1451 Viegls Drošs mājdzīvniekiem | 2026 ceļvedis - 11. lapa
Atrodiet 1451 viegls drošs mājdzīvniekiem. Pilnīgs ceļvedis jūsu dārzam.
1451 Drošs mājdzīvniekiem ar viegls līmeni
Rāda 361–396 no 1451
Atvasainais grimonis
Cornus sericea
Atvasainais grimonis ir ātraudzīgs, daudzstumbru vasarzaļš krūms, kura dzimtene ir liela daļa Ziemeļamerikas. Tas tiek īpaši novērtēts tā koši sarkano dzinumu dēļ ziemā. Vēlā pavasarī tas ražo mazus krēmbaltu ziedu ķekarus, kam seko balti ogu ķekari ar zilganu nokrāsu, kas nogatavojas vasaras beigās un kalpo par barību putniem un maziem zīdītājiem. Rudenī lapojums pirms nokrišanas kļūst oranžs, sarkans un purpursarkans, atsedzot košo mizu. Tas izplatās ar pazemes stīgām un sakņu atvasēm, veidojot blīvas audzes, kas ir ideāli piemērotas strautu krastiem, lietus dārziem un mitrām vai applūstošām augsnēm, kur maz kas cits spēj izdzīvot.
Leduspuķe
Corpuscularia lehmannii
Corpuscularia lehmannii, tautā pazīstama kā leduspuķe vai pogu virtene, ir kompakts, daudzgadīgs sukulents no Aizoaceae dzimtas, kas dabiski sastopams Dienvidāfrikas Rietumkāpas reģionā. Tas veido mazus, blīvus, gaļīgu, cilindrisku un nedaudz caurspīdīgu lapu pudurus ar pelēkzaļu līdz zilganu nokrāsu, kas atgādina "pirkstus" vai pogas. Vēlā pavasarī un agrā vasarā tas ražo mazus, margrietiņām līdzīgus dzeltenus ziedus, kas atveras dienas laikā saules gaismā. Tas ir lēni līdz mēreni augošs augs, ļoti izturīgs pret sausumu un ar zemu uzturēšanas prasību, ideāli piemērots akmens dārziem, seklām podiem un sukulentu kompozīcijām.
Pampasu zāle
Cortaderia selloana
Pampasu zāle (Cortaderia selloana) ir liela, dekoratīva daudzgadīgā zāle, kas dzimtene ir Dienvidamerikas pampasos. Tā veido iespaidīgas biezokņa pudurus ar garām, lokainām, nažasajām lapu malām un no vasaras līdz rudenim ražo krāšņas dūkainās sulas baltā, krēmkrāsas vai rozā krāsā, sasniedzot līdz pat 3 metriem augstumu.
Parastā lazda
Corylus avellana
Parastā lazda (Corylus avellana) ir vasarzaļš krūms vai neliels koks, kura dzimtene ir Eiropa un Rietumāzija, no Britu salām līdz Kaukāzam un Turcijai. Tā parasti sasniedz 3–6 metru augstumu ar platu, daudzstumbru augšanas formu, veidojot blīvus pudurus un dzīvžogus. Lapas ir apaļas vai olveida ar divkārši zāģzobainām malām un raksturīgu raupju tekstūru; rudenī tās krāsojas zeltaini dzeltenas. Sievišķie ziedi ir nemanāmi – no slēgtajiem pumpuriem redzamas tikai koši sarkanās drīksnas –, savukārt vīrišķās spurdzes karājas garos, dzeltenzaļos ķekaros un ir droša agrā pavasara vēstnese. Lazda ir viens no agrākajiem pavasara krūmiem Ziemeļeiropas ainavā. Tā zied jau no janvāra līdz aprīlim, pirms lapu plaukšanas, un to apputeksnē tikai vējš. Augļi ir labi zināmie lazdu rieksti, kas nogatavojas septembrī–oktobrī kausveida ietvarā. Rieksti ir bagāti ar taukiem (līdz 60 %), olbaltumvielām un E vitamīnu, un kopš akmens laikmeta tie ir bijuši nozīmīgs pārtikas avots cilvēkiem Eiropā. Lazda aug mežmalās, dzīvžogos, krūmājos un gar ūdenstilpēm, un tā ir galvenā suga bioloģiskajai daudzveidībai: tās agrie putekšņi ir būtiski bitēm, un tā baro vairāk nekā 70 tauriņu un kožu sugu kāpurus. Krūms ir īpaši izturīgs un pielāgoties spējīgs; tas aug gandrīz visos augsnes tipos, no smilšainas līdz mālainai, un no jūras līmeņa līdz kalniem. Tā dabiski izplatās ar sakņu atvasēm un var tikt efektīvi atjaunota, to regulāri apzāģējot – tradicionāla apsaimniekošanas forma, kas gan pagarina krūma mūžu, gan nodrošina lokanus zarus pīšanai. Dānijā lazda ir raksturīgs ozolu laikmeta elements un sastopama krūmājos visā valstī.
