2254 Vieglie augi | 2026 ceļvedis - 57. lapa
Atklājiet 2254 vieglie augi savam dārzam. Pilnīgs kopšanas ceļvedis.
2254 Vieglie augi
Rāda 2017–2052 no 2254
Bērzulapu spireja
Spiraea betulifolia
Bērzulapu spireja (Spiraea betulifolia) ir kompakts vasarzaļš rožu dzimtas (Rosaceae) krūms, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas rietumu un Austrumāzijas vēsie mērenās joslas meži. Tas veido blīvu, noapaļotu ceru ar tieviem zariem, ko klāj ovālas, zobainas lapas, kas atgādina bērza lapas. Pavasara beigās un vasarā tas bagātīgi zied ar plakaniem vairogveida ziedkopām, kas sastāv no maziem, baltiem ziediem, piesaistot bites un tauriņus. Rudenī lapojums krāsojas košos sarkanos, oranžos un purpursarkanos toņos. Krūms ir viegli kopjams un ļoti salizturīgs, plaši izmantots apmalēs, grupu stādījumos vai brīvi augošos dzīvžogos.
Bilarda spireja
Spiraea billardii
Bilarda spireja (Spiraea × billardii) ir spireju hibrīdsuga, kas radusies, krustojot savvaļas sugas Spiraea douglasii un Spiraea salicifolia. Tas ir stāvs, blīvi zarots vasarzaļš krūms, kas var sasniegt līdz 2,5 metru augstumu un gandrīz tādu pašu platumu. Jūlijā un augustā tas zied ar bagātīgām, iegarenām sārtām ziedu skarām, kas piesaista tauriņus un bites. Augs ir ļoti ziemcietīgs un lieliski piemērots ziemeļu dārziem.
Duglasa spireja
Spiraea douglasii
Spiraea douglasii, pazīstama kā Duglasa spireja, ir vasarzaļš krūms, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas Klusā okeāna piekraste no Aļaskas līdz Kalifornijai. Tas izaug no 90 cm līdz 1,8 m augstumā, tam ir samtaini stublāji un vasaras sākumā tas veido blīvas, koniskas ziedkopas ar tumši rozā ziediem. Augs ir pielāgojies upju krastiem, purviem un mitrājiem. Šis ātraudzīgais krūms izplatās ar sakneņiem, veidojot blīvas audzes, un tiek plaši izmantots erozijas kontrolei un savvaļas dzīvnieku dzīvotņu atjaunošanai.
Japānas spireja
Spiraea japonica
Japānas spireja (Spiraea japonica) ir rožu dzimtas (Rosaceae) vasarzaļš krūms, kura dzimtene ir Austrumāzija, īpaši Japāna, Ķīna un Koreja. Tā veido blīvu, apaļīgu krūmu un vasarā bagātīgi zied ar sārtiem vai baltiem ziedu čemuriem. Izturīga un viegli kopjama suga, kas lieliski piemērota dārza stādījumiem un dzīvžogiem.
Vītollapu spireja
Spiraea salicifolia
Vītollapu spireja (Spiraea salicifolia) ir stāvs, blīvs un ātraudzīgs rožu dzimtas krūms, kas pazīstams ar savām šaurajām, vītolam līdzīgajām lapām un rozā vai baltiem, vārpveida ziediem. Tā bagātīgi zied visu vasaru un ir ļoti ziemcietīga (USDA zonas 4a–8b), padarot to lieliski piemērotu ziemeļu apstākļiem. Augs efektīvi izplatās ar sakņu atvasēm un veido blīvus krūmājus, tāpēc to izmanto arī kā zemes segumu un erozijas kontrolei mitrās nogāzēs.
