634 Vidējs Drošs mājdzīvniekiem | 2026 ceļvedis - 3. lapa
Atrodiet 634 vidējs drošs mājdzīvniekiem. Pilnīgs ceļvedis jūsu dārzam.
634 Drošs mājdzīvniekiem ar vidējs līmeni
Rāda 73–108 no 634
Herrisona Bifrenārija
Bifrenaria harrisoniae
Bifrenaria harrisoniae, plaši pazīstama kā Herrisona Bifrenārija, ir iespaidīga epifītiska orhideja, kas ir endēmiska Brazīlijā. Tā sastopama Atlantijas meža un Serrado biоmos augstumā no 200 līdz 1200 metriem virs jūras līmeņa, un tā veido lielus, vasku, smaržīgus ziedus — galvenokārt baltus ar rozā līdz bordo krāsas labielu un tumšām vēnām — līdz 8 cm diametrā. Spēcīgie pseidobulbi uzkrāj ūdeni un barības vielas, ļaujot augam izturēt sezonālos sausuma periodus.
Biophytum sensitivum
Biophytum sensitivum
Neliels tropu lakstaugs no Āzijas ar palmai līdzīgu spalvainu lapu rozeti un sīkiem, dzelteniem zvaigznes formas ziediem. Tā lapiņas pieskaroties aizveras uz iekšu, līdzīgi kā jūtīgajai mimozei. Parasti tas izaug 15 līdz 30 cm augstumā.
Plēvainā cietpaparde
Blechnum membranaceum
Blechnum membranaceum, plaši pazīstama kā plēvainā cietpaparde, ir neliela neotropisku papardžu suga Blechnaceae dzimtā. Dzimtene — Centrālamerika un Dienvidamerika, kur tā veido smalkas, plānas vainaglapas ar raksturīgu plēvjainu tekstūru, labprāt augot mitros, ēnainos meža apakšstāvos. Pārsaukta par Austroblechnum membranaceum, tā dārzkopībā saglabā savu vēsturisko tirdzniecības nosaukumu.
Maigā ūdens paparде
Blechnum minus
Blechnum minus, plaši pazīstama kā maigā ūdens paparде, ir skaista, ēnmīloša sauszemes paparде, kas dabīgi aug Austrālijā, Jaunzēlandē un Tasmanijā. Tā labi aug mitrās, upju tuvuma vidēs — upeļu krastos un aizsargātos meža paklājos —, veidojot blīvas, krūmveida spilventiņu rozetes ar spīdīgi zaļiem vairoglapiem, kas sasniedz 40–70 cm garumu. Kā Blechnaceae dzimtas pārstāve (sinonīmi: Lomaria minus, Parablechnum minus) tā ir lēni augoša, mūžzaļa paparде, ko augsto vērtē par graciozajiem, lokveida vairoglapiem un spēju pielāgoties ēnainām dārza vietām.
Priežu-rozā Orhideja
Bletia purpurea
Bletia purpurea, plaši pazīstama kā Priežu-rozā Orhideja, ir sauszemes orhideja, kas ir dzimtā Karību salās, Floridā, Meksikā, Centrālamerikā un Dienvidamerikā. Tā veido ovālas pseidobulbas un elegantus lineārus lapas, ar iespaidīgiem ziedu kātiem, kas nesavā līdz 80 rozā-violetiem ziediem uz kātiem, kuri sasniedz 180 cm augstumu. Augs ir lapkritīgs — ziemā tas iet miera periodā, bet pavasarī un vasarā zied.
Anīsa boronia
Boronia crenulata
Anīsa boronia ir mūžzaļš Austrālijas krūms no citrusaugu dzimtas (Rutaceae), kas dabiski sastopams Rietumaustrālijas dienvidrietumos, kur tas aug smilšainās un akmeņainās virsājos un atklātos mežos. Tas parasti sasniedz 25-120 cm augstumu ar atvērtu, nedaudz nokarenu augšanas formu. Mazās, robotās (krenulētās) lapas, saspiežot, izdala izteiktu anīsa smaržu. No vēlā ziemas līdz rudenim – ar visvairāk ziediem pavasarī – augs veido daudzus mazus, četrdaļīgus ziedus rozā līdz sarkanīgi violetos toņos, kas atrodas atsevišķi vai mazās grupās zaru galos.
