas pēc formas un izmēra atgādina nokarenas desas – tie var sasniegt vairāk nekā 50 cm garumu un līdz pat 10 kg svaru. Dabā koks izaug 10 līdz 18 metru augstumā ar plašu, izplestu vainagu. Nakts ziedi tumši sarkanā vai purpura krāsā ar nepatīkamu smaržu piesaista sikspārņus, kas ir galvenie apputeksnētāji. Svaigi augļi cilvēkam ir indīgi, taču pēc fermentācijas, grauzdēšanas vai žāvēšanas tos tradicionāli izmanto tautas medicīnā un dzērienu gatavošanā. Mērenā klimata joslā kigēliju audzē tikai kā telpaugu vai siltumnīcu augu jaunā vecumā, jo tā nepanes salu.
Plaukstveida kirengšoma
Kirengeshoma palmata
Plaukstveida kirengšoma (Kirengeshoma palmata) ir cerus veidojoša, vasarzaļa hortenziju dzimtas (Hydrangeaceae) ziemciete, kuras dabiskā vide ir Japānas un Austrumķīnas meži. Tā veido 60–120 cm augstus, krūmveidīgus cerus ar tumši purpursarkaniem kātiem un lielām, kļavām līdzīgām, starpaini daivainām lapām. Vasaras beigās un rudens sākumā tā zied ar nokarenām, vaskotām, zvanveida ziedu kopām maigā dzeltenā krāsā, kam vēlāk seko raksturīgas trīsdaļīgas sēklu pogaļas.
Kleinija
Kleinia
Kleinija ir daudzgadīgu sukuļu ģints Asteraceae dzimtā, cieši radniecīga senecijam. Dzimtene — Kanāriju salas, Ziemeļāfrika un daļa Āzijas; ģintī ir aptuveni 56 sugas ar sulīgiem kātiem, sudrabaini zilganu lapojumu un dekoratīviem vasaras ziediem. Tā ir viegli kopjams augs, kas lieliski der akmeņdārziem, sausiem dobumiem un audzēšanai traukos.
Barbertona kleinija
Kleinia barbertonica
Kleinia barbertonica, pazīstama kā Barbertona kleinija, ir ātraudzīgs krūmveida sukulents, kura dzimtene ir Dienvidāfrika un Esvatīni. Tas veido blīvu, noapaļotu krūmu ar stāviem, cilindriskiem un zilganzaļiem kātiem, kas atgādina tievus pirkstus, un ziemā uzzied ar dzelteni oranžiem ziediem ar citrusaugļu aromātu. Augs ir ļoti izturīgs pret sausumu un tam nepieciešama minimāla kopšana; tas plaukst pilnā saulē un labi drenētā augsnē, tāpēc ir ideāli piemērots kserofītu dārziem, akmensdārziem un audzēšanai podos.
Ložņu klenija
Kleinia petraea
Kleinia petraea, plašāk pazīstama kā ložņu klenija, ir zemu augošs kurvjziežu dzimtas (Asteraceae) sukulents, kura dzimtene ir Kenijas un Tanzānijas kalnienes Austrumāfrikā. Kultivēšanā tā ilgi bijusi pazīstama ar savu veco nosaukumu Senecio jacobsenii. Augs veido blīvus paklājus no gaļīgām, olveida lapām uz ložņājošiem stumbriem, kas var nokarāties līdz pat 120 cm garumā pāri iekaramā groza vai poda malām. Lapojums ir spilgti zaļš, taču spēcīgā apgaismojumā vai sausuma stresa ietekmē tas iegūst purpura, violetus vai bronzas toņus. Rudenī vai ziemā pieauguši augi var izdzīt stāvus ziedkātus ar spilgti oranžu, cauruļveida ziedu kopām.
