Agapants ar dzeltenām lapām: ko atklāj dzeltēšanas vieta
Agapants ar dzeltenām lapām: dzeltēšanas vieta palīdz atšķirt vecu lapu no nepareizas laistīšanas, pārpildīta poda, saules, kaitēkļiem un vīrusa. Uzzini, kā noteikt cēloni un kad nogriezt lapu.
Agapantam ar dzeltenām lapām dzeltenuma vieta norāda uz cēloni. Ārējā lapa, kas lēnām nokalst, liecina par novecošanos. Saskaņā ar RHS, Lielbritānijas Karalisko dārzkopības biedrību, pieaugušam augam ir normāli, ka laiku pa laikam nodzeltē kāda apakšējā lapa. Daudzas dzeltenas lapas vienlaikus liecina par citu cēloni, piemēram, laistīšanu, augsni, sauli, kaitēkļiem vai vīrusu. Izņēmums ir rudens, kad lapu nometošais agapants, kas katru gadu zaudē lapas, nodzeltē pilnībā.
Pirms nogriez jebkuru lapu, paspaidi cera pamatni (kopā augošo dzinumu pamatni) vietā, kur lapas iznāk no augsnes. Stingra pamatne nozīmē, ka saknenis, resnais pazemes stumbrs, ir dzīvs un augs neiet bojā. Mīksta pamatne ar sliktu smaku liecina par puvi, un rīcība ir aprakstīta ceļvedī par to, kā kopt agapantu.
Kur agapanta lapa kļūst dzeltena un ko tas nozīmē
Agapanta lapa veidojas cera centrā un laika gaitā tiek izstumta uz āru. Tāpēc vecākā lapa vienmēr ir ārpusē, bet jaunākā ir pa vidu. Paskaties, kur dzeltenums sākās, un salīdzini ar tabulu.
Ko tu redzi | Ticamākais cēlonis | Kā pārliecināties | Ko darīt |
|---|---|---|---|
Viena vai divas ārējās lapas pakāpeniski nokalst, centrs zaļš | Veca lapa | Stingra pamatne, nāk jaunas lapas | Neko; noņem lapu, kad tā nokalst |
Visas lapas nodzeltē rudens beigās (aprīlī un maijā Brazīlijā) | Lapu nometošā agapanta miera periods | Augs nomet lapas katru gadu | Neko; skati sadaļu par to, kad tas ir normāli |
Vairākas ārējās lapas vienmērīgi bālas, pods nav mainīts gadiem | Noplicināta augsne vai pods pilns ar saknēm | Saknes nāk ārā pa caurumu, zeme izžūst tūlīt pēc laistīšanas | Mēslo; ja saknes nāk pa caurumu, pārstādi citā podā |
Jaunā centra lapa dzeltena, ar zaļām svītrām | Dzelzs trūkums | Augsne ar augstu pH vai pārmirkusi | Laisti tikai tad, kad augšējie 2 cm ir izžuvuši, un izmēri augsnes pH |
Mīksta pamatne, zeme vienmēr slapja | Sakņu puve | Slikta smaka, tumšs saknenis | Skaties agapanta kopšanas ceļvedi |
Sauss un brūns gals, augsne sausa un cieta | Ūdens trūkums | Mazs pods saulainā vietā | Laisti, līdz ūdens iztek pa caurumu |
Dzeltens un pēc tam brūns gals pēc dienām virs 32 °C | Karstums | Parādījās pēc karstuma viļņa | Neko; jaunā lapa aug normāla |
Gaišs vai balts plankums saules pusē uzreiz pēc auga pārvietošanas | Saules apdegums | Tikai saulei pretī vērstās lapas | Pārvieto augu atpakaļ ēnā un pieradini pie saules pakāpeniski, sākumā pa dažām stundām dienā |
Sudrabainas vai gaiši dzeltenas svītras | Tripsi | Rīsa grauda formas kukaiņi, saskatāmi ar lupu | Ūdens strūkla un insekticīdās ziepes |
Sīki dzelteni punktiņi, tīklojums lapas apakšpusē | Ērcīte | Pārbaudi lapas apakšpusi ar lupu | Noskalo katru nedēļu |
Gredzeni, līnijas un dzelteni plankumi uz daļas lapu | Vīruss | Jaunās lapas izaug bez plankumiem | Neveido spraudeņus no šī auga |
Mīksta, caurspīdīga vai melna lapa pēc salnas | Aukstums | Parādījās pēc salnas nakts | Gaidi pavasari, lai nogrieztu |
Ceļvedis par to, kā kopt agapantu, jau izskaidro četrus tabulas cēloņus (puvi, karstumu, miera periodu un salnu) un botrīta sēnīti.
