Pilnīgs augu ceļvedis
Pārlūkojiet augus pēc grūtības pakāpes, sezonas un citiem kritērijiem. Atrodiet sev piemērotāko augu.
Grūtības pakāpe
Gadalaiki
Augi pēc pilsētas
🗺️ Augi pēc pilsētasAtrasti 3728 augi
Rāda 793–828 no 3728
Vetivērija
Chrysopogon zizanioides
Vetivērija (Chrysopogon zizanioides) ir izturīga daudzgadīga zāle, kas cēlusies no Indijas un plaši kultivēta tropu un subtropu reģionos visā pasaulē. Tā veido biezus ciņus ar garām, stingrām, aromātiskām lapām un unikālu dziļu sakņu sistēmu, kas aug vertikāli 3–4 metrus zemē. Viena no pasaulē daudzpusīgākajām augiem — tā novērš augsnes eroziju, attīra ūdeni, dod vērtīgu ēterisko eļļu, ko izmanto smaržu ražošanā, un tai ir tūkstošgadīgas ārstnieciskās tradīcijas.
Skaistā hrizotēma
Chrysothemis pulchella
Chrysothemis pulchella ir daudzgadīgs tropu augs, kas pieder Gesneriaceae dzimtai un ir radniecīgs Āfrikas vijolītēm un gloksīnijām. Tas izceļas ar samtainu lapojumu vara toņos un dzelteniem cauruļveida ziediem ar sarkanām svītrām vai plankumiem, ko ieskauj ļoti košas un noturīgas oranžsarkanas kauslapas, lai gan katrs zieds zied tikai dažas dienas. Augs aug no bumbuļiem, tāpēc aukstajā sezonā tas var zaudēt lapas un stumbrus, bet, atgriežoties siltumam, atkal sadīgt. Telpās tas sasniedz aptuveni 30-45 cm augstumu.
Meksikas koka paparde
Cibotium schiedei
Cibotium schiedei, pazīstama kā Meksikas koka paparde, ir ārkārtīgi lēni augoša koka paparde, kuras dzimtene ir Meksikas mākoņu meži. Tās šķiedrainais stumbrs, ko klāj mīksti, zeltaini sarkani matiņi, balsta gaiši zaļas, zīdainas tekstūras lapas (frondes), kas var sasniegt 2,5–3,5 m garumu, veidojot izliektu un skulpturālu vainagu. Tā ir mūžzaļa suga bez miera perioda, kas tiek augsti vērtēta tropu dārzos un kā arhitektonisks telpaugs, lai gan tā prasa pacietību: ir nepieciešami vairāki gadi, lai izveidotos redzams stumbrs.
Auna zirnis
Cicer arietinum
Cicer arietinum, pazīstams kā auna zirnis, ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs, kura izcelsme meklējama Tuvajos Austrumos. Tas tiek kultivēts jau vairāk nekā 7500 gadus un mūsdienās ir viena no svarīgākajām pārtikas kultūrām pasaulē. Augs sasniedz 20–60 cm augstumu, tam ir sazaroti stublāji, kas klāti ar dziedzer matiņiem, plūksnaini saliktas lapas un balti, rozā vai violeti ziedi, no kuriem attīstās īsas, uzpūstas pākstis ar vienu vai divām sēklām. Tāpat kā visi pākšaugi, tas piesaista atmosfēras slāpekli, pateicoties simbiozei ar Rhizobium baktērijām, tādējādi uzlabojot augsnes auglību.
Endīvija
Cichorium endivia
Endīvija (Cichorium endivia) ir viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs Asteraceae dzimtā, kura dzimtene ir Vidusjūras reģions. Tā veido rozetes ar platām vai cirtainām zaļām lapām, kurām raksturīga viegla rūgtena garša. Plaši kultivēta kā lapu dārzenis, tā baudāma gan svaigas salātos, gan vārīta zupās un sautējumos. Uz augstiem kātiem, kas pacēlušies virs lapu rozetes, var veidoties gaišzilas vai violetas krāsas ziedi.