Karaliskā kleīnija
Kleinía petraea
Karaliskā kleīnija ir ložņājošs un nokarens sukulents no Asteraceae dzimtas, kas dabiski aug Kenijas un Tanzānijas akmeņainajos reģionos Austrumāfrikā. Tās gaļīgie un stipri zarotie stublāji var pārsniegt 1 metra garumu, klāti ar ovālām, sulīgām lapām, kas ir zaļas ar violetiem, malvas vai brūniem toņiem gar malām. Rudenī un ziemā tā veido stāvus ziedkātus ar oranžiem cauruļveida ziediem bez redzamām ziedlapām, kas raksturīgi šai ģintij. To bieži jauc ar nefrīta augu (Crassula ovata) lapu izskata dēļ, lai gan tai nav botāniskas radniecības ar to.
tīruma pēterpoga
Knautia arvensis
Tīruma pēterpoga ir daudzgadīgs pļavas lakstaugs, kas pieder kaprifoliju dzimtai (Caprifoliaceae) un sasniedz 30 līdz 150 cm augstumu. Taisnais, nedaudz rievotais stublājs nes pelēkzaļas, matētas lapas ar plūksnaini dalītām plātnēm. No maija līdz septembrim parādās zili līdz sārti violeti ziedi, kas sagrupēti izteiksmīgās, aptuveni 4 cm lielās galviņās. Aug pļavās, ceļmalās, lauku malās un skrajos mežos, dodot priekšroku sausākām, kaļķainām augsnēm no zemienēm līdz pat kalnu reģioniem. Tas ir nozīmīgs medusaugs un barības augs daudzām tauriņu un vaboļu sugām.
Sarkankarstā Dakts (ģints)
Kniphofia
Kniphofia ir daudzgadīgu lakstaugu ģints, kas ir dzimtā Āfrikā, slavena ar saviem augstajiem, lāpas formas ziedu vārpām sarkanās, oranžās un dzeltenās nokrāsās. Parasti saukta par Sarkankarsто Dakti vai Lāpas Liliju, tā tiek augstu vērtēta dekoratīvajos dārzos savas sausumizturības un iespaidīgo vēlās sezonas ziedojumu dēļ.
Sarkanā Lāpa
Kniphofia uvaria
Kniphofia uvaria, plaši pazīstama kā Sarkanā Lāpa vai Lāpu Lilija, ir iespaidīgs daudzgadīgs lakstaugs, kas nāk no Dienvidāfrikas. Tās drosmīgie, lāpai līdzīgie ziedkāti rotājas spilgtās sarkanas, oranžas un dzeltenas krāsas nokrāsās, padarot to par vienu no vizuāli dramatiskākajiem augiem dārzā. Tā labi panes sausumu un pēc ieaugšanas ir viegli kopjama — vislabāk aug saulainās, labi drenētās dobes un robežstādījumos.
Zelta lietus koks
Koelreuteria paniculata
Koelreuteria paniculata, tautā pazīstama kā zelta lietus koks, ir lapkoku dekoratīvais koks, kura dzimtene ir Ķīna, Koreja un Japāna. Tas izceļas ar savām krāšņajām dzelteno ziedu skarām vasarā un raksturīgajām laternas formas sēklu pākstīm, kas saglabājas pēc ziedēšanas, nodrošinot vizuālu interesi vairākos gadalaikos.
Kēnigija
Koenigia
Kēnigija (Koenigia) ir viengadīgu un daudzgadīgu sūreņu dzimtas (Polygonaceae) lakstaugu ģints, kas 2015. gadā tika paplašināta, iekļaujot bijušās Aconogonon ģints sugas un daļu Persicaria sugu, kopā aptuveni 41 sugu. Tās tipiskā suga, Islandes kēnigija (Koenigia islandica), ir viens no mazākajiem ziedošajiem augiem pasaulē, sasniedzot tikai 1–2 cm augstumu. Tā tiek uzskatīta par aukstumizturīgāko zināmo viengadīgo augu un aug mitrās grants un akmeņainās vietās Arktikas tundrā un ziemeļu puslodes alpīnajās pļavās. Citas ģintī iekļautās sugas veido lielākus un ekspansīvākus sūreņu tipa augus. Tā kā ģints aptver tik atšķirīgus izmērus un augšanas veidus, šis apraksts vispārina kopšanu, pamatojoties uz grupai raksturīgajām mitrajām, aukstajām un atklātajām dzīvotnēm.
