Pilnīgs augu ceļvedis
Pārlūkojiet augus pēc grūtības pakāpes, sezonas un citiem kritērijiem. Atrodiet sev piemērotāko augu.
Grūtības pakāpe
Gadalaiki
Augi pēc pilsētas
🗺️ Augi pēc pilsētasAtrasti 4422 augi
Rāda 3997–4032 no 4422
Parastā virza
Stellaria media
Stellaria media, ko parasti dēvē par parasto virzu, ir zems, ložņājošs viengadīgs (vai ziemojošs viengadīgs) augs, kura dzimtene ir Eiropa, bet tagad tas ir naturalizējies visā pasaulē. Tā veido mīkstus paklājus no mazām, ovālām lapām un sīkiem, baltiem, zvaigznes formas ziediem, plaukstot vēsā, mitrā un irdenā augsnē, piemēram, dārza dobēs, zālājos un siltumnīcās. Virza tiek augstu vērtēta gan kā dārza zemsedzes augs, gan kā viena no populārākajām savvaļas ēdamajām un ārstniecības nezālēm, kas mērenā klimatā aug un zied gandrīz visu gadu.
Smadzeņu kaktuss
Stenocactus phyllacanthus
Stenocactus phyllacanthus ir neliels, vientuļš, lodveida līdz īsi cilindriskas formas kaktuss, kura dzimtene ir Meksikas centrālās un ziemeļu daļas augstkalnu tuksnešainie krūmāji (Agvaskaljentesa, Gvanahvato, Idalgo, Halisko, Nuevoleonu, Keretaro, Sanluisa Potosi un Sakatekasa), parasti sastopams 1700 līdz 2800 m augstumā virs jūras līmeņa. Tas reti pārsniedz 15 cm augstumu un 10 cm diametru, un kolekcionāri to augstu vērtē tā izteikti viļņoto, papīra plānuma ribu dēļ, kuras vainago blīvi smalku ērkšķu pušķi. Pavasarī un vasarā pie vainaga plaukst piltuvveida, dzeltenbalti ziedi ar brūngansarkaniem vidučiem. Aug lēni un ir pieticīgs, tāpēc tā ir viena no visvieglāk uzziedināmajām Stenocactus sugām kultivācijā.
Ērģeļu kaktuss
Stenocereus
Stenocereus ir lielu kolonnveida, krūmveida vai kokveida kaktusu ģints, kuras dzimtene ir Meksikas tuksneši un ASV dienvidrietumi. Pazīstamākā suga Stenocereus thurberi (ērģeļu kaktuss) veido tievu, stāvu stublāju pudurus, kas aug no īsa stumbra, atgādinot mūzikas instrumenta — ērģeļu — caurules. Tā rievotie un dzeloņainie stublāji var sasniegt līdz 8 m augstumu un 3,5 m platumu, ražojot baltus, naktī ziedošus ziedus, kam seko saldi, ēdami un ar dzeloņiem klāti augļi.
Pitaja
Stenocereus griseus
Stenocereus griseus, pazīstams kā Maija pitaja vai Meksikas ērģeļkaktuss, ir iespaidīgs kolonveida kaktuss, kas dabiski sastopams Meksikā un Karību jūras reģionā. Tas var sasniegt līdz pat 9 metru augstumu, ar baltiem nakts ziediem un ļoti novērtētiem ēdamiem sarkaniem augļiem. Tā ir sausumizturīga suga, ideāli piemērota sausiem dārziem un sukulentu kolekcijām.
Pelēkais fantoma kaktuss
Stenocereus pruinosus
Lēni līdz mēreni augošs meksikāņu kolonnveida kaktuss ar zaļganpelēkiem stublājiem, ko klāj dzelteni ērkšķi un viegls apsarmojums, kas piešķir tam "fantoma" izskatu. Meksikas sausajos reģionos tas ir dzimtene, vasarā tas ražo baltus, piltuvveida nakts ziedus un ēdamus, saldus augļus (pitaijas), kas ir ļoti iecienīti vietējiem iedzīvotājiem.
