2332 Viegls Viegla kopšana | 2026 ceļvedis - 18. lapa
Atrodiet 2332 viegls viegla kopšana. Pilnīgs ceļvedis jūsu dārzam.
2332 Viegla kopšana ar viegls līmeni
Rāda 613–648 no 2332
Palmu zāle
Curculigo capitulata
Curculigo capitulata, plaši pazīstama kā palmu zāle, ir sulīgs mūžzaļš daudzgadīgs augs, kas nāk no Dienvidaustrumāzijas. Tas veido izteiktas, palmai līdzīgas lentes formas lapas, kas sasniedz līdz 90 cm garumu un sakrājas blīvos, tropiskos pudurīšos. No lapu pamatnes izplaukst maziņi dzelteni ziedi ar maigu saldenu smaržu. Tas ir ievērojami pielāgojams augs, kas piemērots gan iekštelpu, gan āra audzēšanai.
Slēptais ingvers
Curcuma petiolata
Curcuma petiolata ir tropisks, kupls ingvers, ko audzē tā plašo, sulīgo, airveidīgo lapu un vasaras konisko ziedkopu dēļ, kuru krāšņās rozā un baltās seglapas slēpj īstos ziedus iekšpusē. Tas aug no sakneņa, ziemā nonāk miera stāvoklī un katru pavasari atkal izdīgst, veidojot izteiksmīgu akcentu ēnainās dobēs un lielos podos.
Curio (ģints) — agrāk Senecio sukulenti
Curio
Curio ir sukulentu ģints Asteraceae dzimtā, kas 2012. gadā tika atdalīta no Senecio. Tā ietver populārus karstošus un zemsedzes sukulentus, piemēram, Pērļu virteni (C. rowleyanus), Banānu virteni (C. radicans) un Sveces augu (C. articulatus). Šie augi ir novērtēti par neparasto lapu formu un vienkāršo kopšanu.
Asaru virtene
Curio citriformis
Asaru virtene (Curio citriformis) ir burvīgs nokarens sukulents, kura dzimtene ir Dienvidāfrikas, Lesoto un Svazilendas sausie reģioni. Tās tievie, izliektie stublāji nes gaļīgas, pilienu vai citronu formas lapas ar raksturīgu caurspīdīgumu, kas unikāli filtrē gaismu. Tas ir lēni augošs un ložņājošs augs, ideāli piemērots piekārtiem podiem, kur tā garie, kaskādveida zari rada elegantu vizuālo efektu. Vasarā un rudenī tas ražo mazus dzeltenus līdz krēmbaltus ziedus, piesaistot apputeksnētājus.
Arbūzu virtene
Curio herreanus
Curio herreanus, ko parasti dēvē par arbūzu virteni, ir burvīgs nokarenais sukulents, kura dzimtene ir Austrumāfrika. Tā unikālās, pērlītēm līdzīgās lapas rotā tumši zaļas svītras, kas atgādina mazus arbūzus, graciozi krītot no iekaramiem podiem vai plauktiem. Šis pret sausumu izturīgais augs plaukst ar minimālu kopšanu un ir iecienīts sukulentu entuziastu vidū.
Šķēpa galva
Curio kleiniiformis
Curio kleiniiformis, agrāk pazīstams kā Senecio kleiniiformis, ir aizraujošs sukulents, kas dabā aug Dienvidāfrikā. To atšķir sulīgās, zilganzaļās vai glaukās lapas ar unikālu šķēpa galvas vai trīszara formu un nedaudz robainām malām. Augs aug kompaktā, krūmveida veidā, veidojot garus ziedkātus ar maziem, gaiši dzelteniem kumelīšu tipa ziediem siltajos mēnešos.
