Pilnīgs augu ceļvedis
Pārlūkojiet augus pēc grūtības pakāpes, sezonas un citiem kritērijiem. Atrodiet sev piemērotāko augu.
Grūtības pakāpe
Gadalaiki
Augi pēc pilsētas
🗺️ Augi pēc pilsētasAtrasti 3779 augi
Rāda 1513–1548 no 3779
Mortonas līča fikuss
Ficus macrophylla
Ficus macrophylla, pazīstams kā Mortonas līča fikuss vai Austrālijas banjans, ir majestātisks liels mūžzaļš koks, kas dzimtenis Austrālijas austrumu daļā. Piederot Moraceae dzimtai, savvaļā tas var sasniegt vairāk nekā 60 metru augstumu, ar iespaidīgām gaisa saknēm un plašu vainagu, kas var nosegt platību, kas līdzvērtīga vairākiem futbola laukumiem. Tas plaši tiek stādīts tropu un subtropu pilsētu parkos, publiskajos dārzos un bulvāros visā pasaulē. Kā telpaugs tas konteinerosaugs lēni un kalpo kā iespaidīgs arhitektonisks uzmanības centrs.
Ķīnas banjāns
Ficus microcarpa
Ficus microcarpa, plaši pazīstams kā Ķīnas banjāns vai Indijas laurs, ir liels mūžzaļš vīģes koks, kura dzimtene ir Dienvidāzija, Dienvidaustrumāzija un Austrālija. Tas ir slavens ar savām spīdīgajām tumši zaļajām lapām, raksturīgajām gaisā karājošajām saknēm un spēju veidot iespaidīgus vainagus. Siltā klimatā tas tiek plaši stādīts kā ielu koks un ir populārs bonsaja materiāls visā pasaulē. To bieži jauc ar Ficus retusa, taču Ficus microcarpa ir šobrīd pieņemtais zinātniskais nosaukums.
Natālas fikus
Ficus natalensis
Natālas fikus (Ficus natalensis) ir mūžzaļš zīdkoku dzimtas (Moraceae) koks, kura dzimtene ir Austrumāfrika un Dienvidāfrika, sākot no Dienvidāfrikas ziemeļaustrumiem līdz Ugandai un Kenijai. Savvaļā tas var sasniegt 10 līdz 30 metru augstumu ar plašu vainagu un gaisa saknēm, kas raksturīgas žņaudzējvīģēm. Tā lapas ir eliptiskas, spīdīgi zaļas un ādainas, un tas ražo mazas, sarkanīgas vai dzeltenīgas vīģes (sikonijus). Pateicoties tā spēcīgajai augšanai, stumbram, kas ātri kļūst resnāks, un labai reakcijai uz apgriešanu, tā ir viena no populārākajām sugām bonsai tehnikai, kā arī tiek audzēta kā viegli kopjams telpaugs.
Pandžabas vīģe
Ficus palmata
Ficus palmata, pazīstama kā Pandžabas vīģe vai Savvaļas Himalaju vīģe, ir izturīga lapkoku vīģe, kas dabiski aug sausās, akmeņainās Rietumu Himalaju nogāzēs, no Pakistānas un Ziemeļindijas līdz Afganistānai un Arābijas pussalai. Atšķirībā no tās kultivētās māsīcas Ficus carica, šī savvaļas vīģe labi aug nabadzīgā, labi drenētā augsnē pilnā saulē, ražojot mazus, saldus augļus, ko vietējās kopienas ēd svaigus vai žāvētus.
Amate
Ficus petiolaris
Ficus petiolaris jeb amate ir lapu koku vīģe, kas dabiski sastopama Baja California, Sonoras un uz dienvidiem līdz Oahakai, Meksikā, kanjonos un klinšainās nogāzēs. Savvaļā tā sasniedz 6-10 m augstumu, ar saknēm, kas pieķeras kailām klintīm, meklējot augsni, un uzbriest, veidojot uzkrītošu kaudeksu. Kultivētie eksemplāri tiek novērtēti to sirdsveida lapu ar rozā dzīslām dēļ un ir populāri kā bonsai un podu augi.