Sv. Augustīna zāle
Stenotaphrum secundatum
Sv. Augustīna zāle (Stenotaphrum secundatum) ir strauji augoša silto sezonu velēnzāle, kas dzimtene ir Meksikas līča reģions un kas plaši izmantota dzīvojamo māju un komercīpašumu dārzos tropiskajā un subtropiskajā klimatā. Tā veido blīvu, ražīgu zāles segu ar labu izturību pret daļēju ēnu un piekrastes sāls iedarbību.
Stefānija
Stephania
Stefānija ir kaudeksveida vīteņaugu ģints no Menispermaceae dzimtas, kuras dzimtene ir Dienvidaustrumāzijas un Austrumāzijas tropu meži. Kolekcionāri to augstu vērtē tās uzpūstā, kartupelim līdzīgā kaudeksa dēļ – tas ir koksnains bumbulis, kas uzkrāj ūdeni un var sasniegt gandrīz 30 cm diametru vairāku gadu desmitu laikā. Katrā augšanas sezonā no kaudeksa izaug tievi vīteņstumbri ar apaļām vairogveida lapām, līdz iestājas miera periods, pazeminoties temperatūrai. Ziemas atpūtas laikā augs koncentrē enerģiju lēnai kaudeksa audzēšanai, kļūstot gan par skulpturālu elementu, gan par telpaugu.
Stefānija taisnā
Stephania erecta
Stefānija taisnā ir aizraujoša tropiskā augu suga, kas ir dzimtā Taizemē un Dienvidaustrumāzijā. Tā tiek augstu novērtēta par savu unikālo kartupeļveidīgo, koksnaino kaudeksu (sīpolu), no kura izaug eleganti, slaidi stublāji un vairoga formas lapiņas. Augs iziet cauri dabiskai dīkstāves fāzei — ziemā nometa lapas un pavasarī tās aktīvi ataug, padarot to par intriģējošu sarunu objektu jebkuram augu kolekcionāram.
Stefānija erekta
Stephania pierrei
Stephania pierrei ir Dienvidaustrumāzijas vīteņaugs, kas aug no pietūkuša, kartupeļiem līdzīga kaudeksa, ko izmanto ūdens un enerģijas uzglabāšanai. Slaidie vīteņi nes noapaļotas, vairogveida lapas, kuru diametrs ir līdz aptuveni 6 cm. To augstu vērtē kolekcionāri un komerciāli pārdod kā Stephania erecta. Tas ir lapkoku augs un vēsākos mēnešos nonāk miera stāvoklī.
Madagaskaras jasmīns
Stephanotis floribunda
Stephanotis floribunda (Madagaskaras jasmīns) ir mūžzaļš vīteņaugs, kas pieder pie oleandru dzimtas (Apocynaceae) un ir cēlies no Madagaskaras tropiskajiem lietus mežiem. Tā zvaigžņveida, sniegbaltie un vaskotie ziedi izceļas ar intensīvu, saldu aromātu un parādās pavasarī un vasarā. Auga spēcīgie dzinumi ar balsta palīdzību var uzvīties 4–6 metru augstumā. Tas ir ieguvis pasaules slavu kā līgavu zieds – arī Greisa Kellija ar to rotāja savu kāzu pušķi. Audzēšana telpās ir izaicinājums: augs ir jutīgs pret temperatūras svārstībām, tiešiem saules stariem un kļūdām laistīšanā.
Tropu Kastanis
Sterculia
Sterkulija (Sterculia) ir tropu un subtropu koku ģints Malvaceae dzimtā, kurā ietilpst vairāk nekā 150 sugu, sastopamu Āfrikā, Āzijā un Austrālijā. Ievērojamākās sugas ir Sterculia foetida (Javas olīve) un S. quadrifida, kuras tiek augstu vērtētas par kokmateriāliem, ārstnieciskajām īpašībām un dekoratīvo vērtību. Dažu sugu sēklas ir ēdamas, un tās gadsimtiem ilgi izmantotas tradicionālajā medicīnā.
Stereum
Stereum
Stereum, pazīstamas kā slāņsēnes, ir koksni noārdošu sēņu ģints, kas veido plakanus vai konsolveida augļķermeņus uz atmirušas koksnes. Tās raksturo gluda apakšpuse bez porām vai lamelēm. Šīs sēnes spēlē izšķirošu lomu meža ekosistēmā, noārdot lignīnu un tādējādi atgriežot barības vielas atpakaļ augsnē. Vizuāli tās bieži izceļas ar koncentriskām zonām brūnos, oranžos vai pelēkos toņos.
