1161 Vidējs Viegla kopšana | 2026 ceļvedis - 12. lapa

Ziloņkāja

Dioscorea elephantipes

Ziloņkāja (Dioscorea elephantipes) ir lēni augošs kaudiciforms augs no Dienvidāfrikas, kas tiek augsti vērtēts tā milzīgā, korķainā un plaisainā stumbra pamatnes jeb kaudeksa dēļ, kas atgādina ziloņa pēdu vai bruņurupuča bruņas. Augšanas sezonā no kaudeksa izaug slaidi, vijīgi dzinumi ar sirdsveida lapām, kas miera periodā atmirst. Tas ir ilgmūžīgs kolekcionāru sukulents, kas var dzīvot gadu desmitiem.

Hurma

Diospyros kaki

Kaki hurma (Diospyros kaki) ir vasarzaļš augļu koks, kura dzimtene ir Ķīna un Japāna, un ko plaši audzē mērenā klimata reģionos visā pasaulē. Pieder pie ebenkoku (Ebenaceae) dzimtas, var sasniegt līdz 9 metru augstumu un ir pazīstama ar savu krāšņo rudens lapotni oranžos, sarkanos un bordo toņos, kā arī oranžajiem augļiem, kas saglabājas kokā pat pēc lapu nokrišanas. Hurma tiek augsti vērtēta gan tās augļu saldās un aromātiskās garšas dēļ — ar medus, mango un aprikožu notīm —, gan tās dekoratīvā izskata dēļ visos gadalaikos.

Dipladēnija

Dipladenia sanderi

Dipladēnija (Dipladenia sanderi, sinonīms Mandevilla sanderi) ir krāšņumaugs – vīteņaugs, kas pieder pie oleandru (Apocynaceae) dzimtas un kura dzimtene ir Brazīlija. To bieži audzē podos, pie režģiem un balkona kastēs tās krāšņo, trompetveida ziedu dēļ, kas bagātīgi plaukst no pavasara līdz rudenim rozā, sarkanā, baltā vai dzeltenā krāsā. Lapas ir tumši zaļas, spīdīgas un ar nedaudz ādainu tekstūru. Tas ir spēcīgs, ātri augošs augs, ja par to pienācīgi rūpējas, un siltākos klimatos to plaši izmanto sētu, pergolu un režģu nosegšanai.

Austrumu ādaskoks

Dirca palustris

Dirca palustris, plaši pazīstama kā Austrumu ādaskoks, ir lēni augošs vietējs lapu krūms no Ziemeļamerikas austrumiem. Tas sasniedz aptuveni 1,8 metru augstumu un platumu, un agri pavasarī, pirms lapu parādīšanās, ražo maigus, gaiši dzeltenas, zvaniņveida ziedus. Tā miza ir ārkārtīgi lokana un izturīga — vēsturiski to izmantoja vietējie amerikāņi virves, grozu un loku stīgu izgatavošanai.

Arbūzu Dischidija

Dischidia ovata

Dischidia ovata ir šarmanta epifītiska vīteņaugs, kas dzimis Jaungvinejā un Kvīnslendā, Austrālijā, un pazīstams ar savām mazajām, sulīgajām lapām, kas rakstā atgādina arbūza miziņu. Tas labi aug spilgtā, netiešā gaismā ar lielisku drenāžu.

Orhideju kaktuss

Disocactus

Disokaktusi (Disocactus) ir epifītisku kaktusu ģints, kuras dzimtene ir Meksikas un Centrālamerikas tropu meži. Tie ir iecienīti to plakano, lapām līdzīgo stublāju un iespaidīgo piltuvveida ziedu dēļ sarkanos, rozā un baltos toņos. Atšķirībā no tuksneša kaktusiem, disokaktusu sugas aug uz kokiem mitrā, ēnainā vidē, padarot tos par lielisku izvēli iekaramajiem podiem iekštelpās.

Žurkas astes kaktuss

Disocactus flagelliformis

Disocactus flagelliformis, plaši pazīstams kā žurkas astes kaktuss, ir epifītisks kaktuss, kas dzimtenis Meksikā. Tā garajie, karenās cilindriskas formas stublāji var sasniegt līdz 2 metriem garumā un ir klāti ar smalkiem dzeloņiem. Tas ir iecienīts par saviem iespaidīgajiem purpursarkanajiem līdz spilgti sarkanajiem ziediem, kas zied pavasarī, padarot to par populāru izvēli piekārtojamiem podiem.

