682 Vidējs Drošs mājdzīvniekiem | 2026 ceļvedis - 19. lapa
Atrodiet 682 vidējs drošs mājdzīvniekiem. Pilnīgs ceļvedis jūsu dārzam.
682 Drošs mājdzīvniekiem ar vidējs līmeni
Rāda 649–682 no 682
Taivānas tricirte
Tricyrtis formosana
Tricyrtis formosana jeb Taivānas tricirte ir izturīga daudzgadīga ēnmīle, kuras dzimtene ir Taivānas mežu pameži. Vasaras beigās un rudenī tā priecē ar maziem, zvaigžņveida ziediem baltā krāsā ar izteiksmīgiem purpura plankumiem un dzeltenu rīkli, kas atgādina eksotiskas orhidejas. Spīdīgās, lancetiskās tumši zaļās lapas saglabājas pievilcīgas visu veģetācijas sezonu, un laika gaitā augs ar ložņājošu sakneņu palīdzību veido blīvus cerus. Tas ir pret slimībām un kaitēkļiem izturīgs augs, kas ir ideāli piemērots meža dārziem, ēnainām dobēm un zonām ap dīķiem.
Staigājošā īrisa
Trimezia gracilis
Trimezia gracilis, tautā pazīstama kā staigājošā īrisa, ir īrisu dzimtas (Iridaceae) sakneņu lakstaugs, kura dzimtene ir Brazīlijas centrālie rietumi un dienvidaustrumi līdz pat Paragvajai. Tā veido stāvus cerus ar garām, zobenveida lapām, kas izkārtotas vēdekļveidā. Tās dzeltenie ziedi ar brūngani violetiem plankumiem ziedlapu pamatnē zied tikai vienu dienu, taču ziedēšanas periods ilgst no pavasara līdz rudenim. Populārais nosaukums cēlies no ieraduma veidot jaunus stādiņus ziedkātu galos, kas noliecas pie zemes un iesakņojas, radot iespaidu, ka augs "staigā".
Mīkstie kvieši
Triticum aestivum
Mīkstie kvieši (Triticum aestivum) ir pasaulē visplašāk audzētie graudaugi un viena no senākajām cilvēces kultūraugiem. Domestificēti Tuvajos Austrumos pirms vairāk nekā 9000 gadiem, tie mūsdienās tiek audzēti visos kontinentos. Šis viengadīgais zāles augs sasniedz līdz pat 120 cm augstumu un veido raksturīgas vārpas, kas nogatavojas vasarā. Tā graudi ir pamats maizei, miltiem, makaroniem un daudziem citiem pārtikas produktiem. Mīkstie kvieši ir salīdzinoši prasīgi pret augsni, ūdeni un klimatu, un dod priekšroku saulainām vietām ar barības vielām bagātām, labi drenētām augsnēm.
Gvibas
Ulmus
Ulmus ir gobu ģints, kurā ietilpst vasarzaļi vai daļēji vasarzaļi koki gobu dzimtā (Ulmaceae). Ziemeļamerikas, Eiropas un Āzijas mērenajā joslā ir sastopamas aptuveni 30 līdz 40 sugas. Lapas ir pamīšus, divkārt zāģzobainas un pie pamatnes asimetriskas: viena puse sākas zemāk par otru, kas ir vienkāršākais veids, kā atpazīt gobu. Ziemas beigās, pirms lapu plaukšanas, parādās sīku, sarkanīgu ziedu čemuri bez vainaglapām. Pēc tam veidojas sēklas — apaļi, plakani diski ar plānu, papīram līdzīgu spārnu, ko aizpūš vējš. Amerikas goba var sasniegt vairāk nekā 30 metru augstumu. Lielākā daļa pieaugušo gobu Eiropā un Ziemeļamerikā pēdējās desmitgadēs gāja bojā no Holandes gobu slimības, un tagad to vietā stāda izturīgas šķirnes. Ķīnas goba (Ulmus parvifolia) ir viens no populārākajiem pundurkociņiem jeb bonsai.