Turcijas lazda
Corylus colurna
Corylus colurna jeb Turcijas lazda ir liels vasarzaļš koks, kura dzimtene ir Dienvidaustrumeiropa un Mazāzija. Tā ir atpazīstama pēc simetriskas piramidālas formas un izcilas noturības pret pilsētas apstākļiem, karstumu, aukstumu un sausumu. Koks ražo ēdamus lazdu riekstus, kas ietverti raksturīgās, bārkstainās čaulās.
Lielā lazda
Corylus maxima
Corylus maxima jeb lielā lazda ir spēcīgs vasarzaļš krūms vai neliels koks, kura dzimtene ir Balkānu pussala, kā arī daļa Dienvidaustrumeiropas un Dienvidrietumāzijas. Tā ir cieši radniecīga parastajai lazda (Corylus avellana), taču atšķiras ar ēdamajiem riekstiem, ko ietver garš, cauruļveida vīkals, kas sniedzas krietni pāri čaulai. To audzē gan riekstu ražas dēļ, gan kā dekoratīvu dārza augu (īpaši purpursarkano lapu šķirnes, piemēram, 'Purpurea'). Ziemas beigās tā raisa pamanāmas, gaiši dzeltenas vīrišķās spurdzīzes, kas ir viena no pirmajām augšanas sezonas pazīmēm.
pelēkā kāpuzāle
Corynephorus canescens
Pelēkā kāpuzāle ir daudzgadīga, blīvi cerojoša graudzāle no graudzāļu dzimtas (Poaceae), kas parasti sasniedz 15–30 cm augstumu. Tai ir šauras, sarveidīgas, pelēkzaļas līdz sudrabaini zilām lapas, un no jūnija līdz jūlijam tā veido smalkas, sudrabainas skaras ar purpursarkanu nokrāsu, kuru akotiem ir raksturīga vālītes forma. Tā ir tipiska pioniersuga ceļojošajās kāpās un atklātos smiltājos. Augs spēj izturēt ekstremālu sausumu, nabadzīgu augsni un lielas temperatūras svārstības, tāpēc tas tiek augsti vērtēts kā mazprasīga dekoratīvā graudzāle akmensdārziem, grants dobēm un podiem.
Kosmeja
Cosmos
Kosmeja (Cosmos spp.) ir ātri augošs, sauli mīlošs viengadīgs zieds, kura dzimtene ir Meksika un ASV dienvidrietumi. Tā tiek augstu vērtēta tās gaisīgās, papardēm līdzīgās lapotnes un margrietiņām līdzīgo ziedu dēļ, kas pieejami baltos, rozā, purpursarkanos, dzeltenos un oranžos toņos. Ģintī ietilpst aptuveni 20-35 sugas, taču gandrīz visa dārza audzēšana koncentrējas uz Cosmos bipinnatus (rozā, baltos un purpursarkanos toņos) un Cosmos sulphureus (dzeltenos, oranžos un sarkanos toņos). Kosmeja labi aug nabadzīgā, labi drenētā augsnē un pilnā saulē, nepārtraukti ziedot no vasaras līdz rudenim ar minimālu kopšanu.
