2777 Vieglie augi | 2026 ceļvedis - 68. lapa
Atklājiet 2777 vieglie augi savam dārzam. Pilnīgs kopšanas ceļvedis.
2777 Vieglie augi
Rāda 2413–2448 no 2777
Sukulentais krūmu senecio
Senecio barbertonicus
Senecio barbertonicus ir mūžzaļš sukulentu krūms, kas dabiski sastopams Bārbertonas reģionā Dienvidāfrikā, kā arī Svatini, Mozambikā un Zimbabves austrumos, kur tas aug uz akmeņainām nogāzēm līdz 1700 m augstumā. Tā mīkstie, gaiši zaļie stublāji nes blīvi izvietotas, cilindriskas, pirkstveida lapas, un augs veido blīvu, kupolveida krūmu, kas var sasniegt 2 m (reti 3 m) augstumu un platumu. Ziemā tas zaru galos veido mazu, smaržīgu, zeltaini dzeltenu margrietiņu ziedu kopas, kas piesaista bites un tauriņus.
Piejūras cinerārija
Senecio cineraria
Senecio cineraria, tautā pazīstama kā piejūras cinerārija vai sudrabainā krustaine, ir kompakts, cerveida daudzgadīgs augs, ko augstu vērtē tā samtainā, sudrabbaltā un dziļi šķeltā lapojuma, nevis mazo, dzelteno kurvjziežu dēļ. Tā dzimtene ir Vidusjūras piekraste, un augs plaukst pilnā saulē un nabadzīgā, smilšainā augsnē, padarot to par mazprasīgu pamatelementu dobju apmalēs, podu kompozīcijās un sausumizturīgos dārzos. Tā tūbainās lapas atstaro siltumu un atvaira briežus un trušus, visas sezonas garumā kalpojot par lielisku fonu košākiem ziedošajiem kaimiņaugiem.
Meksikāņu liesmas vīteņaugs
Senecio confusus
Meksikāņu liesmas vīteņaugs (Senecio confusus) ir enerģisks, ātri augošs mūžzaļš tīņaugs, kas dzimtenis Meksikā un Centrālamerikā. Tas ir slavens ar saviem apbrīnojamajiem, margrietiņveidīgajiem ziediem spilgti oranžsarkanos toņos ar zeltainiem centriem, kas siltā klimatā zied gandrīz visu gadu. Ar piemērotu atbalstu, piemēram, restēm, žogiem vai lapenes, tas var sasniegt 3,5 metrus un vairāk. Tas ir izcils taurenis, bišu un kolibri piesaistītājs.
Lielmēles krustaine
Senecio macroglossus
Senecio macroglossus, pazīstama kā lielmēles krustaine vai vaska efeja, ir daudzgadīgs sukulents vīteņaugs, kura dzimtene ir Dienvidāfrika. Tās trīsstūrveida, vaskotās lapas vizuāli atgādina parasto efeju, taču augs pieder kurvjziežu dzimtai (Asteraceae). Vasarā tas zied ar dzelteniem, margrietiņām līdzīgiem ziediem un, pieskaroties lapām, izdala maigu citrusa aromātu.
Banānu virtene
Senecio radicans
Banānu virtene ir nokarens sukulents, kas tiek augstu vērtēts tā izliekto, banānu formas lapu dēļ, kuras eleganti nokarājas pāri iekaramo podu malām. Šis augs, kura dzimtene ir Dienvidāfrika, ir ātraudzīgs un sausumizturīgs kurvjziežu dzimtas (Asteraceae) pārstāvis, kas ir radniecīgs pērļu virtenei. Sasniedzot briedumu, tas ražo mazus, baltus ziedus ar kanēļa un vaniļas aromātu.
Oksfordas krustaine
Senecio squalidus
Oksfordas krustaine (Senecio squalidus) ir koši dzelteniem ziediem ziedošs savvaļas augs kurvjziežu dzimtā (Asteraceae), kura dzimtene ir Sicīlijas un Dienvidaustrumeiropas akmeņainās vulkāniskās nogāzes. Tas ir īsmūža daudzgadīgs vai divgadīgs augs, kas iespaidīgi naturalizējies visā Lielbritānijā, 19. un 20. gadsimtā izplatoties gar dzelzceļa līnijām no Oksfordas. Tā dzīvespriecīgie, zeltainie, margrietiņām līdzīgie ziedi parādās gandrīz visu gadu — no agra pavasara līdz rudenim —, un augs plaukst pat novārtā pamestās vietās, viegli kolonizējot mūrus, drupas un izrakņātu zemi. Lai gan pēc izskata tas ir pievilcīgs, visas auga daļas satur pirolizidīna alkaloīdus, padarot to ļoti toksisku lopiem, mājdzīvniekiem un cilvēkiem, ja tas tiek norīts.