Vācu imperatore

Disocactus phyllanthoides

Disocactus phyllanthoides, ko parasti sauc par Vācu imperatori, ir epifītisks kaktuss, kas dabiski sastopams Pueblas un Verakrusas mākoņu mežos Meksikā. Tam ir saplacināti, lapām līdzīgi stublāji un tas ražo piltuvveida rožaini rozā ziedus no vēlā ziemas līdz pavasarim. Atšķirībā no tuksneša kaktusiem, tas labi aug filtrētā ēnā un mērenā mitrumā, bieži augot uz kokiem vai klintīm savā dabiskajā vidē.

Kaķa naga vīteņaugs

Dolichandra unguis-cati

Dolichandra unguis-cati, plaši pazīstams kā kaķa naga vīteņaugs, ir ārkārtīgi spēcīgs koksains kāpējs, kas cēlies no Amerikas. Tas ir slavens ar saviem trīszaru ūsām, kas atgādina kaķa nagus, ļaujot augam viegli uzkāpt sienās, kokos un klintīs. Pavasarī tas rada iespaidīgu dzeltenu, taures formas ziedu parādi.

Dorstēnija

Dorstenia

Dorstēnija ir aizraujoša sukulentu un kaudiciformu augu ģints, kas pieder zīdkoku (Moraceae) dzimtai, tāpat kā vīģeskoki. Tā ir sastopama Etiopijas, Somālijas, Kenijas, Tanzānijas, Saūda Arābijas, Jemenas un Omānas sausajos reģionos. Augs izceļas ar savu sīpolveida kaudeksu, kas uzkrāj ūdeni, un neparastajiem diska vai vairoga formas hipantodijiem, kas kalpo kā kopējas ziedkopas. Dorstēnija ir populāra sukulentu kolekcionāru vidū, jo tajā apvienojas botāniska dīvainība ar salīdzinoši vienkāršu kopšanu iekštelpās.

Smaržīgā dracēna 'Lemon Lime'

Dracaena fragrans 'Lemon Lime'

Tropu telpaugs ar raksturīgu gaiši dzeltenu un zaļu svītrainu lapojumu. Lēni augošs, stāvs krūms ar spīdīgām, šķēpveida lapām un smaržīgiem sezonāliem ziediem. Populārs dekoratīvais augs, kas tiek novērtēts tā vieglās kopšanas un gaisu attīrošo īpašību dēļ.

Pūķu Lilija

Dracunculus vulgaris

Dracunculus vulgaris, plaši pazīstama kā Pūķu Lilija vai Vudū Lilija, ir iespaidīgs sīpolaugs, kas dabā sastopams Balkānu pussalā un Vidusjūras austrumu daļā. Tās purpursarkanā raibumiem rotātie stublāji nes dramatiskas tumši bordo krāsas spatu līdz pat 50 cm garumā, kas ieskauj gandrīz melnu spadiku. Ziedēšanas laikā augs izdala spēcīgu sapuvušas gaļas smaržu, tādējādi piesaistot apputeksnētājus — mušas un vaboļu. Visi auga daļas satur kalcija oksalāta kristālus un ir toksiskas cilvēkiem, kaķiem un suņiem.

Jūras sīpols

Drimia maritima

Jūras sīpols (Drimia maritima) ir liela Vidusjūras reģiona sīpolpuķe, kas karstas un sausas vasaras pārlaiž miera periodā zem zemes. Rudenī tā izdzen iespaidīgu, līdz pat 2 m augstu ziedkātu ar blīvām, baltām, zvaigžņveida ziedu skariem, pirms ziemā un pavasarī parādās plato, zaļo lapu rozete. Milzīgais sīpols var svērt aptuveni kilogramu. Visas auga daļas ir ļoti indīgas – tās kalpo par izejvielu rodenticīdam scilirozīdam.

Rasaskrēsliņš (ģints)

Drosera

Drosera, ko parasti dēvē par rasaskrēsliņiem, ir viena no lielākajām gaļēdājaugu ģintīm — tajā ietilpst vairāk nekā 190 sugas, kas sastopamas visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Tās ķer kukaiņus ar lipīgiem, mirdzošiem tentsākliem, kuru galos atrodas gļotainas dziedzeru galviņas, kas saulē atgādina rasas pilienus.

