Pilnīgs augu ceļvedis
Pārlūkojiet augus pēc grūtības pakāpes, sezonas un citiem kritērijiem. Atrodiet sev piemērotāko augu.
Grūtības pakāpe
Gadalaiki
Augi pēc pilsētas
🗺️ Augi pēc pilsētasAtrasti 3728 augi
Rāda 649–684 no 3728
Slēptā krustziežu sūrene
Cardamine occulta
Cardamine occulta, pazīstama kā dārza krustziežu sūrene vai slēptā krustziežu sūrene, ir neliela viengadīga nezāle no Brassicaceae dzimtas, kas ir vietējā Austrumāzijā un Dienvidāzijā. Tā ir galvenokārt pazīstama ar to, ka invadē stādaudzētavu un siltumnīcu podus, izmantojot šo vidi mitros, ēnainos un barības vielām bagātos apstākļus. Augs veido zemu, plūksnainu lapu rozeti un ražo tievus, zarotus stublājus ar maziem, baltiem, četrlapu ziediem, kam seko šauras pākstis, kas sprādzienveidīgi atveras, pieskaroties, izmetot sēklas zināmā attālumā no mātesauga.
Dadzis
Carduus
Carduus ir kurvjziežu dzimtas (Asteraceae) ģints, kurā ietilpst aptuveni 90 dzeloņainu dadžu sugu. Tos mēdz dēvēt par dadžiem, un tie atšķiras no radniecīgās pusdadžu (Cirsium) ģints ar to, ka tiem nav plūksnainu matu kausiņu (pappus), kas raksturīgi pusdadžiem. Šīs sugas ir sastopamas Eiropā, Ziemeļāfrikā un Āzijā, taču daudzas no tām ir naturalizējušās kā ruderālas vai invazīvas nezāles citviet, tostarp Ziemeļamerikā un Austrālijā. Šis apraksts raksturo ģinti kopumā; tādas īpašības kā augstums, ziedēšanas laiks un salizturība atšķiras atkarībā no sugas (piemēram, C. nutans, C. acanthoides, C. crispus).
Noliektais dzelksnis
Carduus nutans
Noliektais dzelksnis (Carduus nutans) ir divgadīga nezāle, kuras dzimtene ir Eiropa, Rietumāzija un Ziemeļāfrika. Tagad tas ir plaši naturalizējies un atzīts par kaitīgu invazīvu sugu Ziemeļamerikā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidāfrikā. Pirmajā gadā tas veido zemu, dzeloņainu rozeti ar dziļi šķeltām, pelēkzaļām lapām un viļņotām, baltām malām. Otrajā gadā tas izaug 30–170 cm (dažreiz līdz 270 cm) garš, veidojot zarotus kātus ar dzeloņainiem spārniem, kuru galos ir lieli, vientuļi, noliekti ziedu kurvīši 3–6 cm diametrā sarkanīgi purpursarkanā vai violetā krāsā — tas piešķir augam tā raksturīgo 'noliekto' izskatu. Ziedi izdala saldu, muskusam līdzīgu aromātu, kas piesaista bites, tauriņus un ziedmušas. Viens augs var saražot līdz 20 000 sēklu, kas augsnē saglabā dīgtspēju līdz pat 20 gadiem, padarot to par agresīvu ganību, ceļmalu un pamestu teritoriju kolonizētāju. Neskatoties uz invazīvo reputāciju, tam ir sena vēsture ierobežotā pārtikas un medicīnas izmantošanā tā dabiskajā izplatības areālā.
Grīslis
Carex
Carex ir ļoti plaša grīšļu ģints Cyperaceae dzimtā, kurā ietilpst vairāk nekā 2 000 sugu visā pasaulē. Plaši audzēts kā dekoratīvs graudzāls pateicoties graciozajai, lokanajai lapotni — izmanto dobjumos, traukos un ūdens dārzos.