daudzsakņu spirodela
Spirodela polyrhiza
Daudzsakņu spirodela (Spirodela polyrhiza) ir neliels, brīvi peldošs ūdensaugs, kas pieder ārumu dzimtai (Araceae, Lemnoideae apakšdzimta). Tās apaļās vai olveida plāksnītes (tā sauktie frondi) ir tikai 2–10 mm lielas, augšpusē tās ir koši zaļas, bet apakšpusē — sarkanbrūnas. Atšķirībā no radniecīgajām ūdensziedu sugām, katrai spirodelas plāksnītei ir 7 līdz 21 tieva saknīte (parastās vienas vietā), kas ļauj tai viegli turēties stāvošu vai lēni tekošu ūdeņu virspusē, veidojot blīvus paklājus. Augs pavairojas galvenokārt veģetatīvi, veidojot jaunus dzinumus no mātesauga; zied ļoti reti. Rudenī tas veido turionus — ar cieti bagātus miera pumpurus, kas nogrimst gultnē un tur pārziemo, lai pavasarī, ūdens temperatūrai sasniedzot aptuveni 15 °C, atkal uzpeldētu un dīgtu. Tas ir viens no visātrāk augošajiem ziedošajiem augiem pasaulē un savvaļā sastopams gandrīz visā pasaulē.
Dzeltenā mombīne
Spondias mombin
Dzeltenā mombīne (Spondias mombin) ir tropu koks, kas pieder anakardiju (Anacardiaceae) dzimtai un ir cēlies no Amerikas tropu apgabaliem. Tas aug ātri, sasniedzot līdz pat 25 metru augstumu, ar blīvu vainagu un vasarzaļām lapām. Tā mazie, olveida dzeltenie augļi ir ļoti iecienīti Brazīlijā, īpaši ziemeļaustrumu reģionā, kur tos izmanto sulu, saldējumu un saldumu gatavošanai.
Sarkanais mombins
Spondias purpurea
Sarkanais mombins (Spondias purpurea) ir ātri augošs lapu koks no Anacardiaceae dzimtas, kas pieder pie tropu augļu kokiem un ir dzimtenis Centrālamerikas un Meksikas reģionā. Tas var sasniegt līdz 15 metru augstumu un tiek novērtēts par saviem mazajiem, aromātiskajiem sarkanajiem vai purpura augļiem ar saldskābu garšu. Sausajā sezonā koks nomaina lapas un bieži zied un nes augļus, pirms pavasarī izaug jaunās lapas. Pēc iesakņošanās tas ir ārkārtīgi izturīgs pret sausumu un ir neaizstājams augļu koks visā Mezoamerikā.
Prēriju sporobola
Sporobolus
Sporobolus ir dekoratīvo un savvaļas graudzāļu ģints Poaceae dzimtā, kurā ietilpst aptuveni 150–200 sugas, kas izplatītas mērenā, tropu un subtropu reģionos. Visaugstāk novērtētā dekoratīvā suga ir Sporobolus heterolepis (prēriju sporobola), kas veido blīvus, lokveidā izliektus cerus ar smalkām, pavedienveida lapām, kas vasarā ir koši zaļas, bet rudenī krāsojas zeltainos un oranžos toņos. Vasarā un rudenī tā veido gaisīgas sārtu un brūnganu ziedu skaras ar īpašu aromātu. Tas ir ļoti izturīgs augs, kas labi pacieš sausumu, nabadzīgas un mālainas augsnes, ideāli piemērots prēriju tipa dārziem un naturālistiskiem stādījumiem.
Bizances sārmene
Stachys
Bizances sārmene (Stachys byzantina) ir ložņājošs daudzgadīgs lakstaugs, kas pieder lūpziežu dzimtai (Lamiaceae). Tā ir slavena ar savām sudrabainajām lapām, kuras klāj blīvs, samtaini mīksts apmatojums. Šis izturīgais augs, kura dzimtene ir Turcija, Armēnija un Irāna, plaukst saulainās un sausās dobju apmalēs, un ir ļoti iecienīts lauku dārzos, maņu dārzos un mazprasīgā ainavu dizainā. Pavasarī un vasarā tas veido stāvas vārpas ar maziem rozā-violetiem ziediem, lai gan galvenokārt tiek audzēts tā lieliskā, teksturētā lapojuma dēļ.
