Pilnīgs augu ceļvedis
Pārlūkojiet augus pēc grūtības pakāpes, sezonas un citiem kritērijiem. Atrodiet sev piemērotāko augu.
Grūtības pakāpe
Gadalaiki
Augi pēc pilsētas
🗺️ Augi pēc pilsētasAtrasti 4366 augi
Rāda 3889–3924 no 4366
Krāsainā nātre
Solenostemon scutellarioides
Koleus (Solenostemon scutellarioides) ir spilgts tropu lapu augs, kas dabā sastopams Dienvidaustrumāzijā un pieder piparmētru dzimtai Lamiaceae. Tas ir plaši pazīstams ar savām iespaidīgajām daudzkrāsainajām lapām, kurās apvienoti sarkani, violeti, oranži, dzelteni, zaļi un rozā toņi, un ir viens no populārākajiem dekoratīvajiem augiem gan telpās, gan ārā. Mūsdienu šķirnes ir izstrādātas izturībai pret sauli vai ēnu, padarot koleusa audzēšanu ārkārtīgi daudzpusīgu.
Zeltgalvīte
Solidago
Solidāgo (Solidago), plašāk pazīstama kā zeltgalvīte, ir kurvjziežu dzimtas (Asteraceae) daudzgadīgu lakstaugu ģints, kuras dzimtene galvenokārt ir Ziemeļamerika. Tā veido stāvus cerus ar stingriem kātiem un blīvām zeltaini dzeltenu ziedu kopām, kas zied no vasaras beigām līdz rudenim, piesaistot bites, tauriņus un citus apputeksnētājus.
Augstā zeltgalvīte
Solidago altissima
Augstā zeltgalvīte (Solidago altissima) ir spēcīga, sakneņus veidojoša daudzgadīga savvaļas puķe, kuras dzimtene ir Ziemeļamerika un kura pieder kurvjziežu dzimtai (Asteraceae). No vasaras beigām līdz rudenim tā veido blīvus, skarām līdzīgus mazu, zeltaini dzeltenu ziedu ķekarus uz stāviem, pūkainiem kātiem, kas sasniedz 60–180 cm augstumu. Tā ļoti piesaista bites, tauriņus un citus apputeksnētājus, un viegli izplatās ar ložņājošiem sakneņiem un pašizsēju, veidojot pamanāmas kolonijas pļavās, apstādījumos un dārzos. Neskatoties uz tās reputāciju, tā nav siena drudža izraisītāja – tās smagos, lipīgos putekšņus pārnēsā kukaiņi, nevis vējš.
Kanādas zeltgalvīte
Solidago canadensis
Solidago canadensis, plaši pazīstama kā Kanādas zeltgalvīte, ir izturīgs daudzgadīgs savvaļas zieds no Ziemeļamerikas, kas pieder Asteraceae dzimtai. No vasaras beigām līdz rudenim tā veido iespaidīgus liektos ziedkopas ķekarus ar spilgti dzeltenām puķēm, radot krāšņu skatu pļavās, prērijās un dabiskotās dārzos. Ātri izplatoties ar sakneņiem un pašsēšanos, to ļoti mīl apputeksnētāji — bites, tauriņi un putni.
Lielā zeltene
Solidago gigantea
Lielā zeltene (Solidago gigantea) ir spēcīgs daudzgadīgs lakstaugs Asteraceae dzimtā, kas dzimtene ir Ziemeļamerika. Tā izaug līdz 2 metru augstumam un no vasaras beigām līdz rudenim veido lielas zeltaini dzeltenu sīku ziedu vārpas. Plaši kultivēta kā dekoratīvs augs un augsti vērtēta ārstniecisko īpašību dēļ, tā pazīstama arī kā agresīvi izplatoša suga ārpus dabiskā areāla.