Dārza kosmeja
Cosmos bipinnatus
Cosmos bipinnatus, plaši pazīstama kā dārza kosmeja, ir populārs viengadīgs ziedaugs, kas cēlies no Meksikas. To iecienījuši par smalkajām, spalvainajām lapām un lieliem, margrietiņām līdzīgiem ziediem, kas plaukst rozā, baltās un violetās nokrāsās. Tā ir izturīga auga, kas labi aug saulainās vietās un ir iecienīta apputeksnētāju dārzos, jo piesaista bites un tauriņus.
Sērdzeltenā kosmeja
Cosmos sulphureus
Sērdzeltenā kosmeja ir koša viengadīga lakstaugu suga, kuras dzimtene ir Meksika un Centrālamerika. Tā ir plaši iecienīta savu starojošo ziedu dēļ dzeltenos, oranžos un koši sarkanos toņos, kas izceļas uz smalki šķelto gaiši zaļo lapu fona. Šī suga ir ārkārtīgi izturīga pret karstumu un sausumu, padarot to par populāru izvēli mazprasīgiem dārziem un apputeksnētāju, piemēram, tauriņu un bišu, piesaistīšanai.
Spirālveida ingvers
Costus spiralis
Costus spiralis ir tropiskais augs no Costaceae dzimtas, kura dzimtene ir Dienvidamerika. Tas izceļas ar savdabīgiem spirālveida kātiem un cauruļveida sarkanām vai oranžām ziediem. Populārs tropisko dārzu augs, ko lieto arī medicīniskiem nolūkiem.
Sarkanais kostuss
Costus woodsonii
Costus woodsonii, ko tautā dēvē par sarkano kostusu, ir daudzgadīgs sakneņu lakstaugs, kura dzimtene ir Karību jūras reģiona mitrie meži un piekrastes veģetācija no Nikaragvas un Kostarikas līdz Panamai un Kolumbijai. Tā spirālveida kāti beidzas ar košām, sarkanām un pārklājošām seglapām, no kurām plaukst mazi, cauruļveida sarkani un dzelteni ziedi, kas siltā un mitrā klimatā zied gandrīz nepārtraukti. Tas ir augstu novērtēts kā krāšņumaugs tropu dārzos un podos, labi attīstoties spilgtā, izkliedētā gaismā un vienmērīgi mitrā, labi drenētā un ar organiskajām vielām bagātā augsnē.
Dūmkoks
Cotinus coggygria
Cotinus coggygria, tautā pazīstams kā dūmkoks, ir lapkoku dekoratīvs krūms no Anacardiaceae dzimtas, kas dabiski sastopams Centrāleiropas un Dienvideiropas, kā arī Āzijas sausajos kalnu apvidos. Savu nosaukumu tas ieguvis no raksturīgajām, dūmiem līdzīgajām ziedkopām, kas rotā augu no vasaras vidus līdz rudenim ar sudrabaini rozā, pūkainiem pušķiem. Tā lapas ir apaļi olveida, vasarā zilganzaļas, bet rudenī iegūst iespaidīgus dzeltenus, sarkanus vai purpursarkanus toņus. Augstums var sasniegt 4–5 metrus, ar līdzīgu platumu. Īpaši labi jūtas labi drenētā augsnē un pilnā saulē, un tā sausuma tolerance padara to par zemu uzturēšanas augu.
Kotula
Cotula
Kotula ir zemu augošu lakstaugu ģints, ko bieži izmanto kā augsnes sedzējaugu. Tā veido blīvu paklāju no smalki šķeltām lapām, kas atgādina papardes, un ražo mazus, dzeltenus pogas formas ziedus bez redzamām ziedlapiņām, no kā cēlies tās tautas nosaukums 'misiņa pogas'. Augs strauji izplatās ar ložņājošiem stumbriem.