Kad dzeltena lapa agapantam ir normāla parādība
Dzeltena lapa ir normāla divos gadījumos: vecā ārējā lapa un lapu nometošā agapanta miera periods (augšanas pauze), kas zaudē lapas katru gadu. Abos gadījumos cera pamatne paliek stingra. Vecā lapa dzeltē lēnām, pa vienai, bet lapu nometošajam agapantam rudenī kļūst dzeltenas visas lapas.
Vecā lapa dzeltē pa vienai, vienmēr cera ārpusē. Tikmēr no centra turpina nākt jaunas un zaļas lapas. RHS uzskata šādu dzeltēšanu par normālu, ja tā skar dažas lapas, un par kopšanas kļūdu, ja tā skar lielāko daļu lapu.
Lapu nometošajam agapantam rudenī kļūst dzeltenas visas lapas vienlaikus. Brazīlijā tas notiek starp aprīli un maiju, un augs atkal izdzen dzinumus pavasarī. Saskaņā ar RHS šīs lapas var noņemt, kad tās izžūst. Ceļvedis par agapantu ziemā māca, kā noteikt, vai tavs augs ir mūžzaļš (paliek zaļš visu gadu) vai lapu nometošs.

Mūžzaļais agapants, kas saglabā zaļumu visu gadu, rudenī pilnībā nenodzeltē. Ja mūžzaļajam agapantam ir nodzeltējušas visas lapas, cēlonis ir cits: pārbaudi augsni, laistīšanu, sauli un kaitēkļus.
Dzeltē ārējās un apakšējās lapas: noplicināta augsne vai pods pilns ar saknēm
Kad vairākas ārējās lapas vienmērīgi dzeltē un centrs paliek zaļš, biežs cēlonis podā ir barības vielu trūkums. Saskaņā ar Misūri Universitātes paplašinājuma dienestu slāpekļa, fosfora vai kālija trūkums vispirms parādās vecākajās lapās. Tā kā vecā lapa atrodas ārpusē, dzeltēšana sākas cera ārējā daļā.
Barības vielu trūkums biežāk rodas podā. RHS norāda, ka agapantu podā ir vērts mēslot, jo tam ir mazāk augsnes, no kuras ņemt barības vielas. Dobē RHS mēslošanu nepieprasa. Divu Vācijas veikalu viedokļi par daudzumu atšķiras: Lubera apgalvo, ka agapants prasa daudz barības vielu, bet Baldur-Garten, ka maz. Šis ceļvedis seko RHS, jo tā ir dārzkopības biedrība, bet pārējie divi ir veikali: mēslo tikai podā. Neviens pētījums nav mērījis barības vielu trūkumu tieši agapantam: vecās lapas pazīmes nāk no universitāšu paplašinājuma dienestu pētījumiem par augiem kopumā.
Pārpildīts pods ar saknēm rada tādu pašu dzeltēšanu. Saknes aizņem augsnes vietu, ūdens iztek, to nesamitrinot, un barības vielas ātri izsīkst. Pazīmes ir saknes, kas nāk pa drenāžas caurumu, deformēts pods un augsne, kas izžūst tūlīt pēc laistīšanas.
