Pilnīgs augu ceļvedis

Crassothonna capensis, ko parasti dēvē par Kāpzemes otonu vai Rubīna kaklarotu, ir ātri augošs nokarenais sukulents, kura dzimtene ir Dienvidāfrikas Austrumkāpas provinces pusaugu Karū krūmāji un akmeņainie līdzenumi. Tas aug zemu pie zemes ar tieviem, sarkanīgi purpursarkaniem kātiem, uz kuriem spirāliski izvietotas pirkstveida, zilganzaļas sukulentu lapas, kas intensīvā saulē vai sausuma stresa ietekmē kļūst koši rubīnsarkanas vai sarkanbrūnas. Nelieli, koši dzelteni margrietiņām līdzīgi ziedi parādās uz tieviem, gareniem kātiem un var ziedēt no pavasara līdz rudenim. Tas lieliski jūtas iekaramos podos, akmensdārzos un kserofītos stādījumos, padarot to par daudzpusīgu un pamanāmu dekoratīvo augu.

974

Krassula (ģints)

Crassula

Krassula ir liela ģints ar vairāk nekā 200 sukulentu sugām Crassulaceae dzimtā, kas galvenokārt ir dzimtene Dienvidāfrikā. Labi zināmās sugas ir C. ovata (jadeīta augs), C. perforata (pogu virkne) un C. capitella (sarkanā pagoda). Tās ir lēni augošas, sausumizturīgas augu sugas, kas piemērotas gan telpās, gan siltā āra klimatā (zonas 9–11).

975

Kokveida krasula

Crassula arborescens

Kokveida krasula (Crassula arborescens), tautā saukta arī par sudraba krasulu, ir krūmveida sukulents, kura dzimtene ir Dienvidāfrikas Rietumkāpas province. Tās apaļās, zilganpelēkās lapas ar sarkanīgām malām piešķir augam unikālu un izsmalcinātu izskatu. Augs aug lēni, sasniedzot līdz pat 120 cm augstumu, un pavasarī vai ziemā zied ar maziem, baltiem vai sārtiem zvaigžņveida ziediem. Tas ir ārkārtīgi izturīgs augs, kas ir piemērots gan iesācējiem, gan pieredzējušiem audzētājiem.

976

Ugunskura krasula

Crassula capitella

Crassula capitella, tautā pazīstama kā ugunskura krasula, ir ložņājošs biezlapju dzimtas (Crassulaceae) sukulents, kura dzimtene ir Dienvidāfrika. Tā veido blīvas, gaļīgas lapu rozetes dzenskrūves formā, kas pie pamatnes ir gaiši zaļas, bet pilnā saulē vai vēsākā temperatūrā iegūst koši oranžus, sarkanus un purpursarkanus toņus. Šī dramatiskā krāsu maiņa padara to par vienu no dekoratīvākajiem sukulentiem podiem un dārza apmalēm. Vasarā tā ražo mazus, zvaigžņveida baltu ziedu ķekarus, kas piesaista bites un tauriņus.

🌿

977

Crassula erosula

Crassula erosula ir neliels sukulents no biezlapju dzimtas (Crassulaceae). Mūsdienās botāniķi to klasificē kā pasugu Crassula subacaulis subsp. erosula, bet vecais nosaukums Crassula erosula ir saglabājies kā sinonīms. Savvaļā tā aug uz grants nogāzēm starp krūmājiem Namībijas dienvidrietumos un Dienvidāfrikas piekrastes kalnos, no Oranžas upes līdz pat Klanviljamai Rietumkāpā. Augs veido nedaudzus stāvus zarus līdz 30 cm augstumā, kas lielākoties aug no pamatnes, ar iegarenām, gludām vai nedaudz pūkainām lapām krāsā no zaļas līdz sarkanīgai. Pavasarī tas izdzen garus ziedkātus (līdz 40 cm) ar krēmkrāsas vai dzeltenīgu ziedu ķekariem. Šis nosaukums dārzniecībās bieži tiek lietots sarkanlapu kultivāram 'Campfire', kas spilgtā saulē kļūst oranžsarkans; tā izcelsme ir diskutabla, un tas bieži tiek pārdots kā Crassula capitella 'Campfire'.