Austrumu meža grīslis
Carex blanda
Carex blanda ir smalks vietējais grīslis no Ziemeļamerikas austrumiem, ko augstu vērtē kā elegantu ēnainu augsnes segaugi. Tas veido mīkstas, lokanas velēnas no gaišzaļas daļēji mūžzaļas lapotnes, kas sasniedz līdz 50 cm augstumu un 60 cm platumu. Ārkārtīgi pielāgojams, tas labi aug māla, smilšmāla vai akmeņainas augsnēs plašā pH diapazonā, padarot to par izcilu izvēli meža dārziem, lietus dārziem un mazas kopšanas apstādījumiem.
Japāņu grīslis
Carex morrowii
Carex morrowii, plaši pazīstams kā japāņu grīslis vai Morova grīslis, ir mūžzaļš dekoratīvs daudzgadīgs augs, kas pēc izskata atgādina zāli un ir dzimtenis Japānā. Tas veido graciozas, liektas pudurīšus ar šaurām, bieži raibām lapām, kas piešķir tekstūru un dzīvīgumu noēnotiem dārziem. Izcili izturīgs pret ēnu un viegli kopjams — labi aug zem kokiem, dobēs un traukos.
Putnkāju grīslis
Carex ornithopoda
Carex ornithopoda, ko parasti dēvē par putnkāju grīsli, ir neliels, lēni augošs, mūžzaļš daudzgadīgs grīslis, kura dzimtene ir Eiropa un Anatolija. Tas veido glītus, kompaktus šauru lapu cerus un pavasara vidū vai beigās veido brūnganas ziedu vārpas, kas atgādina putna nagus. Populārs kā mazprasīgs augs apmalēm, augsnes segumam vai akmensdārziem.
Ošimas grīslis
Carex oshimensis
Carex oshimensis, ko parasti dēvē par Ošimas grīsli, ir mūžzaļš, cerus veidojošs dekoratīvs grīšļu dzimtas (Cyperaceae) daudzgadīgs augs. Tā dzimtene ir Japānas Honšu salas meži un akmeņainās nogāzes, īpaši Izu Ošimas reģions, no kura cēlies sugas nosaukums. Kultivēšanā tas vislabāk pazīstams ar populāro raibo šķirni 'Evergold', kas tiek augstu vērtēta tās šauro, lokveidā izliekto lapu dēļ, kurām vidū ir koši krēmīgi dzeltena josla un smalkas tumši zaļas malas. Veidojot zemus, strūklakai līdzīgus cerus aptuveni 30 cm augstumā un 45 cm platumā, tas lēnām izplatās ar īsiem sakneņiem un pavasarī veido neuzkrītošas brūnas ziedu vārpas. Labi aug pusēnā vai izkliedētā saules gaismā, kur lapu krāsojums saglabājas visintensīvākais, un pastāvīgi mitrā, labi drenētā, nedaudz skābā augsnē. Dārznieki novērtē Carex oshimensis tā vieglās kopšanas un četru sezonu struktūras dēļ. Tas lieliski noder apmalēm, jauktos konteineros, meža dārzu malās vai kā košs augsnes sedzējs zem lielākiem krūmiem un kokiem. Pēc ieaugšanas tas pacieš īslaicīgu sausumu, taču nekad neplaukst pilnīgā ēnā vai stāvošā ūdenī.
Ošimas grīslis 'Evergold'
Carex oshimensis 'Evergold'
Carex oshimensis 'Evergold' ir daudzgadīga dekoratīvā graudzāle, kuras dzimtene ir Japāna. Tā ir iecienīta visā pasaulē pateicoties tās šaurajām, raibajām lapām, kurām vidū ir zeltaini dzeltens tonis, bet malās – tumši zaļš. Augs veido kompaktus, lokveidā izliektus cerus līdz 30 cm augstumā. Šis grīslis ir mūžzaļš, saglabājot savu vizuālo pievilcību visa gada garumā. Tas ir ārkārtīgi daudzpusīgs — ideāli piemērots apmalēm, augsnes segumam, podiem, kā arī Āzijas stila vai mūsdienīgiem dārziem. Augs ir izturīgs pret briežiem, sālsizturīgs un tam nepieciešama minimāla kopšana, padarot to par vienu no uzticamākajiem dekoratīvajiem augiem mērenā klimata dārzos un iekštelpās ar netiešu gaismu.
