Asteraceae
Baltā čūskas sakne: Ārstnieciskais lietojums un kopšanas padomi
Ageratina altissima
Viegli audzējams, kad tas ir iesakņojies ēnainā meža vidē: nodrošiniet tam daļēju ēnu ar mitru, humusu bagātu, labi drenētu augsni, uzturiet augsni viegli mitru visā augšanas sezonā un sagaidiet, ka tas viegli izplatīsies ar sakneņiem un pašizsēju, tāpēc sadaliet vai nogrieziet noziedējušos ziedus, lai to ierobežotu. Tam ir maz nopietnu kaitēkļu vai slimību problēmu, tas panes plašu augsnes diapazonu un gandrīz nav nepieciešama barošana, taču tā nopietnā toksicitāte nozīmē, ka tas jātur prom no ganāmpulkiem, mājdzīvniekiem un bērniem.
Ik pēc 5 dienām
Daļēja ēna
-37° - 35°C
% - %
Kategorijas
Kas ir Baltā čūskas sakne?
Baltā čūskas sakne (Ageratina altissima) ir viegls kopšanas augs no Asteraceae dzimtas. Baltā čūskas sakne ir ēncietīgs, pudurveida daudzgadīgs augs, kas dabiski sastopams mežos un mežu malās visā Ziemeļamerikas austrumu daļā. Tas izaug divas līdz piecas pēdas garš uz gludiem, zarotiem kātiem ar pretējām, sirdsveida, rupji zobainām lapām, un no vasaras beigām līdz rudenim tas veido pla...
Baltā čūskas sakne izaug līdz 1.5m, platums 120 cm, laistīšana ik pēc 5 dienām, -37°C – 35°C. Tas ir nepiemērots iekštelpās un nav drošs mājdzīvniekiem.
Atšķirībā no daudziem tropiskajiem augiem, Baltā čūskas sakne panes laistīšanas kļūdas. Piemērots iesācējiem. Bez piesardzības pasākumiem norīšana var izraisīt kairinājumu mājdzīvniekiem. Turiet ārpus kaķu un suņu sasniedzamības.
Kā kopt Baltā čūskas sakne?
TLDR: Baltā čūskas sakne nepieciešams Daļēja ēna, laistīšana ik pēc 5 dienām un temperatūra -37–35°C ar 40-70% mitrumu.
Cik bieži laistīt Baltā čūskas sakne?
Uzturiet augsni vienmērīgi un viegli mitru, laistot aptuveni ik pēc 5 dienām (biežāk karstā, sausā laikā); tas panes īsus sausuma periodus, bet vislabāk aug bez ilgstoša sausuma vai pārmērīgas mitruma.
Cik daudz gaismas nepieciešams Baltā čūskas sakne?
Labi aug daļējā ēnā līdz pilnīgā ēnā, īpaši ar aizsardzību no karstās pēcpusdienas saules; tas panes arī pilnu sauli vēsākās, pastāvīgi mitrās vietās.
Kāda augsne ir vislabākā Baltā čūskas sakne?
Stādiet humusu bagātā, labi drenētā smilšmālā vai māla smilšmālā; tas pielāgojas smilšainām, kaļķainām vai māla augsnēm, ja tās netiek atstātas pārmērīgi mitras, un panes neitrālu līdz nedaudz sārmainu pH.
Kādu podu izmantot Baltā čūskas sakne?
Vislabāk audzēt tieši dārza augsnē, nevis konteineros; ja podos pavairošanai vai lai ierobežotu tā izplatītos sakneņus, izmantojiet platu, dziļu konteineru ar drenāžas caurumiem un bagātīgu, labi drenējošu organisko podu maisījumu.
Kas ir Baltā čūskas sakne un no kurienes tas nāk?
Baltā čūskas sakne ir ēncietīgs, pudurveida daudzgadīgs augs, kas dabiski sastopams mežos un mežu malās visā Ziemeļamerikas austrumu daļā. Tas izaug divas līdz piecas pēdas garš uz gludiem, zarotiem kātiem ar pretējām, sirdsveida, rupji zobainām lapām, un no vasaras beigām līdz rudenim tas veido plakanas, mazas, pūkainas baltas ziedu kopas, kas piesaista bites, tauriņus un citus apputeksnētājus. Katra auga daļa satur toksīnu tremetolu, padarot to bīstamu mājlopiem, mājdzīvniekiem un cilvēkiem, ja to norij.
Kā vairot Baltā čūskas sakne?
Cik liels izaug Baltā čūskas sakne?
TLDR: Baltā čūskas sakne var sasniegt 1.5m augstumu ar Vidējs augšanas ātrumu.
Maksimālais augstums
1.5m
Platums
1.2m
Augšanas ātrums
Vidējs
Lapotne
Lapu koks
Uzmanību: toksisks augs
Šis augs var būt toksisks, ja norīts. Turiet to sasniedzamā no:
Auga lietojums
Dekoratīvs
Lielisks dekorēšanai
Ārstniecisks
Ārstnieciskas īpašības
Ārstnieciskais lietojums
- Vēsturiski Cherokee un Iroquois dziednieki to izmantoja kā diurētisku līdzekli un caurejas, drudža un nierakmeņu ārstēšanai
- Mūsdienās medicīniski netiek izmantots – visas auga daļas ir toksiskas (tremetols) un nav drošas cilvēku vai dzīvnieku patēriņam
Kādas slimības bieži skar Baltā čūskas sakne?
TLDR: Baltā čūskas sakne ir uzņēmīgs pret 2 zināmām slimībām. Regulāri pārbaudiet, lai savlaicīgi atklātu problēmas.
lapu mīnētāji
Lapu mīnētāju kāpuri barojas ar augu lapu audiem, veidojot nelielus tuneļus jeb mīnas zem lapas virsmas.
Spradžu bojājumi
Spradži ir mazi, lēkājoši kukaiņi, kas barojas ar daudzu dārzeņu kultūru lapām. Tie izgrauž neskaitāmus mazus, apaļus caurumus, radot raksturīgu 'skrošu caurumu' izskatu. Lai gan nobrieduši augi bieži vien spēj izturēt šos bojājumus, jauni dēsti ir ļoti jutīgi un smagas invāzijas gadījumā var tikt novājināti vai iet bojā.
Nozīme un simbolika
Baltā čūskas sakne nes brīdinājuma simboliku, kas sakņojas 19. gadsimta Amerikas vēsturē: liellopi, kas to ganīja, nodeva tās tremetola toksīnu savā pienā, izraisot nāvējošo "piena slimību", kas nogalināja tūkstošiem kolonistu, tostarp Ābrahama Linkolna māti, Nensiju Henksu Linkolnu, 1818. gadā – atgādinājums, ka neuzkrītošs meža savvaļas zieds var slēpt nāvējošu noslēpumu.
Salīdzināt ar līdzīgiem augiem
| Raksturojums | Grūtības pakāpe | Apgaismojums | Laistīšana | Drošs mājdzīvniekiem |
|---|---|---|---|---|
| Lauka kļava | Viegls | Spilgta izkliedēta gaisma | 14d | ✓ |
| Kārpainais bērzs | Viegls | Tiešā saule | 14d | ✓ |
| Lielziedu gailardija | Viegls | Tiešā saule | 10d | ✓ |
| Brauna leikofita | Viegls | Tiešā saule | 14d | ✓ |