Holandes goba
Ulmus × hollandica
Ulmus × hollandica, tautā pazīstama kā Holandes goba, ir dabisks hibrīds starp kalnu gobu (Ulmus glabra) un parasto gobu (Ulmus minor), kas spontāni radies Eiropā vietās, kur pārklājas abu vecāku sugu izplatības areāli. Tas ir ātraudzīgs, liela izmēra vasarzaļš koks, kas vēsturiski plaši stādīts kā ielu un kanālmalu koks Nīderlandē, jo tas ir augstu novērtēts par spēju labi pielāgoties pilsētas apstākļiem un tā plato, eleganto vainagu. Lapu forma ir starp abām vecāku sugām, un agri pavasarī pirms lapu plaukšanas parādās neuzkrītoši sarkanīgi ziedi, kam seko spārnuļi (samaras). Šis hibrīds kļuva zīmīgs saistībā ar gobu mēra (Holandes gobu slimības) epidēmijām 20. gadsimtā, lai gan dažiem kloniem piemīt mērena izturība, un tie joprojām tiek selekcionēti lielākai tolerancei.
Amerikas goba
Ulmus americana
Amerikas goba (Ulmus americana) ir ātraudzīgs, vasarzaļš gobu dzimtas (Ulmaceae) koks, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas austrumu daļa. Koks ir pazīstams ar savu raksturīgo vāzes formas vainagu un savvaļā var sasniegt pat 24 metru augstumu ar līdzīga platuma vainagu. Kopš 20. gadsimta vidus sēņu izraisītā Holandes gobu slimība iznīcināja lielu daļu savvaļas populācijas Ziemeļamerikā, taču kopš tā laika ir izveidotas pret slimībām izturīgas šķirnes. Sugai agri pavasarī, pirms lapu plaukšanas, parādās mazi, neuzkrītoši zaļgani sārti ziedi, un tai ir raupja, tumši zaļa lapotne, kas rudenī krāsojas zeltainos toņos.
Lauku vīksna
Ulmus minor
Ulmus minor, pazīstama kā lauku vīksna, ir majestātisks lapu koks, kas sastopams Eiropā, Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā. To raksturo spēcīgs augums, dziļi sairusi miza pieaugušiem kokiem un mainīgi lapas ar izteikti asimetrisku pamatni. Tā ir atslēgas suga palieņu mežos, taču tās populācijas pēdējās desmitgadēs ir ievērojami samazinājušās holandiešu vīksnu slimības dēļ — postoša sēnīšu infekcija.
Lapainā pūslene
Utricularia foliosa
Lapainā pūslene (Utricularia foliosa) ir ūdens kukaiņēdājs augs, kas pieder pūsleņu dzimtai (Lentibulariaceae) un ir sastopams Amerikas un Āfrikas tropu un subtropu reģionos. Tā brīvi peld vai atrodas zem ūdens dīķu, purvu un lēni tekošu upju stāvošos ūdeņos, veidojot blīvus tievu un sazarotu stumbru paklājus, kas var sasniegt vairāku metru garumu. Tās pavedienveida lapas, kuru garums sasniedz 30 cm, balsta mazus pūšļveida slazdus (utrikulus), kas iesūc un notver mikrovēžveidīgos, odu kāpurus un citus mazus ūdens bezmugurkaulniekus. Ziedēšanas laikā tā veido stāvu ziedkātu, kas paceļas līdz 40 cm virs ūdens, rotājoties ar vairākiem dzelteniem ziediem, kas atgādina mazas lauvmutītes.
Truša acu mellene
Vaccinium ashei
Truša acu mellene (Vaccinium ashei) ir lapu krūms, kas dabā sastopams Amerikas Savienoto Valstu dienvidaustrumos un tiek augstu vērtēts par izcilu izturību pret karstumu un sausumu. Vasarā tas nes bagātīgas zilās ogas, bet rudenī krūmu rotā krāšņa lapotne oranžos un sārtos toņos.