Banānu virtene
Curio radicans
Curio radicans, pazīstams kā banānu virtene (sin. Senecio radicans), ir karājošs sukulents, kas dabiskos apstākļos aug Dienvidāfrikā. Tā raksturīgās banānam līdzīgās lapas karājas garos, kaskādveidīgos stiebros, padarot to par vienu no populārākajiem sukulentiem piekārtvajos puķupodos. Piederot Asteraceae dzimtai, tas ziemā un pavasarī nes mazas baltas vai gaiši dzeltenas margrietiņu formas ziedus.
Zilganā sēnecija
Curio repens
Curio repens, kas joprojām plaši pazīstama ar savu iepriekšējo nosaukumu Senecio serpens (un agrāk Kleinia repens), ir zemu augošs sukulents un augsnes sedzējaugs, kura dzimtene ir Dienvidāfrikas Rietumkāpas akmeņainās smilšakmens nogāzes. Tā cilindriskās, pūderzilās lapas blīvi grupējas gar ložņājošiem stumbriem, veidojot izteiksmīgu zilganpelēku paklāju, kas viegli izplešas podos, akmensdārzos un sausumizturīgos apstādījumos.
Zilganais senēcijs
Curio talinoides
Curio talinoides, plašāk pazīstams kā zilganais senēcijs, ir iespaidīgs sukulents, kura dzimtene ir Dienvidāfrika. Tas veido blīvus, zemu augošus paklājus no zīmulim līdzīgām, zilganpelēkām lapām ar raksturīgu vaska pārklājumu, kas piešķir augam tam raksturīgo sudrabaini zilo izskatu. Šis kurvjziežu dzimtas pārstāvis vasarā raisa nelielus, baltus, margrietiņām līdzīgus ziedus. Tas ir augstu novērtēts kserofītu un Vidusjūras reģiona dārzos tā dramatiskā krāsu kontrasta un minimālo ūdens prasību dēļ.
Asegaja koks
Curtisia dentata
Curtisia dentata, plaši pazīstama kā asegaja koks, ir majestātisks mūžzaļš koks, kas ir dzimtenis Dienvidāfrikā. Tam ir ādainas, spīdīgi tumši zaļas lapas ar ļoti raksturīgām zobainām malām. Tā miza ir tumši pelēka un ar vecumu kļūst spraigaina. Vēsturiski tā ārkārtīgi blīvais un izturīgais koks tika izmantots pamatiedzīvotāju vidū šķēpu kātu (asegaju) izgatavošanai. Koks nes mazus baltus augļus, kas piesaista dažādas putnu sugas.
Kāpostkoks
Cussonia spicata
Cussonia spicata, pazīstams kā kāpostkoks, ir ātri augošs mūžzaļš koks, kas cēlies no mitrākajiem Dienvidāfrikas un Austrumāfrikas reģioniem, kur tas sastopams no sausiem mežiem līdz savannām 200 līdz 2550 m augstumā virs jūras līmeņa. Tam raksturīgs biezs, sulīgs stumbrs un lieli, plaukstveida lapas, kas sakārtotas blīvos, lodveida pušķos zaru galos. Pieaugot tas sasniedz līdz pat 15 m augstumu un vasarā veido uzkrītošas, dzeltenīgi zaļas vārpu veida ziedkopas, no kurām tas ieguvis savu sugas nosaukumu. Atšķirībā no daudziem telpaugiem, tas netiek uzskatīts par indīgu cilvēkiem vai mājdzīvniekiem.
Somālijas cianote
Cyanotis somaliensis
Cyanotis somaliensis, pazīstama kā Somālijas cianote vai kaķa ausis, ir ložņājošs daudzgadīgs sukulents no Commelinaceae dzimtas, kura dzimtene ir Somālijas ziemeļi Austrumāfrikā. Tās mazās, gaļīgās un lancetiskās lapas (aptuveni 4 cm) klāj blīva, balta un mīksta pūka, kas piešķir unikālu samtainu tekstūru, līdzīgu kaķēna ausīm. Tas ir lēni augošs un kompakts augs, kas sasniedz aptuveni 12 cm augstumu, ar ložņājošiem stumbriem, kas var izstiepties līdz 60 cm, padarot to ideāli piemērotu iekaramiem podiem. Vasarā tas ražo mazus, trīsdaļīgus purpursarkanus vai zilus ziedus ar košām dzeltenām putekšņlapām, kas rada apburošu kontrastu. Šī suga ir saņēmusi Karaliskās dārzkopības biedrības (RHS) Award of Garden Merit balvu.