Divdaivu rasene

Drosera binata

Drosera binata, pazīstama kā divdaivu vai dakšveida rasene, is daudzgadīgs kukaiņēdājs augs rasenu dzimtā, kura dzimtene ir Austrālijas dienvidaustrumu un Jaunzēlandes purvainie virsāji un mitrāji. Tās šaurās lapas atkārtoti sadalās Y jeb dakšas veida segmentos, un katru no tiem klāj sarkani dziedzermatiņi, kas izdala mirdzošu, lipīgu gļotādu mazu kukaiņu notveršanai un sagremošanai. Pavasarī un vasarā augs dzen garus ziedkātus ar mazu, baltu ziedu ķekariem, kas atrodas augstu virs lipīgajām lapām, lai netiktu notverti apputeksnētāji.

Dudleja

Dudleya

Dudleja ir sukulentu ģints, kas veido rozetes un ir sastopama Kalifornijas, Arizonas, Lejaskalifornijas un Gvadalupes salas piekrastes klintīs un klinšu atsegumos. Angliski tās dēvē par "liveforevers" (mūždzīvēm) to ievērojamā ilgmūžības dēļ. Aptuveni 70 šīs ģints sugām ir raksturīga kopīga iezīme: balta, miltveida kārta, ko sauc par farīnu (vaska apsarmi). Tā klāj lapas kā dabisks saules aizsargkrēms, samazinot ūdens zudumu un pasargājot augu no intensīvās piekrastes saules. Tādas sugas kā D. brittonii un D. pulverulenta veido iespaidīgas sudrabainas rozetes 30–50 cm diametrā, ko dažkārt balsta īsi, koksnaini stumbri. Atšķirībā no daudziem citiem sukulentiem, dudlejas nevar pavairot no vienas lapas: jauni augi veidojas no sānu dzinumiem, dalot ceru vai no sēklām. To raksturīgākā īpašība ir vasaras miera periods: dzimtajā Vidusjūras klimatā dudlejas aktīvi aug vēsajā un mitrajā ziemā un pavasarī, bet atpūšas karstajā un sausajā vasarā, kad tās gandrīz nav jālaista. Pieskaroties lapām, farīna tiek neatgriezeniski noņemta, atstājot redzamas pēdas un pakļaujot audus saules apdegumiem, tāpēc vislabāk šos augus apbrīnot bez pieskaršanās.

Grīna Mūžzaļā

Dudleya greenei

Dudleya greenei, plaši pazīstama kā Grīna Mūžzaļā jeb Grīna Dadleja, ir reta sukulents, kas ir endēmisks Kalifornijas Kanālu salām. Tā veido iespaidīgas sudrabaini baltas, pulverveida rozetes, kas aug tuvu zemei, kas tai devis segvārdu "krīta salāti". Šis lēni augošais mūžzaļais augs savvaļā ir apdraudēts biotopu zuduma un nelegālas vākšanas dēļ, tādēļ tas ir aizsargājama suga. Tā sulīgās, glaukās lapas ir pārklātas ar dabīgu baltu pulveri (farīnu), kas atstauro spēcīgo saules gaismu un palīdz saglabāt mitrumu.

Miltainā dudleja

Dudleya pulverulenta

Miltainā dudleja (Dudleya pulverulenta) ir iespaidīgs rozetes veida sukulents, kura dzimtene ir Dienvidkalifornija un Lejaskalifornija. Tās platās, sudrabaini baltās lapas klāj krītam līdzīga vaska kārta (farīna), kas atstaro intensīvu sauli. Pavasarī uz gariem, lokveida sarkaniem kātiem uzzied cauruļveida ziedi sarkanā vai dzeltenā krāsā, ko iecienījuši kolibri. Rozetes var sasniegt 30 cm vai lielāku diametru.