Kāpzemes otona
Crassothonna capensis
Crassothonna capensis, ko parasti dēvē par Kāpzemes otonu vai Rubīna kaklarotu, ir ātri augošs nokarenais sukulents, kura dzimtene ir Dienvidāfrikas Austrumkāpas provinces pusaugu Karū krūmāji un akmeņainie līdzenumi. Tas aug zemu pie zemes ar tieviem, sarkanīgi purpursarkaniem kātiem, uz kuriem spirāliski izvietotas pirkstveida, zilganzaļas sukulentu lapas, kas intensīvā saulē vai sausuma stresa ietekmē kļūst koši rubīnsarkanas vai sarkanbrūnas. Nelieli, koši dzelteni margrietiņām līdzīgi ziedi parādās uz tieviem, gareniem kātiem un var ziedēt no pavasara līdz rudenim. Tas lieliski jūtas iekaramos podos, akmensdārzos un kserofītos stādījumos, padarot to par daudzpusīgu un pamanāmu dekoratīvo augu.
Tārpu augs
Crassula marnieriana
Crassula marnieriana, plaši pazīstama kā tārpu augs vai džeida kaklarota, ir kompakts sukulents, kura dzimtene ir Dienvidāfrika. Tas veido raksturīgus virves formas stublājus ar cieši sakrautām, sulīgām, apaļām lapām, kas pārklājas pretējos pāros, radot unikālu izskatu. Pavasarī tas ražo smalkas baltu līdz gaiši rozā zvaigznes formas ziedu kopu.
Koncertīnas augs
Crassula rupestris
Crassula rupestris ir pievilcīgs sakrauto lapu sukulents, kas nāk no Dienvidāfrikas. Tam raksturīgas trīsstūrveida, sulīgas lapas, kas izvietotas gar lokiem līdzīgiem stumbriem. Tā ģeometriskais, pērlītēm līdzīgais lapojuma raksts tam devis populāros nosaukumus: Rožukroņa vīnstīga un Pogas uz auklas. Pavasarī un vasarā augs nes mazus, zvaigznveida, rozā vai baltus ziediņus.
Vilkābele
Crataegus
Vilkābele (Crataegus) ir plaša ērkšķainu krūmu un nelielu koku ģints rožu dzimtā, kas galvenokārt sastopama ziemeļu puslodē. Tā tiek augstu vērtēta pavasara balto vai sārto ziedu ķekaru, spīdīgo, robotu lapu un rudenī nogatavojušos sarkano augļu dēļ. Tas ir izturīgs un daudzpusīgs augs, ko izmanto kā dekoratīvu koku, dzīvžogu un dzīvotni savvaļas dzīvniekiem.
Divirbuļu vilkābele
Crataegus laevigata
Divirbuļu vilkābele (Crataegus laevigata) ir ērkšķains, vasarzaļš koks vai krūms, kura dzimtene ir Eiropas meži. Tā tiek augsti vērtēta pavasarī plaukstošo smaržīgo, balto ziedu, rudenī ienākušos sarkano augļu un bagātīgās lomas dēļ Eiropas folklorā, kur tā pazīstama vienkārši kā "maija koks". Augs sasniedz 3-8 m augstumu un platumu, labi pacieš nabadzīgas un mālainas augsnes, un tiek plaši stādīts gan dzīvžogos, gan kā atsevišķs dekoratīvs koks.
