2350 Viegls Viegla kopšana | 2026 ceļvedis - 38. lapa
Atrodiet 2350 viegls viegla kopšana. Pilnīgs ceļvedis jūsu dārzam.
2350 Viegla kopšana ar viegls līmeni
Rāda 1333–1368 no 2350
Mahonia 'Soft Caress'
Mahonia eurybracteata
Mahonia eurybracteata 'Soft Caress' ir mūžzaļš dekoratīvs krūms, kas sākotnēji nāk no Ķīnas, pazīstams ar savām mīkstajām, bezērkšķu, šaurajām lapām, kas sakārtotas rozetēs un atgādina papardes. No vasaras beigām līdz agram pavasarim tas zied ar citrondzelteniem, saldi smaržīgiem ziedkopām, kam vēlāk seko zilas ogas, kuras putni labprāt ēd. Krūmam ir kompakta, stāva augšanas forma un tas reti pārsniedz metra augstumu, padarot to piemērotu kā zemes segumu vai soliteru ēnainā dārzā.
Čemurpuķe
Maianthemum
Čemurpuķes (Maianthemum) ir ģints ar vairāk nekā 35 sakneņu ziemciešu sugām, kas aug pamežā. Tās pieder asparāgu (Asparagaceae) dzimtai (Nolinoideae apakšdzimtai) un ir sastopamas Ziemeļamerikā, Eiropā un Austrumāzijā. Šis ir ĢINTS apraksts, kas aptver vairākas sugas, tostarp M. racemosum (viltus Zālamana zīmogs, Ziemeļamerika) un M. bifolium (divlapu čemurpuķe, Eiropa/Āzija), nevis viena konkrēta suga. Augi lēnām izplatās kolonijās ar bieziem, ložņājošiem sakneņiem. Tiem ir sirdsveida vai lancetiskas lapas un mazu, baltu, zvaigžņveida ziedu ķekari, kam rudenī seko sarkanas ogas.
Vara malefora
Malephora crocea
Malephora crocea ir zemu augošs, mūžzaļš klājošs sukulents no pusdienziedu (Aizoaceae) dzimtas, kura dzimtene ir Dienvidāfrika. Tā gaļīgās lapas ar trīsstūrveida šķērsgriezumu maina krāsu no pelēkzaļas līdz sarkanīgai, bet sausuma periodos tās kļūst vara sarkanas. No pavasara līdz rudenim augs raisa dzeltenus, oranžus vai sarkanus daudzziedlapu ziedus, kas pilnībā atveras tikai saulainā laikā. Koksnainie, ložņājošie stublāji iesakņojas vietās, kur tie pieskaras zemei, veidojot blīvu, izpletušos paklāju.
Barbadosas ķirsis
Malpighia glabra
Malpighia glabra, plaši pazīstama kā Barbadosas ķirsis jeb Acerola, ir tropu augļu krūms, kas cēlies no Karību jūras reģiona, Centrālāmerikas un Dienvidamerikas. Tas ir atzīts visā pasaulē kā viens no bagātākajiem dabīgajiem C vitamīna avotiem — mazi sarkani ķirši ar saldskābu garšu, kas gadā nogatavojas vairākas reizes. Augs ir vienlīdz novērtēts gan kā dekoratīvs, gan kā ēdams augs.
Mežābele
Malus sylvestris
Malus sylvestris jeb mežābele ir neliels vai vidēja izmēra vasarzaļš koks, kura dzimtene ir Eiropa un daļa Rietumāzijas. Tā pieder rožu dzimtai (Rosaceae) un izaug līdz 10 metru augstumam, pavasarī veidojot maigu baltu vai gaiši sārtu ziedu ķekarus, kam seko mazi, cieti, zaļgani dzelteni augļi (2–4 cm) ar raksturīgi skābu un sīvu garšu. Šī suga ir viena no kultivētās ābeles priekštečiem, un tai ir liela ekoloģiskā nozīme, jo tā nodrošina dzīvotni vairāk nekā 90 kukaiņu sugām un barību putniem un zīdītājiem. Miza ar vecumu kļūst raupja un plaisājoša, bet blīvais, ērkšķainais sazarojums piedāvā lielisku dzīvotni savvaļas dzīvniekiem.