Cigoriņš
Cichorium intybus
Parastais cigoriņš (Cichorium intybus) is kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas tiek augstu vērtēts tā debeszilo ziedu dēļ, kuri atveras rītausmā un aizveras pēcpusdienā. Tā dzimtene ir Eiropa, Rietumāzija un Ziemeļāfrika, taču mūsdienās tas savvaļā aug mērenā klimata joslās visā pasaulē. Pirmajā gadā tas veido piezemes rozeti ar robotām lapām, bet vēlāk izdzen līdz 1,5 m augstus, zarotus ziednešus. Gan rūgtās lapas, gan garā mietsakne ir ēdamas, un grauzdēta sakne gadsimtiem ilgi izmantota kā kafijas aizstājējs.
Indīgais velnarutks
Cicuta
Velnarutki (Cicuta) ir neliela ģints, kurā ietilpst aptuveni četras daudzgadīgu (dažreiz divgadīgu) lakstaugu sugas no čemurziežu (Apiaceae) dzimtas (tā pati dzimta, kurā ietilpst burkāni), kuru dzimtene ir mitrāji, strautu krasti, grāvji un purvainas vietas Ziemeļamerikas un Eiropas mērenā klimata joslās. Tie veido dobus, spēcīgus un zarotus stublājus līdz 2,5 m augstumam, kurus vasarā vainago baltu ziedu čemuri. Griežot bumbuļveida, kamerās sadalīto sakni, izdalās dzeltenīga, eļļaina sula ar smaržu, kas līdzīga svaigam pastinakam. Velnarutks tiek uzskatīts par vienu no visindīgākajiem savvaļas augiem Ziemeļamerikā un Eiropā: visas tā daļas satur cikutoksīnu — spēcīgu konvulsantu, kas vislielākajā koncentrācijā atrodas saknēs agrā pavasarī. Šī ģints ir savvaļas mitrāju suga, nevis kultivēts dekoratīvais vai telpaugs, un šeit tā ir aprakstīta tikai identifikācijas un drošības nolūkos.
Kamfora koks
Cinnamomum camphora
Kamfora koks ir majestātisks mūžzaļš koks, kas cēlies no Austrumāzijas un ir slavens ar savām aromātiskajām skaidu un kamforas ražošanu. Tā lapas ir ādainas, spīdīgas un, saspiežot, izdala raksturīgu smaržu. Pavasarī tas veido mazas baltu vai krēmkrāsas ziedu kopu, kam seko nelieli melni augļi. Lai gan savvaļā tas sasniedz lielus izmērus, agrīnajos gados to var audzēt lielās podā vai kā bonsaju.
Tīruma usne
Cirsium arvense
Tīruma usne (Cirsium arvense) ir daudzgadīgs lakstaugs, kas pazīstams kā viena no pasaulē sīkstākajām nezāļu sugām. Tā veido blīvas kolonijas, pateicoties dziļai un plaši sazarotai pazemes sakņu sistēmai, kas var sasniegt pat vairāku metru dziļumu. Stumbri ir stāvi, 30–150 cm augsti, ar dziļi šķeltām un izteikti dzeloņainām lapām. Vasaras mēnešos augs veido bagātīgus, smaržīgus ziedu kurvīšus violetos vai sārtos toņos, kas ir nozīmīgs nektāra avots bitēm, tauriņiem un citiem apputeksnētājiem — tas ir viens no nektāriem bagātākajiem savvaļas augiem Lielbritānijā. Neskatoties uz to, ka lauksaimniecībā tā tiek uzskatīta par apgrūtinošu nezāli, tīruma usnei ir senas tradīcijas tautas medicīnā, un tā ir ēdama.