Kolērija
Kohleria amabilis
Kohleria amabilis jeb mīlīgā kolērija ir daudzgadīgs sakneņu augs no gesneriju dzimtas, kura dzimtene ir Kolumbija un Hondurasa. Tās ovālajām, samtainajām lapām ir sudrabains raksts, savukārt stobrainie, nedaudz nokarenie ziedi ārpuse ir rozā krāsā, bet iekšpusē klāti ar sarkaniem vai purpursarkaniem plankumiem, ziedot no ziemas beigām līdz vasarai.
Pūkainā kolērija
Kohleria eriantha
Kohleria eriantha (mūsdienās bieži uzskatīta par Kohleria hirsuta sinonīmu) ir Gesneriaceae dzimtas daudzgadīgs augs ar zvīņainiem sakneņiem (rizomām), kura dzimtene ir Dienvidamerikas, galvenokārt Kolumbijas un Ekvadoras, tropu kalnu mākoņu meži. Tā pieder pie tās pašas dzimtas, kuras pārstāve ir Āfrikas vijolīte. Samtainās, pūkainās lapas un vasarā un rudenī plaukstošie cauruļveida oranžsarkanie ziedi ar dzelteni punktētu rīkli padara to par iecienītu telpaugu. Pateicoties sakneņiem, augs labāk pacieš sausumu nekā pastāvīgi slapju augsni.
Rozā Kopsija
Kopsia fruticosa
Kopsia fruticosa, plaši pazīstama kā Rozā Kopsija vai Krūmu Vinka, ir tropisks mūžzaļš krūms Apocynaceae dzimtā, kas ir dzimtenis Dienvidaustrumāzijai (Malaizija, Indonēzija, Taizeme un apkārtējie reģioni). Tā ir augsti vērtējams dekoratīvs augs tropu un subtropu dārzos, kas slavens ar visu gadu ilgstošu maigi rozā ziedu parādi ar izcilu sarkanu centru. Spīdīgās, ādainās lapas un kompaktais, taisni augošais vainags padara to vienlīdz piemērotu gan dārza dobēm, dzīvžogiem, gan audzēšanai traukos.
Zelta bumba
Kroenleinia grusonii
Mātesmātes spilvens (Kroenleinia grusonii, sinonīms Echinocactus grusonii) ir lodveida kaktuss, kas cēlies no Centrālās Meksikas un pieder kaktusu (Cactaceae) dzimtai. Tas ir atpazīstams pēc sfēriskā, rievotā ķermeņa, ko klāj biezas zeltainas adatas (pastāv arī šķirne ar baltām adatām), kas ar vecumu var iegūt iegarenāku formu, pārsniedzot metru augstumā. Tas aug ļoti lēni un var dzīvot gadu desmitiem; dabā tas tiek uzskatīts par apdraudētu sugu malumedniecības un dambju būvniecības dēļ tā sākotnējā biotopā.
Melnais dzelzskoks
Krugiodendron ferreum
Melnais dzelzskoks (Krugiodendron ferreum) ir koks, kura dzimtene ir Dienvidflorida, Karību jūras reģions un Centrālamerika, un tas pieder pabērzu (Rhamnaceae) dzimtai. Tas ir slavens ar to, ka tam ir blīvākā koksne Amerikā — ar blīvumu līdz 1,42 g/cm³, kas ir tik smaga, ka grimst ūdenī. Tā ir lēni augoša un ārkārtīgi ilgmūžīga suga. Tam ir pretējas, ādainas, ovālas lapas ar ierobotu galotni, kas uz zariem saglabājas divus līdz trīs gadus. Ziedi ir mazi, zaļgani un neuzkrītoši; augļi ir tumši violeti kaulenīši, kurus iecienījuši putni un savvaļas zīdītāji. Tas aug kaļķakmens klinšainā vidē, sausos mežos un piekrastes mežos, izturot intensīvu sausumu, sāļu vēju un viesuļvētras brāzmas.