Dipse

Dypsis

Dipses (Dypsis) ir plaša plūksnlapu palmu ģints, kas gandrīz pilnībā sastopama tikai Madagaskarā. Tā ietver vairāk nekā 150 sugu, sākot no mazām pameža palmām līdz pat milzīgiem meža milžiem. Pazīstamākā pārstāve, dzeltenīgā dipse (Dypsis lutescens jeb areka palma), ir viena no pasaulē populārākajām telpaugu palmām, pateicoties tās graciozajām, lokveida lapām un pieticīgajai dabai telpās. Dipses kā ģints dod priekšroku siltiem, mitriem un labi apgaismotiem apstākļiem, kas atgādina to tropisko izcelsmi Madagaskarā.

Trīsstūra Palma

Dypsis decaryi

Dypsis decaryi, Trīsstūra Palma, ir iespaidīga palma, kas ir endēmiska Madagaskaras dienvidu daļā. Tās lapas izaug no trim atšķirīgām stumbra pusēm, veidojot perfektu trīsstūrveida siluetu, kas padara to par vienu no arhitektoniskā ziņā izcilākajām palmām pasaulē.

Arekas Palma

Dypsis lutescens

Dypsis lutescens, plaši pazīstama kā Arekas Palma vai Tauriņu Palma, ir palmu suga, kuras dzimtene ir Madagaskara. Tai raksturīgi vairāki zeltaini dzelteni kāti, kas atgādina bambusa stieņus, un eleganti spilgti zaļi vaiji ar spalvainiem lapiņu pāriem. Tā ir viena no populārākajām telpaugiem, ko novērtē gan par tropisko skaistumu, gan pierādītu gaisu attīrošu spēju — NASA Tīrā Gaisa pētījumā tā atzīta par efektīvu formaldehīda, ksilola un toluola izvadīšanā no telpas gaisa.

Lau eševērija

Echeveria laui

Lau eševērija (Echeveria laui) ir lēni augošs sukulents, kura dzimtene ir Oahaka, Meksika. Tā tiek augstu vērtēta kompakto rozešu dēļ, ko klāj bieza, balti zilgana apsarmes kārta, piešķirot lapām apsarmojušu izskatu, kas atgādina pūdercukuru. Gaļīgās, karotes formas lapas veido blīvu, dažus centimetrus augstu rozeti, un nobrieduši augi vasarā uz gariem kātiem veido zvanveida koraļļsārtus ziedus.

Engelmaņa ežkaktuss

Echinocereus engelmannii

Echinocereus engelmannii ir cilindrisks un sazarots kaktuss, kura dzimtene ir ASV dienvidrietumu un Meksikas ziemeļu tuksneši. Tas ir iecienīts blīvo, krāsaino dzeloņu un košo, piltuvveida purpursarkano vai rozā ziedu dēļ, kas plaukst pavasarī.

Varavīksnes ežkaktuss

Echinocereus pectinatus

Echinocereus pectinatus ir neliels, vientuļš, cilindriskas formas kaktuss, kura dzimtene ir Čivavas tuksnesis Meksikas ziemeļos un Transpekosas reģions Teksasā. Tā ribas klāj blīvas, ķemmei līdzīgas dzeloņu rindas baltā un rozā krāsā, kas veido joslas un piešķir augam tā raksturīgo nosaukumu. Vēlā pavasarī tas uzzied ar lieliem, piltuvveida purpursarkaniem ziediem, kas atveras dienas gaismā un zied vairākas dienas.

Pieclapu ehinocerejs

Echinocereus pentalophus

Echinocereus pentalophus, pazīstams kā pieclapu ehinocerejs vai dāmas pirkstu kaktuss, ir ložņājošs un zarots kaktuss, kura dzimtene ir Teksasas dienvidi un Meksikas ziemeļaustrumi. Tā tievie, iegarenie stublāji atgādina pirkstus un zarojoties veido blīvus paklājus līdz pat metra platumā. Pavasara beigās augs ražo lielus, piltuvveida ziedus košos rozā līdz purpura toņos ar gaišu viduci, kas īslaicīgās, bet iespaidīgās ziedēšanas laikā var gandrīz pilnībā nosegt visu ceru.

Zaļā bumbu kaktuss

Echinopsis calochlora

Zaļā bumbu kaktuss (Echinopsis calochlora) ir mazs, lodveida, kopās augošs kaktuss, kas cēlies no Brazīlijas un Paragvajas. Laika gaitā tas veido blīvas spilgti zaļu lodīšu pudurus, kas rotāti ar adatām, un pavasarī un vasarā nakts laikā atveras lielas, smaržīgas baltas puķes.