Rāpojošais fikuss
Ficus pumila
Ficus pumila ir spēcīgs, ātri augošs mūžzaļš vīteņaugs, kas cēlies no Austrumāzijas. Pazīstams ar spēju pieķerties sienām un virsmām ar gaisa saknītēm, šis daudzpusīgais augs veido mazas, sirdsveidīgas lapas, kas rada sulīgu zaļu paklāju. Telpās tas ir elegants piekārtināms vai kāpjošs istabaugs, bet ārā kalpo kā lielisks zemsedzes augs vai sienu kāpējs mērena un tropu klimata apstākļos.
Svētais fikuss
Ficus religiosa
Ficus religiosa, kura dzimtene ir Indijas subkontinents un Indoķīna, ir liels, daļēji mūžzaļš zīdkoku dzimtas (Moraceae) vīģeskoks. Savvaļā tas veido plašu, izplestu vainagu ar raksturīgām sirdsveida lapām un garu, smailu galotni, kas trīsuļo pat pie vismazākās vēsmas – šī īpašība ir plaši aprakstīta budistu un hinduistu literatūrā. Audzējot kā bonsai vai podā, tas saglabājas kompakts, saglabājot savu ikonisko lapotni ar raksturīgajiem pilienu galiem.
Žeņšeņa Fikuss
Ficus retusa
Ficus retusa, plaši pazīstams kā Žeņšeņa Fikuss vai Banjana Vīģe, ir tropu koku suga, kas dabīgi aug Dienvidaustrumāzijā (Malēzijā). Tas tiek plaši audzēts kā bonsais, pateicoties raksturīgajām uzpūstajām gaisa saknēm, skulpturālajam stumbriem un mazajām, spīdīgajām, ovālajām lapām. Tas tiek uzskatīts par vienu no izturīgākajām un iesācējiem draudzīgākajām iekštelpu bonsaju sugām pasaulē.
Rūsganā fikuss
Ficus rubiginosa
Ficus rubiginosa ir mūžzaļš fikuss, kura dzimtene ir Austrālijas austrumi. Tam ir spīdīgas, ovālas, tumši zaļas lapas ar rūsas krāsas pūku apakšpusē un mazi, apaļi vīģes augļi, kas nogatavojoties maina krāsu no dzeltenas uz sarkanu. Savvaļā tas var izaugt par lielu koku ar balstītu stumbru, savukārt telpās un kā bonsai tas saglabājas kompakts un viegli kopjams.
Tonninga fikus
Ficus thonningii
Ficus thonningii ir mūžzaļš Āfrikas fikus, kas bieži sāk dzīvi kā epifīts, izdzenot gaisa saknes, kas ar laiku var pilnībā ieskaut saimniekaugu. Tas veido plašu, blīvu vainagu ar spīdīgām, tumši zaļām lapām virs gludas, gaiši pelēkas mizas. Šis augs tiek plaši audzēts kā ēnas koks, izturīgs telpaugs un populārs materiāls bonsai mākslai.
Papardes koks
Filicium decipiens
Filicium decipiens, plaši pazīstams kā papardes koks, ir neliels līdz vidēja lieluma koks, kas dzimtenis Austrumāfrikā un Dienvidāzijā. Tas ir ļoti novērtēts ainavu veidošanā pateicoties blīvajai un elegantajai lapotni ar pinnātām lapām, kas atgādina papardi. Kokam ir noapaļota, simetriska vainaga forma ar spīdīgi zaļām lapām un raksturīgu spārnotāku lapu asi. Tas ir lielisks izvēle tropu dārziem vai kā akcenta augs lielos podos labi apgaismotās telpās.