Jēra auss
Stachys byzantina
Stachys byzantina ir daudzgadīgs lakstaugs, kas slavens ar savām lapām, kuras blīvi klātas ar zīdainiem baltiem matiņiem, piešķirot tām samtainu tekstūru un unikālu sudraba nokrāsu. Dzimtenē Tuvajos Austrumos tas veido blīvus, zemus paklājus, kas padara to par lielisku augsnes segu. Vasarā tas izlaiž stāvus stublājus ar maziem violetiem ziediņiem, lai gan tas galvenokārt tiek audzēts sava eksotiskā lapu dekora dēļ, kas atgādina jēra ausis.
Kajenas stahitarfeta
Stachytarpheta cayennensis
Kajenas stahitarfeta (Stachytarpheta cayennensis) ir tropu puskrūms, kura dzimtene ir Amerika un kas pieder verbenas (Verbenaceae) dzimtai. Tas veido garas ziedu vārpas ar smalkiem zili violetiem ziediem, kas piesaista tauriņus, bites un kolibri. Tas ir izturīgs, ātri augošs augs, ko plaši izmanto tropu dārzos, apmalēs un kā populāru ārstniecības augu Brazīlijā.
Zulu Milzis
Stapelia gigantea
Stapelia gigantea, plaši pazīstama kā Zulu Milzis vai Skābeņu Zieds, ir iespaidīgs sukulents, kas cēlies no Dienvidāfrikas. Tas veido milzīgus zvaigžņveida ziedus līdz pat 30 cm diametrā ar raksturīgu sarkani brūnganu un krēmkrāsas rakstu. Ziedi izstaro trūdoša gaļas smaržu, lai piesaistītu mušas apputeksnēšanai. Tā bezlapu, rievainie sukulentie stumbri aug biezos pudurīšos un spilgtā saulē kļūst sarkani violeti.
Zvaigžņu Zieds
Stapelia grandiflora
Stapelia grandiflora, plaši pazīstama kā Zvaigžņu Zieds vai Maitu Augs, ir aizraujoša sukulente, kas ir dzimtā no Dienvidāfrikas. Tā veido iespaidīgus zvaigžņveida ziedus līdz pat 25 centimetriem diametrā, kas klāti ar smalkiem matiem. Ziedi izstaro maitu smaku, lai piesaistītu mušas kā apputeksnētājus, padarot to par ievērojamu botānisku kuriozitāti un vērtīgu augu sukulentu kolekcionāru vidū.
Parastā virza
Stellaria
Virzas (Stellaria) ir aptuveni 120 zemu augošu lakstaugu ģints neļķu dzimtā (Caryophyllaceae), kas vislabāk pazīstama ar tās izplatītāko pārstāvi — parasto virzu (Stellaria media). Šis ložņājošais, paklājveida viengadīgais augs veido maigas, ovālas lapas un sīkus, zvaigznes formas baltus ziedus (ģints nosaukums cēlies no latīņu vārda "stella", kas nozīmē "zvaigzne"). Virza plaukst vēsos, mitros apstākļos un ir viens no visstraujāk augošajiem augiem mērenās joslas dārzos, bieži uzziedot un nogatavinot sēklas dažu nedēļu laikā pēc dīgšanas. Tā ir naturalizējusies gandrīz visā pasaulē un tiek vērtēta gan kā uzturvielām bagāts savvaļas ēdamaugs, gan kā tradicionāls ādu nomierinošs ārstniecības augs, lai gan dārznieki to bieži uzskata par nezāli.
Parastā virza
Stellaria media
Stellaria media, ko parasti dēvē par parasto virzu, ir zems, ložņājošs viengadīgs (vai ziemojošs viengadīgs) augs, kura dzimtene ir Eiropa, bet tagad tas ir naturalizējies visā pasaulē. Tā veido mīkstus paklājus no mazām, ovālām lapām un sīkiem, baltiem, zvaigznes formas ziediem, plaukstot vēsā, mitrā un irdenā augsnē, piemēram, dārza dobēs, zālājos un siltumnīcās. Virza tiek augstu vērtēta gan kā dārza zemsedzes augs, gan kā viena no populārākajām savvaļas ēdamajām un ārstniecības nezālēm, kas mērenā klimatā aug un zied gandrīz visu gadu.