Nolīkušais grīslis
Carex pendula
Nolīkušais grīslis ir spēcīgs, mūžzaļš grīšļu dzimtas daudzgadīgs augs, kura dzimtene ir Rietumeiropa, Centrāleiropa un Dienvideiropa. Tas veido lielus, lokveidīgus tumši zaļu, krokotu un zālei līdzīgu lapu cerus, virs kuriem no pavasara līdz vasarai uz gariem kātiem izaug vairākas slaidas, nokarenas ziedu vārpas. Izturīgs un pielāgoties spējīgs augs, kas ir iecienīts purva dārzos, dīķu malās un mitrās, ēnainās dobēs, kur maz kas cits spēj izdzīvot.
Papaja
Carica papaya
Papaja (Carica papaya) ir ātri augoša tropisko augļu koks, kas nāk no Centrālamerikas un Meksikas. Tā ir viena no visplašāk kultivētajām tropiskajām augļu kultūrām pasaulē — auglis var sākt veidoties jau 4–8 mēnešus pēc stādīšanas. Lielie, dziļi šķeltie lapas, krēmbaltas krāsas ziedi un saldi oranži augļi padara to par iespaidīgu elementu tropisko un subtropisko dārzu ainavā.
Rozā žekitiba
Cariniana legalis
Rozā žekitiba (Cariniana legalis) ir viens no lielākajiem un ilgmūžīgākajiem Atlantijas meža vietējiem kokiem, kas pieaugušā vecumā var pārsniegt 40–50 metru augstumu un 7 metru stumbra diametru. Tā ir emerģenta un klimaksa suga, kas sastopama lietus mežu un sezonālo pussausu mežu lejtecēs un mitrās nogāzēs, kur dažu īpatņu vecums pārsniedz 1000 gadus. Kokam ir taisns stumbrs, bieza un dziļi rievota miza, plašs un daļēji mūžzaļš vainags, kā arī balti krēmkrāsas ziedi, kas sakopoti galotnes skarās no decembra līdz februārim. Tā augļi ir koksnainas pīksīdas (kapsulas ar vāciņu), kas atveras, izlaižot spārnotās sēklas, kuras izplata vējš un pērtiķi. Tā tiek uzskatīta par galveno sugu vietējo mežu atjaunošanai un IUCN sarakstā ir klasificēta kā jutīga suga vēsturiskās mežizstrādes un dzīvotņu zuduma dēļ.
Lielaugļu karisa
Carissa macrocarpa
Lielaugļu karisa (Carissa macrocarpa) ir mūžzaļš krūms, kura dzimtene ir Dienvidāfrikas piekrastes reģioni. Tas ražo smaržīgus, zvaigznes formas baltus ziedus un ēdamas sarkanas ogas, kas atgādina mazas plūmes. Plaši izmantots ainavu veidošanā, pateicoties tā izcilajai izturībai pret sāls šļakatām, vēju un sausumu, kā arī spīdīgajam, tumši zaļajam lapojumam.
Akantlapu dzelzgalve
Carlina acanthifolia
Akantlapu dzelzgalve (Carlina acanthifolia) ir Eiropas kalnu daudzgadīgs augs bez stumbra, kas veido pie zemes piespiestu dzeloņainu, plūksnaini dalītu lapu rozeti. Tās lielais, vientuļais ziedu kurvītis var sasniegt 15 cm diametru, un tam ir bāli dzeltenas, zeltainas iekšējās vīkala lapas, kas darbojas kā dabisks higrometrs: tās aizveras pirms sliktiem laikapstākļiem un atveras sausā laikā, tādēļ augs ieguvis iesauku «barometrs». Francijā aizsargājama suga, raksturīga sausām kaļķakmens pļavām, akmeņainām vietām un kalnu ganībām līdz 1800 metru augstumam.