Malva
Malva
Malva (ģints Malva) ir zālaugu augs no malvu dzimtas (Malvaceae), plaši izplatīta Eiropā, Āzijā un Amerikā. Pazīstama ar saviem smalkajiem ziediem ceriņu, rozā un baltos toņos ar tumšām dzīslām, tā tiek novērtēta gan kā dekoratīvs augs, gan tās tradicionālo ārstniecisko īpašību dēļ. Tā enerģiski aug labi drenētās augsnēs pilnā saulē, bagātīgi ziedot no vasaras līdz rudenim.
Kokveida malva
Malva arborea
Malva arborea, parasti pazīstama kā kokveida malva, ir ātraudzīgs divgadīgs krūms, kura dzimtene ir Rietumeiropas un Vidusjūras reģiona akmeņainie krasti, no Īrijas un Lielbritānijas dienvidiem līdz Ziemeļāfrikai un austrumos līdz Grieķijai. Sasniedzot 1–2 m augstumu uz bieza, koksnaina stumbra, tā veido izteiksmīgas rozetes ar lielām, samtainām, starpveidā daivainām lapām, kuru platums sasniedz pat 18 cm. No vasaras sākuma līdz rudenim tā ražo piltuvveida, tumši rozā līdz purpursarkanus ziedus 3–4 cm platumā, kas piesaista bites un citus apputeksnētājus. Kokveida malva ir pārsteidzoši sālsizturīga, tā plaukst vēja appūstās klintīs un uz mazām salām, izvadot lieko sāli caur dziedzeriem uz lapām, kas ļauj tai izdzīvot tiešās jūras šļakatās. Dažos reģionos ārpus tās dabiskā areāla tā ir kļuvusi par agresīvu piekrastes kolonizētāju.
Muskusa malva
Malva moschata
Augsts un gaisīgs Eiropas lakstaugs, kas ir ļoti iecienīts lauku stila dārzos tā smalki šķelto, pēc muskusa smaržojošo lapu un bagātīgo, bāli sārto bļodveida ziedu dēļ, kas uz tieviem kātiem plaukst no vasaras sākuma līdz rudenim. Naturalizējusies lielā daļā Ziemeļamerikas, tā viegli izsējas pati saulainās pļavās, dzīvžogos un dobēs, piesaistot bites un tauriņus visas sezonas garumā.
Parastā malva
Malva neglecta
Parastā malva (Malva neglecta) ir zema, ložņājoša viengadīga zālaugu suga malvu dzimtā (Malvaceae). Tai ir nierveida līdz apaļas, sekli daivainas lapas ar gariem lapu kātiem un bagātīgi zied gaiši rozā līdz baltiem ziediem ar violetām dzīslām no jūnija līdz septembrim. Sākotnēji no Eiropas un Rietumāzijas, šī suga tagad ir plaši izplatīta kā kultūraugu pavadone ruderālās vietās, lauku malās un dārzos. Viss augs – lapas, ziedi, augļi un sēklas – ir ēdams un bagāts ar gļotvielām, vitamīniem un minerālvielām.
Sīkā malva
Malva pusilla
Sīkā malva (Malva pusilla) ir ātraudzīgs malvu dzimtas viengadīgs lakstaugs. Tā ir sastopama mērenajā Eirāzijas joslā un no pavasara līdz rudenim zied ar maziem, bāli sārtiem līdz baltiem pieclapu ziediem. Tās apaļās, daivainās lapas un ložņājošie stublāji padara to par raksturīgu augsnes sedzējaugu, kas sastopams dārzos, ceļmalās un ruderālās vietās.