Pelēkā cianthillija
Cyanthillium cinereum
Cyanthillium cinereum (sinonīms: Vernonia cinerea), plašāk pazīstama kā pelēkā cianthillija vai Sahadevi, ir kurvjziežu dzimtas (Asteraceae) viengadīgs vai īsmūžīgs daudzgadīgs ārstniecības augs, kas var izaugt līdz 120 cm augstumā. Tā dzimtene ir tropiskā Āfrika un Āzija (Indija, Šrilanka, Indoķīna, Indonēzija), taču mūsdienās tā kā pantropiska nezāle ir naturalizējusies arī Austrālijā, Centrālamerikā, Dienvidamerikā un Floridā. Augam ir mazi, plakani ziedu kurvīši ar rozā vai violetiem ziediem bez mēlziediem. Tā bieži sastopama ceļmalās, atklātās vietās un pamestos laukos, tajā pašā laikā tai gadsimtiem ilgi ir bijusi svarīga loma ājurvēdas un tautas medicīnā.
Sago Palma
Cycas revoluta
Cycas revoluta, plaši pazīstama kā Sago Palma, patiesībā nav palma, bet gan viena no senākajām dzīvajām sēklaugu sugām uz Zemes — īsts dzīvais fosilijs. Šis lēni augošais cikāds, kura dzimtene ir Japānas dienvidi, veido stingru stumbru, ko vainago rozetē izvietoti stīvi, tumši zaļi, spīdīgi plankšķveida lapas. Neskatoties uz tā aizvēsturisko izcelsmi, tas ir populārs dekoratīvs augs gan telpās, gan silta klimata dārzos.
Efeju lapu ciklamena
Cyclamen hederifolium
Cyclamen hederifolium, tautā pazīstama kā efeju lapu ciklamena vai savvaļas ciklamena, ir daudzgadīgs bumbuļaugs, kas dabiski sastopams Vidusjūras reģionos Eiropā un Turcijas dienvidos, tostarp Itālijā, Francijā, Grieķijā un Balkānos. Tā pieder prīmulu dzimtai (Primulaceae) un ir viena no aukstumizturīgākajām ciklamenu sugām, ko viegli naturalizēt mērenā klimata dārzos. Tās specifiskais nosaukums hederifolium norāda uz lapu līdzību ar efeju (Hedera) lapām, tām ir ļoti dekoratīvs sudrabains un marmorēts raksts. Ziedi, rozā līdz fuksīna vai baltos toņos, parādās vasaras beigās un rudenī, pirms vai vienlaikus ar lapu parādīšanos, ar atliektām ziedlapiņām, kas veido raksturīgu tauriņa formu. Pēc ziedēšanas augs attīsta dekoratīvu lapotni rudenī un ziemā, bet vasarā ieiet miera periodā, kad bumbulis paliek neaktīvs zem zemes. To plaši audzē kā zemes segumu zem kokiem un krūmiem, kur tā naturalizējas, gadu gaitā veidojot plašus paklājus.