Mainīgā celmene
Kuehneromyces mutabilis
Mainīgā celmene (Kuehneromyces mutabilis) ir izcila ēdamā sēne, kas aug grupās uz lapu koku celmiem. Tās cepurīte ir higrofāna, kas nozīmē, ka tā maina krāsu atkarībā no mitruma: mitra tā ir dzeltenbrūna, bet sausa – vidū gaišāka. Sēnes kātiņam ir gredzens, un zem tā atrodas mazas, tumšas zvīņas, kas ir būtiska pazīme, lai to atšķirtu no indīgās apmalotās ķiverenes.
Japānas lespēdeca
Kummerowia striata
Japānas lespēdeca (Kummerowia striata) ir zemu augošs, gulošs viengadīgs tauriņziežu dzimtas pākšaugs, kura dzimtene ir Ķīna un Japāna, bet tagad tas ir plaši naturalizējies ASV austrumu un centrālajā daļā. Tā veido sīkstas, zarotas velēnas 5–40 cm augstumā ar mazām trīslapiņu lapām, kuru lapiņām ir raksturīgas paralēlas dzīslas, kas vērstas pret lapas malu. No vasaras vidus līdz rudenim tā ražo sīkus, rozā līdz purpursarkanus tauriņveida ziedus ar baltu augšējo vainaglapu, kam seko vienas sēklas pākstis. Kā slāpekli piesaistošs pākšaugs tas bagātina nabadzīgas, sablīvētas augsnes un tiek vērtēts kā lopbarība, erozijas kontroles segums un barība savvaļas dzīvniekiem, lai gan tas var uzvesties arī kā nezāle traucētās augsnēs un plānos zālājos.
Alpu zeltlietus
Laburnum alpinum
Laburnum alpinum, pazīstams kā Alpu zeltlietus, ir neliels tauriņziežu dzimtas (Fabaceae) vasarzaļš koks, kura dzimtene ir Centrāleiropas un Dienvideiropas kalni. Tas izceļas ar neparasti gariem, nokareniem dzeltenu, smaržīgu ziedu ķekariem pavasarī. UZMANĪBU: Visas auga daļas ir stipri toksiskas alkaloīda citizīna dēļ, īpaši sēklas, kas var izraisīt smagu saindēšanos cilvēkiem, suņiem, kaķiem un zirgiem.
Parastā zeltlietus
Laburnum anagyroides
Parastā zeltlietus (Laburnum anagyroides) ir neliels vasarzaļš koks, kura dzimtene ir Centrāleiropas un Dienvideiropas (Alpu, Itālijas, Balkānu) kalnu reģioni. Tas ir pazīstams gan ar savu toksiskumu, gan iespaidīgo ziedēšanu pavasarī: maijā un jūnijā to klāj garos, nokarenos ķekaros augoši, smaržīgi, zeltaini dzelteni ziedi. Visas auga daļas — saknes, miza, lapas, ziedi, sēklas un pākstis — ir stipri indīgas; tās satur alkaloīdu citizīnu, kas var būt nāvējošs cilvēkiem, kaķiem, suņiem, zirgiem un kazām. Pieaugušajiem pat 15–20 sēklu apēšana var būt letāla. Neraugoties uz tā izcilo dekorativitāti, tas jāstāda drošā attālumā no bērniem un dzīvniekiem.
Parastā lakarija
Laccaria laccata
Parastā lakarija (Laccaria laccata) ir ārkārtīgi mainīga sēne, kas bieži sastopama dažādu tipu mežos. Nosaukums norāda uz to, ka šī suga var izskatīties ļoti atšķirīgi atkarībā no mitruma līmeņa (higrofāna), kā dēļ to bieži jauc ar citām mazām, brūnām sēnēm. Tā veido būtisku mikorizas simbiozi ar gan lapu koku, gan skuju koku saknēm, palīdzot kokam uzņemt barības vielas.
