1411 Viegls Drošs mājdzīvniekiem | 2026 ceļvedis - 35. lapa
Atrodiet 1411 viegls drošs mājdzīvniekiem. Pilnīgs ceļvedis jūsu dārzam.
1411 Drošs mājdzīvniekiem ar viegls līmeni
Rāda 1225–1260 no 1411
Kaļķu pērkone
Sempervivum calcareum
Sempervivum calcareum ir daudzgadīgs Alpu izcelsmes sukulents, kas ir ļoti izturīgs pret aukstumu. Tas veido kompaktas gaļīgu lapu rozetes, bieži vien ar sarkanīgiem galiem. Augs ir sastopams Dienvideiropas kaļķakmens reģionos, tas ir ārkārtīgi izturīgs pret sausumu un labi aug nabadzīgās, labi drenētās augsnēs. Tā intensīvās krāsas izceļas akmeņdārzos un sausās ainavās. Tā ir lieliska izvēle iesācējiem.
Kaukāza mājasvīķis
Sempervivum caucasicum
Sempervivum caucasicum ir rozešu veidojoša alpīna sukulente, kas dzimtene ir Kaukāza kalni Gruzijā, Armēnijā un Krievijā. Tā veido blīvas sulīgu, smailu lapu kopas, kas sakārtotas cieši noslēgtās rozetēs, izplatoties ar atvasēm un veidojot zemus paklājus. Ārkārtīgi izturīga pret salu, tā pārcieš temperatūru līdz -34°C un labi aug akmeņainās, labi drenējošās augsnēs ar minimālu kopšanu.
Apaļā akmeņroze
Sempervivum globiferum
Sempervivum globiferum, plaši pazīstama kā apaļā akmeņroze jeb ripojošā vista ar cāļiem, ir pievilcīgs alpīnais sukulents, kas dabā sastopams Centrāleiropas un Austrumeiropas kalnos. Augs veido ciešas, lodveida rozetes ar sulīgām zaļām lapiņām, kas stresa apstākļos bieži iegūst sarkanu nokrāsu. Atšķirībā no lielākās daļas sempervivumu, šī auga atvasītes pašas dabiski atdalās un noripinās, lai neatkarīgi iesakņotos — tieši no šī iemesla cēlies jautrais nosaukums "Ripotāji". Katrs augs ir monokarpiskais — rozete iet bojā pēc ziedēšanas, taču to ātri aizstāj daudzas jaunas atvasītes.
Krievijas saulrietenis
Sempervivum ruthenicum
Sempervivum ruthenicum, pazīstams kā Krievijas saulrietenis, ir izturīgs Crassulaceae dzimtas daudzgadīgs sukulents, kura dzimtene ir Austrumeiropas un Kaukāza reģiona akmeņainie kalni un klinšainie apvidi. Tas veido zemas, kompaktas rozetes no gaļīgām, nedaudz pūkainām, gaiši zaļām lapām ar sārtiem galiņiem, un vasarā dzen neparastus dzeltenus ziedkātus. Augs ir īpaši izturīgs pret sausumu un aukstumu, lieliski augot ar minimālu kopšanu akmensdārzos, alpīnārijos un seklos podos.
Parastā akmensroze
Sempervivum tectorum
Sempervivum tectorum ir izturīgs, mūžzaļš sukulents, kas veido pievilcīgas gaļīgu, zilganzaļu lapu rozetes ar sarkanīgi violetiem galiņiem. Augs ir dzimis Eiropas kalnu reģionos, tostarp Alpos un Pirenejos, un tas audzēts gadsimtiem ilgi. Nosaukums "Sempervivum" latīniski nozīmē "dzīvo mūžīgi", atsaucoties uz auga spēju veidot daudzus atvases dzinumus. Sugas nosaukums "tectorum" nozīmē "jumtu", jo romieši tradicionāli stādīja šo augu uz jumtiem, ticot, ka tas pasargā ēkas no zibens.