Panamas cepuru palma
Carludovica palmata
Carludovica palmata, tautā pazīstama kā Panamas cepuru palma jeb toquilla, ir Cyclanthaceae dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kura dzimtene ir tropu lietus meži no Meksikas dienvidiem līdz Bolīvijai. Neskatoties uz palmai līdzīgo izskatu, tā nepieder palmu dzimtai: tai nav koksnaina stumbra, un tā aug ceros no īsa vai pazemes stublāja ar lielām, vēdekļveida lapām, kas var sasniegt pat 1 metra platumu un 1,5 līdz 4 metru kopējo augstumu. Tās ziedi, kas sagrupēti vālītē, ir krēmkrāsas vai bālgani, bet nogatavojušies augļi kļūst oranži vai sarkanīgi. Augs ir pasaulslavens ar to, ka no tā jauno lapu šķiedrām ar rokām tiek austas tradicionālās jipijapa cepures, ko kļūdaini dēvē par "Panamas cepurēm".
Fukjenas tējas koks
Carmona retusa
Carmona retusa, plaši pazīstama kā Fukjenas tējas koks, ir tropisks mūžzaļš krūms, kas ir ārkārtīgi novērtēts bonzaja mākslā. Tam ir mazi, spīdīgi tumši zaļi lapiņi ar nedaudz raupju faktūru smalku matiņu dēļ. Tas nes smalkas baltas ziediņas, kas siltā klimatā var parādīties visu gadu, kam seko mazas, dekoratīvas sarkanas ogas.
Saguāro
Carnegiea gigantea
Saguāro (Carnegiea gigantea) ir lielākais kaktuss Ziemeļamerikā, kura dzimtene ir Sonoras tuksnesis ASV un Meksikā. Atpazīstams pēc tā iespaidīgā augstuma, kas sasniedz pat 18 metrus, un raksturīgajiem sānu zariem, tas ir Amerikas dienvidrietumu un Arizonas štata simbols. Saguāro aug ārkārtīgi lēni — tikai aptuveni 2,5–4 cm gadā — un var dzīvot ilgāk par 200 gadiem.
Karpentārijas palma
Carpentaria acuminata
Carpentaria acuminata ir slaida, vientuļa palma ar gredzenveida stumbru, kuras dzimtene ir galeriju meži un purvaini apvidi Austrālijas ziemeļos, Karpentārijas līča reģionā. Tā var sasniegt 10 līdz 20 metru augstumu, tai ir plūksnainas lapas, kas augšpusē ir tumši zaļas, bet apakšpusē zilganzaļas. Palma veido nokarenas ziedkopas ar krēmbaltiem ziediem, kam seko koši sarkani augļi.
Parastais skābardis
Carpinus betulus
Parastais skābardis (Carpinus betulus) ir izturīgs vasarzaļš koks, kura dzimtene ir Eiropa un Rietumāzijas daļas. Tas tiek augstu vērtēts blīvā, smalkā lapojuma un gludās, rievotās pelēkās mizas dēļ. Tas lieliski padodas apgriešanai, tāpēc ir viena no populārākajām sugām formētiem dzīvžogiem un figūru veidošanai (topiārijiem), savukārt mazās lapas un kompaktā sakņu sistēma padara to par iecienītu bonsai materiālu.
Sārtā dzeltenā vīģe
Carpobrotus acinaciformis
Carpobrotus acinaciformis ir ātri augoša, paklājveida sukulente, kas dabā sastopama Dienvidāfrikas piekrastes kāpās. Tā veido iespaidīgus purpursarkanus ziedus līdz 15 cm platumā un tai ir biezas, sirpjveida lapas. Plaši izmantota kā augsnes sedzaug piekrastes un Vidusjūras tipa dārzos.
Hotentota vīģe
Carpobrotus edulis
Hotentota vīģe (Carpobrotus edulis) ir strauji izplatoša sukulenta augsenes auga suga, kas dabiskos apstākļos aug Dienvidāfrikas piekrastes reģionos. Tās sulīgās, trīsstūrveida lapas veido biezus paklājus, kas var izplesties vairākos metros. Pavasarī un vasarā tas nes krāšņus, margrietiņu ziediem līdzīgus ziedus dzeltenā, violetā vai rozā krāsā, pēc kuriem veidojas ēdami vīģei līdzīgi augļi. Vidusjūras klimata apgabalos, Kalifornijā un Austrālijas piekrastē tas tiek uzskatīts par ļoti invazīvu sugu.