Augstā krūmmellene
Vaccinium corymbosum
Augstā krūmmellene (Vaccinium corymbosum) ir vasarzaļš, augļus nesošs krūms, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas austrumi. Tā pieder ēriku (Ericaceae) dzimtai un ir radniecīga acālijām un rododendriem. Šī ir galvenā suga, ko visā pasaulē audzē komerciālai melleņu ieguvei. Augi veido stāvus cerus 1,8–3,7 m augstumā ar zaļu lapotni, kas rudenī kļūst koši sarkanoranža. Pavasarī tie zied ar maziem, baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem, bet vasarā ražo saldas, uzturvielām bagātas zili violetas ogas.
Mellene
Vaccinium myrtillus
Mellene (Vaccinium myrtillus) ir vasarzaļš, zems ēriku dzimtas krūms, kas savvaļā sastopams virsājos, purvos un kalnu mežos visā Eiropā un Ziemeļāzijā. Tā izplatās ar pazemes sakneņiem, veidojot blīvus paklājus 10–50 cm augstumā. Pavasarī parādās mazi, zaļgani sārti ziedi, kam seko tumši zilganmelnas ogas, kas tiek augstu vērtētas tradicionālajā Eiropas virtuvē un tautas medicīnā.
Mellene
Vaccinium sp
Vaccinium sp, ko parasti dēvē par melleni, ir ziedošu krūmu ģints Ericaceae dzimtā, kas dzimtene ir Ziemeļamerika. Šie lapu vai daļēji mūžzaļie krūmi ražo mazas, saldas, tumši zilas līdz violetas ogas, kas ir ļoti novērtētas to uzturvērtības un garšas dēļ. Ģintī ietilpst desmitiem sugu, kas pielāgojušās dažādai videi — no zemajiem krūmiem aukstajos ziemeļu mežos līdz augstajiem kultivāriem mērenajos reģionos. Mellenes ir slavenas ar antioksidantiem bagātajām ogām un dekoratīvo rudens lapojumu.
Montgomerija palma
Veitchia arecina
Montgomerija palma (Veitchia arecina) ir ātri augoša tropu palma, kuras dzimtene ir Vanuatu salas Melanēzijā. Ar savu eleganto, vientuļo stumbru un krāšņajām plūksnotajām lapām tā ir augstu novērtēta kā dekoratīvs augs tropu un subtropu dārzos.
Suplžaks
Ventilago
Ventilago ir ģints, kurā ietilpst aptuveni 40 mūžzaļu tīņaugu un kāpjošu krūmu sugas no Rhamnaceae dzimtas. Šie augi ir sastopami tropu dienvidāzijā un dienvidaustrumāzijā, Austrālāzijā, Āfrikā un Madagaskarā. Tiem raksturīgi mazi zaļgani dzelteni paduses ziedi un izteiksmīgi viensēklu spārnaini augļi (samāras). Dažas sugas pieaugušā vecumā iegūst koksim līdzīgu formu, sasniedzot līdz 7 metriem augstumā.
Verbēna (ģints)
Verbena
Verbēna ir ziedaugu ģints Verbenaceae dzimtā, kas plaši audzēta dārzos un traukos kā viengadīgs vai daudzgadīgs augs. Tā veido bagātīgu ziedošanu violetos, rozā, baltos un sarkanos toņos, un ir ļoti pievilcīga apputeksnētājiem, piemēram, bitēm un tauriņiem.
Vīnogulājs
Vitis
Vitis, plaši pazīstams kā vīnogulājs, ir koksains tīņaugs ar lielu vēsturisko un ekonomisko nozīmi. Tā stumbri, ko sauc par vītnēm, piestiprinās pie balstiem ar ūsām. Augs ir slavens ar vīnogu ražošanu — tās aug ķekeros un ir vīna rūpniecības pamats, kā arī tiek lietotas svaigas vai kaltētas. Lapas ir lielas, daivainas un deciduālas, veidojot blīvu lapotni, kas ir ideāla pergolām.
