2343 Vieglie augi | 2026 ceļvedis - 36. lapa
Atklājiet 2343 vieglie augi savam dārzam. Pilnīgs kopšanas ceļvedis.
2343 Vieglie augi
Rāda 1261–1296 no 2343
Teksasas salvija
Leucophyllum candidum
Leucophyllum candidum ir kompakts, mūžzaļš krūms ar sudrabainām lapām, kas dabiski sastopams Čivavas tuksneša kaļķakmens pakalnos Teksasā un Meksikas ziemeļos. Novērtēts ar savu blīvo, samtaino lapotni un lavandas-purpursarkanajiem ziediem, kas parādās pēc lietus, tas ir izturīgs un mazprasīgs augs kserodārziem un tuksneša dārziem.
Teksasas salvija
Leucophyllum frutescens
Teksasas salvija (Leucophyllum frutescens) ir iespaidīgs mūžzaļš krūms, kas cēlies no Teksasas un Meksikas ziemeļu sausajiem reģioniem. Tas izcēlies ar ārkārtēju izturību pret sausumu un sudraba pelēko lapotni — šis mazprasīgais augs vasarā un rudenī uzplaukst košās violetās, lillā vai lavandas krāsas ziedos. Tautā to dēvē par "barometra krūmu", jo tas zied, reaģējot uz augstu gaisa mitrumu un krītošu atmosfēras spiedienu — bieži vien tieši pirms vai pēc lietus. Tas ir iecienīts kseriskā dārza un ūdeni taupošu ainavas iekārtojumu elements.
Brauna leikofita
Leucophyta brownii
Brauna leikofita (Leucophyta brownii) ir kompakts, blīvs mūžzaļš krūms, kura dzimtene ir Austrālijas dienvidu piekrastes reģioni. Tas ir iecienīts savas izteiksmīgās sudrabaini pelēkās krāsas dēļ, ko piešķir smalki pūkaini, zvīņaini stublāji un lapas. Augs veido apaļus, puslodes formas "spilvenus", kas parasti sasniedz 60–100 cm augstumu un platumu. Vasarā tas veido sīkas, apaļas ziedu galviņas dzeltenīgi krēmkrāsā, kas piesaista apputeksnētājus. Leikofita ir ideāli piemērota piekrastes dārziem, akmensdārziem un sausiem dārziem ar zemu ūdens patēriņu. Tā ir izturīga pret vēju, jūras sāli, salu un sausumu.
Čīles kaktuss
Leucostele chiloensis
Kisko (Leucostele chiloensis, iepriekš Echinopsis chiloensis) ir kokveidīgs kolonnu kaktuss, kas ir endēmisks Čīles centrālajai daļai. Tas spēj sasniegt līdz pat 8 metru augstumu ar vairākiem rievotiem zariem, kas aug no pamatnes. No novembra līdz janvārim tas ražo lielus, piltuvveida baltus ziedus, kas atveras dienas laikā, kam seko zaļi, lodveida un ēdami augļi. Tas ir īpaši izturīgs pret sausumu un pielāgots saulainām, akmeņainām nogāzēm Čīles piekrastes kalnu grēdās.
Leikotoja
Leucothoe fontanesiana
Leikotoja ir mūžzaļš krūms ar lokveida dzinumiem, kura dzimtene ir Apalaču kalni ASV dienvidaustrumos. Tās tumši zaļās, spīdīgās un lancetiskās lapas ziemā iegūst bronzas un vīnsarkanus toņus, savukārt pavasarī parādās nokareni ķekari ar maziem, baltiem, zvanveida ziediem, kas līdzīgi andromēdu un pīpkalmju (Pieris) ziediem. Tā veido tik blīvus biezokņus, ka Apalaču mednieki to iesauca par "dog-hobble" (suņu kavētāju), jo tajos sapinās viņu medību suņi. Mūsdienās to audzē kā ēnmīli, dzīvžogu vai augsnes sedzējaugu kopā ar rododendriem un acālijām, jo tām ir līdzīgas prasības pēc skābas un mitras augsnes.
