Pilnīgs augu ceļvedis
Pārlūkojiet augus pēc grūtības pakāpes, sezonas un citiem kritērijiem. Atrodiet sev piemērotāko augu.
Grūtības pakāpe
Gadalaiki
Augi pēc pilsētas
🗺️ Augi pēc pilsētasAtrasti 4349 augi
Rāda 4069–4104 no 4349
Garkāta timiāns
Thymus longicaulis
Thymus longicaulis, pazīstams arī kā garkāta timiāns vai Vidusjūras timiāns, ir zems, paklājveida daudzgadīgs lūpziežu dzimtas (Lamiaceae) augs. Augs ir sastopams Dienvideiropā un dabiski aug uz sausām, akmeņainām nogāzēm un Vidusjūras krūmājos. Tas veido blīvus, klājošus paklājus ar skrajiem, zariem līdzīgiem stumbriem, kas var sasniegt līdz 10 cm augstumu un izplesties līdz 40 cm platumā. Lapas ir lancetiskas, tumši zaļas un aromātiskas. Pavasarī un vasarā augs veido bāli sārtu ziedu grupas, kas piesaista bites un citus apputeksnētājus. Tāpat kā visas timiāna sugas, Thymus longicaulis satur ēteriskās eļļas ar antibakteriālām un pretsēnīšu īpašībām.
Agrā mārsila
Thymus praecox
Agrā mārsila (Thymus praecox) ir daudzgadīgs, ložņājošs lūpziežu dzimtas (Lamiaceae) puskrūms ar koksnainu pamatni, kura dzimtene ir Eiropa, Turcija un Grenlande. Tā stublāji klājas pa zemi un apsakņojas, veidojot blīvu, 5 līdz 15 cm augstu paklāju ar sīkām, ovālām, pūkainām un zilganzaļām lapiņām, kurām piemīt pikants aromāts. No pavasara beigām līdz vasarai tas pārklājas ar sīkiem, sārti purpursarkaniem ziediem, kas piesaista bites un tauriņus. Augs iztur vieglu mīdīšanu un tiek plaši izmantots starp celiņu plāksnēm. Tā ir atsevišķa suga, kas atšķiras no Thymus serpyllum, lai gan bieži tiek pārdota ar tādu pašu nosaukumu.
Lielais mārsils
Thymus pulegioides
Thymus pulegioides ir zems, klājisks lūpziežu dzimtas (Lamiaceae) daudzgadīgs puskrūms, kura dzimtene ir Eiropa. Tam ir platākas un apaļākas lapas nekā parastajam mārsilam, dažkārt ar sārtu nokrāsu, un vasarā tas veido mazus, sārti purpursarkanus līdz gaiši ceriņkrāsas ziedu ķekarus. Tas tiek augstu vērtēts kā kulinārijas garšaugs, augsnes sedzējs un apputeksnētājus piesaistošs augs.
Ložņu timiāns
Thymus serpyllum
Ložņu timiāns (Thymus serpyllum) ir zems, ložņājošs daudzgadīgs augs no lūpziežu dzimtas (Lamiaceae), kas dabiski sastopams Eiropā un Rietumāzijā. Augs veido blīvus, aromātiskus paklājus no mazām, tumši spīdīgām lapām un vasarā ir klāts ar sīkiem purpursarkaniem ziediem. Tas labi aug pilnā saulē, nabadzīgās, labi drenētās augsnēs un ir ārkārtīgi sausumizturīgs un izturīgs līdz pat -15°C. Thymus serpyllum ir sena vēsture kā ārstniecības augam un garšvielai, un tas ir cieši saistīts ar drosmes un mīlestības simboliem.
Parastais timiāns
Thymus vulgaris
Thymus vulgaris, plaši pazīstams kā parastais timiāns vai dārza timiāns, ir aromātisks mūžzaļš augs, kas dabiskos apstākļos aug Vidusjūras reģionā. Kā Lamiaceae (piparmētru) dzimtas pārstāvis, šis nelielais, kokainā kātiņa daudzgadīgais augs tiek kultivēts jau tūkstošiem gadu gan kulinārijas, gan medicīniskiem, gan dekoratīviem nolūkiem. Tas veido sīkas aromātiskas lapas un smalkus rozā līdz violetus ziediņus, kas piesaista apputeksnētājus.