Pekāns
Carya illinoinensis
Pekāns (Carya illinoinensis) ir liels, majestātisks lapu koks, kas dzimis ASV dienvidos un Meksikas ziemeļos. Tas ir ekonomiski nozīmīgākais riekstu koks Ziemeļamerikā, augstu vērtēts par saviem saldajiem, sviestainajiem riekstiem un augstas kvalitātes koksni. Kokam ir masīva vainaga lapotne ar pārnipratnām saliktnēm lapām, un pavasarī tas veido neuzkrītošus zaļus kaķeņus. Šī ir ilgmūžīga suga, kas labvēlīgos apstākļos var sasniegt vairāk nekā 30 metru augstumu.
Pekvi koks
Caryocar brasiliense
Pekvi koks (Caryocar brasiliense) ir Brazīlijas Serrado savannas vietējā koku suga, kas ir ikoniska Centrālbrazīlijas kultūrai. Ar lapotnēm, kas krīt rudenī, un smaržīgiem baltiem ziediem, kurus apputeksnē sikspārņi, tas ražo slavenos pekvi augļus, kas bagāti ar karotīniem, C vitamīnu un taukskābēm. Tas var sasniegt 6 līdz 11 metru augstumu, aug lēni un sāk nest augļus pēc 4 līdz 8 gadiem. Tas ir Serrado bioloģiskās daudzveidības atslēgas suga, kalpojot par pārtiku putniem, zīdītājiem un sikspārņiem.
Klandonas karioptere
Caryopteris × clandonensis
Klandonas karioptere (Caryopteris × clandonensis) ir zems, vasarzaļš dekoratīvais krūms no lūpziežu dzimtas (Lamiaceae), kas no vasaras beigām līdz rudenim klājas ar koši ziliem, smaržīgiem ziediem. Pelēkzaļo, aromātisko lapu un kompaktā 60–120 cm augstuma dēļ tā ir iecienīta izvēle saulainiem dārziem, bišu ganībām un zemiem dzīvžogiem.
Zivju astes palma
Caryota mitis
Caryota mitis ir aizraujoša un savdabīga palma, kas pazīstama ar savām unikālajām lapām, kuras atgādina zivju spuras vai astes. Dzimtene ir Dienvidaustrumāzija, tā aug blīvos ķekaros, kas padara to lieliski piemērotu dabisko privātuma ekrānu veidošanai vai kā iespaidīgu uzmanības centru plašās telpās. Tās lapas ir tumši zaļas un divkārt pinnātiskas, piešķirot videi bagātu, tropisku faktūru. Svarīgi atzīmēt, ka tās augļi satur kalcija oksalāta kristālus, kas var izraisīt ādas kairinājumu.
Džagariju Palma
Caryota urens
Caryota urens, plaši pazīstama kā Džagariju Palma vai Vientuļā Zivsstasta Palma, ir augsta tropiskā monokarpiskā palma, kas ir dzimtā Indijai, Šrilankāi un Dienvidaustrumāzijai. To izceļ unikālās bipinnātās lapas ar zivsstastam līdzīgiem lapiņu segmentiem. Augs zied tikai vienu reizi savā 20 līdz 25 gadu mūžā. Sulas un augļi satur dzeļošus kalcija oksalāta kristālus, kas kairina ādu un gļotādas.
Dzeltenais oleandrs
Cascabela thevetia
Dzeltenais oleandrs (Cascabela thevetia, sin. Thevetia peruviana) ir mūžzaļš tropu krūms vai neliels koks, kura dzimtene ir Meksika un Centrālamerika. Mūsdienās to visā pasaulē audzē kā krāšņumaugu tā spīdīgo, vītoliem līdzīgo lapu un smaržīgo, piltuvveida dzelteno vai aprikožu krāsas ziedu dēļ, kas zied no vasaras līdz rudenim. BRĪDINĀJUMS: visas šī auga daļas — lapas, ziedi, stublāji, sula un jo īpaši sēklas — satur spēcīgus sirds glikozīdus (tevetīnu A un B, peruvozīdu, neriifolīnu) un ir SMAGI TOKSISKAS cilvēkiem, kaķiem un suņiem, ja tās tiek norītas, potenciāli izraisot dzīvībai bīstamu sirds aritmiju. Sargāt no bērniem un mājdzīvniekiem, un, strādājot ar augu, vienmēr valkāt cimdus — sula var kairināt arī ādu.