Parastā vīgrieze
Filipendula ulmaria
Parastā vīgrieze (Filipendula ulmaria) ir daudzgadīgs rožu dzimtas (Rosaceae) lakstaugs, kura dzimtene ir Eiropa un Rietumāzija. Augs parasti aug mitrās pļavās, purvos un gar strautu malām, sasniedzot 1-1,5 metru augstumu ar spēcīgiem, rievotiem stublājiem. Lapas ir tumši zaļas un zobainas no augšpuses, bet bālganas un pūkainas apakšpusē. Vasarā un agrā rudenī tā zied blīvās, krēmbaltu ziedu skarās ar spēcīgu, saldu smaržu, kas atgādina mandeles un antiseptisku balzamu. Vīgrieze vēsturiski ir pazīstama kā salicilskābes avots – acetilsalicilskābes (aspirīna) priekštecis, ko 1899. gadā izstrādāja uzņēmums Bayer.
Nervu augs
Fittonia albivenis
Fittonia albivenis ir tropu augs, kas dabā sastopams Peru lietus mežos. To raksturo iespaidīgas tumši zaļas lapas ar baltām vai sarkanām dzīslām, kas piešķir tam mozaīkas izskatu. Nosaukums "nervu augs" cēlies no dzīslu tīkla, kas atgādina nervu sistēmu. Tas pieder Acanthaceae dzimtai un nosaukts par godu Elizabeth un Sarah Mary Fitton — divām īru botāniķēm māsām no 19. gadsimta.
Milzu fitonija
Fittonia gigantea
Milzu fitonija (Fittonia gigantea) ir ložņājošs daudzgadīgs augs no akantu dzimtas, kura dzimtene ir Ekvadoras un Peru tropiskie lietus meži. Tās ovālās lapas, kas sasniedz līdz 16 cm garumu, ir koši zaļas ar izteiksmīgu sarkanu dzīslojumu, kas atgādina nervu tīklu, no kā arī cēlies auga populārais nosaukums. Tā veido blīvu un zemu paklāju, kas ir ideāli piemērots terārijiem, mitrām vitrīnām un iekštelpām ar augstu gaisa mitrumu.
sārtā fleišmanija
Fleischmannia incarnata
Sārtā fleišmanija ir Ziemeļamerikas izcelsmes daudzgadīgs savvaļas ziedaugs, kas pieder asteru dzimtai. Tā veido skraju, izplestu ceru ar trīsstūrveida vai sirdsveida lapām, kas vizuāli atgādina kaķumētru. No vasaras beigām līdz rudenim augs raisa plakanas ziedkopas ar maziem, pūkainiem ziediņiem maigi sārtos vai violetos (dažreiz bālganos) toņos, kas piesaista tauriņus un bites. Dabā tā sastopama ASV dienvidaustrumos un Meksikas ziemeļaustrumos, kur aug mitros mežos, upju ielejās un krūmājos. Augs ir pieticīgs un pēc ieaugšanas labi panes gan parastu dārza augsni, gan kaļķainu augsni, kas bieži vien sagādā grūtības citiem skābu vidi mīlošiem krūmiem.
Vīrusu fligeja
Flueggea virosa
Flueggea virosa, ko parasti dēvē par vīrusu fligeju vai balto ogu krūmu, ir koksnains, daudzstumbru krūms, kas pieder Phyllanthaceae dzimtai un ir sastopams Āfrikas un Āzijas tropu un subtropu reģionos. Tas strauji aug, veidojot blīvus, 2 līdz 4 metrus augstus biezokņus ar tieviem zariem, kas var izskatīties pēc ērkšķiem. Tā ziedi ir mazi un krēmzaļi, neuzkrītoši, bet pievilcīgi apputeksnētājiem, kam seko apaļas, gaļīgas baltas ogas, kas nogatavojoties kļūst saldas un kuras iecienījuši putni un vietējie savvaļas dzīvnieki. Šis īpaši izturīgais augs labi pacieš sausumu un karstumu, augot pat nabadzīgās, akmeņainās augsnēs, kas padara to par vērtīgu izvēli mazprasīgai ainavu veidošanai, dzīvžogiem un zemes atjaunošanas projektiem. Tradicionālajā Āfrikas medicīnā tā saknes, mizu un augļus plaši izmanto čūsku kodumu, malārijas, caurejas un iekaisumu ārstēšanai.