978

Trauslā krasula

Crassula expansa subsp. fragilis

Crassula expansa subsp. fragilis ir smalka un ložņājoša sukulente, kuras dzimtene ir Dienvidāfrikas (Dienvidāfrika, Mozambika, Zambija, Zimbabve, Esvatīni, Angola) un Madagaskaras klinšainās un humusa bagātās nogāzes, kur tā aug daļējā ēnā 50 līdz 1800 m augstumā. Tā veido zemus paklājus no tieviem, sarkanbrūniem kātiem, kas klāti ar sīkām, gaļīgām, gaiši zaļām lapām, kuras intensīvā saulē var kļūt sārtas. Dabā tā zied no novembra līdz janvārim pēc lietusgāzēm, veidojot mazus, cauruļveida baltus ziedus, kas dažkārt ir ar sarkanām svītrām un sakopoti galotņu čemuros. Trauslie kāti ļoti viegli iesakņojas, tiklīdz tie pieskaras augsnei, no kā arī cēlies auga nosaukums.

979

Tārpu augs

Crassula marnieriana

Crassula marnieriana, plaši pazīstama kā tārpu augs vai džeida kaklarota, ir kompakts sukulents, kura dzimtene ir Dienvidāfrika. Tas veido raksturīgus virves formas stublājus ar cieši sakrautām, sulīgām, apaļām lapām, kas pārklājas pretējos pāros, radot unikālu izskatu. Pavasarī tas ražo smalkas baltu līdz gaiši rozā zvaigznes formas ziedu kopu.

980

Pasaku Crassula

Crassula multicava

Crassula multicava, pazīstama kā Pasaku Crassula vai Keipta provinces pundurzāle, ir paklāju veidojošs sukulents zemes segums, kas dabiski sastopams Dienvidāfrikas Keipta provincēs. Tās spīdīgās, noapaļotās lapas ir punktētas ar sīkām bedrītēm, un ziemā tā veido gaisīgus, mazus, zvaigžņveida ziedu pušķus, kas atveras balti no rozā pumpuriem. Ārkārtīgi viegli audzējama, tā panes nolaidību, nabadzīgu augsni un sausumu daudz labāk nekā pārmērīgu laistīšanu.

981

Pulksteņķēdes Augs

Crassula muscosa

Crassula muscosa, plaši pazīstama kā Pulksteņķēdes Augs vai Rāvējslēdzēja Augs, ir lēni augošs sukulents, kas ir dzimtenis Dienvidāfrikai un Namībijai. Tās sīkās, cieši pārklājošās zvīņveida lapas veido atšķirīgu ķēdes vai rāvējslēdzēja rakstu gar stumbriem. Lieliska izvēle gaišiem palodžu logiem, terārijiem un sukulentu kompozīcijām.

982

Jadeīta augs

Crassula ovata

Jadeīta augs (Crassula ovata) ir mīļots sukulents, kas cēlies no Dienvidāfrikas un Mozambikas. Tas pazīstams ar savām biezajām, sulīgajām, ovālajām lapām, kas atgādina jadeīta dārgakmeņus. Šis viegli kopjamais augs var dzīvot gadu desmitiem — potenciāli līdz 70–100 gadiem — un izaug par pievilcīgu krūmu vai nelielu koku. Tā kompaktā augšana un iespaidīgais izskats padarījuši to par vienu no populārākajiem telpaugiem visā pasaulē.

983

Gollum krasula

Crassula ovata 'Gollum'

Crassula ovata kultivārs ar cilindriskām un cauruļveida lapām, kurām ir piltuves formas gali, kas atgādina pirkstus. Veido sukulentu, sazarotu krūmu ar lēnu augšanas tempu.

984

Hobita krasula

Crassula ovata 'Hobbit'

Viegls 💧 14 dienas ☀️ Daļēja ēna

Hobita krasula ir Crassula ovata šķirne, kam raksturīgas cauruļveida lapas pirksta vai trompetes formā, atšķirībā no parastā naudas koka ovālajām lapām. Šis Dienvidāfrikas izcelsmes daudzgadīgais sukulents ir ļoti populārs telpaugs tā izturības un lēnās, kompaktās augšanas dēļ. Lapu gali iegūst sarkanīgu toni, ja tie tiek pakļauti spēcīgai saules gaismai.

985

Kalliko kaķēns

Crassula pellucida

Crassula pellucida ir zemu augoša, ložņājoša sukulente, kas dabiski sastopama Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas ēnainos, akmeņainos mežos. Tās mazās, noapaļotās līdz nedaudz sirdsveida lapas veido blīvu, spilvenveida paklāju un to krāsa svārstās no gaiši zaļas līdz sarkanīgi rozā atkarībā no gaismas iedarbības, un raibais kultivārs 'Calico Kitten' (subsp. marginalis) ir novērtēts ar savu krēmkrāsas, rozā un purpura marmorēto lapotni. Pavasarī un vasarā tā veido sīku baltu līdz gaiši rozā zvaigžņveida ziedu kopas.