Zeltlietus kasija
Cassia fistula
Zeltlietus kasija (Cassia fistula) ir tauriņziežu dzimtas vasarzaļš koks, kura dzimtene ir Dienvidāzija. Tas sasniedz 10 līdz 15 metru augstumu un ir slavens ar saviem iespaidīgajiem, nokarenajiem zeltaini dzeltenu ziedu ķekariem, kas parādās pavasarī un vasarā. Pēc ziedēšanas veidojas garas, cilindriskas, tumši brūnas pākstis. Tas ir Taizemes nacionālais koks un viena no pasaulē iecienītākajām tropu dekoratīvajām sugām.
Saldais kaštans
Castanea sativa
Saldais kaštans (Castanea sativa) ir liels lapu koks, kas dabiskos apstākļos aug Dienvideiropā un Mazāzijā. Tas tiek kultivēts kopš seniem laikiem tā ēdamo riekstu un izturīgās koksnes dēļ un ir viens no Eiropas ikoniskākajiem kokiem. Tas var nodzīvot vairākus gadsimtus un sasniegt iespaidīgu augstumu, kļūstot par majestātisku elementu lauku ainavās un lielos parkos.
Melnpupiņa
Castanospermum australe
Castanospermum australe, plaši pazīstams kā Melnpupiņa vai Moreton Bēja kastanis, ir lēni augošs tropiskais koks, kas dabā sastopams Austrālijas austrumu lietus mežos. Kā telpaugs tas tiek novērtēts dekoratīvo sēklu un sulīgās, tumši zaļās, spīdīgās lapotnes dēļ, un ir populārs kā "veiksmes pupiņu" augs. BRĪDINĀJUMS: neapstrādātas sēklas ir INDĪGAS — tās satur kastanospermīnu, saponīnus un alkaloīdus; drošas tikai pēc pienācīgas apstrādes.
Vesellapu Indijas Otiņzieds
Castilleja integra
Castilleja integra (Vesellapu Indijas Otiņzieds) ir daudzgadīgs savvaļas zieds, kas ir dzimtenis ASV dienvidrietumiem un Meksikas ziemeļiem. Tā spilgti sarkani līdz oranži lapu aizsegi atgādina sarkanā krāsā iemērktu otiņu, bet patiestie ziedi slēpjas to iekšienē. Kā fakultatīvs sakņu hemiparazīts, tas ielaužas kaimiņu augu saknēs, lai iegūtu ūdeni un barības vielas.
Kazuarīna
Casuarina equisetifolia
Casuarina equisetifolia ir ātraudzīgs koks, kura dzimtene ir Austrālija, Dienvidaustrumāzija un Klusā okeāna salas, un mūsdienās tas ir plaši naturalizējies tropu un subtropu piekrastes reģionos visā pasaulē. Neskatoties uz skujkoku izskatu, tas ir segsēklis: tā tievie, posmotie zari, kas atgādina kosas, aizstāj īstās lapas (kas reducētas līdz zvīņām) un veic fotosintēzi, krasi samazinot ūdens zudumu evapotranspirācijas procesā. Tas var sasniegt 15 līdz 40 metru augstumu, tam ir taisns stumbrs un pelēcīga līdz brūngana, raupja un plaisājoša miza. Tā saknes veido simbiozi ar Frankia ģints baktērijām, fiksējot atmosfēras slāpekli un uzlabojot nabadzīgas augsnes. Tas ir īpaši izturīgs pret sāļumu, stipru vēju un smilšainām augsnēm, būdams viena no pasaulē visvairāk izmantotajām sugām kāpu nostiprināšanai un piekrastes erozijas kontrolei.
Ūdens katabroza
Catabrosa aquatica
Ūdens katabroza ir zema, stīgojoša pusūdens graudzāle, kas savvaļā sastopama mitrās pļavās, strautu un dīķu malās visā ziemeļu puslodes mērenajā joslā. Tā veido ložņājošus paklājus no gaiši zaļām, spīdīgām lapām un vasarā izdzen skrajas, gaisīgas ziedu skaras. Tā kā augs viegli iesakņojas mezglos, tas vienmērīgi izplatās pa dubļainiem krastiem un seklu ūdeni, padarot to par noderīgu sugu dīķu malām vai purva dārziem, nevis telpaugu.