Laistīšanas maiņa šo dzeltenumu neatrisina, jo problēma nav ūdens daudzumā. Rīkojies šādi:
No pavasara līdz rudenim mēslo podā augošo agapantu ar šķidro mēslojumu, ievērojot devu un intervālu uz etiķetes. Ziemā nemēslo.
Ja sakne izlīdusi pa atveri, nomaini podu pret tādu, kas katrā pusē ir par 2,5 līdz 5 cm lielāks, kā norāda RHS. Pārstādi pavasara sākumā, no septembra līdz oktobrim Brazīlijā.
Ja pods jau ir pārāk liels, lai to nomainītu, sadali ceru tūlīt pēc ziedēšanas, februārī vai martā Brazīlijā.
Pārāk daudz mēslojuma arī padara lapu dzeltenu. Mēslojuma sāls uzkrājas poda augsnē un virspusē veido baltu vai smilškrāsas garoziņu. Saskaņā ar Kolorādo Štata universitātes sniegto informāciju šis sāls dzeltina lapu un apdedzina tās galu un malu. Šķīvis ar stāvošu ūdeni pasliktina problēmu, jo sāļais ūdens atgriežas augsnē.
Lai izskalotu sāli, laisti lēnām, līdz ūdens iztek caur drenāžas atveri, pagaidi, līdz pods pārstāj pilēt, un iztukšo šķīvīti. Rokasgrāmata par augu mēslojumu parāda, kā atšķaidīt mēslojumu, lai sāls neatgrieztos.
Jauna centra lapa dzeltena vai ar svītrām
Jauna lapa, kas cera centrā jau izaug dzeltena, norāda uz dzelzs trūkumu. Saskaņā ar Misūri Universitātes dienestu dzelzs trūkums vispirms parādās jaunākajās lapās. Saskaņā ar Texas A&M garā lapā ar paralēlu dzīslojumu, piemēram, zālaugiem, dzeltenums parādās starp dzīslām un lapa izskatās svītraina. Arī agapanta lapai ir paralēls dzīslojums.
Dzelzs var atrasties augsnē, taču vienalga nebūt pieejams saknēm. Saskaņā ar Mērilendas Universitātes dienestu tas notiek augsnē, kuras pH ir virs 6,5 — rādītājs, kas mēra augsnes skābumu. Pēc tā paša dienesta datiem, slikti drenēta augsne un sapuvušas saknes arī izraisa šo dzeltenumu.
Lai to labotu, laisti tikai tad, kad augšējie 2 cm augsnes ir sausi, un izmēri pH ar komplektu no dārzkopības veikala. Mērilendas dienests min biežu augsta pH gadījumu: augs blakus pamatiem vai cementa ietvei.
Dzeltena svītra ne vienmēr nozīmē dzelzs trūkumu. Šķirnei 'Variegatus' lapas ir svītrainas jau dabiski, liecina UF/IFAS, Floridas Universitātes paplašinājuma dienests. Šai šķirnei visas lapas ir svītrainas jau kopš to izdīgšanas. Vīrusa plankumi parādās tikai uz daļas lapu neregulāru gredzenu un līniju veidā.
Dzeltena agapanta lapa no lieka vai trūkstoša ūdens
Pārāk daudz ūdens un ūdens trūkums lapu dzeltina dažādos veidos. Pārlieku daudz ūdens padara pamatni mīkstu un augsni vienmēr mitru. Ūdens trūkums izžāvē lapas galu, kas kļūst brūns un trausls.
Ūdens pārpalikums ir bīstamākais gadījums, jo tas sapūdē sakneni. Lapa pēkšņi kļūst dzeltena, pamatne paliek mīksta un augsne nelāgi smako. Šādā gadījumā seko soļiem par puvi agapanta kopšanas ceļvedī.
Ūdens trūkums biežāk rodas mazā podā uz saulaina balkona. Saskaņā ar RHS brūns lapas gals vai mala biežāk liecina par ūdens trūkumu nekā par tā pārpalikumu. Tā pati RHS iesaka neļaut poda agapantam pilnībā izžūt no vasaras līdz agram rudenim. Tas ir periods, kad augs veido ziedpumpurus.