Dārza bugenvileja
Bougainvillea × buttiana
Dārza bugenvileja (Bougainvillea × buttiana) ir spēcīgs, ērkšķains vīteņaugs-hibrīds, kas ir iecienīts tā košo seglapu dēļ, kuras ieskauj mazus, neuzkrītošus ziedus. Tā izcelsme ir Dienvidamerika, un tā lieliski aug tropu un subtropu dārzos, pateicoties bagātīgajai ziedēšanai un sausumizturībai.
Bugainvīleja
Bougainvillea glabra
Bougainvillea glabra, plaši pazīstama kā papīrziedu augs jeb bugainvīleja, ir spēcīgs koksnainis tīņaugs, kas cēlies no Brazīlijas. Tas ir slavens ar savām košajām krāsām, kuras patiesībā veido braktijas (pārveidotas lapas), kas ieskauj mazos, neuzkrītošos baltos ziedus. Tas ir ārkārtīgi izturīgs augs, kas lieliski aug pilnā saulē un ir ideāli piemērots sienu, žogu un pergolu aizaugšanai, piešķirot dārzam sulīgu, tropisko izskatu.
Kvīnslendas pudeļkoks
Brachychiton rupestris
Kvīnslendas pudeļkoks, kura dzimtene ir Kvīnslendas centrālā daļa, Austrālijā, ir Malvaceae dzimtas kaudiciforma suga, kas pazīstama ar savu uzpūsto, pudeļveida stumbru, kurā tiek uzglabāts ūdens un rezerves, lai izturētu ilgstošus sausuma periodus. Savvaļā tas var pārsniegt 10-20 m augstumu, lai gan kultivēts un kā pundurkoks tas parasti saglabājas daudz kompaktāks. Tas ir lapkoks, kas sausajā sezonā nomet lapas pirms ziedēšanas ar krēmkrāsas ziedkopām ar sarkanām zīmēm.
Nakts dāma
Brassavola nodosa
Brassavola nodosa, pazīstama kā nakts dāma, ir vidēja izmēra epifīta orhideja, kas dabiski sastopama Centrālamerikas un Dienvidamerikas piekrastes reģionos, no Meksikas līdz Brazīlijai, kur tā aug uz kokiem un pat uz mangrovju saknēm jūras tuvumā. Tās cilindriskās, sulīgās lapas veido stublājus ar zaļganbaltiem ziediem, kas sasniedz līdz 15 cm un vakarā izdala intensīvu, saldu smaržu, lai piesaistītu apputeksnētājus – kodes.
Zirnekļorhideja
Brassia
Brassia ir epifītisku orhideju ģints, kuras dzimtene ir Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropu un subtropu meži. Tās tautā dēvē par zirnekļorhidejām garo un šauro vainaglapu un kauslapu dēļ, kas atgādina zirnekļa kājas. To ziedkāti var nest līdz pat 20 ziediem dzeltenos, krēmkrāsas, zaļganos vai sarkanbrūnos toņos, parasti ar tumšiem plankumiem. Šī ģints ir augstu novērtēta gan kolekcionāru, gan komerciālo hibrīdu audzētāju vidū, pateicoties tās krāšņajai ziedēšanai un eksotiskajai ziedu formai.
Zirnekļorhideja
Brassia arachnoidea
Brassia arachnoidea, pazīstama kā zirnekļorhideja, ir epifītiska orhideja, kuras dzimtene ir Centrālamerikas un Dienvidamerikas, tostarp Ekvadoras, mitrie tropu meži. Tā nosaukta ziedu formas dēļ — garas, pavedienveida kauslapas un vainaglapas dzeltenzaļā krāsā ar šokolādes brūniem plankumiem atgādina zirnekļa kājas. Lapas ir platas un krokotas, piestiprinātas pie olveida pseidobulbiem, un uz ziedkātiem var būt līdz 8 smaržīgiem ziediem, katrs 10–12 cm diametrā.