Fokeja
Fockea
Fokejas (Fockea) ir kaudiciformu sukulentu vīteņaugu ģints oleandru (Apocynaceae) dzimtā, kas galvenokārt sastopama Dienvidāfrikā (Kāpas provincēs un Kvazulu-Natālā). Visplašāk kultivētā suga Fockea edulis, ko mēdz dēvēt par "Hotentotu maizi", veido skulpturālu, pelēku, bumbuļveida kaudeksu, kura diametrs var sasniegt 60 cm. Tas kalpo kā ūdens rezervuārs, kas palīdz augam izdzīvot garus sausuma periodus. No kaudeksa izaug tievi, vīteņveida stublāji, kas labos apstākļos var sasniegt vairāku metru garumu. Augs ir daļēji lapu metošs – vēsākos un sausākos ziemas mēnešos tas aug lēnāk un dažreiz nomet daļu lapotnes, lai gan pilnīgā miera stāvoklī pāriet reti. Pavasara beigās un vasarā parādās mazi, zvaigžņveida, zaļgani balti ziedi ar vieglu aromātu. Pienainā lateksa sula ir toksiska un var kairināt ādu un acis; bumbuļveida sakni, ko vēsturiski pēc apstrādes uzturā lietoja vietējās tautas, nevajadzētu lietot pārtikā bez atbilstošas sagatavošanas. Fokeja aug lēni un ir augstu novērtēta kaudiciformu sukulentu kolekcionāru vidū tās unikālās, skulpturālās formas dēļ.
Ēdamā fokeja
Fockea edulis
Fockea edulis ir kaudiciforms sukulents-vīteņaugs, kura dzimtene ir Dienvidāfrikas un Namībijas sausās savannas. Virszemes daļā tas veido tievus, vijīgus stumbrus ar mazām, ādainām lapām, kas balstās uz klintīm un krūmiem; zem zemes (vai daļēji virs tās) veidojas liels, pelēks un kārpains bumbulis (kaudekss), kura diametrs gadu desmitu laikā var pārsniegt 60 cm. Bumbulis ir devis augam tautas nosaukumu "hotentotu maize", atsaucoties uz Dienvidāfrikas koikoi (Khoikhoi) tautas tradīciju izmantot šo cieti saturošo sakni kā ārkārtas pārtiku pēc rūpīgas sagatavošanas, lai noņemtu rūgtās vielas. Lēni augošs un ilgmūžīgs augs, ko kolekcionāri augstu vērtē kā dekoratīvu kaudiciformu augu.
Fenhelis
Foeniculum vulgare
Fenhelis (Foeniculum vulgare) ir aromātisks čemurziežu dzimtas (Apiaceae) daudzgadīgs augs, kura dzimtene ir Vidusjūras reģions. Tam ir smalkas, plūksnainas lapas ar anīsa aromātu, un tas var sasniegt līdz pat 180 cm augstumu. Vasarā tas zied dzelteniem ziediem čemuros un tiek plaši audzēts kulinārijas, medicīnas un dekoratīvos nolūkos.
Parastā avotspuldze
Fontinalis antipyretica
Parastā avotspuldze (Fontinalis antipyretica) is mūžzaļa ūdenssūna no avotspuldžu dzimtas, kas aug tikai pilnībā iegremdēta ūdenī – strautos, upēs un ezeros visā Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Ziemeļamerikā. Tā veido garus, zarotus cerus ar stingrām, trīs rindās sakārtotām lapiņām, kas var sasniegt pat 60 cm garumu. Sakņu vietā tā piestiprinās pie zemūdens akmeņiem, zariem un citiem elementiem, izmantojot ritoīdus. Pateicoties savai pieticībai un dekoratīvajam izskatam, tā ir iecienīts augs aukstūdens un mēreni siltos akvārijos, kur kalpo arī kā patvērums garnelēm un zivju mazuļiem. Sugas nosaukums "antipyretica" norāda uz viduslaiku praksi izmantot šo sūnu dūmvadu ugunsgrēku dzēšanai.