Čolla
Cylindropuntia
Cylindropuntia, jeb čollas, ir aptuveni 35 kaktusu ģints no ASV dienvidrietumu, Meksikas un Rietumindijas tuksnešiem. Atšķirībā no to radiniekiem opuncijām, čollām ir cilindriski, posmoti stublāji, un to dzeloņainās adatas ir ietītas papīra apvalkā. Dažu sugu posmi nolūst pie vieglākā pieskāriena un pieķeras garām ejošiem dzīvniekiem, tādējādi izplatoties. Dabiskajā vidē krūmveida vai kokveida formas sasniedz 1-4 m; vispazīstamākās ir lecošā čolla (C. fulgida) ar karājošu zaļu augļu ķēdēm, sudrabainā rotaļlācīša čolla (C. bigelovii) un aukstumizturīgā niedru čolla (C. imbricata). Vēlā pavasarī un vasarā tās atver kausveida ziedus rozā, fuksijas, purpursarkanā, dzeltenā, oranžā vai zaļā krāsā.
Dakstiņu cilindropuncija
Cylindropuntia imbricata
Dakstiņu cilindropuncija (Cylindropuntia imbricata) ir krūmveida vai kokveida kaktuss, kura dzimtene ir ASV dienvidrietumu un Meksikas ziemeļu sausās ganības un augstkalnu tuksneši. Tā cilindriskie un dzeloņainie stublāji ir klāti ar pārklājošiem pauguriem, piešķirot augam savītas ķēdes izskatu. Vēlā pavasarī un vasarā tas ražo krāšņus ziedus purpursarkanos vai violetos toņos, kam seko noturīgi dzelteni augļi, kas saglabājas līdz ziemai. Kaktusam tas ir neparasti izturīgs pret aukstumu, paciešot temperatūru krietni zem nulles, un ar minimālu kopšanu labi aug nabadzīgā, akmeņainā un labi drenētā augsnē.
Citronzāle
Cymbopogon citratus
Citronzāle (Cymbopogon citratus) ir tropu aromātiskā zāle, kas nāk no tropu Āzijas un tiek plaši kultivēta tās intensīvās citrusaugu smaržas, kā arī plašā kulinārā un ārstnieciskā pielietojuma dēļ. Tā veido blīvas pudurus ar garām, plānām lapām, kas var sasniegt līdz 1,8 m augstumu.
Citronella
Cymbopogon nardus
Cymbopogon nardus, plašāk pazīstama kā citronella, ir daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kas veido blīvus cerus ar garām, šaurām un aromātiskām lapām, kurām piemīt intensīvs citrusaugļu aromāts. Tā izcelsme ir Šrilanka un Dienvidaustrumāzija, un to plaši audzē tropu un subtropu reģionos tās ēteriskās eļļas dēļ, kas tiek augsti vērtēta kā dabisks kukaiņu atbaidīšanas līdzeklis.
Javas citronella
Cymbopogon winterianus
Javas citronella (Cymbopogon winterianus) ir tropiska daudzgadīga zāle, kas nāk no Dienvidaustrumāzijas, īpaši no Javas salas Indonēzijā. Tā tiek plaši kultivēta ēteriskās eļļas iegūšanai, kas ir bagāta ar citronellālu un geraniol un tiek izmantota insektu atbaidīšanas līdzekļos, kosmētikā, parfimērijā un aromaterapijā. Augs veido blīvas, aromātiskas cerus no garām lapām un labvēlīgos apstākļos var sasniegt līdz 2,5 metriem augstumā.
Vīteņpienene
Cynanchum laeve
Cynanchum laeve (vīteņpienene) ir spēcīgs, vīteņaugs, daudzgadīgs vīteņaugs oleandru dzimtā (Apocynaceae), kura dzimtene ir Ziemeļamerikas centrālā un austrumu daļa. Tam ir pretējas, sirdsveida lapas un dziļa, gaļīga mietsakne, kas vīst 3–6 m vai vairāk gar jebkuru pieejamo balstu. No jūnija līdz septembrim tas ražo blīvus mazu, smaržīgu, krēmbaltu zvaigžņveida ziedu pudurus, kas piesaista bites un tauriņus, kam seko gludas, asaras formas sēklu pākstis. Tā ir monarhtauriņu kāpuru barības augs, ko novērtē savvaļas dārzos, taču lauksaimniecības apstākļos to uzskata par agresīvu nezāli dziļo sakņu un bagātīgo vēja izplatīto sēklu dēļ.