Krāšņā leicesterija
Leycesteria formosa
Leycesteria formosa, ko parasti dēvē par krāšņo leicesteriju vai fazānu ogu, ir ātraudzīgs vasarzaļš krūms, kura dzimtene ir Himalaju, Ķīnas dienvidrietumu un Mjanmas meži un krūmāji. Tam ir dobi, niedrēm līdzīgi stumbri un nokarenas ziedkopas ar maziem, baltiem vai bāli sārtiem ziediem, ko ieskauj košas purpursarkanas seglapas. Pēc ziedēšanas nogatavojas mīkstas, tumši purpurkrāsas ogas, kas kļūst gatavas no vasaras beigām līdz rudenim. Pilnībā nogatavojušās ogas garšo pēc karameles un ir iecienīta barība fazāniem un citiem putniem, no kā cēlies auga nosaukums. Kad vecie stumbri atmirst, vējš, pūšot caur to dobo iekšpusi, rada spocīgu skaņu, iedvesmojot auga ķīniešu nosaukumu "spoku flauta".
Smiltāja kāpuniedre
Leymus arenarius
Smiltāja kāpuniedre (Leymus arenarius) ir izturīga, daudzgadīga graudzāle no graudzāļu dzimtas (Poaceae), kuras dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļeiropas un Rietumeiropas piekrastes. Tās izteiksmīgās, zilganpelēkās līdz tērauda zilās lapas padara to par iecienītu dekoratīvo graudzāli dārzos un ainavās. Augs sasniedz līdz 150 cm augstumu un ar pazemes dzinumiem (rizomām) veido plašus paklājus, kas īpaši palīdz smilšu nostiprināšanā un kāpu veidošanā.
Asā liatre
Liatris aspera
Asā liatre (Liatris aspera) ir daudzgadīgs augs, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas prērijas. Tā pieder kurvjziežu dzimtai (Asteraceae) un tiek augsti vērtēta tās blīvo, pogveida rozā-purpura ziedu vārpu dēļ, kas uz nezarota kāta plaukst no augšas uz leju. Augs sasniedz 60 līdz 120 cm augstumu, attīstoties no koksnaina bumbuļsīpola. Tā plaukst pilnā saulē, nabadzīgā un labi drenētā augsnē, būdama nozīmīgs elements prēriju dārzos un apputeksnētāju piesaistē. Tās ziedi piesaista bites, tauriņus un kodes no vasaras vidus līdz rudenim.
Prēriju liatre
Liatris pycnostachya
Prēriju liatre ir gara, daudzgadīga lakstauga suga, kuras dzimtene ir ASV centrālās un dienvidaustrumu daļas garo zālāju prērijas. Tā veido blīvas, birstei līdzīgas vārpas ar sārti purpursarkaniem līdz lavandas krāsas ziediem, kas plaukst no augšas uz leju – īpašība, kas to atšķir no vairuma citu ziedošo augu. Augs aug no bumbuļveida sakneņa (kormas), veidojot kompaktu, šauru, graudzālēm līdzīgu lapu ceru zem gariem, nezarotiem ziedkātiem, kas var sasniegt pat 1,5 m augstumu. Tā plaukst pilnā saulē un mitrā, labi drenētā augsnē, padarot to par iecienītu izvēli apputeksnētāju dārzos un lietus dārzos.