Zilā seslērija
Sesleria caerulea
Zilā seslērija ir zema, kupla mūžzaļa dekoratīvā zāle, kas dabiski aug Eiropā, tostarp Lielbritānijas un Īrijas kaļķakmens zālājos un bruģētos laukumos. Tā veido blīvus, glītus šauru, izliektu lapu pudurus, kas virspusē ir zilganzaļas un apakšpusē spīdīgi tumšzaļas, piešķirot augam raksturīgo zilganpelēko nokrāsu. Pavasarī īsas purpurīgas ziedu vārpas paceļas tieši virs lapotnes, nobriestot izbalējot līdz gaiši dzeltenīgai krāsai. Šī izturīgā, viegli kopjamā kaļķmīle zāle tiek augstu vērtēta dārzos tās kompaktā auguma, visa gada struktūras un tolerance pret nabadzīgām, akmeņainām, sārmainām augsnēm dēļ.
Zaļā sarene
Setaria viridis
Setaria viridis, pazīstama kā zaļā sarene, ir ātraudzīga viengadīga graudzāle, kuras dzimtene ir Eirāzija, bet mūsdienās tā ir naturalizējusies gandrīz visā pasaulē. Tā veido šauru lapu cerus ar tieviem, lokveida stiebriem, ko vainago cilindriskas un mīkstas vārpas, kas atgādina lapsas asti. Tā ir ārkārtīgi pielāgoties spējīga, labi aug irdenās augsnēs, ceļmalās un atklātās vietās, un ir atzīta par savvaļas prosu priekšteci. Īsā dzīves cikla dēļ to izmanto arī kā modeļaugu C4 fotosintēzes pētījumos bioenerģētiskajās graudzālēs.
Vēdekļziedu sida
Sida sp
Vēdekļziedu sida (Sida sp) ir augu ģints Malvaceae dzimtā, kurā ietilpst vairāk nekā 170 sugu, kas ir dabiskas Amerikas tropu un subtropu reģionos. Augi izaug līdz 2 metriem augstumā ar spalvainiem, filcveida kātiem un maziem piecu ziedlapu ziediem dzeltenās, oranžās vai baltās nokrāsās. Vairākām sugām ir sena lietošanas vēsture tradicionālajā medicīnā Brazīlijā, Indijā un Āfrikā.
Brūnā zirnekļpuķe
Siderasis fuscata
Siderasis fuscata, pazīstama kā brūnā zirnekļpuķe, ir daudzgadīgs lakstaugs, kas savvaļā aug Brazīlijas tropu lietus mežos. Tai raksturīgas platas, samtainas tumši zaļas lapas ar izteiksmīgām violetām apakšpusēm, kas veido kompaktu rozeti. Vasaras laikā tieši no lapotnes izaug sīki violeti ziedi. Lielisks mājas augs mazas gaismas apstākļiem tiem, kas meklē eksotisku tropu skaistumu ar minimālu kopšanu.
parastā sēre
Silaum silaus
Parastā sēre (Silaum silaus) ir čemurziežu dzimtas (Apiaceae) daudzgadīgs augs, vienīgā suga Silaum ģintī. Tā ir izplatīta visā Eiropā līdz pat Rietumsibīrijai un sastopama arī Latvijā, kur aug mitrās, neapsaimniekotās pļavās un ganībās, mālainās, neitrālās līdz nedaudz sārmainās augsnēs. Auga stublājs sasniedz līdz 100 cm augstumu, bet sīkie, dzeltenīgie ziedi ir sakopoti čemuros, kas zied no jūnija līdz augustam. Sasmalcinātas auga daļas izdala nepatīkamu sērūdeņraža smaku. Tā tiek uzskatīta par indikatorsugu senām, tradicionāli apsaimniekotām pļavām.
Sveķene
Silene
Sveķenes ir lielākā neļķu dzimtas (Caryophyllaceae) ģints, kas ietver aptuveni 500–900 viengadīgu, divgadīgu un daudzgadīgu ziedošu augu sugu. To dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļu puslodes mērenā josla. Šie augi ir iecienīti to smalko, stobraino ziedu dēļ rozā, sarkanos, baltos un purpura toņos, kam bieži ir šķeltas vainaglapas un uzpūsts kauss. Daudzas sugas piesaista tauriņus, kolibri un citus apputeksnētājus, padarot tās par vērtīgu papildinājumu savvaļas puķu dārziem, pļavām un akmensdārziem.