Forsītija
Forsythia x intermedia
Forsythia x intermedia (vidējā forsītija) ir ātraudzīgs, vasarzaļš dekoratīvais krūms no olīvaugu (Oleaceae) dzimtas, kas ir Forsythia viridissima un Forsythia suspensa krustojuma hibrīds. Agrā pavasarī, vēl pirms lapu plaukšanas, tā tievos, lokanos zarus klāj blīvi, koši dzelteni, zvanveida ziedi, padarot to par vienu no agrākajiem un pamanāmākajiem pavasara vēstnešiem dārzos. Pieaudzis krūms var sasniegt 2,5–3 metru augstumu un 3–3,5 metru platumu, un to bieži stāda kā atsevišķu dekoratīvo krūmu vai dzīvžogos.
Pludmales zemene
Fragaria chiloensis
Fragaria chiloensis, plaši pazīstama kā pludmales zemene vai piekrastes zemene, ir zemu augošs daudzgadīgs augs, kas dabiskos apstākļos sastopams Amerikas Klusā okeāna piekrastes apgabalos — no Aļaskas līdz Čīlei un Argentīnai. Tā ir viena no divām mūsdienu kultivētās zemenes (Fragaria × ananassa) vecāksugas. Augs ražo baltas līdz gaiši sarkanas, ļoti aromātiskas ogas un, izmantojot stolonus, veido blīvus zemsedzes paklājus. Tumši zaļās, spīdīgās trīslapu lapas rudenī var iegūt sarkanīgu nokrāsu, piešķirot augam dekoratīvu vērtību.
Smaržīgā zemene
Fragaria moschata
Fragaria moschata, plašāk pazīstama kā smaržīgā zemene vai augstā zemene, ir rožu dzimtas (Rosaceae) daudzgadīgs lakstaugs, kura dzimtene ir Centrāleiropa un Āzijas mērenā josla. Tā veido cerus un paklājveida augsnes segumu, kas lēnām izplatās ar stīgām, ražojot mazas, tumši sarkanas ogas, kas tiek augstu vērtētas to intensīvi aromātiskās garšas dēļ, ko bieži raksturo kā zemeņu, aveņu un ananasu apvienojumu. Atšķirībā no mūsdienu dārza zemenēm, lielākā daļa smaržīgo zemeņu augu ir funkcionāli divmāju, tāpēc labai ražai ir nepieciešami gan vīrišķie (apputeksnētāji), gan sievišķie vai hermafrodītie augi.
Meža zemene
Fragaria vesca
Fragaria vesca, plaši pazīstama kā meža zemene vai lapu zemene, ir smalks daudzgadīgs augs, kas dzimtenis Eirāzijai un Ziemeļamerikai. Tā ražo mazus, ārkārtīgi aromātiskus sarkonus augļus, kas tiek novērtēti to izcilās garšas dēļ — pārāki par kultivētajām šķirnēm. Baltie, piecu ziedlapu ziedi un trīsdaivu lapas padara to par pievilcīgu augsnes pārklājēju dārzos, pļavās un meža malās.
Virdžīnijas zemene
Fragaria virginiana
Fragaria virginiana, plaši pazīstama kā Virdžīnijas zemene vai meža zemene, ir Ziemeļamerikai raksturīgs daudzgadīgs augsnes pārklājējs no Rosaceae dzimtas. Izplatīta no Ņūfaundlendas līdz Džordžijai un uz rietumiem līdz Oklahomas štatam, tā ir viens no diviem mūsdienu kultivētās zemenes (Fragaria × ananassa) vecākaugiem. Augs veido zemu, izplešanos ar stoloniem, producē mazas, bet intensīvi aromātiskas sarkanas ogas un smalkus pieclapiņu baltas krāsas ziedus pavasarī. Labvēlīgi aug pilnā saulē vai daļējā ēnā, un to augstu vērtē kā erozijas ierobežotāju, apputeksnētāju atbalsta augu un ēdamu ainavorīkojumu elementu.