Dzelzskoks
Libidibia ferrea
Dzelzskoks (Libidibia ferrea), pazīstams arī kā žukā, ir Brazīlijas Atlantijas mežu vietējais koks, kas sastopams no valsts dienvidaustrumiem līdz ziemeļaustrumiem un tiek uzskatīts par Kaatingas biomas simbolu. Nesen pārklasificēts no bijušās Caesalpinia ģints, tas ir slavens ar savu gludo un marmoram līdzīgo stumbru, kura miza nolobās gaišos un tumšos plankumos, kā arī ar ārkārtīgi blīvo un izturīgo koksni, kas ir viena no smagākajām Amerikā. Kokam ir noapaļots vainags un divkārt plūksnainas lapas; no pavasara līdz vasarai tas ražo mazus, smaržīgus dzeltenus ziedus, kam seko tumšas pākstis, kuras plaši izmanto tautas medicīnā. Tas var dzīvot ilgāk par 100 gadiem un tiek plaši izmantots Brazīlijas pilsētvides apzaļumošanā.
Oiti koks
Licania tomentosa
Licania tomentosa, plaši pazīstama kā Oiti, ir Brazīlijai dzimtenis mūžzaļš koks, kas pieder Chrysobalanaceae dzimtai. Tas var sasniegt līdz 20 metru augstumu un tiek plaši izmantots pilsētu apstādījumos pateicoties tā biezajai, platai vainagai, kas nodrošina dāsnu ēnu. Koks nes ēdamus kaulainos augļus un ir ļoti novērtēts savas izturības pret sausumu un pilsētas piesārņojumu dēļ.
Ligustrs
Ligustrum
Ligustrs (Ligustrum) ir olīvu dzimtas (Oleaceae) krūms vai neliels koks, ko plaši audzē kā dzīvžogu, topiāriju un dekoratīvu augu ainavu arhitektūrā. Ģintī ir vairāk nekā 50 sugu, no kurām visbiežāk audzētās ir L. japonicum, L. lucidum, L. sinense, L. vulgare un L. ovalifolium. Ligustrs ir cēlies galvenokārt no Āzijas un Eiropas, un tas izceļas ar ātru augšanu, izturību pret biežu apgriešanu un daudzpusību dažādos augsnes un klimata apstākļos. Tā lapas ir ovālas vai eliptiskas, parasti tumši zaļas un spīdīgas. Vasarā tas ražo mazus, smaržīgus baltus ziedus, kam seko mazi, melni augļi, kas ir toksiski, ja tos norij. Dažos reģionos ārpus dabiskā areāla tas tiek uzskatīts par invazīvu augu.
Spīdīgais ligustrs
Ligustrum lucidum
Spīdīgais ligustrs (Ligustrum lucidum) ir ātri augošs mūžzaļš koks, kas cēlies no Ķīnas, Korejas un Japānas. Tas tiek plaši stādīts kā pilsētas ielu koks un dekoratīvs augs, un to atpazīst pēc spīdīgām tumši zaļām lapām un sīku, smaržīgu baltu ziedu ķekariem vasarā. Daudzos pasaules reģionos tas tiek uzskatīts par invazīvu sugu. Tā tumši zilganmelnās ogas ir TOKSISKAS mājdzīvniekiem (suņiem un kaķiem) oleuropeīna un siringīna savienojumu dēļ, kā arī potenciāli kaitīgas cilvēkiem, īpaši bērniem.
Ovāllapu ligustrs
Ligustrum ovalifolium
Ovāllapu ligustrs (Ligustrum ovalifolium) ir ātraudzīgs pusmūžzaļš olīvu dzimtas (Oleaceae) krūms, kura dzimtene ir Japāna un kas tiek plaši stādīts kā dzīvžogu augs. Tam ir spīdīgas, ovālas lapas, un vasaras sākumā tas veido blīvus mazu, smaržīgu baltu ziedu ķekarus, kam rudenī seko melnas ogas. Tas ir ļoti izturīgs pret apgriešanu un ir viens no populārākajiem dzīvžogu krūmiem mērenā klimata joslā, lai gan visas auga daļas ir toksiskas, ja tās tiek norītas.