Silfija
Silphium
Silfijas ir spēcīgu, daudzgadīgu Ziemeļamerikas prēriju augu ģints, kas pieder kurvjziežu dzimtai (Asteraceae). Ģintī ir aptuveni 17–18 sugas, tostarp labi zināmā cauraugušā silfija (Silphium perfoliatum), kompassilfija (Silphium laciniatum) un vesellapu silfija (Silphium integrifolium). Šīs iespaidīgās ziemcietes var sasniegt līdz pat 3 metru augstumu, un vasarā un rudenī tās rotā koši dzelteni, saulespuķēm līdzīgi ziedi. Kompassilfijas lapas orientējas ziemeļu-dienvidu virzienā, lai samazinātu ūdens zudumu intensīvajā pusdienas saulē, savukārt cauraugušās silfijas pa pāriem saaugušās lapas veido dabiskus "kausiņus", kuros uzkrājas lietus ūdens putniem un kukaiņiem. Silfiju sugas ir būtiskas prēriju biodaudzveidībai, piesaistot plašu apputeksnētāju, putnu un kukaiņu klāstu.
Simaruba
Simarouba glauca
Simaruba (Simarouba glauca) ir ātri augošs mūžzaļš koks, kura dzimtene ir Centrālamerika, Karību jūras reģions un Floridas dienvidi, un tas pieder Simaroubaceae dzimtai. Tam ir spīdīgas, plūksnaini saliktas lapas, kas sākumā ir sarkanīgi oranžas, bet vēlāk kļūst tumši zaļas, kā arī mazu, dzeltenu līdz krēmbaltu ziedu kopas, kas zied no vēlā ziemas perioda līdz pavasarim, kam seko tumši violeti, olīvveida kaulenīši. Tas ir ļoti pielāgojams, panes plašu augsnes veidu klāstu, sausumu, sāls šļakatas un sliktus apstākļus, kad ir iesakņojies, padarot to par populāru ēnu un ielu koku siltā klimatā. Tā mizai un lapām ir sena tradicionālās medicīnas izmantošanas vēsture, īpaši drudža un dizentērijas ārstēšanā.
Ārstniecības žodzene
Sisymbrium
Žodzenes (Sisymbrium) ir aptuveni 40 viengadīgu un divgadīgu krustziežu dzimtas (Brassicaceae) lakstaugu ģints, ko parasti dēvē par žodzenēm vai dziedātāju zālēm. Visizplatītākā suga, ārstniecības žodzene (Sisymbrium officinale), ir izturīgs augs, kas sastopams ruderālās vietās, ceļmalās un dzīvžogos visā Eiropā un ir naturalizējies daudzos citos reģionos. Tam ir mazi dzelteni ziedi ar četrām vainaglapām un tievas sēklu pākstis. Vēsturiski dēvēta par "dziedātāju augu", to izmantoja, lai mazinātu aizsmakumu un aizsargātu dziedātāju un oratoru balsi.
Asprā smilaksa
Smilax aspera
Smilax aspera, plašāk pazīstama kā sarsaparilla vai asprā smilaksa, ir mūžzaļš, dzeloņains vīteņaugs, kura dzimtene ir Vidusjūras reģions, Dienvideiropa un Ziemeļāfrika. Izmantojot vītnes, tā vijas pāri krūmiem, sienām un režģiem, sasniedzot 1 līdz 4 metru garumu. Tās sīkstie, zigzaga veida stumbri un ādainās, sirdsveida lapas ir klātas ar maziem dzeloņiem. No septembra līdz novembrim augs raisa sīku, spēcīgi smaržojošu, zaļgani baltu ziedu ķekarus, kam seko sarkanas ogas, kas nogatavojoties kļūst melnas.