Labruskas vīnkoks
Vitis labrusca
Vitis labrusca, ko parasti dēvē par Labruskas vīnkoku vai Ziemeļu meža vīnkoku, ir spēcīgs vasarzaļš vīnkoku dzimtas kāpjošs krūms, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas austrumi. Tā ir daudzu iecienītu Amerikas vīnogu šķirņu priekštece, no kurām pazīstamākā ir 'Concord' vīnoga, ko plaši izmanto sulu, želeju un vīnu gatavošanā. Šis ātraudzīgais vīnkoks kāpj ar vītnēm un var sasniegt 4,5–6 metru garumu, ražojot tumši zili melnu vīnogu ķekarus ar raksturīgu muskusa aromātu. Tā lielās, trīsdaivainās lapas rudenī iekrāsojas pievilcīgos toņos, un pavasarī vai vasaras sākumā zied smaržīgi, zaļgani dzelteni ziedi. Izturīgs un pielāgoties spējīgs augs, kas piemērots 5.–8. klimatiskajai zonai; tas plaukst pilnā saulē un labi drenētā smilšmāla augsnē.
Lielā makstisēne
Volvariella gloiocephala
Volvariella gloiocephala, pazīstama arī kā lielā makstisēne, ir saprobiontiska sēne, kurai raksturīga liela, gļotaina, bālgana līdz pelēcīga cepurīte un izteikta maksts (volva) kātiņa pamatnē. Tā bieži aug ar barības vielām bagātās augsnēs, tīrumos vai komposta kaudzēs.
Milzu vrīzija
Vriesea gigantea
Milzu vrīzija (Vriesea gigantea) ir liela izmēra epifīta bromēlija, kuras dzimtene ir Brazīlijas Atlantijas okeāna piekrastes meži. Tā ir atpazīstama pēc platām, lentveida lapām ar raksturīgu tīklveida (rūtainu) zīmējumu gaiši zaļos un dzeltenzaļos toņos, kas atgādina tīklu vai čūskas ādu. Augs veido spēcīgu rozeti, kas var pārsniegt 70 cm platumu, un brieduma stadijā no centra izaug augsts ziedkāts. Dabā tā aug piestiprinājusies pie koku stumbriem, uzņemot ūdeni un barības vielas galvenokārt caur rozetes centru (tā saukto "kausu" vai "tvertni").
Vrīzija
Vriesea incurvata
Vriesea incurvata ir epifītisks bromēliju dzimtas augs, kas ir endēmisks Brazīlijas dienvidaustrumu un dienvidu Atlantijas mežiem, kur tas aug uz koku stumbriem un zariem mitros lietus mežos. Tas veido gludu, zaļu lapu rozeti, kuras centrā uzkrājas ūdens. Plakanā vārpveida ziedkopa sastāv no sarkanām seglapām un dzelteniem ziediem; tā ir lielāka un krāšņāka nekā tās tuvajai radiniecei Vriesea carinata.
Liesmojošais Zobens
Vriesea splendens
Vriesea splendens, plaši pazīstama kā Liesmojošais Zobens, ir iespaidīga tropiskā bromelija, kas cēlusies no Trinidādas un Venecuēlas. Tā veido dramatisku, zobena formas sarkanu ziedkopas smaili, kas var saglabāties vairākus mēnešus, padarot to par vienu no iespaidīgākajiem pieejamajiem iekštelpu augiem. Tās tumši zaļajām lapām ir raksturīgas horizontālas purpursarkanbrunās joslas, radot skaistu arhitektonisko formu pat bez ziediem.
Kambrijas orhideja
Vuylstekeara
Vuylstekeara ir mākslīgi radīts orhideju notogenuss (Cochlioda × Miltonia × Odontoglossum krustojums), kas komerciāli visbiežāk pazīstams kā "Kambrija", galvenokārt caur populāro Vuylstekeara Cambria 'Plush' šķirni. Hibrīds apvieno vecāku sugu labākās īpašības: tas nodrošina izturīgus, krāsainus ziedus un ir salīdzinoši viegli kopjams, tāpēc to bieži iesaka arī iesācējiem orhideju audzētājiem. No mīkstajām pseidobulbām aug lentveida lapas, un ziedi parādās dažādās krāsās, no dzeltenas līdz bordo, ar kontrastējošiem ziedlapu rakstiem.