Ķīniešu ligustrs
Ligustrum sinense
Ligustrum sinense, ko parasti dēvē par ķīniešu ligustru, ir spēcīgs daļēji mūžzaļš krūms vai neliels koks. To raksturo blīvs, sazarots augšanas veids un mazi, ovāli, spīdīgi zaļi lapas. Vēlā pavasarī un vasaras sākumā tas veido baltu, sīku un ļoti aromātisku ziedu ķekarus, pēc kuriem veidojas tumši violeti melnas ogas. Lai gan tas ir populāra izvēle bonsajam tā sīkās lapotnes un izturības pret intensīvu apgriešanu dēļ, daudzos reģionos tas tiek uzskatīts par invazīvu sugu, jo ātri aug un spēj izplatīties ar sēklām un sakņu atvasēm.
Parastais ligustrs
Ligustrum vulgare
Parastais ligustrs (Ligustrum vulgare) ir pusmūžzaļš vai vasarzaļš krūms, kura dzimtene ir Eiropa, Ziemeļāfrika un Rietumāzijas daļas. Tas jau izsenis tiek augstu vērtēts kā dzīvžogu augs, jo tam ir mazi, blīvi, tumši zaļi lapojumi un mazu, baltu ziedu ķekari, kas zied no vēla pavasara līdz vasarai, kam rudenī seko melnas ogas. Tas labi pacieš spēcīgu apgriešanu, dažādus augsnes veidus, kā arī sauli un pusēnu, padarot to par izturīgu izvēli dārza apmalēm un privātuma aizsegiem. Jāņem vērā, ka visas auga daļas, īpaši ogas, ir toksiskas, ja tās tiek norītas.
Lilija (ģints)
Lilium
Lilium ir sīpolaugi ziedoši augi no Liliaceae dzimtas, kas ietver vairāk nekā 100 sugas, kuru dzimtene ir Ziemeļu puslodes mērenais klimatiskais josls. Tajā ietilpst Āzijas, Austrumu un trompešu lilijas — vienas no populārākajām dekoratīvajām dārza augu grupām visā pasaulē. Lilium sugas ir daudzgadīgi lakstaugi, kas ziemā izzūd virs zemes un katru pavasari atkal izaug no saviem sīpoliem.
Āzijas lilija
Lilium asiaticum
Āzijas lilija (Lilium asiaticum) ir izturīga sīpolpuķu hibrīdu grupa, kas pieder liliju (Liliaceae) dzimtai un ir radusies, krustojot dažādas Āzijas liliju sugas. Tām nav izteikta aromāta, taču tās izceļas ar plašu krāsu gammu un parasti ir pirmās lilijas, kas dārzā uzzied laikā no pavasara beigām līdz vasarai. Ziedi, kas vērsti uz augšu vai sāniem, sasniedz 10–15 cm diametru, padarot šo augu par populāru izvēli gan dārzos, gan griezto ziedu kompozīcijās. Tā ir viegli audzējama un ideāli piemērota klimatam ar aukstām ziemām, miera periodā izturot temperatūru līdz pat -34°C (3.–9. klimatiskā zona).
Amazones vardes kodums
Limnobium laevigatum
Limnobium laevigatum, plašāk pazīstams kā Dienvidamerikas vai Amazones vardes kodums, ir ātri augošs, peldošs ūdensaugs no Centrālamerikas un Dienvidamerikas. Tā apaļās, spīdīgās, nedaudz gaļīgās lapas peld ūdens virspusē rozetēs, zem kurām ūdenī iegrimst garas, kuplas saknes, kas nodrošina slēptuvi zivju mazuļiem un attīra ūdeni, absorbējot liekās barības vielas.