Dažādlapu dzelzene
Cirsium heterophyllum
Dažādlapu dzelzene (Cirsium heterophyllum) is bezērkšķu kalnu daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas augs, kas sasniedz 50–150 cm augstumu. Uz neklātā kāta atrodas lancetiskas lapas, kas no augšpuses ir zaļas un gludas, bet no apakšas klātas ar biezu, baltu tūbu – no tā cēlies nosaukums "dažādlapu". Zied no jūnija līdz augustam, veidojot atsevišķus, apaļus purpursarkanus kurvīšus 3–5 cm diametrā. Dabā sastopama kalnu pļavās, krūmājos un mežmalās Ziemeļeiropā un Centrāleiropā, kā arī Sibīrijā līdz pat Altajam.
Cisuss / Vīnogu Efejas (ģints)
Cissus
Cisuss ir liela kāpjošu un nokarenu vīteņaugu ģints Vitaceae dzimtā, kas savvaļā sastopama tropu un subtropu reģionos visā pasaulē. Tā ietver populārus telpaugus, piemēram, Cissus rhombifolia (vīnogu efeja), Cissus discolor (reksa begoniju vīteņaugs) un Cissus quadrangularis. Šie daudzpusīgie augi labi aug gan telpās, gan ārā, piedāvājot sulīgu lapotni un enerģisku, ātru augšanu.
Kengurvīns
Cissus antarctica
Cissus antarctica, tautā pazīstams kā kengurvīns vai cissus, ir ātri augošs daudzgadīgs vīteņaugs, kas dabiski sastopams Austrālijas austrumos. Novērtēts ar savām tumši zaļajām, spīdīgajām, zobainajām lapām un vīteņošanās ieradumu, izmantojot stīgas, tas ir viens no izturīgākajiem un tolerantākajiem vīteņaugiem piekaramajiem groziem, režģiem vai kā zemes segums siltā klimatā. Tas pielāgojas plašam gaismas apstākļu diapazonam, sākot no spilgtas netiešas gaismas līdz blīvai ēnai, padarot to par lielisku izvēli birojiem un vāji apgaismotām vidēm.
Četrstūrainais cisuss
Cissus quadrangularis
Cissus quadrangularis ir ātri augošs sukulents vīnogu dzimtā (Vitaceae), kura dzimtene ir tropiskā Āfrika, Arābijas pussala un Indijas subkontinents. Tā raksturīgākā iezīme ir biezs, četrstūrains, posmots stumbrs, kas atgādina sulīgu, zaļu segmentu ķēdi, ļaujot augam rāpties ar stīgām vai pievilcīgi nokarāties no iekaramā poda. Mezglos parādās nelielas trīsdaivainas lapas, kas sausos apstākļos bieži nobirst, atstājot skulpturālos stumbrus kā galveno dekoratīvo elementu. Ajūrvēdas medicīnā tas ir pazīstams kā Hadjod vai Asthisamharaka ("kaulu savienotājs") tā senās izmantošanas vēstures dēļ kaulu un locītavu veselības atbalstam.
Vīnogu Efeja
Cissus rhombifolia
Cissus rhombifolia, plaši pazīstama kā Vīnogu Efeja, ir spēcīgs tropisks tīņaugs no Vitaceae dzimtas, kas sastopams Centrālamerikā un Dienvidamerikā. Tās trīsdalītās, tumši zaļās spožās lapas ar rūsainiem matiņiem uz apakšpuses padara to par vienu no pievilcīgākajiem telpas tīņaugiem. Tas labi attīstās piekārtajos podos, audzēts pie restēm vai ļauts kaskādēt no plauktiem. Dabiskā izturība ļauj šim augam lieliski pielāgoties tipiskajiem iekštelpu apstākļiem ar minimālu kopšanu.