Meža malva
Malva sylvestris
Malva sylvestris, tautā pazīstama kā meža malva, ir divgadīgs vai daudzgadīgs malvu dzimtas lakstaugs, kura dzimtene ir Eiropa, Ziemeļāfrika un Rietumāzija. Tā izceļas ar purpursārtiem ziediem ar tumšākām dzīslojuma līnijām, kas bagātīgi zied no pavasara līdz rudenim. Meža malva tiek plaši izmantota Eiropas un Vidusjūras reģiona tautas medicīnā tās mīkstinošo un pretiekaisuma īpašību dēļ, kā arī tā ir ēdama un tiek izmantota dažādās tradicionālajās virtuvēs.
Turku cepure
Malvaviscus arboreus
Malvaviscus arboreus, plaši pazīstams kā Turku cepure vai Guļošais hibiskuss, ir izturīgs daudzgadīgs krūms, kas nāk no Meksikas un Centrālamerikas. Tā spilgti sarkanās zieds ir savdabīgs — ziedlapiņas paliek saritinājušās, atgādinot pumpuru, kas nekad pilnībā neatveras. Šī īpatnējā iezīme padara nektāru galvenokārt pieejamu kolibri, tāpēc augs ir neaizstājams dārzos, kur vēlas piesaistīt savvaļas dzīvniekus.
Adatspilvena kaktuss / Nipeļkaktuss (ģints)
Mammillaria
Mammillaria ir viena no lielākajām ģintīm kaktusaugu dzimtā Cactaceae, kurā ietilpst vairāk nekā 200 sugu, kas galvenokārt ir dzimtenes no Meksikas. Tās atpazīstamas pēc raksturīgajiem nipeļveida tuberkuļiem un vainagveida ziedu gredzeniem — tās ir kompaktas, dekoratīvas augu, kuras mīl gan kolekcionāri, gan iesācēji.
Bakeberga mamilārija
Mammillaria backebergiana
Mammillaria backebergiana ir neliels kaktuss ar lodveida līdz kolonnveida formu, kura dzimtene ir Gerero, Mičoakanas un Mehiko štata klintis un akmeņainās nogāzes. Tā gaiši zaļais kāts, ko klāj spirālveidā izvietoti pauguriņi ar zeltaini dzelteniem līdz sarkanīgiem āķveida dzeloņiem, aug lēni, sasniedzot aptuveni 30 cm augstumu un 6 cm diametru, bieži veidojot sānu dzinumus, kas laika gaitā rada blīvas audzes. Pavasarī auga virsotni vainago izteiksmīgs mazu, sārti purpursarkanu ziedu gredzens ar zaļām drīksnām, kam seko iegareni sarkani augļi. Tas ir ļoti populārs telpaugu kaktuss, kas labi attīstās intensīvā gaismā un ar minimālu laistīšanu.
Pūderotu kaktuss
Mammillaria bocasana
Mammillaria bocasana, plašāk pazīstama kā pūderotu kaktuss vai sniega bumbas kaktuss, ir neliels, lodveida kaktuss, kura dzimtene ir Meksikas centrālā daļa un kas pieder kaktusu (Cactaceae) dzimtai. Tam raksturīgi kompakti, apaļi stumbri, ko blīvi klāj smalki, zīdaini balti matiņi, kas atgādina vati, un starp tiem izvietoti sarkanīgi dzelteni, āķveidīgi centrālie ērkšķi. Laika gaitā tas veido vairāku stumbru grupas, radot mīkstu, spilvenveida uzkalniņu. Pavasarī un vasarā tas uzzied ar nelielu, piltuvveida ziedu vainagu krēmbaltos līdz rozā toņos, kam seko sārti sarkanu ogu augļi.