Vienirbuļa vilkābele
Crataegus monogyna
Crataegus monogyna, pazīstama kā vienirbuļa vilkābele, ir liels krūms vai neliels, ērkšķains lapu koks, kura dzimtene ir Eiropa, Ziemeļāfrika un Rietumāzija. Tā tiek augsti vērtēta balto pavasara ziedu, sarkano rudens augļu un blīvā, ērkšķainā auguma dēļ, un to plaši izmanto dzīvžogos un kā atbalsta augu savvaļas dzīvniekiem.
punktētā vilkābele
Crataegus punctata
Punktētā vilkābele (Crataegus punctata) ir vasarzaļš rožu dzimtas (Rosaceae) koks, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas austrumi. Tā izaug līdz 9 metru augstumam ar blīvu, noapaļotu vainagu un raksturīgiem ērkšķiem, kas sasniedz līdz 7 cm garumu. Vēlā pavasarī plaukst balti ziedi blīvās vairogveida ziedkopās, bet rudenī koks ir bagāts ar sarkaniem augļiem (ābolīšiem) ar baltiem punktiņiem, no kuriem suga ieguvusi savu nosaukumu. Tā ir īpaši vērtīga savvaļas dzīvniekiem — augļi piesaista gājputnus.
Mīkstpiene
Crepis
Mīkstpienes (Crepis) ir aptuveni 200 viengadīgu, divgadīgu un daudzgadīgu kurvjziežu dzimtas (Asteraceae) savvaļas puķu ģints, ko parasti dēvē par mīkstpienēm to pienenēm līdzīgo dzelteno ziedkopu un sēklu ar knābi dēļ. Šis ir ģints līmeņa kopšanas profils — tas aptver vispārīgus augšanas apstākļus, kas raksturīgi visām mīkstpienēm, nevis vienai konkrētai sugai, jo atsevišķas mīkstpienes nedaudz atšķiras pēc augstuma un augšanas veida. Dabā tās sastopamas galvenokārt Vidusjūras reģionā, Eiropā, Āzijā un Āfrikā, taču daudzas mīkstpienes ir naturalizējušās visā pasaulē ceļmalās, zālājos un traucētās augsnēs, kur to nektārs un sēklas nodrošina barību bitēm, kamenēm un sēklēdājiem putniem.
Matveida mīkstpiene
Crepis capillaris
Matveida mīkstpiene (Crepis capillaris) ir viengadīgs vai divgadīgs kurvjziežu dzimtas (Asteraceae) augs, kura dzimtene ir Eiropa un Rietumāzija, un tas ir plaši naturalizējies visā pasaulē. Tas ražo mazus, dzeltenus ziedus, kas līdzīgi pienenei un sagrupēti kurvīšos, ziedot no pavasara līdz rudenim. Tas ir ārkārtīgi pielāgoties spējīgs augs, kas sastopams pamestās vietās, ceļmalās, dārzos un ganībās. Jaunās lapas ir ēdamas un agrāk tika izmantotas salātos tradicionālajā Vidusjūras virtuvē.
Montbrēcija
Crocosmia × crocosmiiflora
Montbrēcija (Crocosmia × crocosmiiflora) ir īrisu dzimtas daudzgadīgs bumbuļsīpolu hibrīds, kas radies, krustojot Crocosmia aurea un Crocosmia pottsii. Šo šķirni 1880. gadā izveidoja franču dārzkopis Viktors Lemuāns. Augam ir izliekti stublāji ar cauruļveida ziediem košos oranžsarkanos toņos, kas zied no vasaras vidus līdz rudens sākumam. Tā lapojums sastāv no garām, koši zaļām un zobenveida lapām, kas parādās pavasarī un nokalst ziemā. Tas ir plaši audzēts augs mērenā klimata dārzos un viegli naturalizējas labi drenētā augsnē.
Zemes Zvaigzne
Cryptanthus bivittatus
Cryptanthus bivittatus, plaši pazīstams kā Zemes Zvaigzne, ir sauszemes bromelija, kas dzimtā Brazīlijā. Tā veido plakanas rozetes no stingrām, viļņainām lapām ar gareniskām svītrām rozā, zaļās un sudraba toņos. Ideāli piemērots teāriju un iekštelpu videi, tas ir viegli kopjams un maz prasīgs augs.