Dobē pieaudzis agapants pacieš sausumu. Saskaņā ar Clemson Extension biezās un garās saknes padara augu izturīgu pret sausumu. Tāpēc senākā dobē meklē citu cēloni, pirms palielini laistīšanu.
Lai pareizi laistītu podā, iedur pirkstu augsnē. Laisti, kad augšējie 2 cm pēc taustes ir sausi. Laisti, līdz ūdens iztek pa caurumu, un pēc tam izlej lieko ūdeni no šķīvja.
Spēcīga saule, karstums un salna uz agapanta lapām
Agapants, ko no ēnas uzreiz pārvieto tiešos saules staros, var apdedzināt lapas. Saskaņā ar Džordžijas Universitātes paplašināšanas dienestu pārvietošana no tumšas vietas tieši spēcīgā saulē apdedzina lapu. Saskaņā ar Pārdjū Universitāti apdegusi lapa kļūst dzeltena vai balta un pēc tam brūna.
Apdegums parādās tikai uz saules puses lapām kā gaiši un sausi plankumi. Tas notiek ar stādu, kas nācis no stādaudzētavas ēnas, un ar podu, kas no iekštelpām pārvietots uz balkonu. Pārdjū iesaka pieradināt augu pakāpeniski, sākumā nodrošinot dažas stundas saules dienā. Neviens no abiem paplašināšanas dienestiem nenorāda, cik dienu prasa šāda pielāgošanās.
Spēcīgs karstums arī atstāj pēdas uz lapām. Virs 32 °C lapas gals kļūst dzeltens un pēc tam brūns, liecina LSU AgCenter, Luiziānas Štata universitātes paplašinājuma dienests. Augs atgūstas pats.
Pēc salnas lapa kļūst mīksta, caurspīdīga vai melna. Atstāj šo lapu uz auga līdz pavasarim, jo tā aizsargā jaunos dzinumus. Ceļvedis par agapantiem ziemā parāda, kā pasargāt augu salnu naktīs no jūnija līdz augustam Brazīlijā.
Tripsi un ērcītes: kaitēkļi, kas dzeltina agapanta lapu
Saskaņā ar PlantZAfrica, Dienvidāfrikas bioloģiskās daudzveidības institūta augu vietni, sarkanā tīklērce, tripsi un miltutis var uzbrukt agapanta lapām. Tas pats avots norāda, ka smidzināt ir vērts tikai tad, ja uzbrukums ir liels.
Tripsis ir 1 līdz 2 mm tievs kukainis rīsa grauda formā, kas skrāpē lapu un sūc sulu. Saskaņā ar Mērilendas Universitātes dienestu bojājumu gaišie punktiņi saplūst sudrabotās vai gaiši dzeltenās svītrās. Lai par to pārliecinātos, apskati svītras ar lupu un meklē kukaiņus.
Ērcīte ir punkta lieluma kaitēklis, kas uzturas lapas apakšpusē. Saskaņā ar Vašingtonas Valsts universitāti tā uz lapas atstāj smalkus, dzeltenus punktiņus un smalku tīklojumu apakšā. Bojājumi vispirms parādās uz lapām, kas nav ne pašas jaunākās, ne pašas vecākās.
Pret abiem vispirms izmanto metodes, kas augam kaitē vismazāk:
Nomazgā lapas ar spēcīgu ūdens strūklu no abām pusēm. Vašingtonas dienests iesaka pret ērcīti atkārtot skalošanu vismaz reizi nedēļā.
Ja uzbrukums turpinās, izmanto insekticīdās ziepes, ko pārdod dārzkopības veikalos, etiķetē norādītajā devā. Aiovas Štata universitāte neiesaka insekticīdās ziepes aizstāt ar virtuves trauku mazgāšanas līdzekli, kas var kaitēt augam.
Nogriez stipri bojātās lapas un izmet atkritumos.
