2332 Viegls Viegla kopšana | 2026 ceļvedis - 14. lapa
Atrodiet 2332 viegls viegla kopšana. Pilnīgs ceļvedis jūsu dārzam.
2332 Viegla kopšana ar viegls līmeni
Rāda 469–504 no 2332
Raiblapu cekulainais hlorofīts
Chlorophytum comosum 'Variegatum'
Raiblapu cekulainais hlorofīts ir viens no populārākajiem un izturīgākajiem telpaugiem, kas atpazīstams pēc tā garajām, lokveida lentveida lapām ar zaļu vidusdaļu un krēmbaltām malām. Tā ir Chlorophytum comosum šķirne, kas atšķiras no 'Vittatum' šķirnes (kurai baltā josla ir lapas centrā). Tas veido lokveida stublājus ar maziem, baltiem ziediem, no kuriem vēlāk attīstās jauni augu dzinumi ('zirneklīši'), kurus var viegli pavairot.
Cekulainais hlorofīts
Chlorophytum comosum 'Vittatum'
Cekulainais hlorofīts 'Vittatum' ir viens no populārākajiem un izturīgākajiem telpaugiem, kas atpazīstams pēc tā garajām, lokveida lapām ar krēmbaltu joslu vidū. Tā dzimtene ir Dienvidāfrika. Augs veido garus dzinumus ar maziem, baltiem ziediem, kas vēlāk pārtop jaunos stādos (vairās), padarot to viegli pavairojamu un dalāmu.
Skrajais hlorofīts 'Zebra'
Chlorophytum laxum
Chlorophytum laxum ir daudzgadīgs Asparagaceae dzimtas lakstaugs, kas ir radniecīgs labi zināmajam pušķu hlorofītam (Chlorophytum comosum). Populārākā šķirne 'Zebra' (tiek pārdota arī kā 'Bichetii') izceļas ar šaurām, lentveida lapām, kurām centrā vai malās ir krēmbalta josla, veidojot kompaktus un lokveidā izliektus cerus. Tā dzimtene ir Āfrikas tropiskie reģioni, Arābijas pussala un Dienvidāzija, kur tā aug mitru mežu ēnā. Tas ir ātraudzīgs augs, kas ir ārkārtīgi izturīgs un pacietīgs pret kopšanas kļūdām, padarot to par populāru izvēli gan telpaugu podiem, gan kā zemsedzes augu tropu klimata dārzos.
Mandarīnu augs
Chlorophytum orchidastrum
Mandarīnu augs (Chlorophytum orchidastrum) ir tropu suga, kas cēlusies no tropiskās Āfrikas un ir iecienīta savu krāšņo oranžo lapu kātu un vidējo dzīslu dēļ, kas rada spilgtu kontrastu uz tumši zaļajām lapām. Tas ir izturīgs un viegli kopjams istabas augs, kas lieliski der iesācējiem, kuri vēlas piešķirt telpai drosmīgu tropu akcentu.
Meksikāņu apelsīnziedu krūms (ģints)
Choisya
Čoizija ir aromātisku mūžzaļo krūmu ģints Rutaceae dzimtā, kas dabā sastopama Meksikā un ASV dienvidos. Tā tiek augsti novērtēta par smaržīgajiem baltajiem zvaigžņveida ziediem un spīdīgajām lapām — tās ir izturīgi, mazneprasīgi augi, kas labi piemēroti mērenā klimata dārziem.
Sirmā kondrilla
Chondrilla juncea
Sirmā kondrilla (Chondrilla juncea) ir kurvjziežu dzimtas (Asteraceae) daudzgadīgs lakstaugs, kura izcelsme meklējama Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā. Tā ir viegli atpazīstama pēc raksturīgajiem tievajiem, skarveidīgajiem stublājiem un mazajiem, dzeltenajiem, pienenēm līdzīgajiem ziediem. Ziednesis, kas izaug no pamatnes lapu rozetes, var sasniegt pat 100 cm augstumu. Aug sausās, smilšainās augsnēs, ceļmalās, laukos un ganībās. Ātri izplatās gan ar sēklām, gan sakņu atvasēm.