Lipīgā krustaine
Senecio viscosus
Senecio viscosus ir spēcīgi smaržojoša viengadīga kurvjziežu dzimtas (Asteraceae) nezāle, kas klāta ar lipīgiem dziedzer matiņiem, kuri uztver putekļus un smiltis, piešķirot augam pelēcīgu, nekoptu izskatu. Tam ir mazi dzelteni, margrietiņām līdzīgi ziedu kurvīši ar raksturīgiem mēlziediem, kas pēc atvēršanās krasi atliecas atpakaļ. Augs parasti sasniedz aptuveni 70 cm augstumu un aug iztraucētās, smilšainās vai grantainās augsnēs, pamestās vietās, dzelzceļa malās un ceļmalās. Tāpat kā visas krustaiņu sugas, tā satur toksiskus pirolizidīna alkaloīdus, tādēļ ar to jārīkojas uzmanīgi un tā jāsargā no bērniem, mājdzīvniekiem un ganāmpulkiem.
Senna / Kasija (ģints)
Senna
Senna ir liela ziedaugu ģints Fabaceae dzimtā, kurā ietilpst aptuveni 350 sugu, kas sastopamas tropiskos un subtropiskos reģionos. Ievērojamas dekoratīvās sugas ir Senna alata (sveces krūms) un S. didymobotrya, ko augstu vērtē to ievērojamo dzelteno ziedu vārpu dēļ. Sēklas un lapas satur antrahinonus ar caureju veicinoša efektu.
Ziemassvētku Senna
Senna bicapsularis
Senna bicapsularis, plaši pazīstama kā Ziemassvētku Senna vai Tauriņu krūms, ir ātri augoša daļēji mūžzaļa krūmveida auga, kas cēlies no tropu Amerikas. Tā pieder Fabaceae dzimtai un var sasniegt līdz 3,5 metriem augstumā. Tās ievērojamākā īpašība ir bagātīga zeltaini dzeltena ziedēšana rudenī un ziemā, kad lielākā daļa citu augu atpūšas. Plaši izmantota ainavu veidošanā, dzīvžogos un tradicionālajā medicīnā.
Serjānija
Serjania
Serjānija ir aptuveni 250 vīteņaugu sugu ģints ziepjkoku dzimtā, kuras dzimtene ir Amerika no ASV dienvidiem līdz Argentīnai. Tie ir koksnaini kāpjoši augi, kas piestiprinās ar vītnēm, tiem ir saliktas lapas un mazu, baltu vai zaļgani dzeltenu ziedu ķekari, kas bieži vien ir smaržīgi. Papīram līdzīgajam auglim ir trīs spārni, un tas sadalās daļās, ko aizpūš vējš. Brazīlijā vairākas sugas sauc par 'timbó', un pamatiedzīvotāji tās izmantoja zivju apdullināšanai.
Zilā seslērija
Sesleria caerulea
Zilā seslērija ir zema, kupla mūžzaļa dekoratīvā zāle, kas dabiski aug Eiropā, tostarp Lielbritānijas un Īrijas kaļķakmens zālājos un bruģētos laukumos. Tā veido blīvus, glītus šauru, izliektu lapu pudurus, kas virspusē ir zilganzaļas un apakšpusē spīdīgi tumšzaļas, piešķirot augam raksturīgo zilganpelēko nokrāsu. Pavasarī īsas purpurīgas ziedu vārpas paceļas tieši virs lapotnes, nobriestot izbalējot līdz gaiši dzeltenīgai krāsai. Šī izturīgā, viegli kopjamā kaļķmīle zāle tiek augstu vērtēta dārzos tās kompaktā auguma, visa gada struktūras un tolerance pret nabadzīgām, akmeņainām, sārmainām augsnēm dēļ.