Zemene
Fragaria x ananassa
Zemene (Fragaria x ananassa) ir daudzgadīgs lakstaugs, kas visā pasaulē pazīstams ar saviem garšīgajiem sarkanajiem augļiem. Tam raksturīgas spilgti zaļas trīslapu lapas un maigi balti ziedi, no kuriem veidojas ogas.
Pundurfrailea
Frailea pumila
Frailea pumila ir neliels kaktuss, kas dzimtenis Brazīlijas dienvidu, Urugvajas un Argentīnas zālājiem. Tas pieder Cactaceae dzimtai un reti pārsniedz 5 cm diametrā. Tā ievērojamākā īpašība ir kleistogāma ziedēšana: dzeltenās zieds attīstās, pašapputeksnējas un veido sēklas, nekad neatveroties — klusa vairošanās brīnums, kas pielāgots neprognozējamai videi.
Krūklis
Frangula
Frangula ir aptuveni 56 sugu vasarzaļo vai mūžzaļo krūmu un nelielu koku ģints pabērzu (Rhamnaceae) dzimtā, ko parasti dēvē par krūkļiem. Tiem ir gandrīz kosmopolītiska izplatība Eiropā, Amerikā un lielā daļā Āzijas. Frangula sugām raksturīgas pamīšus izvietotas vienkāršas lapas, zari bez dzeloņiem, pumpuri bez zvīņām, mazi pieclapu ziedi un ogām līdzīgi augļi ar divām līdz četrām sēklām, kurus izplata putni. Mizai un ogām ir sena medicīniskas izmantošanas vēsture kā dabiskiem caurejas līdzekļiem. Vairākas sugas, jo īpaši Frangula alnus, dažviet Ziemeļamerikā tiek uzskatītas par invazīvām.
Osis (ģints)
Fraxinus
Fraxinus ir ziedaugu ģints olīvu dzimtā Oleaceae. Tā ietver 45–65 sugas, kas parasti ir vidēji lieli vai lieli koki, pārsvarā lapu koki, lai gan dažas subtropiskās sugas ir mūžzaļas. Izplatītākās sugas ir parastais osis (F. excelsior), baltais osis (F. americana) un zaļais osis (F. pennsylvanica). Oši ir nozīmīgi ainavu koki, ko novērtē par plašo vainagu, rudens krāsojumu un koksnes kvalitāti.
Amerikas osis
Fraxinus americana
Amerikas osis (Fraxinus americana) ir liels, ātraudzīgs vasarzaļš koks, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas austrumu un centrālā daļa. Tas pieder olīvu dzimtai (Oleaceae), tam ir plūksnaini saliktas lapas ar 5–9 lapiņām, kas rudenī kļūst dzeltenas līdz purpursarkanas, un tas var sasniegt 18–24 metru augstumu.
Šaurlapu osis
Fraxinus angustifolia
Fraxinus angustifolia, pazīstams kā šaurlapu osis, ir vidēja vai liela izmēra lapkoku koks, kas dabiski sastopams Dienvideiropā, Ziemeļrietumu Āfrikā un Dienvidrietumu Āzijā. Tas pieder olīvkoku (Oleaceae) dzimtai un var sasniegt 20 līdz 30 metru augstumu. Tā lapas ir plūksnainas, ar raksturīgām šaurām lapiņām, kas rudenī iegūst dzeltenīgus un sarkanīgus toņus. Tas zied pavasarī pirms lapu atvēršanās, veidojot mazus, purpursarkanīgi zaļganus ziedus.
Parastais osis
Fraxinus excelsior
Parastais osis (Fraxinus excelsior) ir liels vasarzaļš koks, kura dzimtene ir Eiropa, un tas pieder olīvu (Oleaceae) dzimtai. Tas var izaugt 18–24 metrus augsts, ar noapaļotu vainagu un nepāra plūksnaini saliktām lapām. Tā mazie ziedi bez vainaglapām parādās pavasarī pirms lapu plaukšanas. Tā ir vidēji ātraudzīga suga, kas jau sen tiek novērtēta kā dekoratīvs un ēnu sniedzošs koks, taču mūsdienās to nopietni apdraud ošu mēris (ko izraisa sēne Hymenoscyphus fraxineus) un ošu krāšņvabole.