Kāpas jumta niedre
Chondropetalum tectorum
Chondropetalum tectorum, ko parasti dēvē par Kāpas jumta niedri, ir mūžzaļš, doņiem līdzīgs daudzgadīgs Restionaceae dzimtas augs, kura dzimtene ir Dienvidāfrikas Rietumkāpes un Austrumkāpes purvi un mitras, smilšainas ieplakas. Tas veido blīvus, stāvus cerus no tieviem, posmainiem, zilganzaļiem stumbriem, kas graciozi šūpojas vējā, un rudenī to galos parādās mazu, papīram līdzīgu, tumši brūnu ziedu vārpu kopas. Vēsturiski Kāpas kolonisti to ievāca jumtu klāšanai, slotu izgatavošanai un grozu pīšanai, bet mūsdienās tas visā pasaulē tiek augsti vērtēts kā mazprasīgs, arhitektonisks akcents ūdens taupīgiem un piekrastes dārziem.
Siamas nezāle
Chromolaena odorata
Chromolaena odorata, parasti saukta par Siamas nezāli, ir ātraudzīgs, daudzstumbru krūms kurvjziežu dzimtā (Asteraceae). Tā dzimtene ir Centrālamerika un Dienvidamerika, taču tagad tā ir plaši naturalizējusies kā viena no pasaulē agresīvākajām invazīvajām sugām tropiskajā Āfrikā, Āzijā un Klusā okeāna reģionā. Atklātās vietās tā veido blīvus, savijušos biezokņus 2–2,5 m augstumā (rāpjoties pāri citai veģetācijai, tā var sasniegt pat vairāku metru augstumu). Augam ir rombveida lapas ar spēcīgu smaržu un gaiši ceriņkrāsas līdz baltu ziedu kopas. Suga strauji izplatās ar vēja iznēsātām sēklām un enerģiski atzeļ pēc ugunsgrēkiem vai pļaušanas, ļaujot tai izkonkurēt ganības, sējumus un vietējo veģetāciju visur, kur tā ieviešas. Neskatoties uz kaitīgās nezāles statusu un toksiskumu ganāmpulkiem, kopienas tās ieviešanas areālos jau sen izmanto lapas tradicionālajā medicīnā brūču dziedēšanai un kā pretmikrobu līdzekli.
Areka palma
Chrysalidocarpus lutescens
Areka palma (Chrysalidocarpus lutescens, agrāk Dypsis lutescens) ir ceru veidojoša palma no Arecaceae dzimtas, kuras dzimtene ir Madagaskara. Tā veido tievu, niedrēm līdzīgu stublāju pudurus ar dzeltenzaļām makstīm un lokveidā izliektām plūksnainām lapām, kuru dēļ tā ieguvusi iesaukas "zelta palma" vai "tauriņpalma". Dabā tā izaug līdz 8 m augstumam, bet kā telpaugs saglabājas ievērojami mazāka un ir viena no iecienītākajām telpu palmām, pateicoties savai pieticībai un spējai dabiski attīrīt un mitrināt gaisu telpā.
Krizantēma
Chrysanthemum indicum
Chrysanthemum indicum, plaši pazīstama kā krizantēma, ir daudzgadīgs lakstaugs, kas ir dzimtenis Austrumāzijai. To plaši kultivē tās blīvo, krāsaino ziedu dēļ, kas simbolizē rudens atnākšanu. Papildus ornamentālajai vērtībai tai ir liela kultūrvēsturiskā nozīme Ķīnā un Japānā, kur to izmanto tējas pagatavošanā un tradicionālajā medicīnā.
Vetivērija
Chrysopogon zizanioides
Vetivērija (Chrysopogon zizanioides) ir izturīga daudzgadīga zāle, kas cēlusies no Indijas un plaši kultivēta tropu un subtropu reģionos visā pasaulē. Tā veido biezus ciņus ar garām, stingrām, aromātiskām lapām un unikālu dziļu sakņu sistēmu, kas aug vertikāli 3–4 metrus zemē. Viena no pasaulē daudzpusīgākajām augiem — tā novērš augsnes eroziju, attīra ūdeni, dod vērtīgu ēterisko eļļu, ko izmanto smaržu ražošanā, un tai ir tūkstošgadīgas ārstnieciskās tradīcijas.