Sezonas vīnoga
Cissus verticillata
Cissus verticillata, plaši pazīstama kā Insulīna augs, ir spēcīga daudzgadīga vīnstīga, kas dzimtene ir Amerikas kontinents. Tās lapas ir zaļas, ovālas un spožas, taču visspilgtākā iezīme ir garās, sarkanīgās gaisā karājošās saknes, kas nokarājas no zariem, radot dabiska aizkara efektu. Tā ir ārkārtīgi izturīgs augs, kas spēj ātri apaugt žogus, pergolas un sienas, un ir augstu novērtēts arī tradicionālajā medicīnā.
Monpeljē cistus
Cistus monspeliensis
Monpeljē cistus ir mūžzaļš Vidusjūras reģiona krūms, zems un kupls (50 līdz 120 cm), raksturīgs garigas un makvja augājam. Tā lancetveida lapas ir lipīgas un spēcīgi smaržojošas, karstā laikā izdalot raksturīgu sveķainu aromātu. No maija līdz jūnijam tas pārklājas ar daudziem maziem baltiem ziediem ar dzeltenu viduci, kas ir ļoti medaini. Augs ir ārkārtīgi izturīgs un pieticīgs ūdens patēriņa ziņā, tas labprāt kolonizē nabadzīgas, kaļķainas vai krama augsnes, un tam ir svarīga loma augsnes erozijas apkarošanā ugunsgrēku noplicinātās Vidusjūras teritorijās.
Salviju lapu cists
Cistus salviifolius
Cistus salviifolius jeb salviju lapu cists ir neliels, mūžzaļš Vidusjūras reģiona krūms, kas sasniedz aptuveni 60 cm augstumu un kam raksturīga klājeniska augšanas forma. Tā ovālās, krunkainās lapas atgādina salviju un ir klātas ar smalku, pelēkzaļu pūciņu. No pavasara līdz vasaras sākumam tas bagātīgi zied ar baltiem pieclapu ziediem, kuru pamatnē bieži ir neliels dzeltens plankums; ziedi atveras no rīta un nobirst vienas dienas laikā. Tā ir pioniersuga, kas spēj ātri kolonizēt nabadzīgas un sausas augsnes, kā arī atjaunoties pēc ugunsgrēkiem.
Dzelonainā citareksila
Citharexylum spinosum
Citharexylum spinosum, pazīstams kā dzelonainā citareksila vai vijolkoks, ir ātraudzīgs mūžzaļš vai daļēji vasarzaļš krūms vai neliels koks, kura dzimtene ir Floridas dienvidi, Karību jūras salas un Dienvidamerikas ziemeļi līdz Centrālamerikai. Tas kolonizē sausas piekrastes joslas, kāpas un subtropu piejūras mežus. Tas var sasniegt 10–16 m augstumu, lai gan dārzos parasti veido vairākstumbru eksemplārus 4–10 m augstumā. Tas izceļas ar spīdīgām, tumši zaļām lāpstveida lapām ar raksturīgu lokveida dzīslojumu un smaržīgiem, cauruļveida baltiem ziediem, kas sakopoti galotnes ķekaros un zied visu gadu, visvairāk pavasarī. Augs ir divmājnieks: sievišķie koki ražo gaļīgus kauleņus, kas nogatavojoties kļūst no oranžiem līdz gandrīz melniem un kurus ļoti iecienījuši putni. Tā cietā, sarkanīgā koksne savulaik tika izmantota mūzikas instrumentu izgatavošanai, no kā cēlies populārais nosaukums 'vijolkoks'.
Arbūzs
Citrullus lanatus
Arbūzs (Citrullus lanatus) ir viengadīgs ložņājošs augs no gurķaugu dzimtas, kura dzimtene ir Āfrika. To plaši audzē tā lielo, sulīgo augļu dēļ, kuriem ir augsts ūdens saturs (aptuveni 92%) un kas ir bagāti ar A un C vitamīniem, kā arī likopēnu. Tā vīteņi var stiepties vairākus metrus, tiem ir daivainas lapas un dzelteni ziedi, no kuriem veidojas augļi ar zaļu mizu un parasti sarkanu mīkstumu.