Mīkstpiene
Sonchus
Mīkstpienes (Sonchus) ir kurvjziežu dzimtas (Asteraceae) viengadīgu, divgadīgu un reizēm daudzgadīgu lakstaugu ģints. Tās veido mīkstu, dziļi šķeltu lapu rozeti ar dzeloņainām malām un dobu stublāju ar pienainu sulu, kura galā ir mazi, dzelteni ziedi, kas atgādina pienenes. Mīkstpienes ir plaši izplatītas kā savvaļas augi dārzos un laukos visos kontinentos; tās ir ēdamas, ātri augošas un labi pacieš nabadzīgu augsni un traucētu vidi.
Asais mīkstpiens
Sonchus asper
Viengadīgs vai divgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kura dzimtene ir Vidusjūras reģions, bet tas ir naturalizējies visā Eiropā, Āzijā un Āfrikā. Asais mīkstpiens (Sonchus asper) ir izplatīta ēdama nezāle ar ievērojamu uzturvērtību un ārstnieciskām īpašībām. Tas izaug 30–150 cm garš, tam ir stāvs, dobjš stublājs, dziļi šķeltas lapas ar dzeloņainām malām un dzelteni ziedi, kas atgādina pienenes. Jaunās, mīkstās lapas un dzinumu galotnes ir ēdamas svaigā vai termiski apstrādātā veidā, nodrošinot šķiedrvielas, olbaltumvielas, vitamīnus (niacīnu, askorbīnskābi, tiamīnu, riboflavīnu) un minerālvielas (kalciju, dzelzi, cinku, kāliju, magniju).
Mīkstā mīkstpiene
Sonchus oleraceus
Mīkstā mīkstpiene (Sonchus oleraceus) ir kurvjziežu dzimtas viengadīgs lakstaugs, kura dzimtene ir Eiropa un Rietumāzija, bet mūsdienās tā ir naturalizējusies visā pasaulē. Tā strauji aug traucētās augsnēs, ceļmalās un dārzos, sasniedzot līdz 1,4 m augstumu. Tās dzeltenie ziedi piesaista bites un mušas, un jaunās lapas ir ēdamas un bagātas ar C vitamīnu.
Maigā mīkstpiene
Sonchus tenerrimus
Sonchus tenerrimus ir kurvjziežu dzimtas viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, dažkārt īsmūža daudzgadīgs augs, kura augstums sasniedz 10 līdz 80 cm. Tā dzimtene ir gandrīz viss Vidusjūras reģions un Makaronēzija, tostarp Spānija, un tā ir naturalizējusies Azoru salās, Kalifornijā un Austrālijā. Augs sastopams piekrastes klintīs un mūros, kāpās, ceļmalās, kultivētos laukos un uzraktā augsnē. Augšējās lapas ir dziļi šķeltas šaurās daivās, un dzelteno ziedu kurvīšu pamatne ir klāta ar baltiem, pūkainiem matiņiem, kas palīdz to atšķirt no citām mīkstpienēm. Zied no pavasara līdz rudenim. Spānijas dienvidaustrumos tās maigās lapas ir viens no visbiežāk patērētajiem savvaļas dārzeņiem.
Japānas sofora
Sophora japonica
Japānas sofora (Sophora japonica, syn. Styphnolobium japonicum) ir tauriņziežu dzimtas (Fabaceae) vasarzaļš koks, kura dzimtene ir Ķīna un Koreja, bet Japānā tas jau izsenis ticis stādīts pie tempļiem un imperatora dārzos. Tas izaug 15–25 m augstumā, tam ir plaši izplesta vainags un nepāra plūksnaini saliktas lapas, kas sastāv no 7 līdz 17 lapiņām. Vasarā (jūlijā–augustā) tas zied krēmbaltiem, nedaudz smaržīgiem ziediem garās skarās, ko iecienījušas bites. Pateicoties izturībai pret sausumu, pilsētas piesārņojumu un salu (4a–8b zonas), to bieži stāda kā ielu un parku koku. Lēnās, sīkstās augšanas, biezās mizas un spējas veidot vecus, skulpturālus stumbrus dēļ tā ir iecienīta pundurkociņu jeb bonsa mīļotāju vidū.