Sāre
Setaria
Sāres (Setaria) ir plaša siltās sezonas viengadīgo un īsmūža daudzgadīgo graudzāļu ģints graudzāļu (Poaceae) dzimtā. Tās tautā dēvē par lapsastēm to blīvo, akotaino un cilindrisko vārpu dēļ, kas atgādina pūkainu lapsas asti. Ģintī ietilpst gan plaši izplatītas nezāļu sugas, piemēram, zaļā sāre (S. viridis) un pūpēžu sāre (S. pumila), kas sastopamas ceļmalās, laukos un traucētās augsnēs mērenā klimata joslās visā pasaulē, gan svarīgais labības kultūraugs itāļu sāre jeb mura (S. italica), kas tika pieradināts pirms aptuveni 8000 gadiem pie Huanhe upes Ķīnā un joprojām tiek audzēts Āzijā, Āfrikā un daļā Eiropas graudiem, sienam un putnu barībai. Šajā aprakstā sniegtie kopšanas norādījumi atspoguļo vispārējos Setaria sugu audzēšanas apstākļus, par galveno atsauces punktu izmantojot kultivēto itāļu sāri.
Sāre
Setaria italica
Sena viengadīga graudzāle, kas pieradināta Āzijā no zaļās sāres (Setaria viridis). Tā veido stāvus stiebrus, kuru galos ir blīva, cilindriska un akotaina vārpa; mazie graudi kalpo kā barība cilvēkiem, mājlopiem un putniem.
Dzeltenā lapsaste
Setaria pumila
Dzeltenā lapsaste ir viengadīga graudzāļu dzimtas zāle, kas cēlusies Eiropā un Āzijā un mūsdienās ir izplatīta visā pasaulē kā nezāle. Tā veido pudurus no 20 cm līdz vairāk nekā 1 metram. Vārpa ir blīvs cilindrs, apmēram 4 līdz 8 cm garš, ar stingriem dzelteniem vai purpursarkaniem sariem. Tā ir ļoti līdzīga zaļajai lapsastei, taču tai ir gari, vaļīgi matiņi uz lapas, tuvu pamatnei. Tā parādās zālienos, ietvēs, kultūraugos un ceļmalās. Pavairojas tikai ar sēklām.
Zaļā sarene
Setaria viridis
Setaria viridis, pazīstama kā zaļā sarene, ir ātraudzīga viengadīga graudzāle, kuras dzimtene ir Eirāzija, bet mūsdienās tā ir naturalizējusies gandrīz visā pasaulē. Tā veido šauru lapu cerus ar tieviem, lokveida stiebriem, ko vainago cilindriskas un mīkstas vārpas, kas atgādina lapsas asti. Tā ir ārkārtīgi pielāgoties spējīga, labi aug irdenās augsnēs, ceļmalās un atklātās vietās, un ir atzīta par savvaļas prosu priekšteci. Īsā dzīves cikla dēļ to izmanto arī kā modeļaugu C4 fotosintēzes pētījumos bioenerģētiskajās graudzālēs.
Smailā sida
Sida acuta
Smailā sida (Sida acuta) ir daudzgadīgs malvu dzimtas (Malvaceae) puskrūms, kura dzimtene ir tropiskā Amerika, bet mūsdienās tā ir sastopama visos tropos. Augs aug stāvus līdz aptuveni 1 m augstumam, tam ir tievi, sīksti stublāji, gļotaina sula un šauras, smailas, zobainas lapas. Mazie ziedi (6–10 mm diametrā) ir gaiši dzelteni un zvaigznes formas, tie aug pa vienam vai grupās pa divi un trīs lapu padusēs. Galvenokārt tā tiek uzskatīta par nezāli: tā pārņem ganības, pamestas teritorijas un ceļmalas, veidojot blīvus biezokņus un atstājot sēklu banku, kas saglabājas gadiem ilgi. Tās stublājus izmanto slotu siešanai, un daudzās valstīs to izmanto tautas medicīnā.