Citrusaugi
Citrus
Citrusu ģints ietver mūžzaļus kokus un krūmus, tostarp apelsīnus, citronus, laimus un mandarīnus, kuru dzimtene ir Dienvidaustrumāzija un kuri pieder rūtāju (Rutaceae) dzimtai. Citrusaugi tiek augstu vērtēti to smaržīgo balto ziedu un ēdamo augļu dēļ. Tiem ir spīdīgas, aromātiskas tumši zaļas lapas, un tos audzē augļu dārzos, piemājas dārzos un konteineros subtropu un tropu klimatā visā pasaulē.
Meksikas laims
Citrus × aurantiifolia
Meksikas laims (Citrus × aurantiifolia) ir mūžzaļš citrusaugs, kura izcelsme ir Dienvidaustrumāzija. To plaši audzē tropu un subtropu reģionos visā pasaulē. Tā mazie, apaļie augļi ar intensīvi ziedaino aromātu ir neaizstājami tropu virtuvē, īpaši dzērienos, marinādēs, desertos un slavenajā "Key Lime Pie" kūkā. Koks zied ar smaržīgiem baltiem ziediem ar ceriņkrāsas nokrāsu, un tam ir spīdīgas, tumši zaļas lapas. Tas ir komerciāli visjutīgākais citrusaugs pret aukstumu un vislabāk aug siltā un saulainā klimatā.
Rūgtais apelsīns
Citrus × aurantium
Rūgtais apelsīns (Citrus × aurantium) ir mūžzaļš citrusaugļu koks, kas cēlies no dabiska hibrīda starp C. maxima un C. reticulata. Gadsimtiem ilgi kultivēts Vidusjūras reģionā un Āzijā, tas nes intensīvi smaržojošus baltus ziedus un aromātiskus, taču rūgtus augļus. Tas plaši tiek izmantots parfimērijā (neroļa eļļa), liķieru ražošanā, tradicionālajā medicīnā, kā arī kā dekoratīvs koks subtropu dārzos.
Vītolu lapu mandarīns
Citrus × aurantium f. deliciosa
Vītolu lapu mandarīns ir kompakts, mūžzaļš citruskoks, kura dzimtene ir Vidusjūras reģions; tas pirmo reizi dokumentēts Itālijā 19. gadsimta sākumā. Savu nosaukumu tas ieguvis pateicoties šaurajām, vītolam līdzīgajām lapām. Koks zied ar maziem, intensīvi smaržojošiem baltiem ziediem, kam seko saldi, viegli miziņu atdaloši oranži augļi ar raksturīgu aromātisku mizu.
Citronkoks
Citrus × limon
Citronkoks (Citrus × limon) ir mūžzaļš augļu koks Rutaceae dzimtā, kas radies kā dabisks hibrīds starp citronmediju (Citrus medica) un rūgto apelsīnu (Citrus aurantium), visticamāk, Āzijā. Tas ir viens no visplašāk audzētajiem citrusaugļu veidiem pasaulē, ko novērtē par tā skābajiem, vitamīnu C bagātajiem augļiem, smaržīgajiem baltajiem ziediem un apdares vērtību visu gadu. Koks labi aug subtropu un Vidusjūras klimatā.
Atslēgu laims
Citrus aurantiifolia
Atslēgu laims (Citrus aurantiifolia) ir neliels, dzeloņains citrusaugļu koks, kura dzimtene ir Dienvidaustrumāzijas Malēzijas reģions. Tas nes mazus, apaļus, intensīvi aromātiskus un skābīgus augļus, kas ir ļoti augstu novērtēti kulinārijas tradīcijās gan Amerikā, gan Dienvidaustrumāzijā. Kokam ir spīdīgas mūžzaļas lapas un aromātiski balti ziedi, kas siltos klimatos zied visu gadu.