Sīklapu kōwhai
Sophora microphylla
Sīklapu kōwhai (Sophora microphylla) ir Jaunzēlandei endēms mūžzaļš koks, kas aug no piekrastes zonām līdz zemkalnu videi. Kultivētos apstākļos tas sasniedz 4 līdz 8 metru augstumu (savvaļā līdz 25 m), tam ir plūksnainas lapas ar mazām lapiņām un nokareni zari. Pavasarī tas ražo krāšņus, dzeltenus nokarenus ziedu ķekarus, kas tiek uzskatīti par valsts neoficiālo nacionālo ziedu. Visas tā daļas, īpaši sēklas, ir toksiskas, jo satur alkaloīdu citizīnu.
Zemā sofora
Sophora prostrata
Sophora prostrata ir neliels, lēni augošs mūžzaļš krūms, kura dzimtene ir Jaunzēlandes Dienvidu salas sausie kalnu apvidi. Tas tiek augstu vērtēts tā blīvā, zigzaga veidā savīto zaru un sīko, plūksnaino lapiņu dēļ. Ziemas beigās vai pavasarī tas uzzied ar dzelteniem, tauriņziežu tipa ziediem, kas devuši kowhai ģintij tās maoru nosaukumu, kas nozīmē "dzeltens". Tiek uzskatīts, ka stingrais, savītais zaru augšanas veids (divarikācija) ir evolucionāra aizsardzība pret tagad izmirušajiem moa putniem. Populārs kā solitārs krūms, zems dzīvžogs vai pundurkociņš (bonsai); pēc ieaugšanas tas labi panes piekrastes apstākļus un nabadzīgu augsni, taču pilnvērtīgai attīstībai tam nepieciešama saule un laba drenāža.
Pīlādžlapu sorbārija
Sorbaria sorbifolia
Sorbaria sorbifolia ir spēcīgs, atvases veidojošs lapu koks krūms rožu dzimtā (Rosaceae), kura dzimtene ir Sibīrijas, Krievijas Tālo Austrumu, Ziemeļķīnas, Korejas un Japānas mērenie meži. Tas veido stāvu, daudzstumbru krūmu ar papardēm līdzīgām, plūksnaini saliktām lapām, kas atgādina pīlādža lapotni, un vasaras sākumā līdz vidum to rotā blīvas, piramidālas, mazas baltas ziedkopas, kas piesaista bites un citus apputeksnētājus. Ārkārtīgi aukstumizturīgs un pielāgojams, tas tiek augstu vērtēts ziemeļu dārzos augsnes erozijas kontrolei, masveida stādījumiem un neformāliem dzīvžogiem, lai gan tā izplatīgās sakņu atvases nozīmē, ka tam nepieciešama vieta izplatībai vai regulāra apmale.
Sorbaronija
Sorbaronia fallax
× Sorbaronia fallax ir vasarzaļš, aukstumizturīgs starpģinšu hibrīda krūms vai neliels koks — krustojums starp melno aroniju (Aronia melanocarpa) un parasto pīlādzi (Sorbus aucuparia). Tas parasti izaug 2,5–4 m augstumā un platumā, izceļoties ar platākām lapām un ievērojami lielākiem augļiem nekā savvaļas aronijām. Pavasarī tas zied ar sārti baltu ziedu ķekariem, kam seko tumši sarkanvioletas līdz zilganas ogas, kas nogatavojas no vasaras beigām līdz rudenim; pirms nokrišanas lapotne krāsojas sarkanos, oranžos un dzeltenos toņos. Augs ir tetraploīds un pašauglīgs, tāpēc viens eksemplārs var ražot augļus bez apputeksnētāja partnera. Tas tika plaši kultivēts bijušajā Padomju Savienībā, domājams, pateicoties krievu pomologa Ivana Mičurina selekcijas darbam 20. gadsimta sākumā.