986

Sirpjveida krasula

Crassula perfoliata

Viegls 💧 21 dienas ☀️ Tiešā saule

Crassula perfoliata ir Dienvidāfrikas krūmveida sukulents, kas vislabāk pazīstams ar savu dekoratīvo varietāti falcata (var. minor) jeb sirpjveida krasulu. Tā ir slavena ar savām biezajām, pelēkzaļajām un sirpjveida lapām, kas izkārtotas ļoti kārtīgās, pretējās rindās. Vasarā tā veido blīvus, noapaļotus koši sarkanu ziedu ķekarus, kas paceļas augstu virs lapotnes, radot spilgtu kontrastu ar lapu atturīgo krāsu. Šis augs, kura dzimtene ir Austrumkāpas un Rietumkāpas (Dienvidāfrika) saulainās un akmeņainās nogāzes, ir izturīgs un sausumu mīlošs, ideāli piemērots tiem, kuri mēdz aizmirst par laistīšanu.

987

Pogu virkne

Crassula perforata

Crassula perforata ir Dienvidāfrikas sukulents no Crassulaceae dzimtas, kas pazīstams ar savām raksturīgajām kaudzētajām trīsstūrainajām lapām, kuras ir izvērtas gar ložņājošiem kātiem. Lapas ir pelēkzaļas ar rozīgi sārtām malām, kas intensīvāk iekrāsojas spilgtā gaismā. Jaunībā augs aug taisni, bet ar laiku kļūst ložņājošs, sasniedzot līdz 60 cm garumu. Viegli kopjams augs, kas labi aug spilgtā gaismā un labi drenējošā augsnē; pavasarī tas nes sīkas zvaigznveida baltas vai gaiši rozā krāsas ziediņus.

988

Koncertīnas augs

Crassula rupestris

Crassula rupestris ir pievilcīgs sakrauto lapu sukulents, kas nāk no Dienvidāfrikas. Tam raksturīgas trīsstūrveida, sulīgas lapas, kas izvietotas gar lokiem līdzīgiem stumbriem. Tā ģeometriskais, pērlītēm līdzīgais lapojuma raksts tam devis populāros nosaukumus: Rožukroņa vīnstīga un Pogas uz auklas. Pavasarī un vasarā augs nes mazus, zvaigznveida, rozā vai baltus ziediņus.

989

Crassula tetragona

Crassula tetragona ir krūmveida sukulents, kas cēlies no Dienvidāfrikas, pazīstams ar savām šaurajām, smailajām, adatai līdzīgajām lapām, kas atgādina mazu priedi. To plaši izmanto bonsai tehnikās un akmens dārzos, lēnām augot, veidojot koksnainus un zarotus stublājus. Vēlā pavasarī un agrā vasarā var veidot mazus, baltus līdz krēmkrāsas zvaigžņveida ziedus.

990

Vilkābele

Crataegus

Vilkābele (Crataegus) ir plaša ērkšķainu krūmu un nelielu koku ģints rožu dzimtā, kas galvenokārt sastopama ziemeļu puslodē. Tā tiek augstu vērtēta pavasara balto vai sārto ziedu ķekaru, spīdīgo, robotu lapu un rudenī nogatavojušos sarkano augļu dēļ. Tas ir izturīgs un daudzpusīgs augs, ko izmanto kā dekoratīvu koku, dzīvžogu un dzīvotni savvaļas dzīvniekiem.

991

Divirbuļu vilkābele

Crataegus laevigata

Divirbuļu vilkābele (Crataegus laevigata) ir ērkšķains, vasarzaļš koks vai krūms, kura dzimtene ir Eiropas meži. Tā tiek augsti vērtēta pavasarī plaukstošo smaržīgo, balto ziedu, rudenī ienākušos sarkano augļu un bagātīgās lomas dēļ Eiropas folklorā, kur tā pazīstama vienkārši kā "maija koks". Augs sasniedz 3-8 m augstumu un platumu, labi pacieš nabadzīgas un mālainas augsnes, un tiek plaši stādīts gan dzīvžogos, gan kā atsevišķs dekoratīvs koks.