Sternbergija
Sternbergia
Sternbergija ir astoņu sīpolaugu ģints amariļļu dzimtā, kas sastopama no Vidusjūras reģiona līdz Centrālāzijai un Dienvidrietumāzijai, bieži vien akmeņainās vietās. Tās ziedi atgādina krokusu (Crocus) ziedus, taču tās ir narcisu radinieces. Gandrīz visas sugas rudenī ražo zeltaini dzeltenus, kausveida ziedus, bieži vien tūlīt pēc pirmajām lietusgāzēm; S. vernalis un S. candida zied pavasarī, un S. candida ir vienīgā baltā. Šaurās lapas parādās kopā ar ziediem vai neilgi pēc tam, pārziemo un pavasarī nokalst; vasarā sīpols atpūšas sausumā. Visbiežāk audzētā suga ir S. lutea. Visa ģints tirdzniecība tiek regulēta ar CITES.
Dzeltenā sternberģija
Sternbergia lutea
Sternbergia lutea ir neliels Vidusjūras reģiona sīpolaugs, kas pieder amariļļu dzimtai. To audzē koši dzelteno, kausveida ziedu dēļ, kas plaukst rudenī līdztekus tumši zaļām, lentveida lapām. Augs ir izturīgs un neprasa īpašu kopšanu, laika gaitā tas dabiski izplatās saulainās, labi drenētās akmensdārzos un dobju malās.
Argentīnas zobu bakstāmais kaktuss
Stetsonia coryne
Stetsonia coryne ir liels, kokveidīgs, kolonnveida kaktuss, kas dabiski sastopams Argentīnas ziemeļrietumu, Bolīvijas, Paragvajas un Brazīlijas augstkalnu sausajos reģionos. Savā dabiskajā vidē tas veido biezu stumbru, ko vainago daudzi zilganzaļi, astoņu līdz deviņu rievu zari, kas apbruņoti ar stīvām melnām vai dzeltenbrūnām adatām, kuras ar vecumu kļūst baltas – no tā cēlies tā nosaukums. Lieli, piltuvveida balti ziedi atveras naktī uz nobriedušiem augiem, kam seko mīksti, ēdami augļi.
Stevija
Stevia rebaudiana
Saldā stevija (Stevia rebaudiana) ir daudzgadīgs subtropu lakstaugs, kas pieder kurvjziežu dzimtai (Asteraceae) un kura dzimtene ir Paragvaja un Brazīlija. Tā izaug aptuveni 60 cm augstumā, tai ir nelielas olveida vai eliptiskas lapas ar smalki zobainu malu, un vasarā tā veido sīkus, baltus stobruveida ziediņus ķekarveida ziedkopās. Lapas satur steviola glikozīdus – dabisku saldinātāju, kas ir līdz pat 300 reizēm saldāks par cukuru, tādēļ šo augu audzē visā pasaulē kā alternatīvu cukuram.
Smaragda spalvzāle
Stipa pennata
Smaragda spalvzāle (Stipa pennata) ir raksturīga Eirāzijas stepju daudzgadīga graudzāle, kas aug ceros un ir sastopama no Mongolijas līdz pat Ungārijas līdzenumiem un Karpatu baseina smilšainajām un lesa stepēm. Tā izaug 60–90 cm augsta, dzen šauras, slaidas lapas, bet no maija līdz augustam veido gariem, sudrabaini zīdainiem, spalvveida akotiem rotātas vārpiņas, kas padarījušas šo sugu slavenu un raksturīgi viļņojas vējā. Tā ir suga, kas saistīta ar aizsargājamām dzīvotnēm un kopš nacionālā romantisma laikmeta ir kļuvusi par Ungārijas stepes simbolu.