Pīlādzis
Sorbus
Sorbus ir vairāk nekā 100 koku un krūmu sugu ģints rožu dzimtā, kuru augstums svārstās no 1 līdz 30 metriem. Tie ir sastopami ziemeļu puslodes vēsā mērenā klimata joslā, un tiem ir plūksnaini saliktas lapas, plakani baltu pavasara ziedu čemuri un sarkani vai oranži augļi, kurus iecienījuši putni. Neskatoties uz nosaukumu 'mountain-ash' angļu valodā, tie nav radniecīgi ošiem.
Pīlādzis
Sorbus aucuparia
Pīlādzis ir izturīgs lapu koks, kas plaši sastopams Eiropā un Somijā, augot 5–15 metru augstumā. Maijā tas zied ar smaržīgiem, dzeltenīgi baltiem ziedu ķekariem, un rudenī koku rotā oranžsarkani ogu ķekari, kas ir svarīgs barības avots putniem. Pīlādzis ir senu somu svētais koks un Ziemeļsavo reģiona augs, un tas lieliski panes gan nabadzīgas, gan bagātīgākas augšanas vietas.
Sorgs
Sorghum bicolor
Sorgs (Sorghum bicolor) ir ātri augoša viengadīga vai daudzgadīga labības zāle, kas cēlusies no Āfrikas, īpaši no Etiopijas un Sudānas reģiona. Tā tiek kultivēta tūkstošiem gadu un tagad ir pasaulē piektā visvairāk ražotā labības graudaugu kultūra, ko audzē cilvēku pārtikai, lopbarībai, etanola ražošanai un pat kā dekoratīvu dārza augu dažās šķirnēs. Tās izturīgie stublāji var sasniegt līdz pat 4 metru augstumu, un to galotnēs ir termināla skara ar sēklām, kas variē no baltas līdz sarkanbrūnai.
Alepo sorgo
Sorghum halepense
Alepo sorgo (Sorghum halepense) ir invazīva daudzgadīga graudzāle, kuras dzimtene ir Vidusjūras austrumu reģions un Tuvie Austrumi, un tā ir naturalizējusies vairāk nekā 50 valstīs. Tā aug stāvi un enerģiski, sasniedzot līdz 2,4 metru augstumu, ar lancetiskām lapām līdz 60 cm garumā, kurām ir raksturīga balta vidusdzīsla. Vasarā un rudenī tā veido purpursarkanas vai vara brūnas skaras. Augs agresīvi izplatās ar bieziem sakneņiem un bagātīgām sēklām, izspiežot vietējo veģetāciju un ievērojami samazinot tādu kultūru kā kukurūzas un sojas ražu. Visos augu audos ir cianogēnais glikozīds durīns, kas padara to SMAGI TOKSISKU lopiem, īpaši stresa apstākļos.
Ežgalvīte
Sparganium
Ežgalvītes (Sparganium) ir daudzgadīgu ūdens un piekrastes mitrāju augu ģints, kas sastopama ziemeļu puslodes mērenajā joslā. Augot no ložņājošiem sakneņiem, to šaurās, lentveida lapas un dzeloņainās, lodveida ziedkopas padara tās par izteiksmīgu papildinājumu dīķu malām, purva dārziem un dabisko mitrāju atjaunošanas projektiem. Ežgalvītes plaukst, ja to pamatne ir iegremdēta ūdenī vai pastāvīgi piesātinātā augsnē, pildot svarīgu ekoloģisko lomu – filtrējot ūdeni, stabilizējot krasta līniju un nodrošinot barību un patvērumu ūdensputniem un ūdens bezmugurkaulniekiem.