Bermudas zāle
Cynodon dactylon
Cynodon dactylon, plaši pazīstama kā Bermudas zāle, dīķu zāle vai velna zāle, ir daudzgadīga zālaugu suga, kas plaši izplatīta tropiskos un subtropiskos reģionos. Tā ir pazīstama ar spēju veidot blīvu un izturīgu zālāju paklāju, ko bieži izmanto dārzos, sporta laukumos un kā lopbarības augu. Tai piemīt gan pazemes sakneņi, gan virszemes stobriņi, kas nodrošina lielu vitalitāti un atjaunošanās spēju.
Zilā suņumēle
Cynoglossum creticum
Zilā suņumēle (Cynoglossum creticum) ir divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs Boražņu dzimtā (Boraginaceae), kas savvaļā aug Vidusjūras baseinā, tostarp Krētas salā. Tai raksturīgi gaiši zili līdz violeti ziedi ar tumšāk zilām dzīslām, kas zied no pavasara līdz vasaras sākumam. Labi pielāgojusies sausām, akmeņainām augsnēm un pilnai saulei, tā ir populāra savvaļas ziedu un Vidusjūras stila dārzos. BRĪDINĀJUMS: satur pirolizidinīna alkaloīdus — ārkārtīgi toksiska cilvēkiem, kaķiem un suņiem.
Lietussarga cipere
Cyperus
Ciperes (Cyperus) ir plaša ģints ar aptuveni 700 sugām grīšļu dzimtā (Cyperaceae), kas sastopamas tropu un mērenās joslas reģionos visos kontinentos. Tādas labi zināmas kultivētās sugas kā Cyperus alternifolius (lietussarga cipere) tiek augstu vērtētas to izteiksmīgās arhitektoniskās formas dēļ — stāvi kāti, kuru galos ir staraini izvietotas seglapas, kas atgādina lietussargu vai saulessargu. Dabā tās sastopamas mitrājos, upju krastos un dīķu malās; šie pusūdens augi plaukst pastāvīgi mitros vai pat pielietos apstākļos. Tie ir populāri kā dekoratīvi telpaugi, dīķu augi un ūdens dārzu paraugi.
Lietussarga Papiruss
Cyperus alternifolius
Cyperus alternifolius, pazīstams kā Lietussarga Papiruss, ir puspūdens daudzgadīgs grīslis, kas ir dzimtenis Madagaskarā. Tā raksturīgie starojošie lapobraki augstu stublāju galotnes atgādina atvērtu lietussargu, padarot to par iespaidīgu arhitektonisko augu ūdens dārziem, dīķu malām un iekštelpu puķu podiem. Tas pieder Cyperaceae dzimtai un labi aug pastāvīgi mitros vai applūdušos apstākļos.
Augstā platklase
Cyperus eragrostis
Cyperus eragrostis, plaši pazīstama kā Augstā platklase vai Bālā galangāle, ir čemuraina daudzgadīga grīšļu dzimtas augu suga, kas dabiskojusies subtropu un tropu Dienvidamerikā un tagad naturalizēta visā pasaulē. Tā labi aug mitrās vidēs — purvos, grāvjos, upju krastos un dīķu malās, sasniedzot 25–90 cm augstumu. Lietussargam līdzīgās ziedkopas ar dzeltenīgi zaļgani brūniem vārpiņu ķekariem padara šo augu pievilcīgu rotājumu ūdens dārzos un lietus dārzos.