Sirdsveida sida
Sida cordifolia
Sida cordifolia, ko parasti dēvē par sirdsveida sidu vai Balu, ir malvu dzimtas (Malvaceae) daudzgadīgs puskrūms, kura dzimtene ir Indija, bet tagad tas ir naturalizējies visos tropos un subtropu reģionos. Tas izaug 50–200 cm augsts uz sazarotiem, pārkoksnētiem stumbriem ar sirdsveida, samtainām lapām, ko klāj mīksti, balti matiņi, un maziem dzelteniem ziediem, kam dažkārt ir oranžs viducis. Augs jau sen tiek augsti vērtēts ājurvēdas medicīnā kā "Bala", taču tas ir plaši izplatījies arī kā ceļmalu un ganību nezāle, un tagad tiek uzskatīts par invazīvu sugu daļā Āfrikas, Austrālijas, ASV dienvidos un vairākās Klusā okeāna salās.
Vēdekļziedu sida
Sida sp
Vēdekļziedu sida (Sida sp) ir augu ģints Malvaceae dzimtā, kurā ietilpst vairāk nekā 170 sugu, kas ir dabiskas Amerikas tropu un subtropu reģionos. Augi izaug līdz 2 metriem augstumā ar spalvainiem, filcveida kātiem un maziem piecu ziedlapu ziediem dzeltenās, oranžās vai baltās nokrāsās. Vairākām sugām ir sena lietošanas vēsture tradicionālajā medicīnā Brazīlijā, Indijā un Āfrikā.
Brūnā zirnekļpuķe
Siderasis fuscata
Siderasis fuscata, pazīstama kā brūnā zirnekļpuķe, ir daudzgadīgs lakstaugs, kas savvaļā aug Brazīlijas tropu lietus mežos. Tai raksturīgas platas, samtainas tumši zaļas lapas ar izteiksmīgām violetām apakšpusēm, kas veido kompaktu rozeti. Vasaras laikā tieši no lapotnes izaug sīki violeti ziedi. Lielisks mājas augs mazas gaismas apstākļiem tiem, kas meklē eksotisku tropu skaistumu ar minimālu kopšanu.
parastā sēre
Silaum silaus
Parastā sēre (Silaum silaus) ir čemurziežu dzimtas (Apiaceae) daudzgadīgs augs, vienīgā suga Silaum ģintī. Tā ir izplatīta visā Eiropā līdz pat Rietumsibīrijai un sastopama arī Latvijā, kur aug mitrās, neapsaimniekotās pļavās un ganībās, mālainās, neitrālās līdz nedaudz sārmainās augsnēs. Auga stublājs sasniedz līdz 100 cm augstumu, bet sīkie, dzeltenīgie ziedi ir sakopoti čemuros, kas zied no jūnija līdz augustam. Sasmalcinātas auga daļas izdala nepatīkamu sērūdeņraža smaku. Tā tiek uzskatīta par indikatorsugu senām, tradicionāli apsaimniekotām pļavām.
Sveķene
Silene
Sveķenes ir lielākā neļķu dzimtas (Caryophyllaceae) ģints, kas ietver aptuveni 500–900 viengadīgu, divgadīgu un daudzgadīgu ziedošu augu sugu. To dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļu puslodes mērenā josla. Šie augi ir iecienīti to smalko, stobraino ziedu dēļ rozā, sarkanos, baltos un purpura toņos, kam bieži ir šķeltas vainaglapas un uzpūsts kauss. Daudzas sugas piesaista tauriņus, kolibri un citus apputeksnētājus, padarot tās par vērtīgu papildinājumu savvaļas puķu dārziem, pļavām un akmensdārziem.
Vainaga guntiņa
Silene coronaria
Vainaga guntiņa (Silene coronaria, syn. Lychnis coronaria) ir pieticīga, īsmūžīga daudzgadīga vai divgadīga neļķu dzimtas (Caryophyllaceae) augs, kura dzimtene ir Vidusjūras reģions un Dienvidrietumāzija. Augs ir slavens ar uzkrītošo kontrastu starp sudrabaini pelēkajām, tūbainajām lapām un koši purpursarkaniem, rozā, sarkaniem vai baltiem ziediem aptuveni 2–3 cm diametrā. Pirmajā gadā tas veido samtainu lapu rozeti pie zemes, bet otrajā gadā no tās izaug stāvi, zaroti stublāji, sasniedzot 60–90 cm augstumu. Pateicoties spējai pašizsēties, tā dārzā droši saglabājas daudzus gadus.