Venta kriptokorīna
Cryptocoryne wendtii
Venta kriptokorīna (Cryptocoryne wendtii) ir ārkārtīgi populārs un izturīgs ārumu dzimtas (Araceae) ūdensaugs, kura dzimtene ir Šrilanka. Tā veido blīvus lancetisku vai viļņotu lapu cerus, kuru krāsa atkarībā no šķirnes un gaismas intensitātes mainās no zaļas līdz brūnai vai pat sarkanīgai. Augs izplatās ar pazemes dzinumiem (stoloniem), pakāpeniski izveidojot blīvu paklāju akvārija dibenā, tāpēc tas ir viens no visbiežāk izmantotajiem augiem akvaskeipa priekšplānā vai vidusdaļā. Zied tikai tad, ja tiek audzēts virs ūdens (emersā formā) – zem ūdens tas nezied, taču tiek augstu vērtēts savas pieticības un stabilās augšanas dēļ.
Rietumindijas gurķīši
Cucumis anguria
Cucumis anguria, rietumindijas gurķītis, ir ātri augošs viengadīgs kāpjošs augs Cucurbitaceae dzimtā. Dzimtene — tropu Āfrika, bet tas ir naturalizējies Karību reģionā un Dienvidamerikā. Augs veido mazus, ovālus, dzeloņainus augļus, ko augstu vērtē tropu virtuvēs.
Ķirbis
Cucurbita maxima
Cucurbita maxima, plaši pazīstams kā ķirbis vai ziemas ķirbis, ir spēcīga viengadīga tīņaugļu loza. Tās lapas ir lielas, sirdsveidīgas un raupjas, bet ziedi — spilgti dzelteni. Augs tiek plaši kultivēts savu uzturvērtīgo augļu dēļ, kas var ievērojami atšķirties pēc izmēra, formas un mizas krāsas — tas ir viens no augiem, kas augu valstībā ražo lielākos augļus.
Sviesta ķirbis
Cucurbita moschata
Cucurbita moschata, plaši pazīstams kā sviesta ķirbis, ir viengadīgs tīņaugs no gurķaugu dzimtas, kura dzimtene ir Centrālamerikas un Dienvidamerikas reģions. Tas nes gaišbrūnas mizas, bumbierveida augļus ar saldu, oranžu mīkstumu, kas ir bagāts ar A vitamīnu, kāliju un uztura šķiedrvielām. Tā ir viena no populārākajām un plašāk audzētajām ķirbju šķirnēm pasaulē, ko augstu vērtē kulinārā daudzpusīguma, ilgā uzglabāšanas laika un uzturvērtības dēļ.
Cukīni
Cucurbita pepo
Cucurbita pepo ir ārkārtīgi daudzpusīga Cucurbitaceae dzimtas suga, kuras dzimtene ir Mezoamerika. Tā ietver daudzus populārus šķirnes augus, tostarp cukīni, ķirbi, zīļķirbi, spageti ķirbi un dekoratīvos ķirbjus. Tā ir ātri augoša viengadīga kultūra, ko visā pasaulē audzē gan uzturā, gan dekoratīviem nolūkiem.
Smuidrā Kufeja
Cuphea gracilis
Smuidrā Kufeja (Cuphea gracilis) ir kompakts, mūžzaļš daudzgadīgs lakstaugs, kas nāk no Brazīlijas un ir iemīļots savu smalkzaroto lapotnes un visu gadu ilgstošās ziedēšanas dēļ. Sasniedzot līdz 30 cm augstumu, tas veido bagātīgus mazo ceriņkrāsas, balto vai rozā ziedu kopumus, kas padara to par izcilu elementu dārzos, podaugos un apmalēs.