Mamillārija
Mammillaria compressa
Mammillaria compressa, tautā pazīstama kā saspiestā mamillārija vai simts mātes kaktuss, ir lodveida kaktuss, kas veido blīvas grupas, un ir cēlies no Meksikas centrālās un ziemeļu daļas, piederot kaktusu dzimtai (Cactaceae). Tā cilindriskajiem stublājiem, kas klāti ar gaišiem ērkšķiem, vēlu ziemā un agrā pavasarī ap vainagu veidojas rozā-purpursarkanu ziedu gredzens. Tas ir izturīgs, lēni augošs un viegli audzējams augs, ideāli piemērots kaktusu dārziem un saulainiem podiem.
Dāmas pirkstu kaktuss
Mammillaria elongata
Mammillaria elongata ir neliels kaktuss, kas dzimtenis Centrālmeksikā un tiek novērtēts par saviem kopu veidojošajiem cilindriskiem kātiem, kas veido blīvas, kompaktas biezokņus. Tā zeltainie vai vara krāsas dzeloņi piešķir tam spilgtu, dekoratīvu izskatu. Ideāli piemērots iesācējiem pateicoties tā izturībai un vienkāršai kopšanai.
Mammillaria geminispina
Mammillaria geminispina
Mammillaria geminispina, pazīstama kā dubultdzelkšņu mammillārija, ir sfērisks, kušķus veidojošs kaktuss, kas dabiski sastopams Meksikas centrālajā daļā (Hidalgo, Keretaro un Sanluispotosi). Tā sfēriskos stublājus, aptuveni 8 cm diametrā, klāj balta vilna un gari balti dzelkšņi, kas vienmēr aug pa pāriem katra koniskā paugura galā, no kā arī cēlies sugas nosaukums. Laika gaitā tas veido blīvas kolonijas, kas var pārsniegt 50 cm diametrā. Pavasarī un vasarā ap katra stublāja galotni parādās mazu karmīnsarkanu ziedu vainags.
Slaidā mamillārija
Mammillaria gracilis
Slaidā mamillārija (Mammillaria gracilis), tautā saukta arī par pirkstveida kaktusu, ir neliels kaktusu dzimtas sukulents, kura dzimtene ir Meksikas centrālā daļa. Tā veido kompaktas grupas no maziem, cilindriskiem stumbriem, ko klāj balti, zīdaini ērkšķi, kas atgādina uzpirksteni. Tā ir viena no pasaulē visvairāk audzētajām kaktusu sugām, kas tiek novērtēta tās maigā skaistuma, vieglās kopšanas un dāsnās ziedēšanas dēļ.
Hāga mamilārija
Mammillaria haageana
Mammillaria haageana ir neliels, ar dzeloņiem klāts kaktuss, kura dzimtene ir Meksikas centrālās un dienvidu augstienes. Dabā tas aug ozolu un priežu mežos, kā arī vulkāniskās lavas plūsmās 450 līdz 2600 metru augstumā virs jūras līmeņa. Jaunībā tā stumbrs ir lodveida, bet vecumā kļūst cilindrisks, sasniedzot līdz 15 cm augstumu un 3–10 cm diametru, veidojot blīvus cerus, jo ap pamatni attīstās dzinumi. Stumbru klāj mazi, koniski pauguriņi jeb mamilas (pēc kurām ģints ieguvusi savu nosaukumu), un uz katras areolas ir 8 līdz 30 smalki, balti radiālie dzeloņi un daži tumšāki centrālie dzeloņi, kas laika gaitā maina krāsu no melnas vai sarkanbrūnas uz pelēku. Ziemas beigās un pavasara sākumā augs priecē ar piltuvveida ziedu vainagu intensīvi rozā vai gaiši rozā toņos; katrs zieds ir tikai 8–20 mm diametrā, taču tie parasti veido gredzenu ap augšanas virsotni. Lēnās augšanas un pieticības dēļ tas ir iecienīts kaktusu kolekcionāru iesācēju vidū, pateicoties kompaktajam izmēram un uzticamajai, krāšņajai ziedēšanai.