Plašķainā silene
Silene vulgaris
Silene vulgaris ir daudzgadīgs lakstaugs no neļķu dzimtas (Caryophyllaceae), kas dabiski sastopams Eiropā (tostarp Portugālē), mērenajā Āzijā un Ziemeļāfrikā, un naturalizējies lielā daļā Ziemeļamerikas. Tas veido 50 cm līdz 1 m augstus cerus ar pelēkzaļām lapām un nedaudz koksnainu pamatni. No pavasara līdz vasaras beigām zied balti ziedi ar robainām ziedlapiņām, katrs piestiprināts pie uzpūsta, rievota kausa, kas izskatās pēc maza pūslīša. Aug ceļmalās, sausās pļavās un akmeņainās nogāzēs.
Silfija
Silphium
Silfijas ir spēcīgu, daudzgadīgu Ziemeļamerikas prēriju augu ģints, kas pieder kurvjziežu dzimtai (Asteraceae). Ģintī ir aptuveni 17–18 sugas, tostarp labi zināmā cauraugušā silfija (Silphium perfoliatum), kompassilfija (Silphium laciniatum) un vesellapu silfija (Silphium integrifolium). Šīs iespaidīgās ziemcietes var sasniegt līdz pat 3 metru augstumu, un vasarā un rudenī tās rotā koši dzelteni, saulespuķēm līdzīgi ziedi. Kompassilfijas lapas orientējas ziemeļu-dienvidu virzienā, lai samazinātu ūdens zudumu intensīvajā pusdienas saulē, savukārt cauraugušās silfijas pa pāriem saaugušās lapas veido dabiskus "kausiņus", kuros uzkrājas lietus ūdens putniem un kukaiņiem. Silfiju sugas ir būtiskas prēriju biodaudzveidībai, piesaistot plašu apputeksnētāju, putnu un kukaiņu klāstu.
Īstais mārdadzis
Silybum marianum
Īstais mārdadzis ir viengadīgs vai divgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kura izcelsme meklējama Vidusjūras reģionā un Centrālajā Āzijā. Pirmajā gadā tas veido lielu, spīdīgu lapu rozeti ar raksturīgām baltām dzīslām un dzeloņainām malām. Vēlāk tas izdzen 1 līdz 2 m augstu stublāju ar purpursarkaniem ziedu kurvīšiem, kas zied vasarā un ir klāti ar cietiem dzeloņiem. Sēklas ar baltiem lidmatiņiem iznēsā vējš, tādēļ augs viegli izsējas pats un ārpus savas dabiskās vides var kļūt par nezāli.
Paradīzes Koks
Simarouba amara
Simarouba amara, plaši pazīstama kā Paradīzes Koks vai Rūgtokoks, ir majestātisks tropiskais mūžzaļš koks, kas sastopams Centrālamerikas un Dienvidamerikas lietusmežos. To atšķir spīdīgas, tumši zaļas pinnātiskas lapas un taisns stumbrs ar gludu, pelēcīgu mizu. Koks nes mazus, neuzkrītošus dzeltenīgus ziedus, no kuriem attīstās ovālas drupas, kas nogatavojoties mainās no sarkanām uz melnīgi violetām. Savā dzimtenē tas ir ārkārtīgi novērtēts medicīnisko īpašību dēļ — jo īpaši mizas dēļ, kas satur rūgtus kvāsinoidus, ko izmanto dažādu slimību ārstēšanā.
Simaruba
Simarouba glauca
Simaruba (Simarouba glauca) ir ātri augošs mūžzaļš koks, kura dzimtene ir Centrālamerika, Karību jūras reģions un Floridas dienvidi, un tas pieder Simaroubaceae dzimtai. Tam ir spīdīgas, plūksnaini saliktas lapas, kas sākumā ir sarkanīgi oranžas, bet vēlāk kļūst tumši zaļas, kā arī mazu, dzeltenu līdz krēmbaltu ziedu kopas, kas zied no vēlā ziemas perioda līdz pavasarim, kam seko tumši violeti, olīvveida kaulenīši. Tas ir ļoti pielāgojams, panes plašu augsnes veidu klāstu, sausumu, sāls šļakatas un sliktus apstākļus, kad ir iesakņojies, padarot to par populāru ēnu un ielu koku siltā klimatā. Tā mizai un lapām ir sena tradicionālās medicīnas izmantošanas vēsture, īpaši drudža un dizentērijas ārstēšanā.