Auna zirnis
Cicer arietinum
Cicer arietinum, pazīstams kā auna zirnis, ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs, kura izcelsme meklējama Tuvajos Austrumos. Tas tiek kultivēts jau vairāk nekā 7500 gadus un mūsdienās ir viena no svarīgākajām pārtikas kultūrām pasaulē. Augs sasniedz 20–60 cm augstumu, tam ir sazaroti stublāji, kas klāti ar dziedzer matiņiem, plūksnaini saliktas lapas un balti, rozā vai violeti ziedi, no kuriem attīstās īsas, uzpūstas pākstis ar vienu vai divām sēklām. Tāpat kā visi pākšaugi, tas piesaista atmosfēras slāpekli, pateicoties simbiozei ar Rhizobium baktērijām, tādējādi uzlabojot augsnes auglību.
Endīvija
Cichorium endivia
Endīvija (Cichorium endivia) ir viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs Asteraceae dzimtā, kura dzimtene ir Vidusjūras reģions. Tā veido rozetes ar platām vai cirtainām zaļām lapām, kurām raksturīga viegla rūgtena garša. Plaši kultivēta kā lapu dārzenis, tā baudāma gan svaigas salātos, gan vārīta zupās un sautējumos. Uz augstiem kātiem, kas pacēlušies virs lapu rozetes, var veidoties gaišzilas vai violetas krāsas ziedi.
Cigoriņš
Cichorium intybus
Parastais cigoriņš (Cichorium intybus) is kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas tiek augstu vērtēts tā debeszilo ziedu dēļ, kuri atveras rītausmā un aizveras pēcpusdienā. Tā dzimtene ir Eiropa, Rietumāzija un Ziemeļāfrika, taču mūsdienās tas savvaļā aug mērenā klimata joslās visā pasaulē. Pirmajā gadā tas veido piezemes rozeti ar robotām lapām, bet vēlāk izdzen līdz 1,5 m augstus, zarotus ziednešus. Gan rūgtās lapas, gan garā mietsakne ir ēdamas, un grauzdēta sakne gadsimtiem ilgi izmantota kā kafijas aizstājējs.
Tīruma usne
Cirsium arvense
Tīruma usne (Cirsium arvense) ir daudzgadīgs lakstaugs, kas pazīstams kā viena no pasaulē sīkstākajām nezāļu sugām. Tā veido blīvas kolonijas, pateicoties dziļai un plaši sazarotai pazemes sakņu sistēmai, kas var sasniegt pat vairāku metru dziļumu. Stumbri ir stāvi, 30–150 cm augsti, ar dziļi šķeltām un izteikti dzeloņainām lapām. Vasaras mēnešos augs veido bagātīgus, smaržīgus ziedu kurvīšus violetos vai sārtos toņos, kas ir nozīmīgs nektāra avots bitēm, tauriņiem un citiem apputeksnētājiem — tas ir viens no nektāriem bagātākajiem savvaļas augiem Lielbritānijā. Neskatoties uz to, ka lauksaimniecībā tā tiek uzskatīta par apgrūtinošu nezāli, tīruma usnei ir senas tradīcijas tautas medicīnā, un tā ir ēdama.
Dažādlapu dzelzene
Cirsium heterophyllum
Dažādlapu dzelzene (Cirsium heterophyllum) is bezērkšķu kalnu daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas augs, kas sasniedz 50–150 cm augstumu. Uz neklātā kāta atrodas lancetiskas lapas, kas no augšpuses ir zaļas un gludas, bet no apakšas klātas ar biezu, baltu tūbu – no tā cēlies nosaukums "dažādlapu". Zied no jūnija līdz augustam, veidojot atsevišķus, apaļus purpursarkanus kurvīšus 3–5 cm diametrā. Dabā sastopama kalnu pļavās, krūmājos un mežmalās Ziemeļeiropā un Centrāleiropā, kā arī Sibīrijā līdz pat Altajam.