Smadzeņu kaktuss
Stenocactus phyllacanthus
Stenocactus phyllacanthus ir neliels, vientuļš, lodveida līdz īsi cilindriskas formas kaktuss, kura dzimtene ir Meksikas centrālās un ziemeļu daļas augstkalnu tuksnešainie krūmāji (Agvaskaljentesa, Gvanahvato, Idalgo, Halisko, Nuevoleonu, Keretaro, Sanluisa Potosi un Sakatekasa), parasti sastopams 1700 līdz 2800 m augstumā virs jūras līmeņa. Tas reti pārsniedz 15 cm augstumu un 10 cm diametru, un kolekcionāri to augstu vērtē tā izteikti viļņoto, papīra plānuma ribu dēļ, kuras vainago blīvi smalku ērkšķu pušķi. Pavasarī un vasarā pie vainaga plaukst piltuvveida, dzeltenbalti ziedi ar brūngansarkaniem vidučiem. Aug lēni un ir pieticīgs, tāpēc tā ir viena no visvieglāk uzziedināmajām Stenocactus sugām kultivācijā.
Ērģeļu kaktuss
Stenocereus
Stenocereus ir lielu kolonnveida, krūmveida vai kokveida kaktusu ģints, kuras dzimtene ir Meksikas tuksneši un ASV dienvidrietumi. Pazīstamākā suga Stenocereus thurberi (ērģeļu kaktuss) veido tievu, stāvu stublāju pudurus, kas aug no īsa stumbra, atgādinot mūzikas instrumenta — ērģeļu — caurules. Tā rievotie un dzeloņainie stublāji var sasniegt līdz 8 m augstumu un 3,5 m platumu, ražojot baltus, naktī ziedošus ziedus, kam seko saldi, ēdami un ar dzeloņiem klāti augļi.
Pelēkais fantoma kaktuss
Stenocereus pruinosus
Lēni līdz mēreni augošs meksikāņu kolonnveida kaktuss ar zaļganpelēkiem stublājiem, ko klāj dzelteni ērkšķi un viegls apsarmojums, kas piešķir tam "fantoma" izskatu. Meksikas sausajos reģionos tas ir dzimtene, vasarā tas ražo baltus, piltuvveida nakts ziedus un ēdamus, saldus augļus (pitaijas), kas ir ļoti iecienīti vietējiem iedzīvotājiem.
Sv. Augustīna zāle
Stenotaphrum secundatum
Sv. Augustīna zāle (Stenotaphrum secundatum) ir strauji augoša silto sezonu velēnzāle, kas dzimtene ir Meksikas līča reģions un kas plaši izmantota dzīvojamo māju un komercīpašumu dārzos tropiskajā un subtropiskajā klimatā. Tā veido blīvu, ražīgu zāles segu ar labu izturību pret daļēju ēnu un piekrastes sāls iedarbību.
Dzeltenā sternberģija
Sternbergia lutea
Sternbergia lutea ir neliels Vidusjūras reģiona sīpolaugs, kas pieder amariļļu dzimtai. To audzē koši dzelteno, kausveida ziedu dēļ, kas plaukst rudenī līdztekus tumši zaļām, lentveida lapām. Augs ir izturīgs un neprasa īpašu kopšanu, laika gaitā tas dabiski izplatās saulainās, labi drenētās akmensdārzos un dobju malās.
Argentīnas zobu bakstāmais kaktuss
Stetsonia coryne
Stetsonia coryne ir liels, kokveidīgs, kolonnveida kaktuss, kas dabiski sastopams Argentīnas ziemeļrietumu, Bolīvijas, Paragvajas un Brazīlijas augstkalnu sausajos reģionos. Savā dabiskajā vidē tas veido biezu stumbru, ko vainago daudzi zilganzaļi, astoņu līdz deviņu rievu zari, kas apbruņoti ar stīvām melnām vai dzeltenbrūnām adatām, kuras ar vecumu kļūst baltas – no tā cēlies tā nosaukums. Lieli, piltuvveida balti ziedi atveras naktī uz nobriedušiem augiem, kam seko mīksti, ēdami augļi.