Eņģeļu mati
Stipa tenuissima
Stipa tenuissima, ko parasti sauc par Eņģeļu matiem, ir daudzgadīga dekoratīvā zāle, kas veido blīvus, noapaļotus kušķus ar smalkām, diegveidīgām, spilgti zaļām lapām. Vasarā tā veido garas, spalvainas ziedkopas, kas maina krāsu no sudrabaini zaļas uz krēmkrāsu un pēc tam uz zeltaini blondu, viļņojoties pat pie mazākās vēja pūsmas. Izturīga USDA zonās no 7 līdz 10, šī zāle sasniedz 30 līdz 60 cm augstumu un platumu, un ir īpaši novērtēta sausos dārzos, akmens dārzos un naturalistiska stila dobēs.
Stoksa astere
Stokesia laevis
Stokesia laevis, plaši pazīstama kā Stoksa astere, ir daudzgadīgs lakstaugs, kas dabiskos apstākļos aug Dienvidaustrumu Amerikas Savienoto Valstu mitrājos, ieplakas zemienēs un priežu savanās. Tā veido krāšņas, rudzupuķēm līdzīgas ziedkopas lavandas zilā, violetā, baltā un rozā krāsā, kas to padara par iecienītu papildinājumu vietējo augu un lauku stila dārzos. Neskatoties uz izcelsmi mitrās augtenēs, augs ievērojami labi pielāgojas vidējiem dārza apstākļiem un pēc ieaugšanās izceļas ar ievērojamu sausumizturību.
Paradīzes putns
Strelitzia
Strelīcija ir izcilu tropu augu ģints, kas nāk no Dienvidāfrikas un tiek augstu novērtēta par savām iespaidīgajām airu formas lapām un eksotiskajiem ziediem. Ģintī ietilpst populārā Strelitzia reginae (oranžā strelīcija) un Strelitzia nicolai (baltā strelīcija) — abas plaši audzētas kā izteiksmīgi telpaugi.
Šaurlapu Paradīzes Putns
Strelitzia juncea
Strelitzia juncea ir iespaidīgs Dienvidāfrikas endēmisks augs, ko augstu vērtē par tā dramatiskajiem, niedru veida cilindriskiem stumbriem, kas aizstāj tradicionālos platās lapas. Atšķirībā no savas slavenās radinieces Strelitzia reginae, šī suga veido stāvus, kātu veida lapojumu, piešķirot tai arhitektonisku, minimālistisku izskatu. Tā nes ikoniskos oranžos un dzeltenos paradīzes putna ziedus, kas Austrumu Kāpas dabiskajā vidē piesaista saules putnus.
Lielā baltā paradīzes putna zieds
Strelitzia nicolai
Strelitzia nicolai ir iespaidīgs mūžzaļš augs, kas dzimtenis Dienvidāfrikā, pazīstams ar lielām banānam līdzīgām lapām un krāšņiem baltiem un ziliem ziediem. Āra apstākļos tas var izaugt līdz 9 metru augstumā, taču telpās paliek kompaktāks, padarot to par populāru izvēli tropisku noskaņu radīšanai mājās un birojos.
Paradīzes putns
Strelitzia reginae
Strelitzia reginae, plaši pazīstama kā Paradīzes putns vai Dzērves zieds, ir iespaidīgs tropu augs, kas dzimtenis Dienvidāfrikai. Slavena ar saviem krāšņajiem oranžajiem un zilajiem ziediem, kas atgādina egzotisku putnu lidojumā, tā ir kļuvusi par Losandželosas pilsētas oficiālo ziedu. Šis mūžzaļais daudzgadīgais augs veido banāniem līdzīgu pelēkzaļu lapu pudurus un ražo ilgstošus grieztos ziedus, kas vāzē var noturēties līdz 2 nedēļām.
Streptokarpa
Streptocarpus
Streptokarpa (Streptocarpus) ir krāšņumaugu ģints, kuras dzimtene ir Dienvidāfrika, un tā pieder gesneriju (Gesneriaceae) dzimtai. Tā ir ļoti iecienīta kā telpaugs, kas lielāko gada daļu ražo košus, piltuvveida ziedus purpura, ceriņkrāsas, baltā, rozā, sarkanā un zilā krāsā. Tās garās, samtainās un nedaudz krunkainās lapas veido elegantu rozeti. Šis augs ir viegli kopjams un ļoti pateicīgs tiem, kas vēlas baudīt ilgstošu ziedēšanu iekštelpās.