Āfrikas sparmānija
Sparrmannia africana
Āfrikas sparmānija (Sparrmannia africana) ir ātraudzīgs mūžzaļš krūms no malvu dzimtas (Malvaceae), kura dzimtene ir Dienvidāfrikas atklātie meži Labās cerības raga apkārtnē. Dabā tā izaug 4–8 m augsta, bet kā telpaugs saglabājas ievērojami mazāka. Tam ir sirdsveida, nedaudz daivainas lapas, kas klātas ar īsiem matiņiem, kuri jutīgai ādai var izraisīt nelielu kairinājumu. No vēlas ziemas līdz vasarai tas raisa baltus ziedus ar pamanāmām dzeltenām un sarkanām putekšņlapām, kas reaģē uz kukaiņu pieskārienu.
Smaržīgais spartijs
Spartium junceum
Spartium junceum, plašāk pazīstams kā smaržīgais spartijs, ir tauriņziežu dzimtas mūžzaļš krūms, kura dzimtene ir Vidusjūras reģions. Tam raksturīgi zaļi, tievi un lokani zari, kas atgādina meldrus un ir gandrīz bez lapām, jo lielāko daļu fotosintēzes veic paši stublāji. No pavasara beigām līdz vasarai tas bagātīgi zied ar dzelteniem, tauriņveida ziediem, kam piemīt spēcīgs aromāts un kas piesaista apputeksnētājus. Tas ir izturīgs un sausumu mīlošs krūms, ko bieži izmanto Vidusjūras dārzos, kā arī nogāžu un nabadzīgu augšņu nostiprināšanai.
Miera lilija
Spathiphyllum
Miera lilija (Spathiphyllum) ir viena no pasaulē visvairāk mīlētajām istabas puķēm, kas tiek augstu vērtēta par elegantajiem baltajiem spatu ziediem un izcilajām gaisa attīrīšanas spējām. Dzimtene ir Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropu lietusmežos, un tā lieliski aug telpās pat vājā apgaismojumā, padarot to par ideālu izvēli mājām un birojiem. Tās tumši zaļās, spīdīgās lapas veido bagātīgu fonu pārsteidzošajiem baltajiem ziediem, kas galvenokārt parādās pavasarī un vasarā.
Miera lilija 'Domino'
Spathiphyllum 'Domino'
Miera lilijas raiblapu šķirne ar spīdīgām, tumši zaļām lapām, kuras klāj balti svītrojumi un plankumi. Tā radusies kā spontāna mutācija no šķirnes 'Daniel' Beļģijā, veidojot stāvu, aptuveni 30 līdz 60 cm augstu ceru. Augs veido baltas seglapas (vālītes), kas laika gaitā kļūst zaļganas.
Spatifīla
Spathiphyllum blandum
Spathiphyllum blandum ir daudzgadīgs, mūžzaļš lakstaugs, kura dzimtene ir Venecuēlas un Gajānas mitrie tropu meži. Tā tumši zaļās, spīdīgās lapas skaisti kontrastē ar elegantajiem baltajiem seglapu ziediem, padarot to par vienu no populārākajiem un graciozākajiem telpaugiem pasaulē.
Milzu Miera Lilija
Spathiphyllum cannifolium
Spathiphyllum cannifolium, plaši pazīstama kā Milzu Miera Lilija, ir tropu augs, kas cēlies no Dienvidamerikas. Tā pieder Araceae dzimtai un izceļas ar spīdīgajām tumši zaļajām lapām un elegantajiem baltajiem ziediem, ko veido spata un spadikss. Tā ir viena no pasaulē visplašāk audzētajām telpaugiem, ko novērtē gan par dekoratīvo skaistumu, gan gaisu attīrošajām īpašībām.
Kausa Miera Lilija
Spathiphyllum cochlearispathum
Spathiphyllum cochlearispathum, plaši pazīstama kā Kausa Miera Lilija, ir viena no lielākajām sugām šajā ģintī, kas dzimtene ir Meksika un Centrālamerika. Tai raksturīgas platas, spožas tumšzaļas lapas un eleganti balti spatas. UZMANĪBU: Satur kalcija oksalātu un ir toksiska kaķiem, suņiem un cilvēkiem.