Zilganā tilandsija
Wallisia cyanea
Wallisia cyanea (agrāk Tillandsia cyanea), pazīstama kā zilganā tilandsija vai "rozā spalva", ir epifītisks bromēliju dzimtas augs, kura dzimtene ir Ekvadoras tropu meži. Tā veido blīvu, šauru, zālei līdzīgu lapu rozeti, no kuras izaug saplacināta, intensīvi rozā vārpa, kas atgādina putna spalvu. No šīs vārpas vairāku mēnešu garumā secīgi parādās īslaicīgi, violeti zili ziedi. Tas ir lēni augošs augs, kam nav nepieciešama augsne, un to audzē galvenokārt iespaidīgā, ilgstoši krāsainā ziedkopas dēļ.
Čakonija
Warszewiczia
Warszewiczia ir mūžzaļo tropu koku un krūmu ģints rubiju (kafijas) dzimtā, kuras dzimtene ir Centrālamerika, Karību jūras reģions un Dienvidamerikas ziemeļi. Tās pazīstamākā un visplašāk kultivētā suga W. coccinea — čakonija jeb savvaļas puansētija — ir Trinidādas un Tobāgo nacionālais zieds. Augs tiek augstu vērtēts tā iespaidīgo ziedkopu dēļ: garas, stāvas vārpas ar desmitiem mazu, neuzkrītošu dzeltenu ziedu, kurus katru ieskauj viena liesmojoši sarkana, palielināta kauslapa (segplātne), kas piešķir ziedkopai tās košo krāsu. Tas aug kā liels krūms vai mazs koks, kultivēšanas apstākļos parasti sasniedzot 4–8 m augstumu (savvaļā līdz 12 m), ar lielām, spīdīgām un ādainām lapām.
Lapsastes palma
Wodyetia
Lapsastes palma (Wodyetia bifurcata) ir monospecifiska palma, kuras dzimtene ir Keipmelvilas pussala Kvīnslendas ziemeļos, Austrālijā. Tās populārais nosaukums cēlies no lokveida un plūksnainajām lapām, kuru lapiņas izvietotas ap kātu visos virzienos, radot pūkainu izskatu, kas atgādina lapsas asti. Ar vientuļu, pelēku un gredzenotu stumbru tā var sasniegt līdz pat 10 metru augstumu un tiek plaši audzēta kā dekoratīvs augs tropu un subtropu klimata zonās visā pasaulē, tiekot augstu novērtēta dārzos, skvēros un alejās.
Salmszieds
Xerochrysum bracteatum
Xerochrysum bracteatum, plaši pazīstams kā salmszieds jeb mūžīgā margrietiņa, ir dzīvespriecīgs Austrālijas savvaļas zieds, ko slavē par tā papīrainajiem, ilgmūžīgajiem ziediem dzeltenos, oranžos, rozā, sarkanos un baltos toņos. Žāvēti ziedi saglabā savu formu un krāsu gadiem ilgi, padarot tos par iecienītu materiālu nenovītušajiem ziedu kompozīcijām. Sausumizturīgs, sauli mīlošs augs, kas labi aug dārza apmalēs un traukos ar minimālu kopšanu.
Raibā samtbeka
Xerocomellus chrysenteron
Xerocomellus chrysenteron, pazīstama kā raibā samtbeka, ir izplatīta ēdama sēne, kurai raksturīga samtaina, brūna cepurīte, kas nobriestot saplaisā, atsedzot sarkanīgu zemādas slāni. Stobriņi ir dzelteni, pieskaroties kļūst zilganzaļi, un kātiņš bieži ir rubīnsarkanā tonī.
Ziemeļu palma
Xiphidium caeruleum
Daudzgadīgs sakneņu lakstaugs no Haemodoraceae dzimtas, kura dzimtene ir tropu meži no Meksikas dienvidiem un Karību jūras reģiona līdz Brazīlijas centrālajai daļai un Bolīvijai. Tas veido kompaktus cerus ar lineārām, gaiši zaļām un spīdīgām lapām, kas izkārtotas vēdekļveidā, sasniedzot 30 cm līdz 1 m augstumu. Pavasarī un vasarā tas dzen smalkas, nokarenas, cauruļveida baltu ziedu skaras, kam seko augļi, kas nogatavojoties maina krāsu no zaļas uz oranžu, sarkanu un melnu. To audzē kā dekoratīvu augu ēnainos dārzos, apmalēs un podos, un tam ir tradicionāls pielietojums tautas medicīnā kā diurētiskam un pretiekaisuma līdzeklim.