Lahenālija
Lachenalia
Lahenālijas (Lachenalia) ir aptuveni 130 ziemā augošu sīpolaugu ģints, no kurām gandrīz visas ir sastopamas Dienvidāfrikas Rietumkāpas un Ziemeļkāpas provincēs, kur ziemā ir lietus periods, bet dažas sugas sastopamas arī Namībijā. Šie mazie sīpolaugi, ko mēdz dēvēt par Kāpas hiacintēm, veido lentveida lapas, kas bieži ir plankumainas, un blīvas, vaskainas stobruveida ziedu vārpas košos dzeltenos, oranžos, sarkanos, rozā, zaļos un purpura toņos no ziemas beigām līdz agram pavasarim. Šis apraksts sniedz vispārīgu informāciju par visas ģints kopšanu, kas attiecināma uz lielāko daļu lahenāliju sugu un hibrīdu, jo to audzēšanas prasības ir diezgan līdzīgas.
Parastā egļu rudmiese
Lactarius deterrimus
Lactarius deterrimus, plašāk pazīstama kā parastā egļu rudmiese, ir sēne, kas veido simbiotisku mikorizas saikni ar eglēm. To raksturo oranžas krāsas cepurīte, uz kuras vecuma vai bojājumu ietekmē parādās zaļgani plankumi. Griezuma vietā sēne izdala oranžu piensulu, kas pēc dažām minūtēm kļūst vīnsarkana. Tā ir Eiropā iecienīta ēdamā sēne, lai gan tai ir nedaudz rūgtena pēcgarša, salīdzinot ar priežu rudmiesi.
Ledussalāti
Lactuca sativa
Lactuca sativa, konkrētāk šķirne 'Iceberg', izceļas ar gaišzaļām, ārkārtīgi kraukšķīgām lapām, kas veido kompaktu, noapaļotu galviņu, kas atgādina kāpostu. Tā ir plaši novērtēta kulinārijas mākslā pateicoties stingrai tekstūrai un izturībai pret karstumu pēc novākšanas.
Dzeloņainā salāte
Lactuca serriola
Lactuca serriola, tautā pazīstama kā dzeloņainā salāte, ir viengadīgs vai divgadīgs augs, kas dabiski sastopams Eiropā un Vidusjūras reģionā. Tas enerģiski aug atklātās, traucētās vietās, ceļmalās un lauku malās, sasniedzot līdz pat 2 metru augstumu. Augs no vasaras līdz agrai rudenim veido gaiši dzeltenus margrietiņām līdzīgus ziedus un ir ievērojams ar lapām, kas orientējas ziemeļu-dienvidu virzienā, tādēļ to dēvē par "kompasaugu". Tā pienainais latekss, pazīstams kā laktukārijs, gadsimtiem ilgi ir izmantots medicīnā.
Indīgā salāte
Lactuca virosa
Lactuca virosa, ko parasti dēvē par indīgo salāti vai opija salāti, ir divgadīgs lakstaugs, kura dzimtene ir Centrāleiropa un Dienvideiropa. Sasniedzot līdz pat 2 metru augstumu, tas pirmajā gadā veido lapu rozeti, bet otrajā gadā izdzen garu ziedkātu. Griezuma vietā augs izdala pienbaltu lateksu, kas vēsturiski pazīstams kā laktukārijs, un gadsimtiem ilgi ticis izmantots kā maigs nomierinošs un pretsāpju līdzeklis. Tā dzeltenie ziedi plaukst vasarā, piesaistot apputeksnētājus. Neraugoties uz nosaukumu, tas nesatur īstus opiātus, taču ražo rūgtvielas — laktucīnu un laktukopikrīnu —, kas iedarbojas uz nervu sistēmu.
Lēlija
Laelia
Lēlija ir epifītu orhideju ģints orhideju dzimtā (Orchidaceae), kas dabiski sastopama Meksikā, Centrālamerikā un Brazīlijas kalnu augstienēs. Sugām veidojas iegarenas pseidobulbas, kas uzglabā ūdeni un barības vielas, katra ar vienu vai dažām ādainām lapām un stāvu ziedkātu ar krāšņiem rozā, purpursarkaniem vai baltiem ziediem. Cieši radniecīgas Cattleya orhidejām, Lēlijas orhidejas audzētāji augstu vērtē to izturības un iespaidīgo ziedu dēļ.