Cisuss / Vīnogu Efejas (ģints)
Cissus
Cisuss ir liela kāpjošu un nokarenu vīteņaugu ģints Vitaceae dzimtā, kas savvaļā sastopama tropu un subtropu reģionos visā pasaulē. Tā ietver populārus telpaugus, piemēram, Cissus rhombifolia (vīnogu efeja), Cissus discolor (reksa begoniju vīteņaugs) un Cissus quadrangularis. Šie daudzpusīgie augi labi aug gan telpās, gan ārā, piedāvājot sulīgu lapotni un enerģisku, ātru augšanu.
Kengurvīns
Cissus antarctica
Cissus antarctica, tautā pazīstams kā kengurvīns vai cissus, ir ātri augošs daudzgadīgs vīteņaugs, kas dabiski sastopams Austrālijas austrumos. Novērtēts ar savām tumši zaļajām, spīdīgajām, zobainajām lapām un vīteņošanās ieradumu, izmantojot stīgas, tas ir viens no izturīgākajiem un tolerantākajiem vīteņaugiem piekaramajiem groziem, režģiem vai kā zemes segums siltā klimatā. Tas pielāgojas plašam gaismas apstākļu diapazonam, sākot no spilgtas netiešas gaismas līdz blīvai ēnai, padarot to par lielisku izvēli birojiem un vāji apgaismotām vidēm.
Četrstūrainais cisuss
Cissus quadrangularis
Cissus quadrangularis ir ātri augošs sukulents vīnogu dzimtā (Vitaceae), kura dzimtene ir tropiskā Āfrika, Arābijas pussala un Indijas subkontinents. Tā raksturīgākā iezīme ir biezs, četrstūrains, posmots stumbrs, kas atgādina sulīgu, zaļu segmentu ķēdi, ļaujot augam rāpties ar stīgām vai pievilcīgi nokarāties no iekaramā poda. Mezglos parādās nelielas trīsdaivainas lapas, kas sausos apstākļos bieži nobirst, atstājot skulpturālos stumbrus kā galveno dekoratīvo elementu. Ajūrvēdas medicīnā tas ir pazīstams kā Hadjod vai Asthisamharaka ("kaulu savienotājs") tā senās izmantošanas vēstures dēļ kaulu un locītavu veselības atbalstam.
Vīnogu Efeja
Cissus rhombifolia
Cissus rhombifolia, plaši pazīstama kā Vīnogu Efeja, ir spēcīgs tropisks tīņaugs no Vitaceae dzimtas, kas sastopams Centrālamerikā un Dienvidamerikā. Tās trīsdalītās, tumši zaļās spožās lapas ar rūsainiem matiņiem uz apakšpuses padara to par vienu no pievilcīgākajiem telpas tīņaugiem. Tas labi attīstās piekārtajos podos, audzēts pie restēm vai ļauts kaskādēt no plauktiem. Dabiskā izturība ļauj šim augam lieliski pielāgoties tipiskajiem iekštelpu apstākļiem ar minimālu kopšanu.
Sezonas vīnoga
Cissus verticillata
Cissus verticillata, plaši pazīstama kā Insulīna augs, ir spēcīga daudzgadīga vīnstīga, kas dzimtene ir Amerikas kontinents. Tās lapas ir zaļas, ovālas un spožas, taču visspilgtākā iezīme ir garās, sarkanīgās gaisā karājošās saknes, kas nokarājas no zariem, radot dabiska aizkara efektu. Tā ir ārkārtīgi izturīgs augs, kas spēj ātri apaugt žogus, pergolas un sienas, un ir augstu novērtēts arī tradicionālajā medicīnā.