Rūgtais apelsīns
Citrus aurantium
Citrus aurantium, plaši pazīstams kā rūgtais apelsīns jeb Seviljas apelsīns, ir mūžzaļš citrusaugu koks, kas cēlies no Dienvidaustrumāzijas un plaši naturalizējies Vidusjūras reģionā, Tuvajos Austrumos un Dienvidamerikā. Tas veido spīdīgu tumši zaļu lapotni, intensīvi smaržojošus baltus ziedus un apaļus oranžus augļus, kas ir pārāk skābi svaigai lietošanai, taču augstu vērtēti kulinārā, medicīniskā un aromātiskā pielietojuma dēļ. No ziedu mizas iegūst neroli ēterisko eļļu, bet no lapām un zariem — petit grain eļļu, kas abas ir klasiskās smaržlietu ražošanas stūrakmeņi. Kā viens no ekonomiski daudzpusīgākajiem citrusaugļu veidiem, rūgtais apelsīns ir pamats liķieru, marmelāžu, uztura bagātinātāju un augstvērtīgu smaržu ražošanai visā pasaulē.
Kumkvats
Citrus japonica
Kumkvats (Citrus japonica) ir neliels mūžzaļš citrusaugu koks vai krūms, kura dzimtene ir Ķīna. To audzē mazo, oranžo augļu dēļ, kurus ēd veselus ar visu mizu; tiem ir salda miziņa un skābens mīkstums. Tas ir kompakts augs, ko bieži audzē podos un dekoratīvajos dārzos, un tas zied pavasara beigās ar smaržīgiem, baltiem ziediem.
Persijas laima
Citrus latifolia
Citrus latifolia, Persijas laima vai Taiti laima, ir citrusaugļu hibrīds, ko plaši audzē tā sēklu nesaturošo, sulīgo augļu dēļ. Tā ir mūžzaļa koks, kas sasniedz līdz 5 metriem augstumu, nes smaržīgus baltus ziedus un siltos klimatos nes augļus visu gadu.
Citrons
Citrus limon
Citrons (Citrus limon) ir neliels mūžzaļš rūtāju dzimtas (Rutaceae) koks, kura dzimtene ir Dienvidāzijas subtropu reģioni. Tas ir atpazīstams pēc ovālajiem, dzeltenajiem un aromātiskajiem augļiem, balti rozā ziediem un spīdīgi zaļajām lapām, un tas ir viens no visvairāk audzētajiem citrusaugļiem pasaulē. Tas ražo augļus ar augstu C vitamīna un citronskābes saturu, un tiek plaši izmantots kulinārijā, tautas medicīnā un parfimērijā.
Pomelo
Citrus maxima
Pomelo (Citrus maxima) ir pasaulē lielākais citrusauglis, kura dzimtene ir Dienvidaustrumāzija. Tā augļi var svērt vairāk nekā 2 kg, tiem ir bieza, sūkļaina miza un salds, mazskābs mīkstums. Tas tiek uzskatīts par greipfrūta savvaļas priekšteci, kas radies, tam dabiski krustojoties ar saldo apelsīnu. Koks ir mūžzaļš tropu augs ar blīvu vainagu, lielām lapām un ļoti smaržīgiem baltiem ziediem.
Budas roka
Citrus medica var. sarcodactylis
Citrus medica var. sarcodactylis, jeb Budas roka, ir citrusauglis, kura dzimtene ir Ķīna un Indijas ziemeļaustrumi. Tas gadsimtiem ilgi tiek audzēts tā iespaidīgā augļa dēļ, kas sadalās vairākos mīkstos "pirkstos". Tas ir mūžzaļš krūms vai neliels koks ar spīdīgi zaļām lapām, kas ražo smaržīgus, baltus ziedus ar violetu nokrāsu, kas parādās gandrīz visu gadu, ar maksimumu pavasarī un rudenī. Atšķirībā no citiem citroniem, tā auglis nesatur mīkstumu vai sulu: tikai ļoti smaržīgā miza un miziņa tiek izmantota kulinārijā un parfimērijā. Jutīgs pret salu, to audzē zemē reģionos ar maigu klimatu (USDA zonas 9 līdz 11) un podos, ar ziemas ievietošanu iekštelpās vēsākā klimatā.