Persiešu paklāja zieds

Edithcolea grandis

Edithcolea grandis, pazīstama kā Persiešu paklāja zieds, ir ārkārtējs rāpojošs sukulents, kas dabā aug Austrumāfrikas sausajos reģionos. Tā stublāji ir sazaroti, dzeloņaini un krāsas ziņā svārstās no pelēkzaļas līdz brūnai. Šīs sugas īpatnība ir tās iespaidīgie ziedi, kas var sasniegt līdz 13 cm diametrā, demonstrējot sarežģītus ģeometriski rakstus un košas krāsas, kas atgādina persiešu paklāja audumu. Tas ir ļoti pieprasīts augs kolekcijās, taču prasa precīzu kopšanu savas jutības pret pārmērīgu laistīšanu dēļ.

Fukienas tēja

Ehretia microphylla

Sīklapu ehretija (Ehretia microphylla, sinonīms Carmona retusa) ir skarblapju dzimtas (Boraginaceae) mūžzaļš krūms, kura dzimtene ir Dienvidāzija un Dienvidaustrumāzija, sākot no Indijas caur Ķīnu un Japānu līdz pat Austrālijas ziemeļiem. Tā mazās, spīdīgās, tumši zaļās un pēc taustes raupjās lapas ir 1,5–4 cm garas; visu gadu augs ražo mazus, zvaigžņveida baltus ziedus, kam seko sarkanīgi oranži, zirņa lieluma augļi. Dabā tas var izaugt līdz 4 metru augstumam, taču tā sazarotā un ar laiku pārkoksnējušos stumbra dēļ tas ir kļuvis par vienu no populārākajiem iekštelpu bonsa kokiem Rietumu kultūrā – tā nosaukums atsaucas uz Ķīnas Fudzjaņas (Fujian) provinci, no kuras tas nonāca bonsa tirdzniecībā. Filipīnās lapu novārījumu tradicionāli izmanto klepus, caurejas un kuņģa darbības traucējumu ārstēšanai.

Krievu olīva

Elaeagnus angustifolia

Elaeagnus angustifolia, plaši pazīstama kā krievu olīva vai oleasters, ir lapu koks vai liels krūms, kura dzimtene ir Rietumāzija un Dienvidaustrumeiropa. To augstu vērtē par iespaidīgo sudrabaini pelēko lapotni, aromātiskajiem krēmdzelteniem ziediem un mazajiem ēdamajiem olīvām līdzīgajiem augļiem. Ārkārtīgi izturīgs augs — panes spēcīgu salu, sausumu, nabadzīgas augsnes un sāļus apstākļus. Plaši izmantots vēja aizsargjoslās un dekoratīvā ainavu veidošanā. Piezīme: daudzos reģionos, īpaši ASV rietumu daļā, tas tiek uzskatīts par invazīvu sugu.

Indijas eleuzīne

Eleusine indica

Neliela viengadīga graudzāle, kas plaši izplatīta siltajos reģionos visā pasaulē līdz aptuveni 50 grādu platuma grādiem. Raksturīga strauja augšana, veidojot blīvus cerus, kas sasniedz 15-90 cm augstumu. Lapu plātnes ir lineāri lancetiskas, 5-30 cm garas, pārsvarā kailas un šķautņainas ar izteiktu baltu vai sudrabainu pamatni. Veido īpaši izturīgu un šķiedrainu sakņu sistēmu, kas ir noturīga pret izraušanu. Sēklas ir mazas, melnā līdz brūnā krāsā, tiek ražotas lielā daudzumā — līdz 120 000 no viena auga — un viegli izplatās ar vēju un ūdeni. Nepieciešama pilna saules gaisma, nepanes ēnu, dod priekšroku labi drenētai augsnei. Veic C4 fotosintēzi, kas ļauj augt karstā klimatā. Ziedēšana notiek no jūlija līdz augustam ar zaļgani dzelteniem ziediem; sēklas nogatavojas no augusta līdz oktobrim. Sastopama ruderālās vietās, zālājos un kultivētos laukos.