Smaragda spalvzāle
Stipa pennata
Smaragda spalvzāle (Stipa pennata) ir raksturīga Eirāzijas stepju daudzgadīga graudzāle, kas aug ceros un ir sastopama no Mongolijas līdz pat Ungārijas līdzenumiem un Karpatu baseina smilšainajām un lesa stepēm. Tā izaug 60–90 cm augsta, dzen šauras, slaidas lapas, bet no maija līdz augustam veido gariem, sudrabaini zīdainiem, spalvveida akotiem rotātas vārpiņas, kas padarījušas šo sugu slavenu un raksturīgi viļņojas vējā. Tā ir suga, kas saistīta ar aizsargājamām dzīvotnēm un kopš nacionālā romantisma laikmeta ir kļuvusi par Ungārijas stepes simbolu.
Eņģeļu mati
Stipa tenuissima
Stipa tenuissima, ko parasti sauc par Eņģeļu matiem, ir daudzgadīga dekoratīvā zāle, kas veido blīvus, noapaļotus kušķus ar smalkām, diegveidīgām, spilgti zaļām lapām. Vasarā tā veido garas, spalvainas ziedkopas, kas maina krāsu no sudrabaini zaļas uz krēmkrāsu un pēc tam uz zeltaini blondu, viļņojoties pat pie mazākās vēja pūsmas. Izturīga USDA zonās no 7 līdz 10, šī zāle sasniedz 30 līdz 60 cm augstumu un platumu, un ir īpaši novērtēta sausos dārzos, akmens dārzos un naturalistiska stila dobēs.
Stoksa astere
Stokesia laevis
Stokesia laevis, plaši pazīstama kā Stoksa astere, ir daudzgadīgs lakstaugs, kas dabiskos apstākļos aug Dienvidaustrumu Amerikas Savienoto Valstu mitrājos, ieplakas zemienēs un priežu savanās. Tā veido krāšņas, rudzupuķēm līdzīgas ziedkopas lavandas zilā, violetā, baltā un rozā krāsā, kas to padara par iecienītu papildinājumu vietējo augu un lauku stila dārzos. Neskatoties uz izcelsmi mitrās augtenēs, augs ievērojami labi pielāgojas vidējiem dārza apstākļiem un pēc ieaugšanās izceļas ar ievērojamu sausumizturību.
Lielā baltā paradīzes putna zieds
Strelitzia nicolai
Strelitzia nicolai ir iespaidīgs mūžzaļš augs, kas dzimtenis Dienvidāfrikā, pazīstams ar lielām banānam līdzīgām lapām un krāšņiem baltiem un ziliem ziediem. Āra apstākļos tas var izaugt līdz 9 metru augstumā, taču telpās paliek kompaktāks, padarot to par populāru izvēli tropisku noskaņu radīšanai mājās un birojos.
Bakopa
Sutera cordata
Sirdsveida sutera (Sutera cordata, sin. Chaenostoma cordatum) ir ātraudzīgs dekoratīvais augs no cūknātru (Scrophulariaceae) dzimtas, kura dzimtene ir Dienvidāfrikas mitrāji. Tam raksturīgas mazas, tumši zaļas, pretējas lapas ar nedaudz robotām malām un sīki, balti, zvaigžņveida ziedi ar dzelteni oranžu vidu. Pateicoties ložņājošajam augšanas veidam, tas ir ideāli piemērots iekaramajiem groziem, podiem un kā augsnes sedzējs. Tas ir atpazīstams pēc ātrās augšanas un bagātīgās ziedēšanas vasarā un rudenī.