Meijera citrons
Citrus meyeri
Meijera citrons ir hibrīds citrusauglis, kas cēlies no Ķīnas un, domājams, ir īstā citrona un mandarīna krustojums. Tas nes saldākus, apaļākus un plānākas mizas augļus nekā parastie citroni, kas nogatavojoties iegūst dziļi dzeltenu līdz oranžu krāsu. Pietiekami kompakts, lai audzētu podā, tas labi aug gan telpās, gan āra apstākļos siltā klimatā.
Kalamondīns
Citrus mitis
Kalamondīns (Citrus mitis, klasificēts arī kā Citrus x microcarpa vai x Citrofortunella microcarpa) ir kompakts, mūžzaļš citrusaugļu hibrīds, iespējams, mandarīna un kumkvata krustojums, kas cēlies Dienvidaustrumāzijā un ir ļoti populārs Filipīnās. Tam ir spīdīgas, aromātiskas lapas, smaržīgi balti zvaigžņveida ziedi un tas ražo mazus, oranžus, skābus augļus, ko kulinārijā izmanto kā citronu. To plaši audzē kā dekoratīvu koku podos, tas zied un nes augļus gandrīz visu gadu un labi pielāgojas audzēšanai konteineros, iekštelpās vai uz balkoniem.
Mandarīns
Citrus reticulata
Mandarīns, pazīstams arī kā tanžerīns, ir neliels līdz vidēja izmēra mūžzaļš citrusauglis, kas tiek augstu vērtēts par saviem saldajiem, viegli mizojamajiem augļiem. Dzimtene — Dienvidaustrumāzija; tas labi aug pilnā saulē ar labi drenētu augsni un ir piemērots gan audzēšanai konteineros, gan āra dārzos. Klasisks ziemas pārpilnības un labklājības simbols.
Saldais apelsīns
Citrus sinensis
Saldais apelsīns (Citrus sinensis) ir mūžzaļš augļu koks, kas cēlies no Dienvidķīnas un Dienvidaustrumāzijas, un tagad tiek kultivēts visā pasaulē tropiskos un subtropiskos klimatos. Tas nes sulīgus, ar C vitamīnu bagātus augļus un smaržīgus baltus ziedus. Tas ir viens no ekonomiski nozīmīgākajiem augļu kultūraugiem pasaulē, kas labi aug siltās, saulainās dārzos un var tikt audzēts arī lielos podos.
Izturīgais apelsīns
Citrus trifoliata
Citrus trifoliata, pazīstams arī kā izturīgais apelsīns, ir lapu krūms vai neliels koks, kas izceļas ar ārkārtēju noturību pret aukstumu. Tam ir raksturīgas trīsdaivu lapas un spēcīgi zaļi ērkšķi. Agri pavasarī, pirms lapu izplaukšanas, tas nes lielas, smaržīgas baltas zieds. Augļi ir mazi, pūkaini, dzeltenzaļgani citrusaugļi, kas ir ļoti rūgti un sēklaini, taču ļoti aromātiski.
Atrodiet ideālo augu
Mūsu augu ceļvedis palīdz atrast ideālās sugas atbilstoši jūsu pieredzei un gadalaikam.
Pārlūko pēc Grūtības Pakāpes, Sezonas un Vairāk
Izmantojiet zemāk esošos filtrus, lai sašaurinātu šo katalogu pēc kopšanas grūtības pakāpes, sezonas, vides vai meklējiet tieši pēc nosaukuma. Katrs filtrs ved uz sarakstu, kas pielāgots jūsu audzēšanas apstākļiem.