Eleiterīne

Eleutherine bulbosa

Eleiterīne (Eleutherine bulbosa, sin. Eleutherine plicata) on sīpolu un sakneņu lakstaugs bez stumbra, kura dzimtene ir Amazone un kas ir plaši izplatīts no Meksikas dienvidiem līdz Dienvidamerikas tropu daļai. Tas veido 20–30 cm augstus cerus ar sīpoliem, kuru sarkanīgās zvīņas atgādina sarkanos sīpolus. Augam ir vienkāršas, lancetiskas un gareniski krokotas lapas, kā arī balti vai sārti zvaigžņveida ziedi, kas atveras pievakarē. Tas ir viens no tradicionālākajiem Amazones pamatiedzīvotāju ārstniecības augiem, kura sīpoli ir bagāti ar naftohinoniem, antrahinoniem un flavonoīdiem.

Altenšteina encefalarte

Encephalartos

Smaržīgā enciklija

Encyclia fragrans

Smaržīgā enciklija (Encyclia fragrans, sin. Prosthechea fragrans) ir simpodialitātes epifītiskā orhideja, kuras dzimtene ir Meksikas, Centrālamerikas, Karību jūras reģiona (Jamaika, Puertoriko) un Dienvidamerikas ziemeļu daļas (Brazīlija, Ekvadora, Kostarika) tropu un mākoņu meži. Tā veido kompaktus, ovālus pseidobulbus, katru ar vienu ādainu un stāvu lapu, un veido ziedkātus ar smaržīgiem ziediem krēmbaltā vai zaļganbaltā tonī, kuru lūpa ir rotāta ar purpursarkanām svītrām. Ziedi izdala saldu aromātu, kas atgādina medu un vaniļu, un tas ir visintensīvākais nakts stundās.

Englera Viltus Arums

Englerarum hypnosum

Englerarum hypnosum ir reta monotipiska tropiskā aroīdu augu suga, kas ir dzimtā Dienvidrietumu Ķīnas, Laosas un Taizemēs kaļķakmens karsta mežos. Iepriekš klasificēta Alocasia ģintī, tā pēc molekulārfīloģenētiskiem pētījumiem tika nodalīta savā ģintī Englerarum. Tā aug kā litofīts uz mitrām kaļķakmens klintīm 800–1000 m augstumā virs jūras līmeņa, izplatoties ar sakneņiem un veidojot kolonijas. Tās lielie, dziļzaļie lapas ar sudrabaini zaļu rakstu padara to par iespaidīgu dekoratīvu istabas augu.

Abisīnijas ensete

Ensete ventricosum

Ensete ventricosum, pazīstama kā Abisīnijas ensete vai viltus banāns, ir iespaidīgs banānu dzimtas (Musaceae) tropu augs, kura dzimtene ir Austrumāfrikas un Etiopijas kalniene. Tā milzīgās, lāpstveida lapas var sasniegt 6 metru garumu ar pamanāmu sarkanīgu vidusdzīslu, padarot to par vienu no iespaidīgākajiem dekoratīvajiem augiem lieliem dārziem un ziemas dārziem. Atšķirībā no īstajiem banāniem, tā augļi nav ēdami; tā vietā pseidostumbrs, saknenis un ziedkopa nodrošina fermentētu cieti, ko sauc par kočo – pamatbarību aptuveni 20 miljoniem etiopiešu jau vairāk nekā 10 000 gadu.

Bārkstainā zvaigžņu orhideja

Epidendrum ciliare

Epidendrum ciliare, tautā pazīstama kā Bārkstainā zvaigžņu orhideja, ir satriecoša epifītiska orhideja, kas dabiski sastopama Meksikā, Centrālamerikā, Karību jūras reģionā un Dienvidamerikas ziemeļos. Tā aug uz kokiem un akmeņainiem atsegumiem mitros mežos 500–1000 metru augstumā. Augs veido 10–20 cm garas, iegarenas cilindriskas pseidobulbas, ko rotā 1–2 spīdīgas, iegarenas lapas. Tās zvaigžņveida ziedi ir slaveni ar smalki bārkstainu baltu lūpu un elegantām zaļgandzeltenām kauslapām un ziedlapām, kas parasti zied ziemā. Šī ilgi kultivētā suga ir orhideju entuziastu iecienīta tās dramatiskās, smaržīgās ziedēšanas un salīdzinoši vieglās kopšanas dēļ.