992

Vienirbuļa vilkābele

Crataegus monogyna

Crataegus monogyna, pazīstama kā vienirbuļa vilkābele, ir liels krūms vai neliels, ērkšķains lapu koks, kura dzimtene ir Eiropa, Ziemeļāfrika un Rietumāzija. Tā tiek augsti vērtēta balto pavasara ziedu, sarkano rudens augļu un blīvā, ērkšķainā auguma dēļ, un to plaši izmanto dzīvžogos un kā atbalsta augu savvaļas dzīvniekiem.

993

punktētā vilkābele

Crataegus punctata

Viegls 💧 14 dienas ☀️ Tiešā saule

Punktētā vilkābele (Crataegus punctata) ir vasarzaļš rožu dzimtas (Rosaceae) koks, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas austrumi. Tā izaug līdz 9 metru augstumam ar blīvu, noapaļotu vainagu un raksturīgiem ērkšķiem, kas sasniedz līdz 7 cm garumu. Vēlā pavasarī plaukst balti ziedi blīvās vairogveida ziedkopās, bet rudenī koks ir bagāts ar sarkaniem augļiem (ābolīšiem) ar baltiem punktiņiem, no kuriem suga ieguvusi savu nosaukumu. Tā ir īpaši vērtīga savvaļas dzīvniekiem — augļi piesaista gājputnus.

994

Trapiā

Crateva tapia

Trapiā (Crateva tapia) ir Amerikas pamatiedzīvotāju koks, kas sastopams no Meksikas līdz Brazīlijas dienvidiem, kur tas ir izplatīts Kaatingā, Seradu, Pantanalā un Amazones piekrastes mežos. Tas var sasniegt 4 līdz 15 m augstumu, ar noapaļotu un plašu vainagu, līkumotu stumbru ar pelēcīgu mizu, kas griežot izdala ķiploku smaržu. Lapas ir trīslapiņu un koks zied no augusta līdz novembrim, pārklājoties ar baltiem ziediem ar gariem sarkanīgiem putekšņlapām, kas piesaista bites, tauriņus, kodes un sikspārņus. Augļi, kas ir lodveida ogas, nogatavojas no februāra līdz aprīlim un tiem ir ēdama, salda mīkstums.

995

Mīkstpiene

Crepis

Viegls 💧 7 dienas ☀️ Tiešā saule

Mīkstpienes (Crepis) ir aptuveni 200 viengadīgu, divgadīgu un daudzgadīgu kurvjziežu dzimtas (Asteraceae) savvaļas puķu ģints, ko parasti dēvē par mīkstpienēm to pienenēm līdzīgo dzelteno ziedkopu un sēklu ar knābi dēļ. Šis ir ģints līmeņa kopšanas profils — tas aptver vispārīgus augšanas apstākļus, kas raksturīgi visām mīkstpienēm, nevis vienai konkrētai sugai, jo atsevišķas mīkstpienes nedaudz atšķiras pēc augstuma un augšanas veida. Dabā tās sastopamas galvenokārt Vidusjūras reģionā, Eiropā, Āzijā un Āfrikā, taču daudzas mīkstpienes ir naturalizējušās visā pasaulē ceļmalās, zālājos un traucētās augsnēs, kur to nektārs un sēklas nodrošina barību bitēm, kamenēm un sēklēdājiem putniem.

996

Matveida mīkstpiene

Crepis capillaris

Viegls 💧 14 dienas ☀️ Tiešā saule

Matveida mīkstpiene (Crepis capillaris) ir viengadīgs vai divgadīgs kurvjziežu dzimtas (Asteraceae) augs, kura dzimtene ir Eiropa un Rietumāzija, un tas ir plaši naturalizējies visā pasaulē. Tas ražo mazus, dzeltenus ziedus, kas līdzīgi pienenei un sagrupēti kurvīšos, ziedot no pavasara līdz rudenim. Tas ir ārkārtīgi pielāgoties spējīgs augs, kas sastopams pamestās vietās, ceļmalās, dārzos un ganībās. Jaunās lapas ir ēdamas un agrāk tika izmantotas salātos tradicionālajā Vidusjūras virtuvē.