Ambulija
Limnophila sessiliflora
Limnophila sessiliflora, tautā pazīstama kā ambulija, ir daudzgadīgs ūdensaugs, kura dzimtene ir Dienvidāzija un Dienvidaustrumāzija (Indija, Ķīna, Indoķīna un Malajas arhipelāgs). Dabā tā aug applūstošās vietās, rīsu laukos un seklos ūdeņos līdz pat 1900 m augstumā virs jūras līmeņa. Tās smalki plūksnotās, koši zaļās lapas ir izkārtotas mieturos, savukārt virsūdens formām attīstās tumšākas un lancetiskas lapas. Augot virs ūdens, tā var ražot nelielus, stobrveida violetus ziedus ar baltu rīkli. Tas ir viens no populārākajiem akvārija augiem pateicoties tā spalvainajam lapojumam un ātrajai augšanai, lai gan siltā klimatā ārpus dabiskā areāla (piemēram, Floridā, Džordžijā un Teksasā, ASV) tā tiek uzskatīta par invazīvu sugu.
Jūras lavanda
Limonium
Limonium ir ģints, kurā ietilpst aptuveni 120 halofītu daudzgadīgo un viengadīgo augu sugas, kas dabā sastopamas piekrastes zonās visā pasaulē, tostarp Vidusjūras reģionā, Atlantijas okeāna piekrastē un Centrālāzijā. Tās viegli atpazīstamas pēc gaisīgajiem, sazarotajiem kātiem, kas rotāti sīkiem papīrveida ziediem purpura, baltos un rozā toņos. Šie augi tiek augstu vērtēti gan kā dārza dekoratīvie stādījumi, gan kā griezti ziedi — svaigi vai žāvēti — ziedu noformēšanas nozarē.
Robainā kermece
Limonium sinuatum
Robainā kermece (Limonium sinuatum), pazīstama arī kā statice, ir Vidusjūras piekrastes augs, kas slavens ar saviem papīram līdzīgajiem un ilgmūžīgajiem ziediem. Tā plaukst smilšainā, labi drenētā augsnē, ir ļoti izturīga pret sausumu un sāļumu, tādēļ ir populāra piekrastes dārzos un sauso ziedu kompozīcijās.
Linārija
Linaria
Linaria ir ceļteku (Plantaginaceae) dzimtas ģints, kurā ietilpst aptuveni 150 viengadīgu un daudzgadīgu lakstaugu sugu, kuru dzimtene galvenokārt ir Eiropa, Vidusjūras reģions un Ziemeļāfrika. Tautas valodā sauktas par linārijām vai vīrcelēm, to ziedi atgādina mazas lauvmutītes (Antirrhinum) ar piešiem un krāsām, kas variē no dzeltenas un purpura līdz rozā un baltai. Tie ir izturīgi, ātraudzīgi augi, ko plaši izmanto dobēs, apmalēs un naturālistiska stila dārzos.
Purpura lūpzieде
Linaria purpurea
Linaria purpurea, plaši pazīstama kā purpura lūpziede, ir slaida daudzgadīga vidusjūras auga suga, kuras dzimtene ir Itālijas dienvidi. Tā veido garus, stīvainus stublājus ar šaurām zilganzaļām lapām un garām ķekarveida ziedkopām ar maziem, snapdragonam līdzīgiem violeti purpura ziediem no vēlā pavasara līdz rudenim. Tā ir klasika lauku dārzu stilā — brīvi sējas pati no sevis un piesaista bites un tauriņus.
Parastā vīrcele
Linaria vulgaris
Parastā vīrcele (Linaria vulgaris) ir daudzgadīgs ceļteku dzimtas augs, kura dzimtene ir Eiropa un Āzija. Tā veido dzeltenus un oranžus ziedus, kas atgādina miniatūras lauvmutītes un zied no vasaras līdz rudenim. Tas ir izturīgs, sausumizturīgs un spēcīgi augošs augs, kas dažos reģionos tiek uzskatīts par invazīvu.