Vecās kundzes kaktuss
Mammillaria hahniana
Vecās kundzes kaktuss (Mammillaria hahniana) ir mazs, apaļš kaktuss, kas dzimtenis Meksikā un slavens ar garajiem baltajiem matiem, kas klāj visu tā ķermeni, atgādinot veci sievieti. Pavasarī tas veido vainagu no maziem rozīgi violetiem ziediem, kas padara to ļoti dekoratīvu. Viens no populārākajiem kaktusiem kolekcijām un audzēšanai telpās.
Karvinska mammilārija
Mammillaria karwinskiana
Mammillaria karwinskiana ir lodveida kaktuss, kura dzimtene ir Meksikas dienvidcentrālais reģions (Oaxaca, Puebla, Chiapas, Morelos, Guerrero, Michoacán un Colima) un Gvatemala, kur tas savvaļā aug tropu lapu koku mežos un kserofītos krūmājos 150 līdz 2100 m augstumā. Tas veido vientuļu vai no pamatnes zarotu, lodveida līdz īsi cilindrisku stublāju, kas sasniedz līdz 20 cm augstumu un 12 cm diametru, ar areolām, no kurām izaug sešas gaišas radiālās adatas ar brūniem galiem, bez centrālajām adatām. Pavasarī tas ražo piltuvveida ziedus, krēmkrāsas līdz dzeltenus ar purpurkrāsas dzīslām, kas izvietoti vainagā netālu no virsotnes. IUCN sugu ir klasificējusi kā "vismazāk apdraudēto" un ietver četras atzītas pasugas.
Daudzkārpu mamilārija
Mammillaria polythele
Mammillaria polythele ir vientuļš, cilindrisks kaktuss, kura dzimtene ir Meksikas centrālās augstienes no Halisko līdz Verakrusai. Dabā tas aug akmeņainos tuksnešos un sausos krūmājos 1700–2400 m augstumā virs jūras līmeņa. Tā tumši zaļais līdz zilganzaļais stumbrs var sasniegt 60 cm augstumu un 10 cm diametru, un to blīvi klāj piramidālas kārpiņas ar dzeloņu kūlīšiem un pūkainām padusēm. Pavasarī un vasarā pie kaktusa virsotnes veidojas mazu, koši rozā vai purpursarkanu ziedu gredzens.
Astes kaktuss
Mammillaria pottsii
Mammillaria pottsii ir mazs, sazarots kaktuss, kas dabiski sastopams Čivavas tuksnesī Ziemeļmeksikā un Lielā līkuma reģionā Rietumteksasā. Tas veido kušķus ar tieviem cilindriskiem stumbriem, kas sasniedz apmēram 30 cm augstumu, pārklāti ar pauguriem un smalkiem baltiem ērkšķiem. Nelieli rozā līdz sarkani ziedi parādās no vēlā ziemas līdz pavasarim, kam seko sarkanas ogas.
Vairvasiņu mamilārija
Mammillaria prolifera
Mammillaria prolifera ir neliels, lodveida kaktuss, kas veido kolonijas un kura dzimtene ir Meksika, Teksasa, Kuba, Dominikānas Republika un Haiti. Tas ap mātesaugu veido daudzus dzinumus (atvases), radot blīvus spilvenus, ko klāj smalkas, matiem līdzīgas ērkšķu adatas. Pavasarī un vasarā ap vainagu plaukst mazi balti dzelteni, krēmkrāsas vai sārti ziedi. Šis ir lēni augošs, sausumizturīgs un viegli kopjams kaktuss, kas ir ideāli piemērots iesācējiem.
Dzeloņainā mamilārija
Mammillaria spinosissima
Mammillaria spinosissima, pazīstama kā dzeloņainā mamilārija, ir cilindrisks kaktuss, kas ir endēmisks Gerrero un Morelosas štatiem Meksikas centrālajā daļā. Tas aug 1600 līdz 1900 metru augstumā virs jūras līmeņa sausos tropu mežos un kserofītos krūmājos. Tas tiek augstu vērtēts blīvo, sarkanīgo dzeloņu un karmīnsārto ziedu dēļ, kas plaukst pavasarī.