Citronu timiāns
Thymus x citriodorus
Citronu timiāns ir kokainas saknes daudzgadīgs puskriūms, ko galvenokārt audzē kā kulināriju garšaugu tā intensīvi citronsmardžīgās lapotnes dēļ. Tas veido zemu, izplešanos klājošu paklājiņu no sīkām, ovālām, tumši zaļām lapām, kas atkarībā no kultivāra var būt raibas ar zeltu vai sudrabu. Vasarā tas nes sīkas, nektāra bagātas lavandas vai rozā krāsas ziediņus, kas ir ļoti pievilcīgi apputeksnētājiem, piemēram, bitēm un tauriņiem.
Spānijas mārsils
Thymus zygis
Thymus zygis, parasti pazīstams kā Spānijas mārsils vai baltais mārsils, ir aromātisks daudzgadīgs puskrūms, kura dzimtene ir Ibērijas pussala un kas pieder lūpziežu (Lamiaceae) dzimtai. Tas aug nabadzīgās, smilšainās un akmeņainās augsnēs, parasti kaļķakmens augsnēs, un ir pielāgojies Vidusjūras klimatam ar karstām, sausām vasarām un maigām ziemām. Tā mazās, lineārās lapas ir ļoti bagātas ar ēteriskajām eļļām (timolu, karvakrolu, linalolu), kas piešķir tam intensīvu un raksturīgu aromātu, tāpēc to plaši audzē gan kulinārijas, gan medicīnas vajadzībām. Tas zied no maija līdz jūlijam, veidojot mazus, stobrveida rozā, ceriņkrāsas vai baltus ziedus, kas sagrupēti blīvās ziedkopās stublāju galotnēs un ir ļoti pievilcīgi bitēm un citiem apputeksnētājiem.
Tīģerzāle
Thysanolaena latifolia
Tīģerzāle (Thysanolaena latifolia) ir spēcīga, daudzgadīga graudzāļu dzimtas (Poaceae) pārstāve, kuras dzimtene ir Āzijas tropu un subtropu reģioni. Tā veido blīvus cerus līdz pat 3 metru augstumam, ar platām lapām, kas atgādina bambusu, un lielām, pūkainām skarām sezonas beigās. To plaši izmanto kā dzīvžogu un akcenta augu dārzos, turklāt tās ziedkopas tradicionāli tiek izmantotas slotu izgatavošanai.
Sirdslapu tiarella
Tiarella cordifolia
Tiarella cordifolia, ko parasti dēvē par sirdslapu tiarellu, ir zems, daudzgadīgs lakstaugs, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas austrumu meži, no Jaunskotijas dienvidiem caur Apalaču kalniem līdz Alabamai. Tā veido blīvu paklāju no sirdsveida lapām ar pūkainiem kātiem, kurām bieži ir pievilcīgs bordo krāsas dzīslojums, bet vēsākos mēnešos tās iegūst bronzas sarkanu toni. Pavasara vidū vai beigās virs lapotnes paceļas stāvas ziedu vārpas, ko klāj sīki, zvaigžņveida balti vai gaiši rozā ziedi, piešķirot augam gaisīgu, putojošu izskatu. Sirdslapu tiarella lēnām izplatās ar sakneņiem un stīgām, padarot to par populāru izvēli meža dārziem, ēnainām dobēm un kā dabisku zemsedzes augu zem kokiem un krūmiem.
Princeses Zieds
Tibouchina granulosa
Tibouchina granulosa, plaši pazīstama kā Princeses Zieds vai Godības Krūms, ir vidēja izmēra koks, kas dzimis Brazīlijas Atlantijas mežā. Tas izceļas ar noapaļotu vainagu un tumši zaļām lapām ar samtainu faktūru. Vispievilcīgākā tā iezīme ir bagātīgā ziedēšana, kas parasti notiek divreiz gadā, klājot koku ar spilgti violetiem vai rozā ziediem.