Sniega zieds
Spathiphyllum floribundum
Spathiphyllum floribundum, plaši pazīstams kā Sniega zieds vai Pundura miera lilija, ir kompakts tropisks suga, kas ir dabīgi sastopams Kolumbijā un Ekvadorā. Tas veido elegantus baltus līdz zaļganbaltus spatus un ir novērtēts par gaisu attīrošajām īpašībām un toleranci pret zema apgaismojuma apstākļiem. Brīdinājums: satur kalcija oksalāta kristālus — toksisks mājdzīvniekiem un cilvēkiem, ja tiek norīts.
Miera lilija
Spathiphyllum kochii
Spathiphyllum kochii, tautā pazīstama kā miera lilija, ir kompakts mūžzaļš daudzgadīgs augs no Araceae dzimtas, kura dzimtene ir Kolumbija. Tā aug 30-40 cm augstumā, veidojot blīvus tumši zaļu, viļņainu, lancetveida lapu pudurus ar izteiktām dzīslām. Tās raksturīgā baltā lāpstiņa eleganti aptin krēmkrāsas cilindrisku vālīti, parasti ziedot pavasarī un vasarā. Tas ir viens no pasaulē populārākajiem telpaugiem, kas tiek novērtēts tā ēnas panesības un gaisu attīrošo īpašību dēļ.
Miera lilija
Spathiphyllum wallisii
Spathiphyllum wallisii ir elegants telpaugs, kas cēlies no Kolumbijas tropu lietusmežiem. Tam raksturīgas iegarenas, spīdīgas tumši zaļas lapas un izteiksmīgi baltā spalvveida ziedi. Slavens ar savām gaisu attīrošajām īpašībām — tas no telpām izvada toksīnus, piemēram, benzolu, formaldehīdu un ksilolu.
Vendlanda spatifīla
Spathiphyllum wendlandii
Spathiphyllum wendlandii, tautā pazīstama kā spatifīla vai miera lilija, ir daudzgadīgs tropu augs, kura dzimtene ir Centrālamerika — Kostarika, Hondurasa un Panama. Ar tumši zaļām, spīdīgām lapām un elegantām baltām ziedkopām, kas atgādina buras, tas ir viens no iecienītākajiem telpaugiem pasaulē. Papildus dekoratīvajām īpašībām NASA to ir atzinusi par efektīvu gaisa attīrītāju, kas izvada no vides benzolu, formaldehīdu un trihloretilēnu.
Āfrikas tulpju koks
Spathodea campanulata
Spathodea campanulata, plaši pazīstama kā Āfrikas tulpju koks, ir ātri augošs mūžzaļš koks, kas dzimtenis Rietumāfrikas un Centrālāfrikas tropu lietusmežiem. Tas ir slavens ar savām iespaidīgajām lielo, kausa formas purpursarkano līdz oranžo ziedu kopām, kas spilgti izceļas uz blīvās, tumši zaļās lapotnes fona. Ideālos apstākļos šis majestātiskais koks sasniedz līdz 25 metriem augstumu un ir stādīts tropu reģionos visā pasaulē kā dekoratīvs ēnas koks. Neskatoties uz tā skaistumu, vairākos reģionos ārpus tā dabiskā areāla tas tiek uzskatīts par invazīvu sugu.
Filipīnu sauszemes orhideja
Spathoglottis plicata
Spathoglottis plicata, plaši pazīstama kā Filipīnu sauszemes orhideja, ir iespaidīga terestra orhideja, kas ir dzimtene Dienvidaustrumāzijā un Klusā okeāna salās. Atšķirībā no vairuma orhideju, kas aug uz kokiem, šī suga plaukst zemē, veidojot sulīgus kušķus ar plankumainām, siksnas veida lapām, virs kurām paceļas gari ziedkāti ar līdz pat 40 spilgtiem rozā līdz violetiem ziediem. Tā ir viena no pieejamākajām un patīkamākajām orhidejām tropu un subtropu dārziem.