Argentīnas Baltā Lāpa Kaktuss
Soehrensia candicans
Argentīnas Baltā Lāpa Kaktuss (Soehrensia candicans) ir kolonnas formas kaktuss, kas dabā sastopams Argentīnas ziemeļos. Tas ir plaši pazīstams ar saviem iespaidīgajiem lielajiem baltajiem smaržīgajiem ziediem, kas zied naktī. Augs veido izplestus pudurus līdz 3 m (10 pēdas) platumā, un atsevišķi stublāji sasniedz 60 cm (24 collas) augstumu. Izturīgs, sausumizturīgs un aukstumizturīgs līdz -6°C (21°F), tas labi aug kserofītu dārzos un akmeņdārzos.
Mazuļa Asaras
Soleirolia soleirolii
Soleirolia soleirolii, plaši pazīstama kā Mazuļa Asaras, ir zemu augoša, paklāju veidojoša daudzgadīga augu suga, kas ir dzimtene Rietumvidusjūras salām — Korsikas un Sardīnijas. Tā veido blīvu mazumiņu, apaļu lapiņu paklāju uz smalkām, diega veidīgām stiebriem, radot sulīgu, sūnas atgādinošu izskatu. Mazie baltie ziedi parādās pavasarī un vasarā. Populāra kā augsnes pārklājējaugu, terarijuma augu un istabas augu, šī suga labi aug augstā mitrumā un vienmērīgā augsnes mitrumā.
Zeltgalvīte
Solidago
Solidāgo (Solidago), plašāk pazīstama kā zeltgalvīte, ir kurvjziežu dzimtas (Asteraceae) daudzgadīgu lakstaugu ģints, kuras dzimtene galvenokārt ir Ziemeļamerika. Tā veido stāvus cerus ar stingriem kātiem un blīvām zeltaini dzeltenu ziedu kopām, kas zied no vasaras beigām līdz rudenim, piesaistot bites, tauriņus un citus apputeksnētājus.
Augstā zeltgalvīte
Solidago altissima
Augstā zeltgalvīte (Solidago altissima) ir spēcīga, sakneņus veidojoša daudzgadīga savvaļas puķe, kuras dzimtene ir Ziemeļamerika un kura pieder kurvjziežu dzimtai (Asteraceae). No vasaras beigām līdz rudenim tā veido blīvus, skarām līdzīgus mazu, zeltaini dzeltenu ziedu ķekarus uz stāviem, pūkainiem kātiem, kas sasniedz 60–180 cm augstumu. Tā ļoti piesaista bites, tauriņus un citus apputeksnētājus, un viegli izplatās ar ložņājošiem sakneņiem un pašizsēju, veidojot pamanāmas kolonijas pļavās, apstādījumos un dārzos. Neskatoties uz tās reputāciju, tā nav siena drudža izraisītāja – tās smagos, lipīgos putekšņus pārnēsā kukaiņi, nevis vējš.
Kanādas zeltgalvīte
Solidago canadensis
Solidago canadensis, plaši pazīstama kā Kanādas zeltgalvīte, ir izturīgs daudzgadīgs savvaļas zieds no Ziemeļamerikas, kas pieder Asteraceae dzimtai. No vasaras beigām līdz rudenim tā veido iespaidīgus liektos ziedkopas ķekarus ar spilgti dzeltenām puķēm, radot krāšņu skatu pļavās, prērijās un dabiskotās dārzos. Ātri izplatoties ar sakneņiem un pašsēšanos, to ļoti mīl apputeksnētāji — bites, tauriņi un putni.
Lielā zeltene
Solidago gigantea
Lielā zeltene (Solidago gigantea) ir spēcīgs daudzgadīgs lakstaugs Asteraceae dzimtā, kas dzimtene ir Ziemeļamerika. Tā izaug līdz 2 metru augstumam un no vasaras beigām līdz rudenim veido lielas zeltaini dzeltenu sīku ziedu vārpas. Plaši kultivēta kā dekoratīvs augs un augsti vērtēta ārstniecisko īpašību dēļ, tā pazīstama arī kā agresīvi izplatoša suga ārpus dabiskā areāla.