Ēdamā dižmeldra
Cyperus esculentus
Ēdamā dižmeldra (Cyperus esculentus) ir zems daudzgadīgs grīšļu dzimtas augs, ko audzē dažādās pasaules malās tā mazo, saldo pazemes bumbuļu dēļ, kuriem piemīt riekstu garša un kas ir Valensijas 'horchata de chufa' pamatā. Šī pati suga ir pazīstama arī kā dzeltenā dižmeldra – viena no noturīgākajām lauksaimniecības nezālēm pasaulē: bez kontroles tās sakneņi un bumbuļi strauji izplatās, un tos ir ļoti grūti izskaust no zālieniem un sējumiem. Audzējiet to apzināti podos vai norobežotās dobēs, lai ievāktu bumbuļus, bet nekad atklātā augsnē dārza tuvumā, kuru vēlaties pasargāt no nezālēm.
Pundurpapiruss
Cyperus haspan
Pundurpapiruss (Cyperus haspan) ir kompakts pus-ūdensaugs, grīšļu dzimtas pārstāvis, kas dabā sastopams pantropiskajās zonās Āfrikā, Āzijā un Amerikā. Tas lieliski aug dīķos, ūdens dārzos, akvārijos un purvainās vietās, veidojot slaidas stāvas kātiņas, ko rotā smalkas lietussargam līdzīgas ziedkopas. Tā elegantais izskats un ātrā augšana padara to par populāru izvēli ūdens kompozīcijām.
Lietussarga augs
Cyperus involucratus
Cyperus involucratus, plaši pazīstams kā lietussarga augs, ir graciozs pussūdens grīslis, kas cēlies no Madagaskaras. Tā raksturīgās izstarojošās laputnes veido elegantu lietussargam līdzīgu vainagu uz augstiem, smailiem kātiem, padarot to par iespaidīgu arhitektonisku augu gan iekštelpās, gan āra vidē. Audzējot mitrās apstākļos, tas ir viens no retajiem istabas augiem, kuram patiešām nāk par labu ūdens uzkrāšanās apakštasē — tādēļ to ir gandrīz neiespējami pārmērīgi laistīt.
Purpursarkanā cipera
Cyperus rotundus
Cyperus rotundus, purpursarkanā cipera, ir ātri izplatīga daudzgadīga cipera ar spīdīgām, zālei līdzīgām lapām un trīsstūrveida stublājiem, ko rotā sarkanbrūnas ziedu vārpas. Tā aug no mazu pazemes bumbuļu ķēdēm, kas padara to par vienu no pasaules noturīgākajām nezālēm, bet arī par aromātiskā bumbuļa, kas tradicionālajā medicīnā pazīstams kā nagarmotha vai musta, avotu.
Japāņu dzeloņpaparde
Cyrtomium falcatum
Cyrtomium falcatum ir eleganta mūžzaļa paparde, kuras dzimtene ir Austrumāzija. Tā tiek augstu novērtēta par saviem spīdīgajiem, tumši zaļajiem, ādainajiem lapu kātiem, kas atgādina dzeloņkrūma lapas. Tā veido blīvus, vāzes formas pudurus un ir viena no pielāgošanās spējīgākajām un izturīgākajām papardēm gan iekštelpu, gan āra audzēšanai. Tās izkapteņveida pinnae piešķir tai izteiksmīgu, arhitektonisku izskatu, kas izceļas starp citām papardēm.
Parastais slotu krūms
Cytisus scoparius
Parastais slotu krūms (Cytisus scoparius) ir tauriņziežu (Fabaceae) dzimtas vasarzaļš krūms, kas sasniedz 50–250 cm augstumu. Tā zaļie, piecšķautņainie un tievie zari asimilē pat ziemā. Lapas ir sīkas, ātri nobirstošas; augšējās lapas ir veselas, bet apakšējās – trīsdaļīgas. Maijā un jūnijā uz zariem parādās koši, zeltaini dzelteni tauriņveida ziedi, veidojot blīvas un smaržīgas ziedkopas. No ziediem attīstās saplacinātas pākstis, kas nogatavojoties kļūst melnas. Augs ir cēlies Rietumeiropā un Centrāleiropā, kur tas dabiski aug saulainās vietās, sausās, smilšainās un skābās augsnēs – pakalnos un kāpās. Pateicoties pieticībai un ātrajai augšanai, daudzviet tas ir naturalizējies un kļuvis par invazīvu sugu.