Lēlija
Laelia anceps
Laelia anceps ir epifītiska orhideja no orhideju (Orchidaceae) dzimtas, kuras dzimtene ir Meksikas austrumi (reti arī Hondurasa un Gvatemala), kur tā aug uz kokiem ozolu-priežu mežos un kafijas plantācijās 500 līdz 2400 m augstumā virs jūras līmeņa. Tā veido olveida, saplacinātus pseidobumbuļus (6-12 cm) ar vienu, reti divām stingrām, ādainām lapām. No pseidobumbuļa pamatnes izaug garš (45-60 cm) ziedkāts, kurā ir 2 līdz 4 smaržīgi ziedi 6-12 cm diametrā krāsās no lavandas līdz rozā, purpursarkanai un baltai. Zied no novembra līdz janvārim. Tā ir viena no pret aukstumu izturīgākajām Cattleya alianses sugām un spēj izturēt īslaicīgu temperatūru nedaudz virs sasalšanas punkta, kā arī vasaras karstumu virs 35 °C.
Sārtā lēlija
Laelia rubescens
Laelia rubescens ir epifītiska vai litofītiska orhideja, kuras dzimtene ir Meksika un Centrālamerika. Tā sastopama sausos un lapu koku mežos 100 līdz 1700 metru augstumā virs jūras līmeņa. Augam ir kompakti pseidobulbi un smalki ziedi baltos, rozā un ceriņkrāsas toņos ar sarkanīgu plankumu uz lūpas. Zied galvenokārt rudenī un ziemā.
Apseiteņkoks
Lafoensia pacari
Apseiteņkoks (Lafoensia pacari) ir Brazīlijas Serrado (savannas) vietējais koks, kas pieder Lythraceae dzimtai. Tas ir vidēji liels vai liels lapu koks, kas sasniedz 5–18 metrus augstumu ar 30–60 cm diametra stumbru. Tā iespaidīgās pavasara un vasaras ziedēšanas laikā veidojas lielas, bārkstainās baltas zieds ar gariem putekļlapiem. Ļoti novērtēts tradicionālajā Serrado medicīnā, tas tiek plaši izmantots arī pilsētas labiekārtošanā un upju krastu meža atjaunošanā visā Brazīlijā.
Japānas lagerstrēmija
Lagerstroemia fauriei
Japānas izcelsmes vasarzaļš koks, kas sasniedz 6 līdz 9 metru augstumu, ar vāzes formas vainagu un dekoratīvu, plēkšņainu mizu vara, pelēkos un brūnos toņos. Zied vasarā ar baltu ziedu skarām. Ļoti izturīga pret miltrasu.
Krepa Mirte
Lagerstroemia indica
Lagerstroemia indica, plaši pazīstama kā Krepa Mirte, ir neliels koks vai liels krūms, kas nāk no Āzijas. To plaši kultivē tropiskos un mērenā klimata apgabalos tā iespaidīgās ziedēšanas dēļ, kas notiek vasarā un rudenī. Tā ziedi ir krokaini un smalkziedaini, atgādinot krepa papīru. Papildus ziediem tas izceļas ar savu gludu, gaišo mizu, kas lobās, atklājot brūnus toņus, kas nodrošina dekoratīvu vērtību pat ziemā, kad augs nomet lapas.
Atrodiet ideālo augu
Mūsu augu ceļvedis palīdz atrast ideālās sugas atbilstoši jūsu pieredzei un gadalaikam.
Pārlūko pēc Grūtības Pakāpes, Sezonas un Vairāk
Izmantojiet zemāk esošos filtrus, lai sašaurinātu šo katalogu pēc kopšanas grūtības pakāpes, sezonas, vides vai meklējiet tieši pēc nosaukuma. Katrs filtrs ved uz sarakstu, kas pielāgots jūsu audzēšanas apstākļiem.