Savvaļas kāposts
Brassica oleracea
Brassica oleracea ir savvaļas senčaugs daudziem pasaulē nozīmīgākajiem dārzeņiem, tostarp kāpostiem, lapu kāpostiem, brokoļiem, ziedkāpostiem, Briseles kāpostiem, kolrābim un kolardiem. Šis divgadīgais vai daudzgadīgais augs, kas ir dzimtenis Vidusjūras un Atlantijas Eiropas piekrastes klintīm, tiek kultivēts jau vairāk nekā 2000 gadus un selektīvi izveidots ārkārtīgi plašā šķirņu grupā. Savvaļas formā tas veido viļņotas zilganzaļas lapas, stingru taisnu kātu un mazpuķu dzeltenu ziedu ķekarus. Kā visu šo nozīmīgo šķirņu grupu sugas vecāks Brassica oleracea ir viens no cilvēces lielākajiem sasniegumiem augu domestikācijā — pārvēršot piekrastes nezāli par pasaulē svarīgāko lapu dārzeņu kultūru.
Rācenis
Brassica rapa
Rācenis (Brassica rapa) ir divgadīgs krustziežu dzimtas dārzenis, kas tūkstošiem gadu tiek audzēts tā ēdamo sakņu un barojošo lapu dēļ. Tā dzimtene ir Vidusāzija, un tas labi aug mērenā klimata joslās visā pasaulē. Pavasarī un vasarā augs ražo koši dzeltenus ziedus, un tā paresninātā mietsakne ir bagāta ar C un K vitamīniem.
Miltassia orhideja
Bratonia Charles M. Fitch
Bratonia Charles M. Fitch ir populārs starpģints orhideju hibrīds — Brassia verrucosa un Miltonia spectabilis krustojums. To iecienījuši par lieliem, zvaigžņveida ziediem, kas atgādina zirnekļus, ar izteiksmīgiem lavandas un violetiem toņiem, kā arī olīvzaļu vai brūnu plankumojumu. Augs veido garas, lokanas ziedu vārpas, kas var ziedēt vairākas nedēļas un izaug no pseidobumbuliem ar lentveida mūžzaļām lapām.
Havajiešu palma
Brighamia insignis
Brighamia insignis, plašāk pazīstama kā Havajiešu palma vai Vulkānu palma, ir viens no pasaulē visvairāk apdraudētajiem augiem. Šis ievērojamais sukulents, kura dzimtene ir Havaju salu Kauaʻi un Niʻihau klinšainās jūras piekrastes, izceļas ar bumbuļveida, sašaurinātu stumbru, kura galā ir spīdīgu, zaļu lapu rozete. Rudenī tas uzzied ar smaržīgu, cauruļveida dzeltenu ziedu ķekariem. Savvaļā šis augs vairs nav sastopams un izdzīvo tikai kultivācijā, kļūstot par dzīvu dabas aizsardzības simbolu.
Ramons
Brosimum alicastrum
Ramons (Brosimum alicastrum) ir mūžzaļš tropu koks, kas pieder zīdkoku (Moraceae) dzimtai. Tā dzimtene ir Centrālamerika, Meksika, Karību jūras reģions un Dienvidamerikas ziemeļdaļa. Tas var sasniegt līdz pat 45 metru augstumu ar platu stumbru un blīvu vainagu. Tas ir viens no svarīgākajiem kokiem Mezoamerikas tropu mežos, nodrošinot pārtiku, koksni un ekoloģiskos ieguvumus. Sēklas ir ļoti barojošas un bija pamatbarība maiju civilizācijām.
Salvijlapu budleja
Buddleja salviifolia
Buddleja salviifolia, pazīstama kā salvijlapu budleja, ir ātraudzīgs, daļēji mūžzaļš krūms, kura dzimtene ir Āfrikas dienvidi un austrumi. Pavasarī tas veido šauras, ļoti smaržīgu ziedu skaras baltos, krēmkrāsas un ceriņkrāsas toņos ar oranžu viduci. Augs ir augstu vērtēts, jo piesaista tauriņus, bites un putnus, padarot to par lielisku izvēli savvaļas dārziem. Tā cietā un smagā koksne Āfrikā tradicionāli izmantota šķēpu un makšķerkātu izgatavošanai.