Monpeljē cistus
Cistus monspeliensis
Monpeljē cistus ir mūžzaļš Vidusjūras reģiona krūms, zems un kupls (50 līdz 120 cm), raksturīgs garigas un makvja augājam. Tā lancetveida lapas ir lipīgas un spēcīgi smaržojošas, karstā laikā izdalot raksturīgu sveķainu aromātu. No maija līdz jūnijam tas pārklājas ar daudziem maziem baltiem ziediem ar dzeltenu viduci, kas ir ļoti medaini. Augs ir ārkārtīgi izturīgs un pieticīgs ūdens patēriņa ziņā, tas labprāt kolonizē nabadzīgas, kaļķainas vai krama augsnes, un tam ir svarīga loma augsnes erozijas apkarošanā ugunsgrēku noplicinātās Vidusjūras teritorijās.
Salviju lapu cists
Cistus salviifolius
Cistus salviifolius jeb salviju lapu cists ir neliels, mūžzaļš Vidusjūras reģiona krūms, kas sasniedz aptuveni 60 cm augstumu un kam raksturīga klājeniska augšanas forma. Tā ovālās, krunkainās lapas atgādina salviju un ir klātas ar smalku, pelēkzaļu pūciņu. No pavasara līdz vasaras sākumam tas bagātīgi zied ar baltiem pieclapu ziediem, kuru pamatnē bieži ir neliels dzeltens plankums; ziedi atveras no rīta un nobirst vienas dienas laikā. Tā ir pioniersuga, kas spēj ātri kolonizēt nabadzīgas un sausas augsnes, kā arī atjaunoties pēc ugunsgrēkiem.
Dzelonainā citareksila
Citharexylum spinosum
Citharexylum spinosum, pazīstams kā dzelonainā citareksila vai vijolkoks, ir ātraudzīgs mūžzaļš vai daļēji vasarzaļš krūms vai neliels koks, kura dzimtene ir Floridas dienvidi, Karību jūras salas un Dienvidamerikas ziemeļi līdz Centrālamerikai. Tas kolonizē sausas piekrastes joslas, kāpas un subtropu piejūras mežus. Tas var sasniegt 10–16 m augstumu, lai gan dārzos parasti veido vairākstumbru eksemplārus 4–10 m augstumā. Tas izceļas ar spīdīgām, tumši zaļām lāpstveida lapām ar raksturīgu lokveida dzīslojumu un smaržīgiem, cauruļveida baltiem ziediem, kas sakopoti galotnes ķekaros un zied visu gadu, visvairāk pavasarī. Augs ir divmājnieks: sievišķie koki ražo gaļīgus kauleņus, kas nogatavojoties kļūst no oranžiem līdz gandrīz melniem un kurus ļoti iecienījuši putni. Tā cietā, sarkanīgā koksne savulaik tika izmantota mūzikas instrumentu izgatavošanai, no kā cēlies populārais nosaukums 'vijolkoks'.
Kalamondīns
Citrus mitis
Kalamondīns (Citrus mitis, klasificēts arī kā Citrus x microcarpa vai x Citrofortunella microcarpa) ir kompakts, mūžzaļš citrusaugļu hibrīds, iespējams, mandarīna un kumkvata krustojums, kas cēlies Dienvidaustrumāzijā un ir ļoti populārs Filipīnās. Tam ir spīdīgas, aromātiskas lapas, smaržīgi balti zvaigžņveida ziedi un tas ražo mazus, oranžus, skābus augļus, ko kulinārijā izmanto kā citronu. To plaši audzē kā dekoratīvu koku podos, tas zied un nes augļus gandrīz visu gadu un labi pielāgojas audzēšanai konteineros, iekštelpās vai uz balkoniem.
Izturīgais apelsīns
Citrus trifoliata
Citrus trifoliata, pazīstams arī kā izturīgais apelsīns, ir lapu krūms vai neliels koks, kas izceļas ar ārkārtēju noturību pret aukstumu. Tam ir raksturīgas trīsdaivu lapas un spēcīgi zaļi ērkšķi. Agri pavasarī, pirms lapu izplaukšanas, tas nes lielas, smaržīgas baltas zieds. Augļi ir mazi, pūkaini, dzeltenzaļgani citrusaugļi, kas ir ļoti rūgti un sēklaini, taču ļoti aromātiski.