Benzoskābes laurs
Lindera benzoin
Lindera benzoin, latviski pazīstama kā benzoskābes laurs vai garšvielu krūms, ir blīvi zarots, lapu koks no lauru dzimtas (Lauraceae), kas dabiski sastopams Ziemeļamerikas austrumu mitros mežos. Agrā pavasarī, vēl pirms lapu parādīšanās, kailos zarus klāj mazi dzeltenu ziedu pušķi. Saspiežot lapas, tās izdala pikantu, citrusaugļu smaržu, un rudenī tās krāsojas spilgti dzeltenas, savukārt sievišķie augi nes dekoratīvas, spilgti sarkanas ogas, ko ēd desmitiem putnu sugu.
Austrijas lini
Linum austriacum
Austrijas lini (Linum austriacum) ir linu dzimtas (Linaceae) daudzgadīgs, lakstveida savvaļas augs, kura dabiskais izplatības areāls stiepjas no Centrāleiropas austrumiem līdz Rietumāzijai un Vidusāzijai. Tie aug sausās, siltās pļavās un uz kaļķakmens bagātām, akmeņainām nogāzēm. Augs sasniedz 30-60 cm augstumu, tam ir stāvs, bagātīgi sazarots stumbrs un debeszili ziedi, kas plaukst no maija līdz jūlijam (reizēm pat līdz septembrim), parasti atveroties tikai priekšpusdienā.
Lūisa lins
Linum lewisii
Lūisa lins (Linum lewisii) ir savvaļas zieds, kas dabīgi aug rietumu Ziemeļamerikā un ir pazīstams ar savām debesspiloni zilajām ziedlapiņām, kas zied katru rītu un nokrīt pusdienlaika. Šis izturīgais lakstaugs daudzgadīgs no Linaceae dzimtas labi aug sausos, atklātos ainavos un ir populārs savvaļas puķu dārzos, pļavās un kserizainas dizaina projektos.
Lins
Linum usitatissimum
Lins (Linum usitatissimum) ir viengadīgs lakstaugs no linu dzimtas (Linaceae), kura dzimtene ir Kaukāza reģions un Tuvie Austrumi. Tas tiek kultivēts kopš seniem laikiem gan tekstilšķiedras (lina) iegūšanai, gan eļļas sēklu dēļ. Tam ir tievs, stāvs stumbrs, kas sasniedz līdz 90 cm augstumu, pamīšus izvietotas lancetiskas, zilganzaļas lapas un smalki ziedi ar piecām ziedlapām, parasti debeszilā krāsā, kas atveras rītos pavasarī un vasarā. Tā sēklas, kas ir plakanas un zeltaini brūnā vai gaiši zeltainā tonī, ir bagātas ar omega-3 taukskābēm, šķīstošajām šķiedrvielām un lignāniem, kas padarījis to par ļoti vērtīgu pārtikas kultūru, kā arī dekoratīvu augu.
Baltā lipija
Lippia alba
Baltā lipija (Lippia alba) ir daudzgadīgs aromātisks krūms, kura dzimtene ir tropiskā un subtropiskā Amerika. To plaši audzē tās ārstniecisko īpašību un unikālā citrusa un garšaugu aromāta dēļ. Augam ir ovālas, nedaudz grubuļainas lapas ar robotām malām, kas pieskaroties izdala maigu un atsvaidzinošu smaržu. Tas ražo mazus, grupētus baltus un ceriņkrāsas ziedus, kurus bieži apmeklē bites. Augs aug ātri, veidojot krūmu, un labi pielāgojas audzēšanai gan podos, gan dārzos.
Tulpkoks
Liriodendron tulipifera
Liriodendron tulipifera, plaši pazīstams kā Tulpkoks jeb Tulpju apšu koks, ir viens no lielākajiem un majestātiskākajiem lapu kokiem, kas ir dzimtenis Ziemeļamerikas austrumu daļai. To raksturo unikālas četrdalītas lapas un lieli, tulpei līdzīgi ziedi, kas parādās vēlā pavasarī. Ziedi ir zaļgani dzelteni ar spilgti oranžu joslu pie pamatnes. Tas ir strauji augošs cietukoks, kas var sasniegt milzīgu augstumu, bieži veidojot meža vainaga slāni.