Parastā katalpa
Catalpa bignonioides
Catalpa bignonioides, plašāk pazīstama kā parastā katalpa vai Indijas pupu koks, ir ātraudzīgs vasarzaļš koks, kura dzimtene ir Amerikas Savienoto Valstu dienvidaustrumi, īpaši Misisipi lejteces reģions Alabamā, Misisipi, Džordžijā un Floridā. Tā tiek augsti vērtēta savu izteiksmīgo dekoratīvo īpašību dēļ – kokam ir milzīgas, sirdsveida lapas, kuru platums sasniedz pat 30 cm, un pavasara beigās vai vasaras sākumā tas zied ar iespaidīgiem, trompetveida baltu ziedu ķekariem ar dzelteniem un purpursarkaniem plankumiem. Koks sasniedz 12–18 metru augstumu ar plašu, neregulāru vainagu 10–12 metru platumā, padarot to par iespaidīgu ēnas koku lieliem dārziem un parkiem. Tā raksturīgākā iezīme — papildus krāšņajiem ziediem — ir garas, tievas sēklu pākstis, kas atgādina cigārus vai pupas. Šīs pākstis zaros saglabājas līdz pat ziemai, un no tām cēlušies vairāki koka tautas nosaukumi. Parastā katalpa Eiropā un Ziemeļamerikā tiek plaši kultivēta kopš 18. gadsimta. Tā plaukst pilnā saulē vai pusēnā un labi pielāgojas dažādiem augsnes apstākļiem, tostarp mālam un periodiski pārmitrām augsnēm. Pēc iesakņošanās šī suga ir ievērojami sausumizturīga un salstizturīga USDA 5.–9. zonā, kas padara to piemērotu daudziem mērenā klimata reģioniem.
Krāšņā katalpa
Catalpa speciosa
Krāšņā katalpa (Catalpa speciosa) ir liels vasarzaļš koks, kura dzimtene ir ASV centrālā un austrumu daļa. Tā izceļas ar dekoratīviem, baltiem zvanveida ziediem ar purpursarkaniem un dzelteniem plankumiem, kā arī garām, cigāriem līdzīgām pākstīm, kas saglabājas kokā arī ziemā. Tā ir augstu novērtēta kā ēnu sniedzošs koks parkos, pilsētas dārzos un alejās, pateicoties tās ātrajai augšanai un augstajai izturībai pret nelabvēlīgiem apstākļiem.
Zilā katananhe
Catananche caerulea
Catananche caerulea, latviski pazīstama kā zilā katananhe (dažreiz saukta arī par Amora bultu), ir kurvjziežu dzimtas (Asteraceae) īsmūža daudzgadīgs dekoratīvais augs, kura dzimtene ir Vidusjūras rietumu reģions, Dienvideiropa (Spānija, Portugāle, Francija, Itālija) un Ziemeļāfrika (Maroka, Alžīrija, Tunisija). Tā pelēkzaļās, šaurās lapas veido rozeti un ir klātas ar smalkiem, pūkainiem matiņiem. 30–60 cm garo, sazaroto kātu galos plaukst papīram līdzīgi, zili violeti (retāk balti) kurvjzieži ar tumšu centru, kas rotā dārzu no vasaras sākuma līdz rudens beigām un piesaista tauriņus. Ziedi saglabā dekorativitāti arī pēc sakalšanas, tāpēc tie ir iecienīti sausziedi.
Atrodiet ideālo augu
Mūsu augu ceļvedis palīdz atrast ideālās sugas atbilstoši jūsu pieredzei un gadalaikam.
Pārlūko pēc Grūtības Pakāpes, Sezonas un Vairāk
Izmantojiet zemāk esošos filtrus, lai sašaurinātu šo katalogu pēc kopšanas grūtības pakāpes, sezonas, vides vai meklējiet tieši pēc nosaukuma. Katrs filtrs ved uz sarakstu, kas pielāgots jūsu audzēšanas apstākļiem.