Manakā
Tibouchina mutabilis
Brazīlijas godības koks (Tibouchina mutabilis), Brazīlijā pazīstams kā manacá-da-serra, ir mūžzaļš dekoratīvs koks, kas dabiski sastopams Brazīlijas Atlantijas mežā, īpaši Sanpaulu, Riodežaneiro, Paranas un Santakatarinas piekrastes kalnu grēdās. Tas pieder pie Melastomataceae dzimtas un var sasniegt līdz pat 12 metru augstumu ar atvērtu, izplestu vainagu. Tā visievērojamākā iezīme ir ziedēšana: ziedi atveras balti, kļūst rozā, pēc tam padziļinās līdz purpursarkanai krāsai, piešķirot kokam daudzkrāsainu izskatu, jo vecie un jaunie ziedi zied kopā.
Tigridija
Tigridia
Tigridija ir uzkrītošs vasaras sīpolaugs no īrisu dzimtas (Iridaceae), kura dzimtene ir Meksika un Centrālamerika. To raksturo efektīgi, spilgti krāsaini ziedi ar raksturīgiem plankumainiem centriem, kas atgādina tīģera vai pāva aci. Katrs zieds zied tikai vienu dienu, taču augs vasarā pakāpeniski veido jaunus ziedus 2-4 nedēļu garumā. Lapas ir zobenu formas, krokotas, ar izteiktām gareniskām dzīslām un rudenī atmirst.
Parastā liepa
Tilia × europaea
Parastā liepa (Tilia x europaea) is spēcīgs, vasarzaļš hibrīds starp platlapu liepu un parasto meža liepu. Šis majestātiskais koks var sasniegt līdz pat 35 metru augstumu, un tam ir plašs, kupolveida vainags ar sirdsveida lapām. Jūlijā koks zied ar dzeltenīgu ziedu ķekariem, kam piemīt salda, medaina smarža, kas piesaista bites un citus kukaiņus. Vēsturiski liepas Latvijā un Eiropā bieži stādītas alejās, laukumos un kā ciema centrālie koki, simbolizējot kopienu un aizsardzību.
Amerikas liepa
Tilia americana
Amerikas liepa (Tilia americana) ir liels lapu koks, kas aug Ziemeļamerikas austrumu un centrālajā daļā, no Kanādas dienvidiem līdz Floridai un Teksasai. Kultivēta tā sasniedz 18-25 m augstumu, bet savvaļā vairāk nekā 30 m, ar plašu vainagu un lielām sirdsveida lapām. Agrā vasarā tā nes nokarenus mazu, gaiši dzeltenu, ļoti smaržīgu ziedu ķekarus, kas karājas no lapveida seglapas. Bites intensīvi apmeklē ziedus, un liepu medus ir ļoti vērtīgs. Koksne ir gaiša, viegla un mīksta, iecienīta kokgriezēju vidū.
Mazlapu liepa
Tilia cordata
Mazlapu liepa (Tilia cordata) ir ilgmūžīgs lapu koks no malvu dzimtas, kas dabiski sastopams Eiropā un Rietumāzijā. Tā sasniedz līdz 30 m augstumu ar plašu, noapaļotu vainagu, kura platums ir līdz 12 m. Vasarā (jūnijā–jūlijā) tā zied ar sīkiem, krēmīgi dzelteniem ziediem, kam piemīt intensīva, salda smarža, kas pievilina bites – tāpēc tai ir liela vērtība biškopībā. Sirdsveida, tumši zaļās lapas rudenī iekrāsojas zeltainas. Liepa ir ilgmūžīgs koks (pat vairāk nekā 1000 gadu), izcili salizturīgs (līdz -34°C) un salīdzinoši izturīgs pret pilsētas apstākļiem.
Henrija liepa
Tilia henryana
Henrija liepa (Tilia henryana) ir vasarzaļš koks, kura dzimtene ir Centrālās Ķīnas kalnu meži (Anhui, Hubei, Hunan, Šaaņsji, Džedzjana u.c.). Rietumos to 1901. gadā ieviesa Ernests Vilsons. Tā ir kompaktāka par parasto liepu, kultivētos apstākļos sasniedzot 10 līdz 15 m augstumu (savvaļā līdz 25 m). Kokam ir noapaļots, izplests vainags un gaiši pelēka miza, kas ar vecumu saplaisā. Tās sirdsveida lapas plaukstot ir vara krāsā, vēlāk kļūst spīdīgi zaļas, un tās izceļas ar skropstainu malu — gariem, zīdainiem matiņiem, kas atgādina kukaiņēdāju augu skropstas, pirms rudenī tās kļūst zeltaini dzeltenas. Ziedēšana ir vēla (augusta beigas–septembris), veidojot bagātīgus, ļoti smaržīgus krēmbaltu ziedu ķekarus, kas ir vieni no pēdējiem Tilia ģintī, kas atveras.