Bālā lietussarga orhideja
Bulbophyllum longiflorum
Bālā lietussarga orhideja (Bulbophyllum longiflorum) ir plaši izplatīta epifītiska vai litofītiska orhideja, kas dabiski sastopama lietusmežos un kalnu mežos visā Āfrikā, Madagaskarā, Maskarēnu salās, Seišelu salās, Dienvidaustrumāzijā, Jaungvinejā, Jaunkaledonijā, Fidži un Austrālijas ziemeļos. Tā aug no ložņājoša sakneņa, uz kura atrodas reti izvietotas, tumši zaļas pseidobulbas, katra ar vienu gaļīgu lapu. Tās visievērojamākā iezīme ir lietussargam līdzīgais ziedu kopums: pusapaļš čemurs ar maziem, zaļgani krēmkrāsas līdz dzeltenīgiem ziediem, kas izraibināti ar purpurkrāsu, un kas atrodas uz izliekta kāta virs lapotnes.
Zemesriekstu sviesta augļu koks
Bunchosia argentea
Bunchosia argentea, plaši pazīstama kā zemesriekstu sviesta augļu koks, ir neliels tropu koks vai liels krūms Malpighiaceae dzimtā, kura dzimtene ir Dienvidamerikas tropu meži — tostarp Venecuēla, Kolumbija, Peru, Brazīlija, Gajāna un Surināma. Tas ražo mazus ovālus augļus, kas nogatavojoties kļūst no oranžiem līdz tumši sarkaniem, ar blīvu, saldu mīkstumu, kuram piemīt ievērojama zemesriekstu sviestam līdzīga garša un konsistence. Augs ir novērtēts gan kā dekoratīvs stādījums, gan dēļ saviem unikālajiem ēdamajiem augļiem.
Burzera
Bursera
Burzeras (Bursera) ir aptuveni 100 koku un krūmu sugu ģints burzeru dzimtā, kuras dzimtene ir Amerikas tropu un subtropu reģioni no Meksikas līdz Argentīnai. Tām raksturīga plāna, papīram līdzīga miza, kas nolobās strēmelēs, un aromātiski sveķi (kopāls), ko gadsimtiem ilgi izmanto vīrakos un attīrīšanas rituālos. Raksturīgākās sugas ir Bursera simaruba (čaka) un Bursera graveolens (palo santo).
Zivsakas kalateja
Calathea burle-marxii
Zivsakas kalateja (Calathea burle-marxii, sin. Goeppertia burle-marxii) ir cēlusies Brazīlijas tropu mežos. Tas ir zems un kompakts Marantaceae dzimtas telpaugs, kas tiek augstu vērtēts tā pelēkzaļo lapu dēļ, kuras rotā sudrabains zivsakas raksts un sarkanīga apakšpuse. Tāpat kā citi lūgšanu augi, tā lapas naktī paceļas uz augšu, bet dienā atkal atveras.
Dzeltenā kalateja
Calathea crotalifera
Calathea crotalifera, pazīstama kā dzeltenā kalateja, ir daudzgadīgs sakneņu lakstaugs no Marantu (Marantaceae) dzimtas, kura dzimtene ir Centrālamerikas un Dienvidamerikas ziemeļu daļas mitrie tropu meži. To audzē tās lielo, koši zaļo lapu un dzelteno vārpveida ziedkopu dēļ, kas atgādina klaburčūskas astes galu.
Čūskādas augs
Calathea lancifolia
Calathea lancifolia, plaši pazīstama kā čūskādas augs, ir tropu augs, kas dabā aug Brazīlijas lietus mežos. Tā iegarenās lapas rotā tumši zaļš raksts ar gaišākiem zaļiem plankumiem, kas atgādina čūskas zvīņu zīmējumu, savukārt lapu apakšpuse ir sarkanīgi violeta. Marantaceae dzimtas pārstāvis ir pazīstams ar niktinastisko lapu kustību — naktī lapas salocās kopā kā rokas lūgšanā.