Kaplandes Prīmula
Streptocarpus rexii
Streptocarpus rexii, plaši pazīstams kā Kaplandes Prīmula, ir izcils bezstumbra augs, kas dzimtenes dabā aug Dienvidāfrikas klinšainajās piekrastes mežos un strautu krastos. Tas veido rozetēs sakārtotus garos, siksnas formas lapas un no pavasara līdz rudenim nes smalkas, piltuvveida ziedus baltā, zilā, ceriņu un violetā krāsā. Kā istabaugs tas lieliski attīstās spilgtā, netiešā gaismā.
Afrikas vijolīte
Streptocarpus sect. Saintpaulia
Afrikas vijolīte (Streptocarpus sect. Saintpaulia, agrākā Saintpaulia ģints) ir kompakts, daudzgadīgs augs ar lapu rozeti, kas pieder pie gesneriju (Gesneriaceae) dzimtas un ir cēlies no Austrumu loka kalniem un Tanzānijas un Kenijas piekrastes mežiem. Tā tiek augstu vērtēta savu samtaino, tumši zaļo lapu un gandrīz nepārtrauktās ziedēšanas dēļ purpura, rozā, zilā vai baltā krāsā, un tā ir viena no populārākajām ziedošajām telpaugu sugām pasaulē.
Marmelādes krūms
Streptosolen jamesonii
Marmelādes krūms (Streptosolen jamesonii) ir daudzgadīgs, mūžzaļš un puskoksnes dekoratīvs krūms ar nokarenu augšanas veidu, kura dzimtene ir Dienvidamerikas Andi (Kolumbija, Ekvadora, Peru un Bolīvija). Tas pieder nakteņu (Solanaceae) dzimtai un var sasniegt 1,5 līdz 2 metru augstumu ar gariem, lokaniem un izliektiem zariem. Tā lapas ir ovālas līdz eliptiskas, tumši zaļas, spīdīgas un ar izteiktu dzīslojumu. Taurveida ziedi plaukst ķekaros un maina krāsu nobriestot — tie sākumā ir dzelteni, bet vēlāk kļūst oranži un sarkani, radot efektu, kas atgādina apelsīnu marmelādi. Augs intensīvi zied pavasarī un vasarā, piesaistot dārzam kolibri, bites un tauriņus.
Persiešu vairogs
Strobilanthes dyeriana
Strobilanthes dyeriana, plaši pazīstams kā persiešu vairogs, ir iespaidīgs tropu mūžzaļš pusboksnīšs, kas cēlies no Mjanmas. To ļoti augstu vērtē par šķēpveida lapām, kurām piemīt brīnišķīga varavīksnes purpura mirdzums ar sudraba atspulgiem un tumši zaļām dzīslām. Lapu apakšpuse ir dziļi tumšsarkana. Lai gan ziemā tas var veidot mazus violetus ziedus, to galvenokārt audzē tā iespaidīgās lapotnes dēļ, kas piešķir drāmatisku pieskārienu jebkurai augu kolekcijai.
Egļu strobilomicess
Strobilomyces strobilaceus
Strobilomyces strobilaceus, tautā pazīstams kā Egļu strobilomicess, ir atšķirīga mikorizas sēne, kas sastopama lapu koku mežos. Tā ir viegli atpazīstama pēc cepurītes, kas klāta ar lielām, tumšām, pūkainām zvīņām, kas atgādina priežu čiekuru. Griežot mīkstums iekrāsojas sārts, pēc tam melns, un apakšpusē ir pelēcīga poru virsma, nevis lapiņas.
Stromante
Stromanthe
Stromante ir ģints, kurā ietilpst aptuveni 13 tropisku augu sugas no Marantaceae dzimtas, kas dabā sastopamas Dienvidamerikas lietus mežos, īpaši Brazīlijā. Tās ir iecienītas dēļ iespaidīgās raibi krāsotās lapotnes zaļos, baltos, rozā un sarkanos toņos, un tiek uzskatītas par vienas no vizuāli iespaidīgākajām telpaugiem. Vispazīstamākā suga ir Stromanthe sanguinea 'Triostar', kuras trīskrāsu lapas padara to par īstu krāšņuma paraugstādījumu. Tāpat kā citi lūgšanu augi, stromantes lapas visas dienas garumā kustas, reaģējot uz gaismu.