Meksikāņu viršu krūms
Cuphea hyssopifolia
Cuphea hyssopifolia, plaši pazīstama kā meksikāņu viršu krūms vai viltus virsis, ir neliels mūžzaļš krūms, kas dzimtenis Meksikā un Gvatemalā. Tas ir slavens ar blīvo, zaroto lapotni, kuru veido sīkas šķēpveida lapas, kā arī ar nesamērīgi daudzajiem smalkajiem ziediņiem, kas zied gandrīz visu gadu. Tas ir ārkārtīgi daudzpusīgs augs, ko izmanto gan dobes apmalēs, gan podā un palodžu kastītēs.
Lusitānijas ciprese
Cupressus lusitanica
Cupressus lusitanica, pazīstama kā Lusitānijas ciprese vai Meksikas ciprese, ir liela auguma mūžzaļš skujkoks, kura dzimtene ir Meksika un Centrālamerika. Tā aug 1500 līdz 3000 metru augstumā virs jūras līmeņa, veidojot elegantu, konisku vainagu, kas var sasniegt pat 35 metru augstumu. Tās šķiedrainā, sarkanīgā miza un tumši zaļais, zvīņveidīgais skujojums padara to par augstu novērtētu dekoratīvo koku parkos un alejās. Turklāt to plaši stāda kokmateriālu ieguvei, pretvēja aizsargjoslām un mežu atjaunošanai tropu kalnu apgabalos visā pasaulē.
Monterejas cipreses
Cupressus macrocarpa
Monterejas cipreses (Cupressus macrocarpa) ir majestātisks mūžzaļš skujkoks, kas dabīgi aug Kalifornijas centrālajā piekrastē. Tā ir slavena ar savu dramatisko, vēja veidoto siluetu Monterejas pussalas krastos. Šis ātri augošais koks atklātā piekrastes apstākļos veido platu, saplacinātu vainagu. Tā zvīņveida skujas, berzoties, izdala patīkamu citronu smaržu. Lai gan koka dabiskā izplatība ir ierobežota ar diviem nelieliem birzājiem pie Monterejas, tas kā dekoratīvs koks, dzīvžogs, vēja aizsargstādījums un piekrastes aizslietnis ir plaši stādīts visā pasaulē.
Palmu zāle
Curculigo capitulata
Curculigo capitulata, plaši pazīstama kā palmu zāle, ir sulīgs mūžzaļš daudzgadīgs augs, kas nāk no Dienvidaustrumāzijas. Tas veido izteiktas, palmai līdzīgas lentes formas lapas, kas sasniedz līdz 90 cm garumu un sakrājas blīvos, tropiskos pudurīšos. No lapu pamatnes izplaukst maziņi dzelteni ziedi ar maigu saldenu smaržu. Tas ir ievērojami pielāgojams augs, kas piemērots gan iekštelpu, gan āra audzēšanai.
Slēptais ingvers
Curcuma petiolata
Curcuma petiolata ir tropisks, kupls ingvers, ko audzē tā plašo, sulīgo, airveidīgo lapu un vasaras konisko ziedkopu dēļ, kuru krāšņās rozā un baltās seglapas slēpj īstos ziedus iekšpusē. Tas aug no sakneņa, ziemā nonāk miera stāvoklī un katru pavasari atkal izdīgst, veidojot izteiksmīgu akcentu ēnainās dobēs un lielos podos.
Drošs mājdzīvniekiem ar Viegls kopšanu
Mūsu 1451 viegls drošs mājdzīvniekiem izlase apvieno šīs kategorijas īpašības ar samazinātām kopšanas prasībām. Lieliski iesācējiem, kas mīl šo kategoriju.
Kāpēc izvēlēties Viegls Drošs mājdzīvniekiem?
Apvienojot drošs mājdzīvniekiem skaistumu ar viegls grūtības pakāpi, varat baudīt šo kategoriju bez pārmērīgām kopšanas raizēm. Katrs augs izvēlēts, lai piedāvātu labākās kategorijas īpašības jūsu meklētajā kopšanas līmenī.