Cigāru augs
Calathea lutea
Calathea lutea, plaši pazīstama kā cigāru augs vai Kubas cigāru kalāteja, ir liela neotropiskā Marantaceae dzimtas auga suga, kas dzimtene ir tropiskajā Amerikā. Tā ir viena no augstākajām kalātejām ar platām, aikstes formas lapām, kas var sasniegt līdz pat 1 metru garumā, ar raksturīgu vaskotu, sudraba pelēku apakšpusi. To plaši izmanto tropiskajā ainavu veidošanā, un tradicionāli dažos reģionos tās lapas tiek izmantotas cigāru aptīšanai.
Rozā Gleznainā Kalāteja
Calathea roseopicta
Calathea roseopicta ir daudzgadīgs rizomatozs lakstaugs, kas dzimtenis Brazīlijas un Dienvidamerikas tropu lietusmežiem. Tā pieder Marantaceae dzimtai un tiek apbrīnota par savām ovālajām tumši zaļajām lapām ar rozā un sudrabaini zaļiem rakstiem, kā arī violetu apakšpusi. Pazīstama kā "lūgšanu augs", jo tās lapas naktī salokās kā lūdzošas rokas.
Zebras augs
Calathea zebrina
Calathea zebrina ir tropu augs, kura dzimtene ir Brazīlija un kurš pieder Marantaceae dzimtai. Tā samtainajām lapām raksturīgas gaiši zaļas zebras svītras uz tumši zaļa fona, savukārt lapu apakšpuse ir sarkanīgi violeta. Augs ir pazīstams ar niktinastiskām kustībām — lapas krēslā salocās augšup it kā lūgšanā.
Ķīnas astere
Callistephus chinensis
Ķīnas astere (Callistephus chinensis) ir iespaidīgs viengadīgs ziedaugs, kas cēlies no Ķīnas un ir iecienīts savu krāšņo, margrietiņām līdzīgo ziedu dēļ baltā, rozā, sarkanā, zilā, violetā un purpura krāsā. Tā ir Asteraceae dzimtas pārstāve, kas zied no vasaras beigām līdz rudenim, tāpēc tā ir iecienīta griezto ziedu dārzos un sezonālās apmalēs.
Nūtka paciprese
Callitropsis nootkatensis
Nūtka paciprese ir lēni vai vidēji ātri augošs mūžzaļš skujkoks, kura dzimtene ir Klusā okeāna ziemeļrietumu piekrastes vēsie un mitrie meži, no Aļaskas līdz Kalifornijas ziemeļiem. Tam ir graciozs, bieži vien nokarens augums ar pelēkzaļām, zvīņveidīgām skujām uz nokareniem zariem. Gadu desmitu laikā tas izaug par garu, šauru koku, ko augstu vērtē tā izturīgās un aromātiskās koksnes dēļ. Dārzos to audzē kā soliteraugu vai dzīvžogu skujkoku, nevis kā telpaugu; tas vislabāk jūtas vēsā, mitrā klimatā ar pastāvīgi mitru, bet labi drenētu augsni.
Sila virsis
Calluna vulgaris
Calluna vulgaris, tautā pazīstams kā sila virsis, ir zems, mūžzaļš krūms, kura dzimtene ir Eiropa, Rietumāzija un daļa Ziemeļāfrikas. Tā ir vienīgā suga viršu (Calluna) ģintī un raksturīgs Eiropas virsāju un tīreļu augs. Tā sīkās, zvīņveidīgās lapas blīvi klāj tievos, koksnainos kātus, un no vasaras beigām līdz rudenim augs bagātīgi zied ar maziem, zvanveida ziediem purpursarkanos, rozā un baltos toņos, kas piesaista bites un citus apputeksnētājus. Izturīgs un pielāgojies nabadzīgām, skābām augsnēm, virsis ir ļoti iecienīts dārzos tā krāsainā lapojuma dēļ visa gada garumā un spējas plaukt tur, kur izdzīvo tikai retais cits augs.
Smailā kalocera
Calocera cornea
Smailā kalocera (Calocera cornea) ir saprofīta želejsēne, kas aug grupās uz lapu koku trūdošas koksnes. Tās augļķermeņi ir mazi, koši dzelteni vai oranži, cilindriskas vai raga formas ar smailu galu. Atšķirībā no citām līdzīgām sēnēm, tās tekstūra mitrā stāvoklī ir stingra un elastīga, bet izžūstot kļūst cieta un trausla. Tā ir aizraujoša suga bioaktīviem terārijiem, kas atdarina mērenās joslas meža zemsedzi.