Tripsi var pārnēsāt arī augu vīrusus, saskaņā ar Mērilendas Universitātes paplašinājuma dienestu. Laputis un bruņutis arī uzbrūk agapantam, norāda NC State. Lapa par dzeltenām lapām agapantam apkopo kaitēkļus, kas dzeltina šī auga lapas.
Agapanta vīruss: dzelteni gredzeni un līnijas, kas nepazūd
Dzelteni gredzeni, līnijas, plankumi un svītras uz daļas lapu var liecināt par vīrusu. Tasmānijā, Austrālijā, žurnāla Plant Disease ziņojums 2000. gadā agapantam apstiprināja tomātu plankumainās vītnes vīrusu (TSWV). Slimie augi palika mazi un neuzziedēja.
Tajā pašā ziņojumā ir norādīta pazīme, kas vīrusu atšķir no citiem cēloņiem. Plankumainās lapas priekšlaicīgi nodzeltēja un atmira, bet jaunās lapas, kas izauga vēlāk, bija bez plankumiem. Tāpēc agapants ar vīrusu kādu laiku var izskatīties vesels.
Francijas dienvidos EPPO apkopotā 2001. gada pētījumā, ko sagatavoja Eiropas augu aizsardzības organizācija, agapantos atrada 6 dažādus vīrusus. Autori skaidro, ka vīruss, visticamāk, izplatās, dalot ceru stādu iegūšanai. Viņu ieteikums ir sākt ar veselu mātesaugu.
Neviens no šī ceļveža avotiem nepiedāvā ārstēšanu pret agapanta vīrusu. Lai ierobežotu postījumus:
Nedali ceru ar vīrusa pazīmēm stādu veidošanai vai dāvināšanai.
Noņem plankumainās lapas un cīnies ar tripsiem, kas var pārnest vīrusu no viena auga uz otru.
Ja augs ir palicis mazs un pārstājis ziedēt, aizstāj to ar jaunu stādu no audzētāja.
Vīruss arī samazina ziedēšanu. Agapanta ziedēšanas ceļvedis parāda citus iemeslus, kāpēc agapants nezied.
Agapanta dzelteno lapu nogriešana: kad un kā
Griez agapanta lapu tikai tad, kad tā ir pilnībā dzeltena vai sausa. Kamēr tajā vēl ir zaļums, lapa turpina ražot barības vielas augam.
Misūri Universitātes dienests sniedz šādu norādi sīpolaugiem. Saskaņā ar dienesta teikto, lapas priekšlaicīga noņemšana samazina ziedu skaitu nākamajā sezonā, un vislabāk ir ļaut lapai nokalst pašai. Agapantam ir saknenis, nevis sīpols, bet lapa darbojas tieši tāpat.
Katram gadījumam ir piemērots brīdis:
Pilnībā dzeltena vai sausa lapa: uzmanīgi pavelc vai nogriez līdz pašai pamatnei. Mūžzaļajam agapantam RHS pieļauj neizskatīgas lapas noņemšanu jebkurā laikā. Šis ceļvedis seko Misūri dienestam un gaida, līdz lapa pilnībā nodzeltē, jo lapa ar zaļumu joprojām baro augu.
Lapu nometošā agapanta lapas rudenī: noņem visas, kad tās nokaltušas.
Mīksta lapa pēc salnas: atstāj uz auga līdz pavasarim.
Lapa ar vīrusa, sēnītes vai kaitēkļu plankumiem: nogriez pie pamatnes un izmet atkritumos, nevis kompostā. Misūri dienests skaidro, ka atmirusi lapa var izplatīt slimības.
Agapanta nogriešana līdz zemei attiecas tikai uz vasaraszaļo agapantu pēc tam, kad lapas ir nokaltušas. Mūžzaļajam agapantam zaļās lapas ir vajadzīgas visu gadu.
Bieži uzdotie jautājumi
Vai dzeltenā agapanta lapa atkal kļūs zaļa?