Karaliskā Palma
Syagrus romanzoffiana
Karaliskā Palma (Syagrus romanzoffiana) ir majestātiska spalvainā palma, kas ir dzimtā Brazīlijā un Dienvidamerikā un pieder Arecaceae dzimtai. Augstu novērtēta par saviem graciozi lokošajiem vainaglapu zariem un slaido stumbru, tā ir viena no populārākajām ainavu palmām subtropu un tropu reģionos visā pasaulē. Tā var sasniegt 10–15 metru augstumu un ražo koši oranžu augļu ķekarus, kas piesaista savvaļas dzīvniekus.
Baltā sniegoga
Symphoricarpos albus
Baltā sniegoga (Symphoricarpos albus) ir sausrifu dzimtas (Caprifoliaceae) vasarzaļš krūms, kura dzimtene ir Ziemeļamerika. Tas ir pazīstams ar savām raksturīgajām sniegbaltajām ogām, kas saglabājas zaros vēl ilgi ziemas sezonā pēc lapu nokrišanas. Krūms izaug līdz 180 cm augstumā un platumā, veidojot blīvus biezokņus ar sakņu atvasēm, un ir ļoti salizturīgs (līdz pat −40 °C). Ziedi ir mazi, zvanveida, balti sārti un plaukst vasarā. Sniegoga ir lielisks dārza un ainavu augs, kas piesaista putnus, kamenes un tauriņus.
Baltā skarainā astere
Symphyotrichum lanceolatum
Symphyotrichum lanceolatum, plaši pazīstama kā baltā skarainā astere, ir Ziemeļamerikas vietējais daudzgadīgs savvaļas zieds no Asteraceae dzimtas. Agrāk klasificēta kā Aster lanceolatus, tā no vasaras vidus līdz rudenim veido lielas sīku margrietiņveida baltu ziedu kopas ar dzelteniem diska centriem, sasniedzot līdz 1,5 metriem augstumā. Kā svarīgs vēlās sezonas apputeksnētāju augs tas labi aug mitrās, saulainās vietās un izplatās ar sakneņiem.
Jaunbeļģijas miķelīte
Symphyotrichum novi-belgii
Symphyotrichum novi-belgii, pazīstama kā Jaunbeļģijas miķelīte vai vienkārši miķelīte, ir izturīga daudzgadīga ziemciete, kuras dzimtene ir Kanādas austrumi un ASV ziemeļaustrumi, kur tā aug mitrās pļavās un piekrastes pieguļošajās teritorijās. Tā tiek augstu vērtēta bagātīgo, margrietiņām līdzīgo ziedu dēļ purpursarkanos, rozā un baltos toņos ar koši dzeltenu viduci. Ziedēšanas laiks ir no vasaras beigām līdz rudenim, parasti sasniedzot kulmināciju ap Miķeļdienu (29. septembri). Augs sasniedz 90 līdz 150 cm augstumu un lieliski jūtas saulainās dārza dobēs un savvaļas dārzos, piesaistot bites, tauriņus (tostarp 'pearl crescent' tauriņus, kam šis ir saimniekaugs) un putnus, kas barojas ar sēklām.
Krasta astere
Symphyotrichum tradescantii
Symphyotrichum tradescantii, plaši pazīstama kā krasta astere vai Tradeskanta astere, ir daudzgadīgs savvaļas zieds, kas ir vietēja suga Ziemeļamerikas ziemeļaustrumu daļā. Šis lapu krītošais lakstaugs vēlā vasarā un rudenī rada bagātīgu skaitu mazu, margrietiņām līdzīgu ziedu ar baltām staru ziedlapiņām un gaiši dzelteniem līdz purpursarkaniem diska ziediņiem. Tas dabiskā vidē aug gar akmeņainiem krastiem, upju krastmalām un saldūdens estuāriem, labi augot pilnā saulē vai daļējai ēnai un mitrgā augsnē. Lieliska izvēle dabiskajiem dārziem, lietus dārziem un vietējo augu ainavu veidošanai.