Zelta zvaigznes kaktuss
Mammillaria vetula
Mammillaria vetula ir mazs, pudurveida kaktuss, kas dabiski sastopams Meksikas centrālajā daļā (Hidalgo, Guanajuato un Keretaro), galvenokārt tiek kultivēts gracilis šķirnē. Tas veido blīvus, zilganzaļus cilindriskus stublājus, kas klāti ar smalkiem baltiem ērkšķiem, un pavasarī un vasarā tie piepildās ar sīkiem, piltuvveida, gaiši dzelteniem ziediem. Tas ražo atvases (jaunos augus), kas viegli atdalās, padarot to par vienu no vieglāk pavairojamiem kaktusiem.
Vintera mamilārija
Mammillaria winterae
Vintera mamilārija (Mammillaria winterae) ir lēni augošs lodveida kaktuss, kura dzimtene ir Nuevo Leonas un Koauilas kalni Meksikā, kur tas aug starp kaļķakmens klintīm lielā augstumā. Tā stumbri ir vientuļi un saplacināti, klāti ar radiāliem dzeloņiem, un pavasarī tas raisa balti dzeltenus vai zaļgani dzeltenus ziedus.
Ceilmana mammillārija
Mammillaria zeilmanniana
Mammillaria zeilmanniana, pazīstama kā Ceilmana mammillārija, ir neliels, cerus veidojošs kaktuss, kura dzimtene ir Meksikas centrālā daļa. Tam ir kompakti, lodveida stublāji, kas klāti ar blīviem, āķveidīgiem dzeloņiem baltā vai dzeltenā krāsā, un pavasarī un vasarā tas bagātīgi zied ar rozā-purpura ziediem. Populārs kā kompakts telpaugs, tas tiek novērtēts vieglās audzēšanas un dāsnās ziedēšanas dēļ pat mazos podiņos.
Kasava
Manihot esculenta
Kasava (Manihot esculenta) ir eiforbiju dzimtas daudzgadīgs krūms, kura dzimtene ir Dienvidamerika. To tūkstošiem gadu audzējušas pamatiedzīvotāju tautas kā būtisku ogļhidrātu avotu. Augam ir dziļi šķeltas starpveida lapas, koksnains stumbrs un cieti saturošas bumbuļveida saknes, kas ir auga ēdamā daļa. Tā ir viena no svarīgākajām pārtikas kultūrām tropos, kas labi pielāgojas nabadzīgām augsnēm un sausuma periodiem. Uzmanību: visas auga daļas svaigā veidā, īpaši saknes un lapas, satur cianogēnos glikozīdus un ir toksiskas — tās drīkst lietot uzturā tikai pēc mizošanas un rūpīgas termiskas apstrādes.
Greiema manioks
Manihot grahamii
Greiema manioks ir ātri augošs krūms vai neliels koks no eiforbiju (Euphorbiaceae) dzimtas, kura dzimtene ir Brazīlijas dienvidi, Urugvaja, Paragvaja un Argentīna. Tas ir tuvs radinieks ēdamajam maniokam (Manihot esculenta), no kura tas atšķiras galvenokārt ar ievērojami augstāku aukstumizturību. Augam ir izteiksmīgas, dziļi šķeltas staraini daivainas lapas, un vasarā tas veido vaskainu, sarkanīgi svītrainu, gaiši zaļu zvanveida ziedu čemurus. Mērenā klimatā ziemā virszemes daļa var nosalt līdz zemei, taču pavasarī no izturīgās saknes tas atkal strauji ataug.