Žožoba
Simmondsia chinensis
Žožoba (Simmondsia chinensis) ir mūžzaļš daudzgadīgs krūms, kura dzimtene ir ASV dienvidrietumu un Meksikas ziemeļrietumu tuksnešainie apgabali (Sonoras tuksnesis). Tā ir vienīgā Simmondsiaceae dzimtas pārstāve, kas veido blīvu, apaļu krūmu, sasniedzot 2 līdz 2,5 metru augstumu. Augam ir biezas, ādainas un pelēkzaļas lapas, kas ierobežo ūdens iztvaikošanu. Žožoba ir divmājnieks (atsevišķi vīrišķie un sievišķie augi), kura sēklas ražo unikālu šķidro vasku, kas pēc sastāva ir ļoti līdzīgs cilvēka ādas taukiem (sebumam) un tiek plaši izmantots kosmētikā kā žožobas eļļa. Augs ir īpaši izturīgs pret sausumu un pēc iesakņošanās var izdzīvot ar 250 līdz 800 mm nokrišņu gadā, kā arī panest nabadzīgu un sāļu augsni.
Sinepes
Sinapis
Sinapis ir neliela viengadīgu lakstaugu ģints, kas pieder krustziežu (Brassicaceae) dzimtai, tajā pašā grupā, kur kāposti un brokoļi. Tās dzimtene ir Vidusjūras reģions, Eiropa un Rietumāzija. Pazīstamākā suga ir baltā jeb dzeltenā sinepe (Sinapis alba), kuras maltās sēklas izmanto galda sinepju gatavošanai; tīruma sinepe (S. arvensis), kas bieži sastopama kā nezāle sējumos, arī parasti tiek iekļauta šajā ģintī. Tie ir stāvi augi, 50 cm līdz 1 m augstumā, ar robotām, raupjām lapām un dzeltenu četrlapu ziedu ķekariem pavasarī un vasarā, kam seko tievas pākstis, pilnas ar sēklām. Tie aug ļoti ātri: uzzied 4 līdz 6 nedēļas pēc sējas. Papildus garšvielu izmantošanai, jaunās lapas lieto uzturā vārītā veidā, un Eiropā baltās sinepes plaši izmanto kā zaļmēslojumu un augsnes segumu.
Tīruma sinepe
Sinapis arvensis
Tīruma sinepe (Sinapis arvensis) ir viengadīgs kāpostu dzimtas (Brassicaceae) lakstaugs, kura dzimtene ir Vidusjūras reģions, Eiropa, Ziemeļāfrika un daļa Āzijas, bet mūsdienās tā ir naturalizējusies Amerikā, Austrālijā un Dienvidāfrikā. Augs parasti sasniedz 20 cm līdz 1 m augstumu un no pavasara līdz vasaras beigām veido dzeltenu četrlapu ziedu ķekarus. Tā galvenokārt sastopama tīrumos, ceļmalās un atmatās, dodot priekšroku kaļķainām un saulainām augsnēm, un daudzos kultūraugos tiek uzskatīta par nezāli. Jaunās lapas ir ēdamas termiski apstrādātas, un no maltām sēklām iegūst sinepēm līdzīgu garšvielu.
Juņnaņas sinokrasula
Sinocrassula yunnanensis
Sinocrassula yunnanensis jeb Juņnaņas sinokrasula ir neliels, rozetes veidojošs sukulents, kura dzimtene ir kalnainā Juņnaņas province Ķīnā. Tās vārpstveida lapas ir blīvi klātas ar smalkiem, mīkstiem matiņiem un maina krāsu no tumši zaļas vasarā uz dziļi šokolādes brūniem vai sarkaniem toņiem vēsākos mēnešos. Augs viegli vairojas ar sānu dzinumiem, laika gaitā izveidojot blīvus cerus, un zied ar krēmbaltiem ziediem uz gariem kātiem; pati ziedošā rozete pēc noziedēšanas atmirst.