Krievijas tauksakne
Symphytum × uplandicum
Krievijas tauksakne (Symphytum × uplandicum) ir spēcīgs, izturīgs daudzgadīgs skarblapju dzimtas (Boraginaceae) lakstaugs, kas radies kā dabiska hibridizācija starp ārstniecības tauksakni (Symphytum officinale) un skarbo tauksakni (Symphytum asperum). Tā veido lielus cerus ar raupjām, dzeloņainām, lancetiskām lapām un dzen zarotus stublājus, kuru galos ir nokareni, zvanveida ziedi. Ziedi sākumā ir sārtzili un nobriestot kļūst violeti purpurkrāsas, ziedot no vēlā pavasara līdz vasarai. Bioloģiskie dārznieki to augstu vērtē kā "dinamisku akumulatoru" – tās dziļā mietsakne izvelk kāliju un citas minerālvielas no zemaugsnes, padarot lapas par lielisku izejmateriālu komposta aktivatoriem, šķidrajam mēslojumam un mulčai. Jāņem vērā, ka tauksakne satur pirolizidīna alkaloīdus, kas ir toksiski aknām, ja tos norij, tāpēc tās vēsturiskā iekšķīgā lietošana medicīnā vairs netiek ieteikta, dodot priekšroku tikai ārīgai lietošanai.
parastā knitola
Symphytum officinale
Symphytum officinale, plaši pazīstama kā knitola, ir izturīgs daudzgadīgs lakstaugs, kas slavens ar savām lielajām, pūkainajām, šķēpveida lapām un zvaniņveida ziedu ķekariem. Tā ir 'dinamiskā uzkrājēja' ar dziļu pāļsakni, kas iegūst minerālvielas no apakšzemes slāņiem, padarot tās lapotni par izcilu organisku mēslojumu un komposta aktivatoru.
Singonija
Syngonium
Singonijas (Syngonium) ir ārumu dzimtas (Araceae) tropu kāpelētājaugu un ložņājošu augu ģints, kuras dzimtene ir Centrālamerikas un Dienvidamerikas lietus meži. Jaunajām lapām ir bultas vai šķēpa uzgaļa forma, kas augam nobriestot, pārtop sarežģītākās daivainās formās. Singonijas plaši audzē kā telpaugus to krāšņā, dekoratīvā lapojuma un vieglās kopšanas dēļ; ir pieejami desmitiem kultivāru ar zaļām, raibām, rozā un sudrabotām lapām. Uzmanību: augs ir toksisks kaķiem, suņiem un cilvēkiem, jo visos tā audos ir kalcija oksalāta kristāli.
Piecu Pirkstu Augs
Syngonium angustatum
Syngonium angustatum, plaši pazīstams kā Piecu Pirkstu Augs jeb Kāpjošais Bultstauriņš, ir tropu kāpjošs augs, kas cēlies no Meksikas un Centrālamerikas. Tas pieder Araceae dzimtai un tiek augsti vērtēts par saviem raksturīgajiem lapojumiem, kas auga nobriešanas gaitā dramatiski mainās — jaunās lapas ir vienkāršas, bultas formas, savukārt pieaugušo augu lapās veidojas dziļi robi, kas atgādina izplestus pirkstus, tāpēc augs ieguvis nosaukumu Piecu Pirkstu Augs. Tas ir daudzpusīgs telpaugs, kas lieliski aug gan kā karājoša vīteņ, gan kā audzēts kāpējs.
Kas ir Vieglie augi?
Vieglie augi ir ideāli iesācējiem vai cilvēkiem ar maz laika kopšanai. Šīs sugas panes laistīšanas kļūdas, gaismas variācijas un neprasa pastāvīgu uzmanību. Lieliski tiem, kas tikai sāk ar augiem.
Padomi Vieglie augi audzēšanai
Lai gūtu panākumus ar vieglie augi, atcerieties: mazāk ir vairāk. Izvairieties no pārmērīgas laistīšanas, izvēlieties vietu ar piemērotu apgaismojumu un ļaujiet augsnei izžūt starp laistīšanām. Vairums šo augu dod priekšroku reizēm tikt 'aizmirstiem'.