Violetais pūpēdis
Calvatia cyathiformis
Calvatia cyathiformis, tautā pazīstams kā violetais pūpēdis vai kaussveida sēne, ir saprofīta sēne, ko raksturo tās lodveida augļķermenis, kas nobriestot kļūst kaussveida. Tās mīkstums ir balts un stingrs jauns, bet, novecojot, kļūst par tumši violetu sporu masu.
Kapirona
Calycophyllum spruceanum
Kapirona (Calycophyllum spruceanum) ir majestātisks Amazones lapotnes koks, kas pieder Rubiaceae dzimtai. Tā visizcilākā iezīme ir vienmērīga, spilgti spodrināta zaļgandzeltena miza, kas dabiski nokrīt vienu vai divas reizes gadā, atklājot zem tās jaunu, mirdzošu virsmu. Šī unikālā parādība aizsargā koku no ķērpjiem, sēnēm, epifītiem un kāpelējošiem augiem, padarot to ārkārtīgi izturīgu pret kaitēkļiem un slimībām. Blīvais, augstākās kvalitātes kokmateriāls tiek augstu vērtēts celtniecībā un galdniecībā, savukārt mizai un lapām ir atzītas ārstnieciskās īpašības tradicionālajā Amazones medicīnā.
Japāņu kamēlija
Camellia japonica
Camellia japonica, plaši pazīstama kā japāņu kamēlija vai parastā kamēlija, ir mūžzaļš krūms vai neliels koks, kas ir dzimtenis Ķīnai, Japānai un Korejai. Tā ir slavena ar saviem krāšņajiem, dekoratīvajiem ziediem sarkanās, rozā un baltās toņos, kas plaukst no ziemas beigām līdz agram pavasarim, iepriecinot dārzus laikā, kad citi augi vēl neplaukst. Tās spīdīgās, tumši zaļās, ādainās lapas nodrošina dekoratīvu izskatu visu gadu.
Sazankva kamēlija
Camellia sasanqua
Sazankva kamēlija (Camellia sasanqua) ir mūžzaļš dekoratīvs krūms, kura dzimtene ir Japāna, un tas pieder tējas augu (Theaceae) dzimtai. Tā ir pazīstama ar saviem smaržīgajiem ziediem, kas plaukst rudenī un ziemas sākumā — laikā, kad lielākā daļa augu atpūšas. Sazankva ir viena no daudzpusīgākajām un izturīgākajām kamēlijām. Tās vienkāršie vai puspildītie ziedi parādās baltos, rozā, sarkanos un krēmkrāsas toņos, piesaistot apputeksnētājus ziedu trūkuma periodā. Krūms var sasniegt 1,8 līdz 4,3 metru augstumu, ar tumši zaļu un spīdīgu lapotni, kas saglabājas dekoratīva visu gadu. To plaši izmanto dzīvžogos, apstādījumos, podos un formālos dārzos.
Kanterberijas zvaniņi
Campanula medium
Kanterberijas zvaniņi ir dekoratīvs divgadīgs augs, kura dzimtene ir Dienvideiropa un kas pieder pulkstenīšu (Campanulaceae) dzimtai. Pirmajā gadā tas veido lapu rozeti, bet otrajā gadā no pavasara līdz vasarai izaug gari ziedkāti ar lieliem zvanveida vai kausveida ziediem zilā, violetā, rozā un baltā krāsā.
Drošs mājdzīvniekiem ar Vidējs kopšanu
Mūsu 634 vidējs drošs mājdzīvniekiem izlase apvieno šīs kategorijas īpašības ar mērenām kopšanas prasībām. Ideāli tiem ar pamata pieredzi.
Kāpēc izvēlēties Vidējs Drošs mājdzīvniekiem?
Apvienojot drošs mājdzīvniekiem skaistumu ar vidējs grūtības pakāpi, varat baudīt šo kategoriju ar līdzsvarotu kopšanas apņemšanos. Katrs augs izvēlēts, lai piedāvātu labākās kategorijas īpašības jūsu meklētajā kopšanas līmenī.