997

Kalebaskoks

Crescentia cujete

Vidējs 💧 10 dienas ☀️ Tiešā saule

Crescentia cujete jeb kalebaskoks ir neliels vai vidēja izmēra tropu mūžzaļš koks, kura dzimtene ir Meksika, Centrālamerika un Karību jūras reģions. Tas sasniedz līdz 9 m augstumu un tam ir plašs, izplests vainags. Koks ir uzreiz atpazīstams pēc tā kauliflorijas — lielie, cietie, lodveida augļi un dzeltenzaļie ziedi ar purpura svītrām aug tieši no stumbra un vecākiem zariem. To apputeksnē sikspārņi, tas zied naktīs un plaukst pilnā saulē un labi drenētā augsnē (USDA zonas 10b–12b). Kalebaskoks tūkstošiem gadu ir bijis neatņemama cilvēka kultūras sastāvdaļa: tā augļu čaulas ir kalpojušas kā bļodas, ūdens trauki, mūzikas instrumenti (marakas, Haiti vudu 'asson' grabuļi) un ceremoniālie trauki. Latīņamerikas un Karību jūras reģiona tradicionālajā medicīnā mizas, lapu un augļu mīkstuma preparātus izmanto elpceļu slimību, hipertensijas, brūču dziedēšanai un kā atkrēpošanas līdzekļus.

998

Purva Lilija

Crinum

Viegls 💧 7 dienas ☀️ Tiešā saule

Krinum (Crinum) ir liela ģints, kurā ietilpst aptuveni 180 sīpolaugi no Amaryllidaceae dzimtas, kas dabā sastopami tropu un subtropu reģionos Āfrikā, Āzijā un Amerikā. Šie iespaidīgie, biezus ciņus veidojošie augi, pazīstami kā purva lilijas vai krinum lilijas, veido siksnas formas lapas un krāšņas, smaržīgas zieda vārpas baltā un rozā krāsā, parasti vasarā. Biežāk audzētās sugas ir C. asiaticum (milzu krinum), C. moorei (Mūra krinum) un dārza hibrīds C. × powellii.

999

Indīgais Krīns

Crinum asiaticum

Crinum asiaticum, plaši pazīstams kā indīgais krīns vai milzu krīna lilija, ir liels tropiskais sīpolaugs Amaryllidaceae dzimtā. Dzimtene — tropiskās Āzijas piekrastes apgabali. Augs veido iespaidīgas smaržīgu baltu ziedu čemurenes uz augstiem kātiem virs rozetē sakārtotām garām, siksnasveidīgām mūžzaļām lapām. Plaši audzēts tropisko un subtropisko reģionu dārzos sava iespaidīgā un dekoratīvā izskatu dēļ.

1000

Pauella Krinuma Lilija

Crinum x powellii

Vidējs 💧 14 dienas ☀️ Tiešā saule

Crinum x powellii, plaši pazīstama kā Pauella Krinuma Lilija, ir iespaidīgs hibrīds — sīpolaugs daudzgadīgs stādaugs, kas iegūts, krustojot divas Dienvidāfrikas sugas: Crinum bulbispermum un Crinum moorei. Tas veido lielas, siksnas formas lapas un augstas ziedkātas ar smaržīgiem, trompetes formas ziediem rozā līdz baltu toņos vasaras beigās. Izturīgs un ilgmūžīgs dārza augs, kas labi iekļaujas dobēs, lauku stilā veidotos dārzos un siltmērenā klimatā.

1001

Jūras kritme

Crithmum maritimum

Jūras kritme (Crithmum maritimum) ir čemurziežu dzimtas daudzgadīgs sukulents, kas plaši izplatīts Vidusjūras, Atlantijas okeāna un Melnās jūras piekrastes klinšainajos un smilšainajos rajonos. Tā aug savvaļā uz sāļo vēju appūstām klintīm un akmeņiem, veidojot kompaktus, sazarotus cerus ar gaļīgām, zilganzaļām un aromātiskām lapām, kurām piemīt izteikti sāļa garša. Vasarā tā ražo mazu, balti dzeltenīgu ziedu čemurus, kam rudenī seko aromātiskas sēklas. Augs ir ārkārtīgi izturīgs pret sausumu un sāli, un tā ir viena no retajām dārza kultūrām, kas ir īsts halofīts.

1002

Montbrēcija

Crocosmia × crocosmiiflora

Montbrēcija (Crocosmia × crocosmiiflora) ir īrisu dzimtas daudzgadīgs bumbuļsīpolu hibrīds, kas radies, krustojot Crocosmia aurea un Crocosmia pottsii. Šo šķirni 1880. gadā izveidoja franču dārzkopis Viktors Lemuāns. Augam ir izliekti stublāji ar cauruļveida ziediem košos oranžsarkanos toņos, kas zied no vasaras vidus līdz rudens sākumam. Tā lapojums sastāv no garām, koši zaļām un zobenveida lapām, kas parādās pavasarī un nokalst ziemā. Tas ir plaši audzēts augs mērenā klimata dārzos un viegli naturalizējas labi drenētā augsnē.

1003

Montbretija

Crocosmia crocosmiiflora