Pavasara ardievas
Clarkia amoena
Clarkia amoena, plaši pazīstama kā Pavasara ardievas vai Godetija, ir pievilcīgs viengadīgs savvaļas zieds, kas dzimtenis Rietumamerikās piekrastes pakalnos un kalnos. Vēlā pavasarī un agra vasarā tas nes krāšņus rozā, lavandas, violetus un baltus ziedus, piesaistot apputeksnētājus, tostarp bites, tauriņus un kolibri. Augs labi attīstās pilnā saulē ar labi caurlaidīgu augsni un ir salīdzinoši izturīgs pret sausumu pēc iesakņošanās.
Elegantā klarkija
Clarkia unguiculata
Elegantā klarkija (Clarkia unguiculata) ir viengadīgs ziedošs augs no naktssveču dzimtas (Onagraceae), kas dabiski sastopams Kalifornijā, kur tas aug čaparālā, ozolu mežos un sausās, atklātās nogāzēs līdz aptuveni 1500 metru augstumam. Augs var sasniegt līdz 90 cm augstumu un tam ir krāšņi, kausveida ziedi ar raksturīgām šaurām, nagveida ziedlapiņām (no tā arī sugas nosaukums «unguiculata», kas nozīmē «nagveida»). Ziedi ir rozā, purpursarkanā un baltā krāsā, bieži ar tumšākiem plankumiem pie ziedlapu pamatnes, un tie rotā dārzu no vēlā pavasara līdz agrai vasarai. Suga ir pazīstama ar to, ka piesaista bites un citus apputeksnētājus kukaiņus.
Klaiņojošā klaitonija
Claytonia perfoliata
Klaiņojošā klaitonija ir zema, sulīgi lapaina viengadīga auga suga, kas dabiski sastopama Ziemeļamerikas rietumu mežos un ēnainās nogāzēs, sākot no Britu Kolumbijas dienvidiem līdz Kalifornijai un Meksikai. Tās visraksturīgākā iezīme ir apaļa, šķīvjveida lapa, kas šķiet caurdurta ar ziedkātu, virs kura atrodas sīki baltu, piecu ziedlapu ziedu puduri. Augs savu nosaukumu ieguva Kalifornijas zelta drudža laikā, kad kalnrači ēda tā ar C vitamīnu bagātās lapas, lai novērstu skorbutu. Ātri augošs un brīvi pašizsējošs, tas labi aug vēsās, mitrās, ēnainās vietās un ir vienlīdz piemērots gan savvaļas dārzā, gan kā agrīnas sezonas salātu kultūraugs.
Uguns kaktuss
Cleistocactus baumannii
Cleistocactus baumannii ir kolonveida, krūmveida kaktuss, kas dabiski sastopams Argentīnas, Bolīvijas, Paragvajas, Urugvajas un Brazīlijas pustuksnešu reģionos. Tas veido stāvu vai izliektu stublāju pudurus, kas zarojas no pamatnes, var sasniegt līdz 2 metru augstumu un ir klāti ar blīvām dzeltenīgu līdz brūnu ērkšķu rindām. No pavasara līdz vasarai tas ražo iespaidīgus cauruļveida ziedus dzeltenos, oranžos un sarkanos toņos, kas piesaista kolibri. Tā ir izturīga, viegli audzējama suga, kas ir populāra kaktusu kolekcionāru vidū tās krāšņo ziedu un zemas kopšanas dēļ.
Sudraba Lāpa Kaktuss
Cleistocactus strausii
Cleistocactus strausii, pazīstams kā Sudraba Lāpa Kaktuss, ir daudzgadīgs kolonnveida kaktuss, kas sastopams Bolīvijas un Argentīnas kalnainos apgabalos. Tas ir plaši novērtēts par saviem taisnajiem stumbriem, ko klāj bieza īsu baltu dzeloņu kārta, piešķirot augam raksturīgu sudrababaltu izskatu. Sasniedzot briedumu, tas veido cauruļveida bordo sarkanas krāsas ziedus, kas pilnībā neatveras un stiepjas horizontāli no stumbra.