Mīkstpiene
Sonchus
Mīkstpienes (Sonchus) ir kurvjziežu dzimtas (Asteraceae) viengadīgu, divgadīgu un reizēm daudzgadīgu lakstaugu ģints. Tās veido mīkstu, dziļi šķeltu lapu rozeti ar dzeloņainām malām un dobu stublāju ar pienainu sulu, kura galā ir mazi, dzelteni ziedi, kas atgādina pienenes. Mīkstpienes ir plaši izplatītas kā savvaļas augi dārzos un laukos visos kontinentos; tās ir ēdamas, ātri augošas un labi pacieš nabadzīgu augsni un traucētu vidi.
Asais mīkstpiens
Sonchus asper
Viengadīgs vai divgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kura dzimtene ir Vidusjūras reģions, bet tas ir naturalizējies visā Eiropā, Āzijā un Āfrikā. Asais mīkstpiens (Sonchus asper) ir izplatīta ēdama nezāle ar ievērojamu uzturvērtību un ārstnieciskām īpašībām. Tas izaug 30–150 cm garš, tam ir stāvs, dobjš stublājs, dziļi šķeltas lapas ar dzeloņainām malām un dzelteni ziedi, kas atgādina pienenes. Jaunās, mīkstās lapas un dzinumu galotnes ir ēdamas svaigā vai termiski apstrādātā veidā, nodrošinot šķiedrvielas, olbaltumvielas, vitamīnus (niacīnu, askorbīnskābi, tiamīnu, riboflavīnu) un minerālvielas (kalciju, dzelzi, cinku, kāliju, magniju).
Mīkstā mīkstpiene
Sonchus oleraceus
Mīkstā mīkstpiene (Sonchus oleraceus) ir kurvjziežu dzimtas viengadīgs lakstaugs, kura dzimtene ir Eiropa un Rietumāzija, bet mūsdienās tā ir naturalizējusies visā pasaulē. Tā strauji aug traucētās augsnēs, ceļmalās un dārzos, sasniedzot līdz 1,4 m augstumu. Tās dzeltenie ziedi piesaista bites un mušas, un jaunās lapas ir ēdamas un bagātas ar C vitamīnu.
Pīlādžlapu sorbārija
Sorbaria sorbifolia
Sorbaria sorbifolia ir spēcīgs, atvases veidojošs lapu koks krūms rožu dzimtā (Rosaceae), kura dzimtene ir Sibīrijas, Krievijas Tālo Austrumu, Ziemeļķīnas, Korejas un Japānas mērenie meži. Tas veido stāvu, daudzstumbru krūmu ar papardēm līdzīgām, plūksnaini saliktām lapām, kas atgādina pīlādža lapotni, un vasaras sākumā līdz vidum to rotā blīvas, piramidālas, mazas baltas ziedkopas, kas piesaista bites un citus apputeksnētājus. Ārkārtīgi aukstumizturīgs un pielāgojams, tas tiek augstu vērtēts ziemeļu dārzos augsnes erozijas kontrolei, masveida stādījumiem un neformāliem dzīvžogiem, lai gan tā izplatīgās sakņu atvases nozīmē, ka tam nepieciešama vieta izplatībai vai regulāra apmale.
Sorbaronija
Sorbaronia fallax
× Sorbaronia fallax ir vasarzaļš, aukstumizturīgs starpģinšu hibrīda krūms vai neliels koks — krustojums starp melno aroniju (Aronia melanocarpa) un parasto pīlādzi (Sorbus aucuparia). Tas parasti izaug 2,5–4 m augstumā un platumā, izceļoties ar platākām lapām un ievērojami lielākiem augļiem nekā savvaļas aronijām. Pavasarī tas zied ar sārti baltu ziedu ķekariem, kam seko tumši sarkanvioletas līdz zilganas ogas, kas nogatavojas no vasaras beigām līdz rudenim; pirms nokrišanas lapotne krāsojas sarkanos, oranžos un dzeltenos toņos. Augs ir tetraploīds un pašauglīgs, tāpēc viens eksemplārs var ražot augļus bez apputeksnētāja partnera. Tas tika plaši kultivēts bijušajā Padomju Savienībā, domājams, pateicoties krievu pomologa Ivana Mičurina selekcijas darbam 20. gadsimta sākumā.
