Arecaceae
Zilganā braheja: Pilnas saules augs
Brahea armata
Palma pilnai saulei un mazam ūdens daudzumam: labi drenēta augsne, reta laistīšana pēc iesakņošanās un nekādas pārliešanas. Iztur nelielu salu.
Ik pēc 14 dienām
Tiešā saule
-10° - 45°C
% - %
Kategorijas
Kas ir Zilganā braheja?
Zilganā braheja (Brahea armata) ir viegls kopšanas augs no Arecaceae dzimtas. Brahea armata ir vēdekļpalma, kuras dzimtene ir Lejaskalifornija Meksikā, kur tā aug kanjonos un sausās Sonoras tuksneša gultnēs. Tai ir biezs stumbrs, un tā sasniedz 11 līdz 15 m augstumu. Lapas ir stingras, 1 līdz 2 m platas, sudrabaini zilā krāsā, un to kātiem ir izliekti dzeloņi. Ziemas beigās t...
Zilganā braheja izaug līdz 15.0m, platums 300 cm, laistīšana ik pēc 14 dienām, -10°C – 45°C. Tas ir nepiemērots iekštelpās un drošs mājdzīvniekiem.
Atšķirībā no daudziem tropiskajiem augiem, Zilganā braheja panes laistīšanas kļūdas. Piemērots iesācējiem. Atšķirībā no daudzām populārām sugām, Zilganā braheja ir droši turēt mājdzīvnieku tuvumā.
Kā kopt Zilganā braheja?
TLDR: Zilganā braheja nepieciešams Tiešā saule, laistīšana ik pēc 14 dienām un temperatūra -10–45°C ar 40-70% mitrumu.
Cik bieži laistīt Zilganā braheja?
Pirmajā gadā laistiet ik pēc 1 vai 2 nedēļām. Pēc iesakņošanās pietiek ar vienu kārtīgu laistīšanu ik pēc 2 līdz 4 nedēļām karstā laikā. Pārmērīgs ūdens daudzums, īpaši podos, ir biežākais šīs palmas bojāejas cēlonis.
Cik daudz gaismas nepieciešams Zilganā braheja?
Pilna saule visas dienas garumā. Jo vairāk saules, jo zilākas kļūst lapas. Tā pacieš pusēnu, taču tad tā kļūst zaļāka un izstīdzē.
Kāda augsne ir vislabākā Zilganā braheja?
Smilšaina vai akmeņaina augsne ar ļoti labu drenāžu. Kaļķainā augsnē var trūkt magnija: veco lapu gali kļūst dzelteni.
Kādu podu izmantot Zilganā braheja?
Jauniem stādiem piemērots dziļš māla pods ar caurumu un smilšainu substrātu. Pieaugusi palma jāstāda zemē: sakne ir dziļa, un palmai nepatīk pārstādīšana.
Kopšanas grafiks
Mēslošana
Ik pēc 90 dienām
Kas ir Zilganā braheja un no kurienes tas nāk?
Brahea armata ir vēdekļpalma, kuras dzimtene ir Lejaskalifornija Meksikā, kur tā aug kanjonos un sausās Sonoras tuksneša gultnēs. Tai ir biezs stumbrs, un tā sasniedz 11 līdz 15 m augstumu. Lapas ir stingras, 1 līdz 2 m platas, sudrabaini zilā krāsā, un to kātiem ir izliekti dzeloņi. Ziemas beigās tā izdzen krēmkrāsas ziedu ķekarus, kas lokās tālu aiz vainaga, sasniedzot līdz pat 5 m garumu, kam seko brūni augļi. Tā ir viena no pret aukstumu un sausumu izturīgākajām palmām, un tā aug lēni.
Kā vairot Zilganā braheja?
Sēklas
Dīgšana ir lēna un neregulāra. Mērcējiet sēklas 2 līdz 3 dienas un uzturiet substrātu siltu, aptuveni 30 °C temperatūrā.
- 1 Noņemiet mīkstumu no nogatavojušiem augļiem
- 2 Mērcējiet sēklas siltā ūdenī 2 līdz 3 dienas
- 3 Sējiet 1 cm dziļumā smilšainā substrātā
- 4 Uzturiet siltumu un vieglu mitrumu līdz dīgšanai
- 5 Pārstādiet, kad stādam ir 2 līdz 3 lapas
Nepieciešamie materiāli:
Cik liels izaug Zilganā braheja?
TLDR: Zilganā braheja var sasniegt 15.0m augstumu ar Lēns augšanas ātrumu.
Maksimālais augstums
15.0m
Platums
3.0m
Augšanas ātrums
Lēns
Lapotne
Mūžzaļš
Auga lietojums
Dekoratīvs
Lielisks dekorēšanai
Kādas slimības bieži skar Zilganā braheja?
TLDR: Zilganā braheja ir uzņēmīgs pret 4 zināmām slimībām. Regulāri pārbaudiet, lai savlaicīgi atklātu problēmas.
Sakņu puве
Sakņu puve ir nopietna sēnīšu slimība, kas ietekmē augu sakņu sistēmu, izraisot to sabrukšanu un bojāeju. To galvenokārt izraisa pārmērīga laistīšana, slikta drenāža vai augsnes sēnītes, piemēram, Pythium, Phytophthora, Rhizoctonia un Fusarium. Slimība uzplaukst pārmitrinātos apstākļos, kuros saknes tiek atņemtas skābeklim, padarot tās uzņēmīgas pret sēnīšu infekciju.
Pārmērīga laistīšana
Pārlieka laistīšana rodas, kad augi saņem pārāk daudz ūdens, atņemot saknēm skābekli un izraisot sakņu puvi. Šis vides stresa faktors ir viens no biežākajiem istabas augu bojāejas cēloņiem, jo pārmērīgi mitrinātā augsne neļauj saknēm elpot un normāli funkcionēt.
Magnija Deficīts
Magnija deficīts ir barības vielu traucējums, ko raksturo starpdzīslainā hloroze, kurā lapu audu laukumi starp dzīslām kļūst dzelteni, bet pašas dzīslas paliek zaļas. Šis deficīts vispirms skar vecākās lapas, jo magnijs ir mobilā barības viela, ko augi pārvieto jauno dzinumu atbalstam. Magnijs ir būtisks hlorofila ražošanai un fotosintēzei, tādēļ šis deficīts ir kritisks augu veselībai.
Bruņutis (Vairoga blaktis)
Bruņutis ir mazi sulas sūcēji – kaitēkļi, kas uz augu kātiem un lapām izskatās kā brūni, čaulai līdzīgi izciļņi. Ir vairāk nekā 25 sugas, kuras iedala bruņotajos (cietajos) un nebruņotajos (mīkstajos) bruņutis. Tie barojas, caurdurjot augu audus un iesūcot sulu, kas novājina augu un, ja netiek ārstēts, var izraisīt dzeltēšanu, augšanas aizturi un pat nāvi. Bruņutis arī izdala medusrasu, kas piesaista skudras un veicina kvēpu pelējuma augšanu.
Salīdzināt ar līdzīgiem augiem
| Raksturojums | Grūtības pakāpe | Apgaismojums | Laistīšana | Drošs mājdzīvniekiem |
|---|---|---|---|---|
| Lauka kļava | Viegls | Spilgta izkliedēta gaisma | 14d | ✓ |
| Ibērijas saulrietenis | Viegls | Tiešā saule | 14d | ✓ |
| Kārpainais bērzs | Viegls | Tiešā saule | 14d | ✓ |
| Lielziedu gailardija | Viegls | Tiešā saule | 10d | ✓ |