Naguainā Zemes Orhideja
Spathoglottis unguiculata
Spathoglottis unguiculata, plaši pazīstama kā Naguainā Zemes Orhideja, ir zemē augošā orhideja, kas dabīgi sastopama Dienvidaustrumāzijā un Klusā okeāna reģionā. Atšķirībā no lielākās daļas orhideju, kas aug uz kokiem, šī suga labi attīstās zemē, veidojot izsmalcinātus ziedus dzeltenās un violetās toņos. Tās raksturīgā nagu formas lūpa piešķir tai nosaukumu un izceļ to dekoratīvo orhideju vidū.
Tīruma gaurs
Spergula arvensis
Tīruma gaurs (Spergula arvensis) ir viengadīgs neļķu dzimtas (Caryophyllaceae) lakstaugs, kas plaši izplatīts kā nezāle tīrumos visā Eiropā, Ziemeļāfrikā un daļā Āzijas. Tas izaug aptuveni 10–50 cm augstumā, tam ir šauras, lineāras lapas, kas sakārtotas mieturos, un no vasaras līdz rudenim tas zied ar sīkiem, baltiem pieclapu ziediem. Raksturīgi sastopams vieglās, smilšainās, skābās augsnēs ar zemu kaļķa saturu, īpaši labības sējumos, piemēram, vasaras miežos. Sēklas augsnē saglabā dīgtspēju vairākus gadus.
Tālo spermakoci
Spermacoce remota
Spermacoce remota ir daudzgadīgs (vai īslaicīgs) lakstaugs vai puskrūms ar stāviem vai gulošiem stublājiem, kas sasniedz aptuveni 70 cm augstumu. Tam ir nedaudz purpurkrāsas stublāji un lancetiskas līdz eliptiskas lapas līdz 5-7 cm garumā. Ziedi ir mazi, balti ar viegli sārtu toni, sakopoti blīvās galviņās zaru galos un lapu padusēs. Augs ir cēlies no Amerikas tropu un subtropu reģioniem (ASV dienvidaustrumiem, Karību jūras reģiona, Meksikas, Centrālamerikas un Dienvidamerikas), bet mūsdienās tas ir naturalizējies Āzijas tropu reģionos, Klusā okeāna salās, Indijas okeānā un Galapagu salās, viegli kolonizējot dārzus, zālienus, ceļmalas un apstrādātas augsnes platības. Tas ir nozīmīgs augs vietējai faunai, kalpojot par olu dēšanas vietu tauriņiem, piemēram, Anartia fatima.
Tuksneša malva
Sphaeralcea ambigua
Tuksneša malva (Sphaeralcea ambigua) ir daudzgadīgs, pārkoksnējies malvu dzimtas (Malvaceae) augs, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas dienvidrietumu tuksneši – no Kalifornijas, Nevadas, Jūtas un Arizonas līdz Meksikas ziemeļrietumiem. Tā aug Mohaves, Sonoras un Lielā baseina tuksnešos 150 līdz 2500 metru augstumā virs jūras līmeņa. Augam ir pelēkzaļas, trīsdaivainas, tūbainas lapas un kausveida ziedi aprikožu līdz oranžā krāsā, kas atkarībā no klimata var parādīties gandrīz visu gadu. Kā īpaši sausumizturīga suga tā bez pūlēm pārcieš ilgstošus sausuma periodus un nabadzīgu, akmeņainu augsni.
Atrodiet ideālo augu
Mūsu augu ceļvedis palīdz atrast ideālās sugas atbilstoši jūsu pieredzei un gadalaikam.
Pārlūko pēc Grūtības Pakāpes, Sezonas un Vairāk
Izmantojiet zemāk esošos filtrus, lai sašaurinātu šo katalogu pēc kopšanas grūtības pakāpes, sezonas, vides vai meklējiet tieši pēc nosaukuma. Katrs filtrs ved uz sarakstu, kas pielāgots jūsu audzēšanas apstākļiem.