Lielā zilā lirijope
Liriope muscari
Liriope muscari, plaši pazīstama kā Lielā zilā lirijope vai Pērtiķu zāle, ir ceļmalīšu veidojoša mūžzaļa daudzgadīga auga, kas nāk no Austrumāzijas. Tā veido lokanus, zālei līdzīgus tumši zaļus lapojumus un stāvus violeti purpursarkanu ziedu vārpas, kas līdzinās vīnogu hiacintēm vēlā vasarā. Ārkārtīgi pielāgojama, tā labi aug saulē vai ēnā un plaši tiek izmantota kā zemes segums, apmales noformējums un zālāja alternatīva.
Apmalošanas lobēlija
Lobelia erinus
Lobelia erinus ir maigs lakstaugs, kas plaši novērtēts par saviem bagātīgajiem ziediem spilgtās zilās, violetās un baltās nokrāsās. Dzimtene — Dienvidāfrika; augs veido zemas kupolas vai karājas plūstošās šļakatās, padarot to ideālu apmalēm, palodžu kastēm un piekārtajiem groziem. Kaut arī tropu klimatā tas ir daudzgadīgs augs, aukstākos rajonos to bieži audzē kā viengadīgu augu tā jutības dēļ pret stipru karstumu un salu.
Lieldienu liliju kaktuss
Lobivia ancistrophora
Lobivia ancistrophora ir neliels lodveida kaktuss, kas dzimtenis Argentīnai un Bolīvijai un pieder Cactaceae dzimtai. Tas veido kompaktus ribotu, tumši zaļu lodīšu pudurus, ko rotā āķveida centrālie dzeloņi. Vasarā tas nes iespaidīgus lielus, baltus, smaržīgus ziedus, kas atveras naktī un dzīvo mazāk nekā 24 stundas, atkārtojoties vairākas reizes sezonas laikā.
Zirnekļkaktuss
Lobivia arachnacantha
Lobivia arachnacantha ir neliels, lodveida līdz īsi cilindriskas formas kaktuss no kaktusu dzimtas (Cactaceae). Tas aug veidojot cerus un laika gaitā izdzen daudzus sānvasas dzinumus. Pavasarī un vasarā parādās lieli, dienā atvērti piltuvveida ziedi, parasti dzeltenā vai oranžā krāsā, retāk baltā, sarkanā vai violetā. Šī suga tiek uzskatīta par ļoti bagātīgi ziedošu un ir labi piemērota iesācējiem. Tas uzglabā ūdeni savā ķermenī un bez problēmām pārcieš sausuma periodus.
Piejūras lobulārija
Lobularia maritima
Neliels viengadīgs krustziežu dzimtas lakstaugs, kura izcelsmes vieta ir Vidusjūras reģions. To audzē kā krāšņumaugu, pateicoties bagātīgajiem, sīkajiem un aromātiskajiem ziediem baltos, rozā, purpura un lavandas toņos. Ideāli piemērots apmalēm, puķu podiem un kā augsnes sedzējaugs dārzos. Bagātīgi zied pavasarī un vasarā, izdalot saldu, medum līdzīgu aromātu, kas piesaista bites un tauriņus.
Kas ir Vieglie augi?
Vieglie augi ir ideāli iesācējiem vai cilvēkiem ar maz laika kopšanai. Šīs sugas panes laistīšanas kļūdas, gaismas variācijas un neprasa pastāvīgu uzmanību. Lieliski tiem, kas tikai sāk ar augiem.
Padomi Vieglie augi audzēšanai
Lai gūtu panākumus ar vieglie augi, atcerieties: mazāk ir vairāk. Izvairieties no pārmērīgas laistīšanas, izvēlieties vietu ar piemērotu apgaismojumu un ļaujiet augsnei izžūt starp laistīšanām. Vairums šo augu dod priekšroku reizēm tikt 'aizmirstiem'.