Pīlādzis
Sorbus aucuparia
Pīlādzis ir izturīgs lapu koks, kas plaši sastopams Eiropā un Somijā, augot 5–15 metru augstumā. Maijā tas zied ar smaržīgiem, dzeltenīgi baltiem ziedu ķekariem, un rudenī koku rotā oranžsarkani ogu ķekari, kas ir svarīgs barības avots putniem. Pīlādzis ir senu somu svētais koks un Ziemeļsavo reģiona augs, un tas lieliski panes gan nabadzīgas, gan bagātīgākas augšanas vietas.
Tuksneša malva
Sphaeralcea ambigua
Tuksneša malva (Sphaeralcea ambigua) ir daudzgadīgs, pārkoksnējies malvu dzimtas (Malvaceae) augs, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas dienvidrietumu tuksneši – no Kalifornijas, Nevadas, Jūtas un Arizonas līdz Meksikas ziemeļrietumiem. Tā aug Mohaves, Sonoras un Lielā baseina tuksnešos 150 līdz 2500 metru augstumā virs jūras līmeņa. Augam ir pelēkzaļas, trīsdaivainas, tūbainas lapas un kausveida ziedi aprikožu līdz oranžā krāsā, kas atkarībā no klimata var parādīties gandrīz visu gadu. Kā īpaši sausumizturīga suga tā bez pūlēm pārcieš ilgstošus sausuma periodus un nabadzīgu, akmeņainu augsni.
Spināti
Spinacia oleracea
Spināti (Spinacia oleracea) ir viengadīgs lakstaugs Amaranthaceae dzimtā, ko audzē to uzturvērtīgo, sulīgo, tumši zaļo lapu dēļ. Tie ir vēsā sezona kultūraugs, kas pazīstams ar augstu uzturvielu blīvumu — īpaši dzelzs, A, C un K vitamīnu, kā arī folijskābes saturu.
Vanhuta spireja
Spiraea × vanhouttei
Vanhuta spireja (Spiraea × vanhouttei) ir vasarzaļš rožu dzimtas (Rosaceae) dekoratīvais krūms. Tā ir hibrīda suga, kas iegūta, krustojot Spiraea trilobata un Spiraea cantoniensis. Krūms aug vāzes formā, un tā zari skaisti noliecas uz leju. Pavasarī ziedošās blīvās, baltās ziedkopas klāj zarus tā, ka viss krūms atgādina līgavas plīvuru. Augs ir pazīstams ar savu izturību: tas pacieš salu, sausumu un nabadzīgu augsni. Augs ir lieliski piemērots dzīvžogiem, grupu stādījumiem vai kā skaists soliteraugs dārzos.
Bērzulapu spireja
Spiraea betulifolia
Bērzulapu spireja (Spiraea betulifolia) ir kompakts vasarzaļš rožu dzimtas (Rosaceae) krūms, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas rietumu un Austrumāzijas vēsie mērenās joslas meži. Tas veido blīvu, noapaļotu ceru ar tieviem zariem, ko klāj ovālas, zobainas lapas, kas atgādina bērza lapas. Pavasara beigās un vasarā tas bagātīgi zied ar plakaniem vairogveida ziedkopām, kas sastāv no maziem, baltiem ziediem, piesaistot bites un tauriņus. Rudenī lapojums krāsojas košos sarkanos, oranžos un purpursarkanos toņos. Krūms ir viegli kopjams un ļoti salizturīgs, plaši izmantots apmalēs, grupu stādījumos vai brīvi augošos dzīvžogos.
Bilarda spireja
Spiraea billardii
Bilarda spireja (Spiraea × billardii) ir spireju hibrīdsuga, kas radusies, krustojot savvaļas sugas Spiraea douglasii un Spiraea salicifolia. Tas ir stāvs, blīvi zarots vasarzaļš krūms, kas var sasniegt līdz 2,5 metru augstumu un gandrīz tādu pašu platumu. Jūlijā un augustā tas zied ar bagātīgām, iegarenām sārtām ziedu skarām, kas piesaista tauriņus un bites. Augs ir ļoti ziemcietīgs un lieliski piemērots ziemeļu dārziem.