Manna osis
Fraxinus ornus
Vidēja lieluma vasarzaļš koks, kura dzimtene ir Dienvideiropa un Dienvidrietumāzija. Tas ir iecienīts pateicoties krāšņajām, smaržīgo, krēmbalto ziedu skarām pavasarī un vēsturiskajai nozīmei kā mannas avotam — saldai sulai, ko iegūst no iegriezumiem mizā. Kokam ir nepāra plūksnaini saliktas lapas ar 5 līdz 9 lapiņām un noapaļots vainags, kultivācijā sasniedzot aptuveni 9 metru augstumu.
Pensilvānijas osis
Fraxinus pennsylvanica
Pensilvānijas osis (Fraxinus pennsylvanica) ir ātraudzīgs vasarzaļš koks, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas austrumu daļa. Tā ir viena no visplašāk izplatītajām ošu sugām kontinentā, kas sastopama no Atlantijas okeāna piekrastes līdz pat Lielajiem līdzenumiem. Pazīstams ar savu izcilo spēju pielāgoties dažādiem augsnes apstākļiem — tostarp mitrām, sausām un sablīvētām augsnēm —, tas ilgu laiku bija populāra izvēle pilsētas apstādījumiem un piemājas dārziem. Pavasarī, pirms lapu plaukšanas, koks raisa mazus, zaļgani purpurkrāsas ziedus, un rudenī tā lapotne krāsojas koši zeltaini dzeltena. Diemžēl Pensilvānijas osis saskaras ar eksistenciālu apdraudējumu no ošu smaragdzaļās krāšņvaboles — invazīvas vaboles, kas ir izpostījusi ošu populācijas visā Ziemeļamerikā.
Frēzija
Freesia leichtlinii
Freesia leichtlinii ir daudzgadīgs sīpolaugs (bumbuļsīpols) no Iridaceae dzimtas, kura dzimtene ir Kāpas provinces Dienvidāfrikā. Tā veido izliektas ziedu vārpas ar ļoti smaržīgiem cauruļveida ziediem, parasti krēmkrāsas un dzeltenos toņos ar zīmēm rīklē, lai gan pasuga alba veido baltus ziedus. Tā tiek plaši audzēta kā dekoratīvs podu augs un grieztiem ziediem tās intensīvās smaržas dēļ.
Frēzija
Freesia refracta
Freesia refracta ir no Dienvidāfrikas (Kāpzemes) nākošs sīpolaugu (bumbuļsīpolu) daudzgadīgs augs, kas pieder īrisu dzimtai (Iridaceae). Tā spēcīgi smaržojošie, piltuvveida ziedi plaukst vienpusējos ķekaros uz tieviem, izliektiem kātiem, parasti krēmkrāsas, baltā un dzeltenā krāsā, dažkārt ar violetu nokrāsu vainaglapu aizmugurē. Zobenveida, koši zaļās lapas aug no pamatnes. To galvenokārt audzē kā grieztos ziedus, dārza dekoratīvos augus un smaržīgus telpaugus; zied ziemā un pavasarī, pēc tam pāriet miera periodā.
Atrodiet ideālo augu
Mūsu augu ceļvedis palīdz atrast ideālās sugas atbilstoši jūsu pieredzei un gadalaikam.
Pārlūko pēc Grūtības Pakāpes, Sezonas un Vairāk
Izmantojiet zemāk esošos filtrus, lai sašaurinātu šo katalogu pēc kopšanas grūtības pakāpes, sezonas, vides vai meklējiet tieši pēc nosaukuma. Katrs filtrs ved uz sarakstu, kas pielāgots jūsu audzēšanas apstākļiem.