Trīskrāsu Stromanthe
Stromanthe sanguinea
Stromanthe sanguinea, plaši pazīstama kā Trīskrāsu Stromanthe jeb Triostar, ir iespaidīgs tropu augs, kas dabā aug Brazīlijas lietusmežos. Tā garās, šķēpveida lapas greznā paletē apvieno tumši zaļu, rozā, krēmkrāsas un dziļi burgundisku krāsu lapu apakšpusē, padarot to par vienu no vizuāli ievērojamākajiem telpaugiem. Kā Marantaceae dzimtas pārstāve un Calathea un Maranta radiniece, šī suga izrāda niktinastu lapu kustību — krēslas laikā salocot lapas uz augšu, reaģējot uz mainīgajiem apgaismojuma apstākļiem.
Trīskrāsu Stromanthe
Stromanthe thalia
Trīskrāsu Stromanthe (Stromanthe thalia) ir iespaidīgs Brazīlijas tropu augs no Marantaceae dzimtas, kas izcēlies ar savu krāšņo trīskrāsu lapojumu zaļā, rozā un krēmkrāsas toņos ar dziļi purpursarkaniem lapu apakšvirsmiem. Kā lūgšanu augs tas vakara krēslā saloka lapas uz augšu, bet rītausmā tās atkal atveras. Telpās tas labi attīstās spilgtā netiešā gaismā un augstā mitrumā.
Kāpas Smidzinātāji
Struthiola
Struthiola ir ģints, kurā ietilpst aptuveni 31 erikoīdo krūmu suga no Thymelaeaceae dzimtas, kas ir dzimtā Dienvidāfrikas Keipas Floras reģiona finbosa biomā. Šie mūžzaļie krūmāji ir slaveni ar saviem saldās smaržas cauruļveida ziediem krēslā un ievērojamo sausumizturību smilšainās, labi drenētās augsnēs.
Japānas sofora
Styphnolobium japonicum
Japānas sofora (Styphnolobium japonicum), agrāk pazīstama kā Sophora japonica, ir liels vasarzaļš koks, kura dzimtene ir Ķīna un kas tiek plaši kultivēts Austrumāzijā. Piederot tauriņziežu (Fabaceae) dzimtai, tas var sasniegt līdz 25 metru augstumu un ir augstu novērtēts tā plašā vainaga un aromātisko, krēmbalto ziedu dēļ, kas plaukst vasarā. Tas ir izturīgs koks, kas pielāgojas nabadzīgām augsnēm un pilsētas piesārņojumam, tādēļ to bieži izmanto parkos, alejās un vēsturiskos dārzos.
dzeltenslidenene
Suillus grevillei
Dzeltenslidenene ir ēdama un ļoti garšīga slidenieņu dzimtas sēne. Raksturīga ar tās koši dzelteno līdz oranžo cepurīti, kas mitrā laikā ir izteikti gļotaina. Tā aug tikai simbiozē (mikorizā) ar lapeglēm, tāpēc šo sugu nav iespējams audzēt mājas apstākļos bez saimniekkoka klātbūtnes. Sēnei ir dzeltens kātiņš ar gredzenu un stobriņi, kurus jaunībā klāj plīvurs.
Raibā bekubeka
Suillus variegatus
Suillus variegatus, pazīstama kā raibā bekubeka vai smilšu beka, ir ēdama sēne, kas pieder pie bekubeku dzimtas. Raksturīga ar smilšdzeltenu vai olīvkrāsas cepurīti ar graudainu, tūbainu virsmu, kas atšķirībā no citām bekubekām nav gļotaina. Veido mikorizu galvenokārt ar priedēm, dodot priekšroku smilšainām un skābām augsnēm.
Atrodiet ideālo augu
Mūsu augu ceļvedis palīdz atrast ideālās sugas atbilstoši jūsu pieredzei un gadalaikam.
Pārlūko pēc Grūtības Pakāpes, Sezonas un Vairāk
Izmantojiet zemāk esošos filtrus, lai sašaurinātu šo katalogu pēc kopšanas grūtības pakāpes, sezonas, vides vai meklējiet tieši pēc nosaukuma. Katrs filtrs ved uz sarakstu, kas pielāgots jūsu audzēšanas apstākļiem.