Platlapu liepa
Tilia platyphyllos
Platlapu liepa (Tilia platyphyllos) ir liela izmēra vasarzaļš koks, kura dzimtene ir Eiropa, un tas pieder malvu (Malvaceae) dzimtai. Tā sasniedz līdz 25 m augstumu ar blīvu un piramidālu vainagu. Tās bāli dzeltenie ziedi ir ļoti smaržīgi un piesaista bites; tos tradicionāli ievāc liepziedu tējas pagatavošanai.
Sudrabliepa
Tilia tomentosa
Sudrabliepa (Tilia tomentosa) ir liels vasarzaļš koks, kura dzimtene ir Dienvidaustrumeiropa un Rietumāzija (Albānija, Bulgārija, Grieķija, Ungārija, Rumānija, Turcija un citi reģioni). Pieder pie malvu (Malvaceae) dzimtas. To plaši audzē kā ēnas koku, pilsētas apstādījumos un parkos, pateicoties tā platajam, piramidālajam un blīvajam vainagam, kā arī ievērojamajai izturībai pret piesārņojumu, pilsētas karstumu un ceļu kaisāmo sāli. Tā sirdsveida lapas, kas augšpusē ir tumši zaļas, bet apakšpusē klātas ar smalku sudrabainu pūku, vējā rada mirdzošu efektu — īpašība, no kuras cēlies tās nosaukums. No pavasara beigām līdz vasarai koks ražo nokarenus krēmīgi dzeltenu ziedu ķekarus, kas ir ļoti aromātiski un bagāti ar nektāru, piesaistot bites un citus apputeksnētājus. Tas var sasniegt 15 līdz 21 metru augstumu (dažreiz līdz 30 m) un 9 līdz 15 metru platumu, augot diezgan ātri.
Gaisa augs
Tillandsia
Tillandsia ir ģints, kurā ietilpst aptuveni 650 epifītisku augu no Bromeliaceae dzimtas, kas sastopami no ASV dienvidiem līdz Argentīnai. Tiem nav nepieciešama augsne — ūdeni un barības vielas tie uzsūc tieši caur lapām, izmantojot specializētas struktūras, ko sauc par trihomiem. Pazīstamākās sugas ir T. ionantha, T. xerographica un spāņu sūnas (T. usneoides).
Gaisa augs
Tillandsia aeranthos
Tillandsia aeranthos ir Dienvidamerikas izcelsmes gaisa augs (epifīts), kas aug bez augsnes, piestiprinoties pie koku zariem, akmeņiem vai citiem balstiem. Tas veido stingru, sudrabainu lapu rozetes un pavasarī uzzied ar sārtām seglapām un zili violetiem ziediem.
Bergera tilandsija
Tillandsia bergeri
Tillandsia bergeri ir epifītisks un rupikols bromēliju dzimtas (Bromeliaceae) augs, kura dzimtene ir Brazīlijas dienvidi (Riugrandi du Sula), Urugvaja un Argentīna līdz pat Buenosairesai, kur tas aug uz kokiem un granīta sienām. Tas veido blīvus rozešu cerus ar šaurām, pelēkzaļām lapām, kas klātas ar zvīņām un sasniedz līdz 14 cm garumu. Pavasarī tas izdzen īsu vārpu ar sārtām seglapām un gaiši ceriņkrāsas ziediem ar viļņotām ziedlapiņām. Augam nav nepieciešama augsne: ūdeni un barības vielas tas uzņem caur lapām.