Meksikas žoga kaktuss
Marginatocereus marginatus
Marginatocereus marginatus, pazīstams arī kā Pachycereus marginatus, ir kolonnveida kaktuss, kura dzimtene ir Meksikas centrālā daļa. Tas veido stāvus, zaļus un rievotus stublājus aptuveni 7–10 cm biezumā, kas aug blīvi un paralēli, dabā sasniedzot vairāk nekā 6 metru augstumu, lai gan aug lēni. Ērkšķi ir īsi un nav bīstami. Pavasarī stublāju galotnēs parādās sarkanīgi piltuvveida ziedi, kas podos audzētiem jauniem eksemplāriem ir reti sastopami, kam seko sfēriski, aptuveni 4 cm lieli augļi, klāti ar ērkšķiem un pūkām. Meksikā tā spraudeņus izmanto dzīvžogu veidošanai.
Vācijas kumelīte
Matricaria chamomilla
Matricaria chamomilla, pazīstama kā vācijas kumelīte vai parastā kumelīte, ir viengadīgs lakstaugs, kas slavens ar saviem smalkajiem margrietiņveida ziediem un saldo, zālaugu aromātu. Tā ir viena no vecākajām un visplašāk izmantotajām ārstniecības augu sugām cilvēcē, kas tiek augsti vērtēta par savām nomierinošajām un gremošanu veicinošajām īpašībām.
Lakacis
Matthiola
Matthiola, tautā pazīstama kā lakacis, ir ziedošu lakstaugu ģints krustziežu (Brassicaceae) dzimtā, kas cēlusies Vidusjūras reģionā. Augstu vērtēti to blīvo, smaržīgo ziedu vārpu dēļ baltos, rozā, purpursarkanos, lavandas un krēmkrāsas toņos, tie tiek plaši audzēti kā dārza dekoratīvie augi un grieztie ziedi, ziedot no pavasara līdz vasarai.
Matvīola
Matthiola incana
Matthiola incana, plaši pazīstama kā matvīola jeb pelēkā matvīola, ir dekoratīvs augs no Brassicaceae dzimtas, kas dabīgi aug Vidusjūras reģionā. Tā tiek augstu vērtēta par intensīvi smaržīgajiem ziediem baltā, rozā, lavandas, purpura un sarkanā krāsā, un to plaši audzē lauku dārzos, apmalēs un kā grieztus ziedus. Šis divgadīgais vai īsdzīvīgais daudzgadīgais augs parasti tiek audzēts kā viengadīgs, ziedot pavasarī un vasaras sākumā vēsā, mērena klimata apstākļos.
Purva margrietiņa
Mauranthemum paludosum
Mauranthemum paludosum, ko parasti dēvē par purva margrietiņu vai zemo margrietiņu, ir kompakts, ātraudzīgs viengadīgs augs, kura dzimtene ir Vidusjūras rietumu reģions, tostarp Spānija, Maroka, Alžīrija, Tunisija un Baleāru salas. Šis šarmantais punduraugs pieder kurvjziežu (Asteraceae) dzimtai, sasniedz tikai 20–25 cm augstumu un bagātīgi zied ar maziem, klasiskiem margrietiņu ziediem — baltām mēlziedu ziedlapiņām ap koši dzeltenu diska centru —, kas atveras un aizveras atkarībā no saules gaismas. Tas plaukst vēsā laikā, tāpēc ir populāra izvēle rudens un ziemas dārziem mērenā klimatā, kā arī pavasara apstādījumiem vēsākos reģionos. Tā zemais, klājošais augšanas veids un bagātīgā ziedēšana padara to ideāli piemērotu apmalēm, akmensdārziem, konteineriem un masveida stādījumiem.
Viegla kopšana ar Viegls kopšanu
Mūsu 2350 viegls viegla kopšana izlase apvieno šīs kategorijas īpašības ar samazinātām kopšanas prasībām. Lieliski iesācējiem, kas mīl šo kategoriju.
Kāpēc izvēlēties Viegls Viegla kopšana?
Apvienojot viegla kopšana skaistumu ar viegls grūtības pakāpi, varat baudīt šo kategoriju bez pārmērīgām kopšanas raizēm. Katrs augs izvēlēts, lai piedāvātu labākās kategorijas īpašības jūsu meklētajā kopšanas līmenī.