Vintera kleistokaktuss
Cleistocactus winteri
Vintera kleistokaktuss (Cleistocactus winteri) ir ložņājošs kaktuss, kura dzimtene ir Bolīvijas kalnu nogāzes. Tā tievie stublāji, ko klāj zeltaini dzeloņi, iekaramos podos var sasniegt vairāk nekā 90 cm garumu, pavasarī un vasarā veidojot cauruļveida ziedus oranžā līdz lašrozā krāsā. Novērtēts kā telpaugs, tas ir viegli audzējams, ja vien tiek nodrošināta lieliska drenāža un intensīvs apgaismojums.
Cisuss
Clematicissus striata
Daudzgadīgs vīnkoku dzimtas (Vitaceae) kāpelējošs augs, kura dzimtene ir Dienvidamerika (Čīle, Argentīna, Brazīlija, Urugvaja, Paragvaja, Bolīvija). Tā tievie, rievotie stublāji piestiprinās pie balstiem ar vītnēm. Mūžzaļo, tumši zaļo un spīdīgo lapotni veido piecas zobainas, ovālas lapiņas, kas izkārtotas vēdekļveidā. Vasarā tas ražo mazus, neuzkrītošus baltus līdz zaļganus ziedus, kam seko gaļīgas, melnas ogas, kas nav ēdamas.
Kalnu vīteņklematis
Clematis montana
Clematis montana ir spēcīgs, lapu metošs vīteņaugs, kura dzimtene ir Himalaji un Ķīna, un tas tiek augstu vērtēts par bagātīgo pavasara ziedēšanu ar zvaigžņveida baltiem vai rozā ziediem, kas var apklāt sienas, žogus un kokus. Ātri augošs un parasti bez problēmām, tas ir viens no vieglāk audzējamajiem vīteņklematis iesācējiem.
Trīsziedu mežvītenis
Clematis terniflora
Clematis terniflora, ko parasti dēvē par trīsziedu mežvīteni, ir spēcīgi augošs, vasarzaļš vīteņaugs, kura dzimtene ir Japāna un Ķīna. No vasaras beigām līdz rudenim tas bagātīgi zied ar maziem, zvaigžņveida, smaržīgiem baltiem ziediem blīvās skarās, kam seko dekoratīvas sudrabainas, pūkainas sēklu galviņas. Lai gan tas tiek augsti vērtēts ātrā auguma un vēlās ziedēšanas dēļ, augs ļoti aktīvi izsējas un daudzviet ASV austrumu un vidusrietumu daļā ir kļuvis par invazīvu sugu, kas nomāc vietējo veģetāciju, krūmus un pat pieaugušus kokus.
Parastais mežvītenis
Clematis vitalba
Parastais mežvītenis (Clematis vitalba) ir spēcīgs, ātraudzīgs vasarzaļš vīteņaugs gundegu dzimtā (Ranunculaceae), kura dzimtene ir Eiropa un Rietumāzija. Tas vijas pāri dzīvžogiem, kokiem un sētām, izmantojot savus vītos lapu kātus. Vasarā tas veido nelielu, smaržīgu, zaļganbaltu ziedu ķekarus, kam seko pūkainas, sudrabainas sēklu galviņas, kas saglabājas visu ziemu, piešķirot augam tā otru tautas nosaukumu — 'Vecīša bārda'.
Viegla kopšana ar Viegls kopšanu
Mūsu 2332 viegls viegla kopšana izlase apvieno šīs kategorijas īpašības ar samazinātām kopšanas prasībām. Lieliski iesācējiem, kas mīl šo kategoriju.
Kāpēc izvēlēties Viegls Viegla kopšana?
Apvienojot viegla kopšana skaistumu ar viegls grūtības pakāpi, varat baudīt šo kategoriju bez pārmērīgām kopšanas raizēm. Katrs augs izvēlēts, lai piedāvātu labākās kategorijas īpašības jūsu meklētajā kopšanas līmenī.