Gaisa neļķe
Tillandsia brachycaulos
Tillandsia brachycaulos ir neliels epifīts (gaisa augs), kas dabiski sastopams Meksikā un Centrālamerikā. Tas ir pazīstams ar savu kompakto sudrabaini zaļo lapu rozeti, kas kļūst spilgti sarkana dažas nedēļas pirms ziedēšanas. Augs aug bez augsnes, absorbējot ūdeni un barības vielas caur lapu zvīņām, ko sauc par trihomām, un veido violetus cauruļveida ziedus, kas parādās no sarkaniem vai oranžiem seglapām.
Sīpolveida tilandsija
Tillandsia bulbosa
Tillandsia bulbosa ir epifītisks gaisa augs no Amerikas mitrajiem tropiem, sākot no Meksikas dienvidiem un Centrālamerikas caur Karību jūras reģionu līdz Dienvidamerikas ziemeļiem un Brazīlijai. Tā veido nelielu, 7–22 cm augstu rozeti: lapu pamatnes uzbriest, veidojot pseidosīpolu, no kura kā taustekļi izplešas tievas, tumši zaļas un savērptas lapas. Ziedēšanas laikā augšējās lapas kļūst sarkanas un parādās spilgti sarkanu seglapu vārpa ar stobrainiem zili violetiem ziediem. Savvaļā tā aug kokos un sniedz patvērumu skudrām, kas ligzdo starp lapu pamatnēm; mājās skudras nav nepieciešamas. Pēc ziedēšanas auga pamatnē veidojas jaunstādi jeb "mazuļi".
Medūzas galvas tilandsija
Tillandsia caput-medusae
Tillandsia caput-medusae ir epifītisks bromēliju dzimtas augs, kura dzimtene ir Meksika un Centrālamerika, kur tas aug uz koku zariem līdz pat 2000 metru augstumā virs jūras līmeņa. Tā nosaukums cēlies no rozetes sīpolveida pamatnes, no kuras izaug sudrabaini zaļas, savērptas un viļņotas lapas, kas atgādina čūskas vai astoņkāja taustekļus. Lapas klāj smalki trihomi, kas absorbē ūdeni un barības vielas tieši no gaisa. Tā ir izturīga un lēni augoša suga, ko bieži izmanto terārijos un iekaramos dekoros, jo tai nav nepieciešams substrāts.
Zilganā tilandsija
Tillandsia cyanea
Tillandsia cyanea, pazīstama kā zilganā tilandsija, ir Ekvadoras izcelsmes epifītisks gaisa augs, kas tiek augstu vērtēts tā ilgmūžīgās, koši rozā un saplacinātās seglapas dēļ, kura izaug no šauru, lokveida zaļu lapu rozetes. Atšķirībā no augsnē augošiem telpaugiem, tai nav īstu sakņu barības vielu uzsūkšanai – tā vietā augs uzņem ūdeni un barības vielas caur specializētām trihomām uz lapām. No rozā seglapas pa vienam parādās mazi, stobrveida violeti zili ziedi, savukārt pati seglapa saglabā krāsu divus līdz trīs mēnešus.
Dižā tilandsija
Tillandsia fasciculata
Dižā tilandsija (Tillandsia fasciculata) ir epifītisks bromēliju dzimtas augs, kura dzimtene ir Florida un Džordžija, Meksika, Centrālamerika, Karību jūras reģions un Dienvidamerikas ziemeļi. Tā veido stingru, ādainu, pelēkzaļu lapu rozetes 30 līdz 70 cm garumā, un ziedēšanas laikā – sazarotu vārpu ar košām sarkanām, oranžām vai dzeltenām seglapām un maziem violetiem ziediem. Savvaļā tā piestiprinās pie koku stumbriem, īpaši purva cipresēm, uzņemot ūdeni un barības vielas caur lapām.
Gvatemalas gaisa augs
Tillandsia guatemalensis
Tillandsia guatemalensis ir epifītisks bromeliāds, kas dzimtenis mežos no Meksikas līdz Panāmai. Tas veido rozetīti no sudrabaini pelēkām lapām un izveido iespaidīgu ziedu kātu ar dziļi rozā krāsas braktejām un cauruļveida violeti zilām ziediem. Kā patiess gaisa augs, tas absorbē ūdeni un barības vielas tieši no gaisa, izmantojot specializētas lapu zvīņas, ko sauc par trihoмām.