Parastā kamolzāle
Dactylis glomerata
Parastā kamolzāle (Dactylis glomerata) ir daudzgadīga, cerus veidojoša graudzāle, kuras dzimtene ir Eiropa, Ziemeļāfrika un Āzijas mērenā josla, bet mūsdienās tā ir naturalizējusies lielā daļā pasaules. Tā ir viena no svarīgākajām lopbarības graudzālēm ganībām un siena ražošanai, kas tiek augstu vērtēta, jo panes gan sausumu, gan daļēju ēnu daudz labāk nekā vairums citu ganību zāļu.
Gulošā dancija
Danthonia decumbens
Danthonia decumbens, ko parasti dēvē par gulošo danciju, ir zema auguma daudzgadīga graudzāle, kuras dzimtene ir Eiropas virsāji un skābas pļavas. Tā veido blīvus, kompaktus cerus no šaurām, koši zaļām lapām ar raksturīgu gulošu augšanas veidu un uz augšu vērstiem galiem. Vasarā tā veido nelielas sudrabaini zaļu līdz purpursarkanu vārpiņu skaras, no kurām daudzas pašapputes ceļā apputeksnējas, vēl atrodoties makstīs. Tā ir barības vielām nabadzīgu, skābu augšņu speciāliste un tiek uzskatīta par senu, nepārveidotu pļavu biotopu indikatorsugu.
Vairoga darmera
Darmera peltata
Vairoga darmera (Darmera peltata) is iespaidīga, cerus veidojoša akmeņlauzīšu dzimtas daudzgadīga puķe, kuras dabiskais areāls ir upju krasti Kalifornijas ziemeļos un Oregonas dienvidos. Pavasarī, pirms lapu plaukšanas, gari, bezlapaini kāti nes kupolveida ziedkopas ar bāli sārtiem līdz baltiem zvaigžņveida ziediem. Vēlāk attīstās apaļas, spīdīgas, lietussargam līdzīgas lapas, kas var sasniegt 45 cm platumu un rudenī krāsojas sārtas. Augs lēnām izplatās ar ložņājošiem sakneņiem, sasniedzot 1 līdz 1,5 m augstumu. Tā ir ziemcietīga visā Eiropā, ir saņēmusi Karaliskās dārzkopības biedrības (RHS) dārza nopelnu balvu un ir lieliski piemērota dīķu malām, purvainām dārza vietām un mitrām dobēm.
Krūmu vībotne
Dasiphora fruticosa
Krūmu vībotne (Dasiphora fruticosa, sin. Potentilla fruticosa) ir lapu koks krūms no rožu dzimtas (Rosaceae), kura dzimtene ir ziemeļu puslodes vēsās un subarktiskās zonas, kur tā bieži aug arī augstkalnu apvidos. Tā sasniedz aptuveni 0,5–1,2 m augstumu, tai ir sīkas, spalvaini saliktas lapas pelēkzaļā līdz tumšzaļā krāsā un no pavasara līdz pirmajām salnām zied ar sīkiem, bļodveida ziediem. Tā ir ārkārtīgi izturīga pret salu un sausumu un ir viens no vismazāk prasīgajiem dekoratīvajiem kokaugiem dārzos un parkos.
Viegla kopšana ar Viegls kopšanu
Mūsu 2332 viegls viegla kopšana izlase apvieno šīs kategorijas īpašības ar samazinātām kopšanas prasībām. Lieliski iesācējiem, kas mīl šo kategoriju.
Kāpēc izvēlēties Viegls Viegla kopšana?
Apvienojot viegla kopšana skaistumu ar viegls grūtības pakāpi, varat baudīt šo kategoriju bez pārmērīgām kopšanas raizēm. Katrs augs izvēlēts, lai piedāvātu labākās kategorijas īpašības jūsu meklētajā kopšanas līmenī.