Duglasa spireja
Spiraea douglasii
Spiraea douglasii, pazīstama kā Duglasa spireja, ir vasarzaļš krūms, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas Klusā okeāna piekraste no Aļaskas līdz Kalifornijai. Tas izaug no 90 cm līdz 1,8 m augstumā, tam ir samtaini stublāji un vasaras sākumā tas veido blīvas, koniskas ziedkopas ar tumši rozā ziediem. Augs ir pielāgojies upju krastiem, purviem un mitrājiem. Šis ātraudzīgais krūms izplatās ar sakneņiem, veidojot blīvas audzes, un tiek plaši izmantots erozijas kontrolei un savvaļas dzīvnieku dzīvotņu atjaunošanai.
Japānas spireja
Spiraea japonica
Japānas spireja (Spiraea japonica) ir rožu dzimtas (Rosaceae) vasarzaļš krūms, kura dzimtene ir Austrumāzija, īpaši Japāna, Ķīna un Koreja. Tā veido blīvu, apaļīgu krūmu un vasarā bagātīgi zied ar sārtiem vai baltiem ziedu čemuriem. Izturīga un viegli kopjama suga, kas lieliski piemērota dārza stādījumiem un dzīvžogiem.
Vītollapu spireja
Spiraea salicifolia
Vītollapu spireja (Spiraea salicifolia) ir stāvs, blīvs un ātraudzīgs rožu dzimtas krūms, kas pazīstams ar savām šaurajām, vītolam līdzīgajām lapām un rozā vai baltiem, vārpveida ziediem. Tā bagātīgi zied visu vasaru un ir ļoti ziemcietīga (USDA zonas 4a–8b), padarot to lieliski piemērotu ziemeļu apstākļiem. Augs efektīvi izplatās ar sakņu atvasēm un veido blīvus krūmājus, tāpēc to izmanto arī kā zemes segumu un erozijas kontrolei mitrās nogāzēs.
daudzsakņu spirodela
Spirodela polyrhiza
Daudzsakņu spirodela (Spirodela polyrhiza) ir neliels, brīvi peldošs ūdensaugs, kas pieder ārumu dzimtai (Araceae, Lemnoideae apakšdzimta). Tās apaļās vai olveida plāksnītes (tā sauktie frondi) ir tikai 2–10 mm lielas, augšpusē tās ir koši zaļas, bet apakšpusē — sarkanbrūnas. Atšķirībā no radniecīgajām ūdensziedu sugām, katrai spirodelas plāksnītei ir 7 līdz 21 tieva saknīte (parastās vienas vietā), kas ļauj tai viegli turēties stāvošu vai lēni tekošu ūdeņu virspusē, veidojot blīvus paklājus. Augs pavairojas galvenokārt veģetatīvi, veidojot jaunus dzinumus no mātesauga; zied ļoti reti. Rudenī tas veido turionus — ar cieti bagātus miera pumpurus, kas nogrimst gultnē un tur pārziemo, lai pavasarī, ūdens temperatūrai sasniedzot aptuveni 15 °C, atkal uzpeldētu un dīgtu. Tas ir viens no visātrāk augošajiem ziedošajiem augiem pasaulē un savvaļā sastopams gandrīz visā pasaulē.
Drošs mājdzīvniekiem ar Viegls kopšanu
Mūsu 1411 viegls drošs mājdzīvniekiem izlase apvieno šīs kategorijas īpašības ar samazinātām kopšanas prasībām. Lieliski iesācējiem, kas mīl šo kategoriju.
Kāpēc izvēlēties Viegls Drošs mājdzīvniekiem?
Apvienojot drošs mājdzīvniekiem skaistumu ar viegls grūtības pakāpi, varat baudīt šo kategoriju bez pārmērīgām kopšanas raizēm. Katrs augs izvēlēts, lai piedāvātu labākās kategorijas īpašības jūsu meklētajā kopšanas līmenī.