Ķīniešu piparkoks
Zanthoxylum beecheyanum
Zanthoxylum beecheyanum, plaši pazīstams kā Ķīniešu pipars vai Sīklapu Sičuānas pipars, ir lēni augošs mūžzaļš krūms, kura dzimtene ir Austrumāzija. Tas ir ļoti augstu novērtēts bonsai kopšanas aprindās pateicoties dabīgi mazajām, spīdīgajām pinnātajām lapām un kompaktajam augšanas veidam. Augam ir mazas ērkšķi gar zariem, un tas veido aromātisku lapotni, kas, to berzoties, izdala citrusaugļu smaržu. Briedumā tas var veidot mazus zaļganus ziediņus, kuriem seko mazi sarkanbrūni piparkodoli.
Kukurūza
Zea
Zea ir augstu viengadīgu graudzāļu ģints no graudzāļu (Poaceae) dzimtas, kas galvenokārt pazīstama ar plaši kultivēto sugu Zea mays (kukurūza) – pamatkultūru, ko visā pasaulē audzē tās cieti saturošo graudu dēļ.
Ingvers
Zingiber
Zingiber ir īstā ingvera botāniskā ģints, kas pieder ingveru (Zingiberaceae) dzimtai un ir cēlusies no Āzijas tropu reģioniem. Tā apvieno desmitiem daudzgadīgu sakneņu lakstaugu sugu, kas tūkstošiem gadu tiek audzētas to aromātisko, ēdamo un ārstniecisko sakneņu dēļ. Augi veido šauru, lineāru lapu cerus no gaļīga pazemes sakneņa un veido čiekurveida ziedkopas uz atsevišķiem kātiem. Šis ir vispārīgs ģints apraksts, kas raksturīgs tādām tipiskām sugām kā Zingiber officinale (pārtikas ingvers).
Ingvers
Zingiber officinale
Ingvers (Zingiber officinale) ir tropu sakneņu lakstaugs, kas pieder ingveru dzimtai (Zingiberaceae). Tas tiek kultivēts tūkstošiem gadu tā aromātiskā un asā sakneņa dēļ, ko izmanto kulinārijā un tradicionālajā medicīnā.
Zigopetaluma Orhideja (ģints)
Zygopetalum
Zigopetaluma ir smaržīgu orhideju ģints, kas dabā aug Dienvidamerikā, īpaši Brazīlijā. Tās ir pazīstamas ar saviem iespaidīgajiem ziediem burgundijas, zaļos un violetos toņos ar sarežģīti rakstainām lūpām, un tās pieder pie retajām zemē augošajām orhidejām, kas labi aug iekštelpās.
Plankumainā Zigopetaluma
Zygopetalum maculatum
Zygopetalum maculatum ir aizraujoša Brazīlijas orhideja, kas pazīstama ar kontrastainām ziedu krāsām un intensīvu smaržu, kas atgādina hiacinti vai piparus. Tai ir ovāli pseidobulbi, no kuriem izaug garas, lancetiskas lapas. Ziedi demonstrē zaļus ziedlapiņus un sēpalus ar tumši brūniem plankumiem, izceļot baltu lūpas daivu ar spilgtām violetām vēnām.
Drošs mājdzīvniekiem ar Vidējs kopšanu
Mūsu 682 vidējs drošs mājdzīvniekiem izlase apvieno šīs kategorijas īpašības ar mērenām kopšanas prasībām. Ideāli tiem ar pamata pieredzi.
Kāpēc izvēlēties Vidējs Drošs mājdzīvniekiem?
Apvienojot drošs mājdzīvniekiem skaistumu ar vidējs grūtības pakāpi, varat baudīt šo kategoriju ar līdzsvarotu kopšanas apņemšanos. Katrs augs izvēlēts, lai piedāvātu labākās kategorijas īpašības jūsu meklētajā kopšanas līmenī.