Lapa, kas pilnībā nodzeltējusi, atkal zaļa nekļūs. Pēc cēloņa novēršanas uzlabojumi parādīsies jaunajās lapās, kas nāk no cera centra vairāku nedēļu laikā. Atstāj lapu uz auga, kamēr tajā vēl ir zaļums, un noņem, kad tā ir pilnībā dzeltena vai sausa.
Vai dzeltena lapa agapantam ziemā ir normāla parādība?
Vasaraszaļajam agapantam – jā: tas zaudē lapas rudens beigās, no aprīļa līdz maijam Brazīlijā, un pārziemo bez tām. Mūžzaļajam agapantam lapām ziemā jāpaliek zaļām. Mīksta un tumša lapa pēc salnas ir sala bojājums, un tai jāpaliek pie auga līdz pavasarim.
Agapantam podā uz balkona ir dzeltenas lapas. Ko pārbaudīt vispirms?
Apskati augsni un poda drenāžas caurumu. Mitra zeme un mīksta pamatne liecina par lieku ūdeni. Sausa un cieta zeme ar sausu lapas galu liecina par ūdens trūkumu. Saknes, kas nāk pa caurumu, norāda uz pārpildītu podu, bet balta garoza uz augsnes liecina par mēslojuma sāļiem.
Vai agapants jāpārstāda, kad lapa dzeltē?
Tikai tad, ja saknes nāk ārā pa caurumu vai zeme izžūst tūlīt pēc laistīšanas. Šādos gadījumos pārstādi par 2,5 līdz 5 cm lielākā podā no katras puses agrā pavasarī. Ja saknes nav piepildījušas podu, pamēslo un pārbaudi laistīšanu pirms pārstādīšanas.
Ja neesi pārliecināts, vai augs tiešām ir agapants, Bloom (pieejams iOS) identificē augu pēc fotoattēla. Agapanta apraksts parāda pieaugušu augu, un ceļvedis par dzeltenām lapām skaidro to pašu simptomu citiem augiem.
Agapants ar dzeltenām lapām: kopsavilkums
Agapantam vecā ārējā lapa nodzeltē un nokalst pati, un vasaraszaļais agapants rudenī nodzeltē pilnībā. Vairākas bālas ārējās lapas podā prasa mēslojumu vai jaunu podu. Svītraina jaunā lapa liecina par dzelzs trūkumu, sauss gals norāda uz ūdens trūkumu, un mīksta pamatne liecina par puvi. Sudrabainas svītras, punktiņi ar tīklojumu un dzelteni gredzeni liecina par tripsiem, ērcītēm un vīrusu. Nogriez lapu tikai tad, kad tā ir pilnībā dzeltena vai sausa.
Saistītie raksti
Kā kopt marantu: gaisma, laistīšana, mitrums un lapas, kas aizveras
Lai rūpētos par marantu, nodrošiniet tai gaišu vietu bez tiešiem saules stariem, uzturiet augsni mitru, bet ne slapju, un gaisa mitrumu virs 50%. Laistiet ar ūdeni bez fluora. Lapas, kas vakarā paceļas un aizveras, ir normāla auga kustība.
Peonijas ziemā: vai tās iztur salnas? Kopšana podos un pēc tipa
Peonijas ziemā: lakstveida iztur no −15 līdz −20 °C minimumu, ziemā nokalst augšējā daļa un pavasarī atgriežas, bet krūmveida saglabā zarus. Nogrieziet nokaltušo lapotni līdz ar zemi, nosedziet zemi tikai pirmajā ziemā, pasargājiet sakni podā un apsedziet asnus salnu naktīs.
Peonijas: kā panākt ziedēšanu un kāpēc pumpuri neatveras
Peonijas: kā panākt ziedēšanu. Ja peonija nezied, pumpuri bieži ir pārāk dziļi, trūkst saules, ziema bijusi pārāk silta vai augs ir par jaunu. Uzzini, kad tā zied, cik ilgi jāgaida pirmie ziedi un kā noteikt cēloni pēc auga pazīmēm.