Tillandsia harrisii
Tillandsia harrisii
Tillandsia harrisii ir lēni augoša epifītiska bromēlija, kas endēmiska Gvatemalas Zakapas sausajām, akmeņainajām nogāzēm. Tās sudrabotās lapas, klātas ar blīviem trihomiem, veido kompaktu rozeti uz īsa stumbra, piešķirot tai mīkstu, gandrīz baltu izskatu, kas palīdz tai izturēt intensīvo sauli un zemo mitrumu tās dabiskajā dzīvotnē. Pēc viena vai diviem augšanas gadiem tā veido stāvu ziedkātu ar koraļļsarkanām līdz oranžām seglapām un violeti ziliem ziediem, pēc tam pie pamatnes veidojas atvases.
Gaisa Augs
Tillandsia ionantha
Tillandsia ionantha ir aizraujoša epifītiska augu suga no bromeliāzu dzimtas, kas dabā sastopama Centrālamerikā un Meksikā. Pazīstama kā gaisa augs, tā augšanai nav nepieciešama augsne — ūdeni un barības vielas tā uzsūc tieši no gaisa caur sudraba trihomiem klātajām lapām. Ziedēšanas laikā centrālās lapas iekrāsojas spilgti sarkanā krāsā, veidojot kontrastainumu ar maigajiem violetajiem ziediem.
Niedru tillandsija
Tillandsia juncea
Tillandsia juncea, pazīstama kā niedru tillandsija, ir epifītisks bromēliju dzimtas augs, kas savvaļā sastopams no Meksikas, Centrālamerikas un Antiļu salām līdz pat Kolumbijai, Venecuēlai, Ekvadorai, Peru, Bolīvijai un Brazīlijas austrumiem. Tā aug uz koku stumbriem un zariem, sākot no zemienēm līdz pat kalnu mežiem. Meksikā tas ir miglas augs: tas aizņem vainaga augstāko un atklātāko daļu un uzņem ūdeni no miglas ar sudrabainām zvīņām (trihomām), kas klāj tā lapas. Augs veido stāvu ceru līdz aptuveni 40 cm augstumā ar garām, ļoti šaurām un pelēkzaļām lapām, kas atgādina niedres. Pavasarī un vasarā pieaudzis augs izdzen sarkanu seglapu vārpu ar maziem, cauruļveida violetiem ziediem. Tam nav nepieciešama augsne: tā saknes kalpo tikai piestiprināšanai pie mizas. Katra rozete zied tikai vienu reizi, un pēc tam veido jaunos dzinumus, kas turpina auga dzīvi.
Tillandsia kolbii
Tillandsia kolbii
Tillandsia kolbii ir gaisa augs (epifītiska bromēlija), kas dabiski sastopams Oahakā un Čiapasā, Meksikā, kā arī Gvatemalā, kur tas aug pie kokiem un klintīm augstkalnu apvidos. Tas veido nelielu, kompaktu un stāvu rozeti, 6 līdz 12 cm augstu, ar šaurām, nedaudz izliektām lapām, kas klātas ar sudrabainām zvīņām (trihomiem), piešķirot tām pelēkzaļu toni. Ziedēšanas laikā centrālās lapas kļūst sarkanīgas un parādās purpursarkani cauruļveida ziedi. Ilgu laiku tas tika pārdots kā Tillandsia ionantha var. scaposa, nosaukums, kas mūsdienās tiek uzskatīts par sinonīmu.
Zilā lāpa
Tillandsia lindenii
Tillandsia lindenii, tautā pazīstama kā Zilā lāpa, ir krāšņa epifītiska bromēlija, kuras dzimtene ir Ekvadoras un Peru mākoņu meži. Tā veido kompaktu rozeti no izliektām, tumši zaļām un lentveida lapām, no kuras izaug saplacināta, zobena formas seglapa zaļos, rozā vai sarkanos toņos. No šīs krāsainās seglapas secīgi parādās lieli, dziļi zili violeti ziedi ar baltu rīkli; katrs zieds zied tikai dažas dienas, savukārt seglapa saglabājas dekoratīva mēnešiem ilgi. Audzējot kā telpaugu, tā plaukst piestiprināta pie koka mizas vai viegli iestādīta aerētā substrātā bez augsnes, jo ūdeni un barības vielas tā uzņem caur specializētām lapu zvīņām, ko sauc par trihomām.