Ārstniecības žodzene
Sisymbrium
Žodzenes (Sisymbrium) ir aptuveni 40 viengadīgu un divgadīgu krustziežu dzimtas (Brassicaceae) lakstaugu ģints, ko parasti dēvē par žodzenēm vai dziedātāju zālēm. Visizplatītākā suga, ārstniecības žodzene (Sisymbrium officinale), ir izturīgs augs, kas sastopams ruderālās vietās, ceļmalās un dzīvžogos visā Eiropā un ir naturalizējies daudzos citos reģionos. Tam ir mazi dzelteni ziedi ar četrām vainaglapām un tievas sēklu pākstis. Vēsturiski dēvēta par "dziedātāju augu", to izmantoja, lai mazinātu aizsmakumu un aizsargātu dziedātāju un oratoru balsi.
Šaurlapu sisirinshija
Sisyrinchium angustifolium
Šaurlapu sisirinshija (Sisyrinchium angustifolium) ir Ziemeļamerikas austrumu daļā sastopams daudzgadīgs augs, kas no īsiem sakneņiem veido blīvus, zālei līdzīgus cerus. Lai gan pēc izskata tā atgādina zāli, patiesībā tā pieder īrisu (Iridaceae) dzimtai. Augam ir šauras, 2–6 mm platas, zobenveida lapas, kas izkārtotas vēdekļveidā, un plakani, spārnoti stublāji 15–50 cm augstumā. No pavasara beigām līdz vasaras sākumam plaukst mazi, aptuveni 1–1,5 cm lieli, zili violeti ziedi ar sešām apziedņa lapām un dzeltenu "aci" centrā. Ziedi atveras no rīta un aizveras pēcpusdienā vai vakarā. Dabiskās dzīvotnes ir pļavas, atklāti meži un mitri zālāji. Augs piesaista bites, ziedmušas un tauriņus, kā arī viegli izsējas ar sēklām.
Japānas skimija
Skimmia japonica
Japānas skimija (Skimmia japonica) ir kompakts, lēni augošs mūžzaļš krūms, kas pieder rūtu dzimtai (Rutaceae). Tas ir dekoratīvs krūms no Japānas, kas pavasarī izceļas ar smaržīgiem, krēmbaltiem līdz sārtiem ziediem, kam seko koši sarkanas ogas, kas saglabājas visu rudeni un ziemu. Sasmalcinātas lapas izdala aromātisku smaržu.
Asprā smilaksa
Smilax aspera
Smilax aspera, plašāk pazīstama kā sarsaparilla vai asprā smilaksa, ir mūžzaļš, dzeloņains vīteņaugs, kura dzimtene ir Vidusjūras reģions, Dienvideiropa un Ziemeļāfrika. Izmantojot vītnes, tā vijas pāri krūmiem, sienām un režģiem, sasniedzot 1 līdz 4 metru garumu. Tās sīkstie, zigzaga veida stumbri un ādainās, sirdsveida lapas ir klātas ar maziem dzeloņiem. No septembra līdz novembrim augs raisa sīku, spēcīgi smaržojošu, zaļgani baltu ziedu ķekarus, kam seko sarkanas ogas, kas nogatavojoties kļūst melnas.
Argentīnas Baltā Lāpa Kaktuss
Soehrensia candicans
Argentīnas Baltā Lāpa Kaktuss (Soehrensia candicans) ir kolonnas formas kaktuss, kas dabā sastopams Argentīnas ziemeļos. Tas ir plaši pazīstams ar saviem iespaidīgajiem lielajiem baltajiem smaržīgajiem ziediem, kas zied naktī. Augs veido izplestus pudurus līdz 3 m (10 pēdas) platumā, un atsevišķi stublāji sasniedz 60 cm (24 collas) augstumu. Izturīgs, sausumizturīgs un aukstumizturīgs līdz -6°C (21°F), tas labi aug kserofītu dārzos un akmeņdārzos.
Kas ir Vieglie augi?
Vieglie augi ir ideāli iesācējiem vai cilvēkiem ar maz laika kopšanai. Šīs sugas panes laistīšanas kļūdas, gaismas variācijas un neprasa pastāvīgu uzmanību. Lieliski tiem, kas tikai sāk ar augiem.
Padomi Vieglie augi audzēšanai
Lai gūtu panākumus ar vieglie augi, atcerieties: mazāk ir vairāk. Izvairieties no pārmērīgas laistīšanas, izvēlieties vietu ar piemērotu apgaismojumu un ļaujiet augsnei izžūt starp laistīšanām. Vairums šo augu dod priekšroku reizēm tikt 'aizmirstiem'.