Paucifolija tilandsija
Tillandsia paucifolia
Tillandsia paucifolia, ko bieži pārdod kā Tillandsia circinnata, ir bromēliju dzimtas gaisa augs, kas dzīvo piestiprināts pie stumbriem un zariem bez augsnes. Tā dzimtene ir Florida, Karību jūras reģions, Meksika, Centrālamerika, Kolumbija un Venecuēla. Rozete ir aptuveni 18 cm augsta un 15 cm plata, ar uzpūstu, sīpolveida pamatni un 5 līdz 10 biezām, izliektām lapām, kas klātas ar sudrabainām zvīņām, kuras absorbē ūdeni un barības vielas no gaisa. Ziedēšanas laikā, kas notiek pavasarī un vasarā, augs iegūst sārtus toņus un izdzen kātu ar rozā seglapām un cauruļveida ziediem purpura vai ceriņkrāsas krāsā. Vēlāk tas veido jaunos dzinumus, kas aug taisnā leņķī, līdzīgi kā riteņa spieķi.
Pola tilandsija
Tillandsia pohliana
Tillandsia pohliana ir bromēliju dzimtas epifītisks vai uz klintīm augošs augs, kura dzimtene ir Brazīlijas centrālā un austrumu daļa, Bolīvija, Paragvaja, Peru dienvidi un Argentīnas ziemeļi 800 līdz 1500 m augstumā. Tas veido plašu, 20 līdz 25 cm augstu rozeti no lokanām, sudrabainām lapām aptuveni 20 cm garumā. Vārpveida ziedkopai ir platas, rozā seglapas ar oranžsarkaniem toņiem un aptuveni 2,5 cm gari balti ziedi.
Atpakaļliektā tilandsija
Tillandsia recurvata
Tillandsia recurvata ir Bromēliju dzimtas epifītisks augs, kas sastopams pieķēries koku zariem, žogiem un pat elektrolīnijām reģionos no ASV dienvidiem līdz Argentīnas ziemeļiem un Čīlei. Tas veido pelēcīgas bumbas no golfa bumbiņas līdz pat futbola bumbas izmēram, kas patiesībā sastāv no daudziem kopā saaugušiem maziem augiem. Lapas ir tievas (3 mm), klātas ar sudrabainām zvīņām un atpakaļvērstas, sasniedzot līdz 18 cm garumu. Ziedi ir mazi, no bāli violetas līdz baltai krāsai. Neskatoties uz nosaukumu angļu valodā (Ball moss), tas nav sūna un nav parazīts: tas pats ražo sev barības vielas, uzņem ūdeni caur lapām un minerālvielas iegūst no putekļiem.
Gaisa augs
Tillandsia sp
Tillandsijas, ko parasti dēvē par gaisa augiem, pieder Bromeliju dzimtai (Bromeliaceae) un veido tās lielāko ģinti ar vairāk nekā 660 sugām. Šie aizraujoši epifīti ir dzimteni tropiskajā un subtropiskajā Amerikā — no ASV dienvidiem līdz Argentīnai — un attīstībai tiem nav nepieciešama augsne. Tā vietā tie ūdeni un barības vielas uzsūc tieši no gaisa, izmantojot specializētas lapu struktūras — trihomas. Spēja pielāgoties dažādām vidēm — no tropu lietus mežiem un mākoņu mežiem līdz sausajiem tuksnešiem un akmeņainiem kalnu nogāzēm — padara tos par vienas no daudzpusīgākajām un unikālākajām augu pasaules pārstāvēm.
Atrodiet ideālo augu
Mūsu augu ceļvedis palīdz atrast ideālās sugas atbilstoši jūsu pieredzei un gadalaikam.
Pārlūko pēc Grūtības Pakāpes, Sezonas un Vairāk
Izmantojiet zemāk esošos filtrus, lai sašaurinātu šo katalogu pēc kopšanas grūtības pakāpes, sezonas, vides vai meklējiet tieši pēc nosaukuma. Katrs filtrs ved uz sarakstu, kas pielāgots jūsu audzēšanas apstākļiem.